ja pareizi saprotu, nepieciešamība pēc shift objektīva ir pazudusi līdz ar pavisam primitīvu photoshop fīču... jeb es maldos???
maldies ! ir liela atshiriiba sakropot failu ar perspektiiveem vai optiski to izdarot !!! visaar interjeerus un arhtektuuru noramaali bildee uz filmas ! digitaalie kropotaaji ir halturshiki ritiigie
kolēģi - visiem, kuri ir izrādījuši interesi - precizētas un detalizētas atbildes 2-dien.. Esmu ceļa jūtīs uz Liet(U)viešu valsti..
:wink:
Bet piedāvājums ir patiesi gluži lietišķs.
Starp citu -
IerakstsP ublicēts: 28 Jan 2007 19:46 Raksta nosaukums: "digitaalie kropotaaji ir halturshiki ritiigie", - teica vectētiņš pašaudams padusē fotoplates un slādams uz krogu ieraut mēriņu.....
Par tiem šiftiem... a kurš teica, ka viņus vajag vispār... art is everywere... nu kāpēc sarežģīt lietas un aprobežot sevi ar tehniksu bulšetu, ja var vienkārši iespringt un izdomāt, kā būs nepareizi, bet skaisti...
P.S. es ne par sevi, bet esmu redzējis piemērus...
zili brīnumi pastāstīsi lučik kāds shifta stiklam ar cipariem vai necipariem sakars? man parasti stikls (arī shifts) ir kameras priekšā a matrice aizmugurē
Pilna kadra matricai no perspektiivas viedoklja pofig.
atskiriiba ir kur? vai tur, ka kropojot bilde ir zaudeejusi nevainiibu? ...
Kropojot pikselji iet mazumaa un lai buutu ko kropot, vaig veel krietni plataaku stiklu, shifts jau to srii dara, tiikai uznjemshanas procesaa, procejee nevajadziigo kadra dalju paari kadra malai. Man reti naacies un tad esmu ar 28mm un shauraa bezizejaa ar 20 mm izticis bez shifta. www.isb.lv Bildeejot no taa pasha skatu punkta jau nee, bet uzbildeejot maaju no apakshu un fotoshopaa sabiidot to taisnstuurainu jau iet cauri tikai, ja maaja galiigi plakana, a ja tai visaadi erkeri, balkoni un citaadi vipendroni reljefaa, peec tiem taksh redzams, ka bildeets paarlieku no apakshu.
kludiijos, dazhs ir biezs lubiteļs un iepirka šiftus.
ja cilvēki nesaprot kur atķirība starp šift objetkīvu un kropētu perspektīvu ar šopu tad tā nav mana problēma...
diemzeel latvijaa arhektuuru tikai viens birojs var atlauties bildeet ar kardaanu aparatu uz filmas. paareejie suukaa ledu un nejēdz/neredz/nevar atlauties to un izmanto digitaļšikus-kalturšikus kā es , tu un vēl liela kaudzea ar cilveekiem.
krievijaa neviens prestižš arhitektuuras žurnāls neņem pretī bildes no digitāliem aprātiem, tikai no lielajām filmām un kardaaniem. paziistu vienu kas vietējos objektus uz krieviju bildē.
lai ar digitaalo panaaktu to pashu ko ar filmu ir jaamudaas ar vairaakaam ekspoziicijaam zaudeejot kvalitaati un precizitaati, un taa pat to panems tikai vieteejais klients vai zhurnaals. pausaulee cik zinu bildee uz lielajaam filmaam... preciizaaku info par filmaam, kardaaniem nezinu jo nav mans laucinsh...
Par tiem šiftiem... a kurš teica, ka viņus vajag vispār... art is everywere... nu kāpēc sarežģīt lietas un aprobežot sevi ar tehniksu bulšetu, ja var vienkārši iespringt un izdomāt, kā būs nepareizi, bet skaisti...
P.S. es ne par sevi, bet esmu redzējis piemērus...
kliens neprasa aartu, bet kvalitatiivi un profesionaali nobildeetu materjaalu. tapee shifti ir vajadziigi. ar croposhanu zaudee lielu dalu kvalitaates. var jau pavilkt ja bilde liela, bet ja pa visu zhurnaalu atveerumu tad aktiivi kripotaa bildes dala var buut švaka.
Parastas ēkas (te nerunāsim par debeskrāpjiem) cilvēka uztverē tiek automātiksi padarītas taisnas... mēs skatamies uz trīsstāvu māju un redzam taisnstūri, kvadrādu, bet ne kādā gadījumā trīstūri... tāpēc redzot uz bildes trīstūrainu ēku, rodas diskomforts, ko arī novērš objektīvs, kam ir šifts vai arī šops (kam arī ir sava veida šifts), vai arī blakcroom, bet pēdējais ir tikai pie nelielām korekcijām, tobiš, kad virsma, uz kuras liek papīru un projecē bildi no filmiņas, tik sagāzts nedaudz tā, lai iztaisnotu radušos brīnumus... problēma tikai tā, ka daudz nevar gāzt, jo tad uz vienu no bildes daļām zūd fokuss... bet nu tas tā, nedaudz no teorijas...
martink : Piedod vecit tu esi tipisks "Digiots" assa bildes un attela pazimss nesaucas "Arhitekturas fotografija" un vispar fotografija tas saucas "Attela iegusjana" Arhitekturas un interjeru fotografija viena no butiskajam vajadzibam ir REALA Telpas izjutas radisjana un vizuali saprotama perspektiva. TRANSFORMEJOT digitali sjo efektu LOTI SAREZGITI iegut lai neteiktu neiespejami iegut. Tev protams liksies neticami bet JOPROJAM lielo vairumu no arhitekturas FOTO taisa ar KARDAN vai SIFT tehniku jaa FILMAS VIETA gan izmanto dargus DIGITALOS NESEJUS bet OPTIKA un TEHNIKA joprojam tiek izmantota ta pati SIFT un TILT un KARDAN Man vairakus gadus bija kolegjis "Datorists" kur isteniba uz beigam bija neslikts fotografs TEHNISKI , jo vairak vins ar foto stradaja JO MAZAK vinam gribejas izmantot SAVAS vai citu "DATORISTU" taisitas Interjeru un Arhitekturas bildes , beigas taa izlaidas ka akcepteja tikai STURMANI jo parejie pec vinja vardiem bija "Fucking dzelzjuvecji" labakais ka SOBRID daudzas lietas STURMANIS bilde ar CANON 30.D + 10-22 CANON bet bilde vins to TAPAT ka bildeja ar LINHOF un bildes ir BEZ KROPLJIEM jo DOMASJANA vinam CITA !
Lunis: es vispar gribeju noskaidrot, kur ir atskiriba starp shift objektiva bildi un kroputu bildi, un ja butu kartigak sekojis lidzi, piemeram, haralds jau atbildeeja. Bet nu protams prieks palasit pa vidam arii kartejo mednieku staastu by Lunis.
Relax vecit! Te ir amatieru vortaals! Musu izprieca - parunaat par fotografiju, nevis norakstiit vienam otru
Protams, ar šift objektīvu optiski pārveidots attēls būs nedaudz kvalitatīvāks atsevišķos gadījumos, nekā attēls uz tās pašas matricas, kas pēc tam pārveidots digitāli.
Taču ģeometriski šī darbība ir gandrīz identiska, jo ja abu objektīva caurums atrodas vienā punktā, tad digitāli pareizi apstrādājot iegūst tieši tādu pašu attēlu. Nav iespējams no viena punkta iegūt divas dažādas perspektīvas, kā mums to šobrīd mēģina iemācīt daži. Pieļauju, ka teicamās ģeometrijas zināšanas vairs nav tik skaidras, kā skolas laikā, bet nu patiesībā jau šis ir acīmredzams fakts
Tā ka tam ir nozīme tikai filmu gadījumā vai tad, ja kvalitātei ir tiešām ļoti būtiski, lai uz digitālās matricas vajadzīgais attēls jau sākotnēji tiktu projicēts ar vajadzīgo transformāciju.
SOBRID daudzas lietas STURMANIS bilde ar CANON 30.D + 10-22 CANON bet bilde vins to TAPAT ka bildeja ar LINHOF un bildes ir BEZ KROPLJIEM jo DOMASJANA vinam CITA !
Acīmredzami, ka biedram Stūrmanim domāšana sākas ar bildi, nevis ar "šī bilde taisīta ar krutiem dzelžiem"
Protams, ar šift objektīvu optiski pārveidots attēls būs nedaudz kvalitatīvāks atsevišķos gadījumos, nekā attēls uz tās pašas matricas, kas pēc tam pārveidots digitāli.
Taču ģeometriski šī darbība ir gandrīz identiska, jo ja abu objektīva caurums atrodas vienā punktā, tad digitāli pareizi apstrādājot iegūst tieši tādu pašu attēlu. Nav iespējams no viena punkta iegūt divas dažādas perspektīvas, kā mums to šobrīd mēģina iemācīt daži. Pieļauju, ka teicamās ģeometrijas zināšanas vairs nav tik skaidras, kā skolas laikā, bet nu patiesībā jau šis ir acīmredzams fakts
Tā ka tam ir nozīme tikai filmu gadījumā vai tad, ja kvalitātei ir tiešām ļoti būtiski, lai uz digitālās matricas vajadzīgais attēls jau sākotnēji tiktu projicēts ar vajadzīgo transformāciju.
Ar photoshopu tā pat vien neiegūsi tādu pašu efektu kā ar TS objektīvu. Pixeļus noteikti sabīdīt var, bet zudīs kvalitāte un dažos gadījumos neko tus iekš PS sabīdīt nevarēs vispār.
Protams, ar šift objektīvu optiski pārveidots attēls būs nedaudz kvalitatīvāks atsevišķos gadījumos, nekā attēls uz tās pašas matricas, kas pēc tam pārveidots digitāli.
Taču ģeometriski šī darbība ir gandrīz identiska, jo ja abu objektīva caurums atrodas vienā punktā, tad digitāli pareizi apstrādājot iegūst tieši tādu pašu attēlu. Nav iespējams no viena punkta iegūt divas dažādas perspektīvas, kā mums to šobrīd mēģina iemācīt daži. Pieļauju, ka teicamās ģeometrijas zināšanas vairs nav tik skaidras, kā skolas laikā, bet nu patiesībā jau šis ir acīmredzams fakts
Tā ka tam ir nozīme tikai filmu gadījumā vai tad, ja kvalitātei ir tiešām ļoti būtiski, lai uz digitālās matricas vajadzīgais attēls jau sākotnēji tiktu projicēts ar vajadzīgo transformāciju.
Ar photoshopu tā pat vien neiegūsi tādu pašu efektu kā ar TS objektīvu. Pixeļus noteikti sabīdīt var, bet zudīs kvalitāte un dažos gadījumos neko tus iekš PS sabīdīt nevarēs vispār.
Pieņemu max 15% zudumu... kāda starpība? PS[ā] var izdarīt pat vairāk!
briivaas ekonomikas laikmeta visu nosaka pieprasijuma piedavajuma krustpunkts, un ja kvalitate ko iegust ar nobidito dzelzi neatmaksaajas, tad par ko runa?
Nuu, visaadaam "agfa", "Fotokor" un vispaar plashu kameraam 9X12 un 10X15 cm no dabas stikls biidaas abos /vertikalaa un gorizontaalaa!/ virzienos, gan saglabaajot optisko asi perpendikulaari plates plaknei. Nelaime taa, ka tie stikli par shauru arhitektuuras bildeeshanai, ja vien nau ar mieru nojaukt 2-vas maajas, lai vienu uzbildeetu.
andre - kur rāvi, ka Latvijā ir 1 kardāna aparāts un dazi cilvji ap to kas prot rīkoties?
vairāki ir vairāki
jušanas gan nav
arī Stūrmanim
ir ir vairaakiem. es neesaku ka vinsh ir vienam. zinu tikai dazhus kas straadaa vieteejaa tirguu un uz krieviju. stuurmanis leenaam aiziet pensijaaa. izkustinaat vinu gruuti tikai ar nomraalu samaksu, bet kas var to atlauties ? retais... vinsh pats staastiija kad pie vina maaciijos ka vinam tagad reaals slinkums. un daudzi zvanaas domaajot ka pa leeto dabuus forshas bildes. peec tam kad atshuj klients meklee leeto variantu kas arii sanaak ar digitaalo un fotoshopa cropu...
Protams, ar šift objektīvu optiski pārveidots attēls būs nedaudz kvalitatīvāks atsevišķos gadījumos, nekā attēls uz tās pašas matricas, kas pēc tam pārveidots digitāli.
Taču ģeometriski šī darbība ir gandrīz identiska, jo ja abu objektīva caurums atrodas vienā punktā, tad digitāli pareizi apstrādājot iegūst tieši tādu pašu attēlu. Nav iespējams no viena punkta iegūt divas dažādas perspektīvas, kā mums to šobrīd mēģina iemācīt daži. Pieļauju, ka teicamās ģeometrijas zināšanas vairs nav tik skaidras, kā skolas laikā, bet nu patiesībā jau šis ir acīmredzams fakts
Tā ka tam ir nozīme tikai filmu gadījumā vai tad, ja kvalitātei ir tiešām ļoti būtiski, lai uz digitālās matricas vajadzīgais attēls jau sākotnēji tiktu projicēts ar vajadzīgo transformāciju.
Ar photoshopu tā pat vien neiegūsi tādu pašu efektu kā ar TS objektīvu. Pixeļus noteikti sabīdīt var, bet zudīs kvalitāte un dažos gadījumos neko tus iekš PS sabīdīt nevarēs vispār.
Pieņemu max 15% zudumu... kāda starpība? PS[ā] var izdarīt pat vairāk!
PS[ā] var pat piezīmēt arī pa pikselim klāt...
zudumi vidēji sanāk vienā malā 30%. bet tas ir shturnts atteciibaa uz dinamisko diapazonu ko dod filma...
:oops: :oops: :oops: bet es nemāku. Fotografējot arhitektūru tehnika ir laba lieta, bet galvenais ir arhitekta ACS, jo pieminētos objektīvus var sakruķit dažādi un gala rezultāts ir čiks...fotografē cilvēks un tehnika palīdz īstenot viņa iedomu, bet proga labo to, ko nevarēja ar tehniku. www.fotoblog.lv... viens paraugs foto ar 12mm optiku no aptuveni 25-35 m un viss labots ar progu.
Voot par koka kaajaam neesmu iisti droshs, noiireesi kraanu - kautkaa nedabistisks un nepierasts skats sanaaks, bet pakaapties tik, cik atljauj taadas remonta trepes, neskaadee un (+)-vais efekts lielaaks, kaa uz acumeeru shkjiet.
