Šodien lasīju Lielbrieža grāmatu. Ļoti iepatikās autora frāze, kuru citēšu : "Tas, ka fotogrāfiskais attēls ir ir krāsains un skaidrs un ka tajā, piemēram, var pazīt fotografētās personas, ir par maz, lai to pasludinātu par labi izdevušos. Ja fotografētājam liekas, ka ar šīm īpašībām pietiek, ir pamats teikt, ka autora radošā attīstība ir beigusies, vēl īsti nesākoties. " Piebildīšu - man patīk Lielbrieža fotogrāfijas. Droši vien esmu redzējis niecīgu daļu no viņa darbiem, bet redzētās patika.
rectum:Apbrīnoju jūsu [fotoblogeru] spējas noturēt tik ilgi debīlas diskusijas...
Bezjēdzīga diskusija, izejiet ārā un fotografejiet.
KĀAAAAAPĒEEC TU DOMĀ, ka mēs neejam ārā!!!??? Čatošana taču to neizslēdz. Pēc stundas jutūbē būs mans viģiks par šodienu- tad arī izlemsim- kurš izgāja un kurš nē!
Lai kritizētu, vai slavētu - par konkrēto diskusijas objektu vajadzētu vairāk kā neko zināt... Un varbūt nevajadzētu kādam pārmest par to, ka viens bildē analogā, otrs strādā ar digitālo, viens bildē faktūras, bet otrs ~lineāras ainaviņas... Muļķigi ir teikt, ka dokumentālais foto ir pareizāks, vai labāks par "ART". ( Šeit gan muļķīgi definējumi izskanēja citādos apgalvojumos...) Citiem autoriem tādas "ainaviņas", kā Lielbriedim - neesmu redzējis, līdz ar to viņš man ir iepaticies (kopumā maz esmu redzējis viņa darbus)!
