Dažas no kāda fotomākslinieka atziņām par sievieti un fotogrāfiju šim seksa idejas pilnajam čatiņam jau nenāks par skādi ...
"Fotografējot kailu sievieti, es jūtu vislielāko baudu. (...) Fotogrāfijās mani vienmēr saistījusi cilvēku attiecību tēma, nevis pliekana tīksmināšanās par sievietes ķermeņa skaistumu un skatītāju labsajūtas kurināšana. Mana pirmā sieva aizrādīja, ka es fotogrāfijas mīlu vairāk nekā viņu. Bet es mīlu sievieti caur fotogrāfiju." "Biju tāds naivs lauku čalītis, kas tikai divdesmit sešu gadu vecumā iepazina tuvību ar sievieti. Pirmo reizi apprecējos divdesmit septiņos gados." "Runājot par vīriešiem, fotomākslinieks teic: esot tādi, kas vēloties tikai pacelt sievietēm brunčus, bet viņš gribot dievināt sievieti. Par savām modelēm izvēlas tikai tās sievietes, kas šķiet simpātiskas." No vairākiem vīriešiem esmu dzirdējusi jūsmīgas atsauksmes par krievu tautības sievietēm. Kas viņām ir tāds īpašs? "No savas pieredzes varu teikt, ka latviešu sievietes bijušas tādas vienaldzīgākas pret mani. Latviešu sieviete aizvainojumu ilgi velk garumā, piemēram, tu man pirms mēneša pateici vārdus, kas man nepatika. Seksuālā ziņā gan atšķirības neesmu jutis, bet citas tautības sieviete vienmēr ir lielāka mīkla, viņa ir kā neuzarts lauks, ko var rakt un rakt."
Paredzams, ka tūliņ kāds iekliegsies - bože moi, vai "Kas ir Binde?", jo pie Kleina citātiem trīcēja zeme, kā cilvēki negribēja savu paradumu spogulī paskatīties un Kleina ID atpazīt.
Viena daļa nesapratīs, par ko ir stāsts un banalizēs. Piemēram, "no savas pieredzes varu teikt, ka krievu automašīnas vienmēr bijušas man tādas vienaldzīgākas. Braukšanas ziņā gan atšķirības neesmu jutis, bet ārzemju auto vienmēr ir lielāka mīkla, tie ir kā neuzarts lauks, ko var rakt un rakt."
2010. gads jau mēneša laikā vienkārši virmo no fotogrāfu citātiem - Janaitis, Lielbriedis, Šmits, Kleins, Binde. Kungi laikam būs nopietni ķērušies klāt vērtību skalai.
Tēmas avīzēs un forumos komentē tie, kas tajās saskata kaut ko uz sevi attiecināmu vai sev interesantu.
Jā, Bindes domas nav nekas jauns, arī viņa ievirze ir zināma jau kopš apzinātajiem tandēma P.-B. kadriem. Tomēr, ja neticam Kleinam, neticam Janaitim, ir jāiet tālāk. Varbūt rīt kāds jau atkal būs citējams. Tad iekopēšu.
Desmitniekā varētu trāpīt, ja izkopētu un paanalizētu visas tās piezīmes par līdzīgu tēmu, ap kurām patlaban grābstās citos foruma ierakstos, tik tie ir daudz izplūdušāki, bezpersoniskāki un domāti tikai velna dzīšanai.
viens citāts, pat izvilkumi no teksta neatklāj autora būtību. Viss būs atkarīgs, kā citētājs to gribēs mums pasniegt Citējot tik viegli visu sagrozīt un ieliet sev vēlamā gultnē Ne velti ir teiciens, labāk vīrs dzērājs, ne fotogrāfs
Citāts tiešām liekas izrauts ārpus konteksta. Autors?? Par šo tēmu jau te ir bijis bezgalīgi daudz diskusiju, kas ne ar ko nav beigušās vai beigušās ar savstarpējiem apvainojumiem.
Haiduks: viens citāts, pat izvilkumi no teksta neatklāj autora būtību. Viss būs atkarīgs, kā citētājs to gribēs mums pasniegt Citējot tik viegli visu sagrozīt un ieliet sev vēlamā gultnē Ne velti ir teiciens, labāk vīrs dzērājs, ne fotogrāfs
Varētu piekrist, bet tad trūktu ātra skaidrojuma, kāpēc dažādas spārnotu izteicienu, aforismu grāmatas ir tik populāras. To skaits ir desmitos mērāms visās valodās, kurās iespiež grāmatas, i-presē izteikumu arī netrūkst.
Vispār tēma ir par ko citu, vispārīgāku. Bet var par krievietēm.
Ja par pārējo runā, tad citāts ir tāds pats arguments, kā jebkurš cits apgalvojums. Jebkura saruna sastāv no kāda teikuma, domas, ko otrs turpina. Palasiet dialogus un replikas te. Tā ka teikt, ka kāds ir kaut ko pārpratis, nozīmē arī secināt, ka pats nav pietiekami labi formulējis domu.
Latviešu sieviete aizvainojumu ilgi velk garumā ir pašpietiekams forumulējums ar vai bez izvērsuma.
