Interesantas domas šodien parādījās topikā. Kā tad tur īsti ir?
imgfoto:Mandomāt: Starpība kvalitātē starp 50 1.4D un 1.8D ir nebūtiska abiem "gala" izmērs 52mm, nu jā 1.4G būs gaismasspējīgāks par to pašu 1.4D( 58mm priekša)...bet vai tas ir tās cenas vērts - ļoti, ļoti šaubos....
imgfoto: Vot kad Tu būsi mēģinājis nošaut cūku kviešos tikai mēness gaismā, Tev šī teorija nešķistu jauna... Kā tev liekas kam gaismasspēja ir lielāka optikai ar ieejas lēcu 25mm vai 56mm un kāpēc tās dažādi arī maksā?...duriks
Ot un tad padomā...ja spēj... kam ir lielāka gaismasspēja 77mm stiklam F2.8 vai 52mm stiklam ar F1.8...tur jau ir vērts paskaitīt...
Virsrakstā "Gaismas caurlaidība", lielums, kas raksturo objektīva optikas kvalitāti, ko norāda procentos; BET visi runā par Gaismasspēju... Jokaini, ikurāt kā nelatvieši.
P.S. paldies autoram par centību, bet par gaismas caurlaidību būtu daudz interesantākas sarunas... Gaismasspēja un DOFs jau sen pieriebies.
par caurlaidību būtu interesanti. reiz parēķināju cik reāli gaisma nonāk līdz filmai/matricai no mto spoguļniekiem... idritvai... Aiz ko arī pie vienādiem f, dažādiem stikliem mēdz būt atšķirīgas ekspozicijas, jo redz viens laiž vairāk cauri, otrs mazāk. Tas gan laikam vairāk uz vecākiem stikliem attiecas.
shauttra:par caurlaidību būtu interesanti. reiz parēķināju cik reāli gaisma nonāk līdz filmai/matricai no mto spoguļniekiem... idritvai... Aiz ko arī pie vienādiem f, dažādiem stikliem mēdz būt atšķirīgas ekspozicijas, jo redz viens laiž vairāk cauri, otrs mazāk. Tas gan laikam vairāk uz vecākiem stikliem attiecas.
ja nemaldos, tas atkariigs no stikla dzidruma, ne?
shauttra:par caurlaidību būtu interesanti. reiz parēķināju cik reāli gaisma nonāk līdz filmai/matricai no mto spoguļniekiem... idritvai... Aiz ko arī pie vienādiem f, dažādiem stikliem mēdz būt atšķirīgas ekspozicijas, jo redz viens laiž vairāk cauri, otrs mazāk. Tas gan laikam vairāk uz vecākiem stikliem attiecas.
ja nemaldos, tas atkariigs no stikla dzidruma, ne?
nu jā, arī no pārklājuma-dzidrinājuma. Domāju ka senos laikos šams bij draņķīgāks kā tagad. Būtu interesanti patestēt kādus līdzīgus stiklus
Protams, ka gaismas caurlaidība ir atkarīga no stiklu un pārklājumu kvalitātes. Par cik esmu savulaik iedziļinājies optisko tēmēkļu raksturlielumos, tad zinu, ka labam tēmēklim gaismas caurlaidība (light transmission) svārstās robežās no 90 - 95%. Švakākiem modeļiem - zem 90%. Tā kā tēmēklis sastāv no kādām 10 lēcām, tad rēķinam gaismas zudumus 0,5 - 1% robežās uz katru lēcu. Gaismas zudumi galvenokārt ir atkarīgi no lēcas stikla un pārklājumu kvalitātes. Savukārt ieejas lēcas diametru parasti izvēles tādu, lai izejā nodrošinātu attēla projekciju 8mm diametrā, kas ir vienāds ar cilvēka acs zīlītes maksimāli iespējamo diametru. Tā, kā izejas attēla lielums ir atkarīgs no tēmēkļa palielinājuma, tad jo lielāks ir tēmēkļa palielinājums, jo lielākai jābūt ieejas lēcai. Vēl vairāk palielinot lēcas diametru mēs neko neiegūstam, jo cilvēka acs nespēj paņemt pretī lielāka diametra attēla projekciju.
Atgriežoties foto lauciņā, no visa rakstītā, man sanāk šādi secinājumi: 1. Dažādas kvalitātes objektīvi var nodrošinās atšķirīgu gaismas daudzumu uz gaismasjūtīgo elementu (matricu vai filmu). Gaismas daudzums būs atkarīgs no lēcu skaita un to kvalitātes; 2. Tā kā gaismas daudzums atkarīgs no lēcu skaita, tad teorētiski fiksi būs gaišāki nekā zoomi, jo tajos (laikam) ir mazāk lēcu; 3. Bet viss minētais ietekmē gaismas daudzumu ļoti nelielās robežās - praktiski līdz 5%
Savulaik, kad iznāca jaunā 18-50 2.8 II Sigma, tai bija lielāka lēca priekšā un ar vienu un to pašu M režīmu bildes no tās nāca ārā gaišākas, nekā no 18-50 2.8 I versijas. Tā kā tas cipariņš tiešām nenosaka precīzu gaišumu.
"2.8" ir tikai fokālā attāluma un maksimāli iespējamā diafragmas diametra cauruma tam attālumam matemātiskā attiecība.
āži priekšējās lēcas diametrs nu galīgi nebūs tas kas nosaka gaismas caurlaidību
man ir f4/40mm 6x6 ceiss ar 115mm diametru un f2.8/80mm ceiss kur priekšējā lēca ir zem 30mm diametrā - tam pašam canonam bij makrostikls kur priekšējā lēca bij kā zirnis
protams stikliem peld gan gaismas caurlaidība, gan pie vienādiem mm var skata leņķis atšķirties, bet salīdzinot ar vienu fragmas stopu kas samazina, palielina gaismu uz pusi, tā ir špicka
Maris:āži priekšējās lēcas diametrs nu galīgi nebūs tas kas nosaka gaismas caurlaidību
man ir f4/40mm 6x6 ceiss ar 115mm diametru un f2.8/80mm ceiss kur priekšējā lēca ir zem 30mm diametrā - tam pašam canonam bij makrostikls kur priekšējā lēca bij kā zirnis
protams stikliem peld gan gaismas caurlaidība, gan pie vienādiem mm var skata leņķis atšķirties, bet salīdzinot ar vienu fragmas stopu kas samazina, palielina gaismu uz pusi, tā ir špicka
Atšķirība tām Sigmām bija viens klikšķis- tādad trešdaļa stopa.
pilnīgi piekrītu Portreti - savādāk teleskopiem lēcas diametri arī būtu pie kājas kaut skatām vienāda izmēra objektus un laukums kur veidojās attēls ir tie paši minēti max8mm. ar 80mm(diametrs) saturns ir draņķa punkts ar 300mm jauu redzam tam visus riņķus(teleskopiem ar vienādu f), un ne jau tādēļ ka stikli atšķirās kvalitātē, bet gan tādēļ ka pirmam pietrūkst gaisma. garā ekspozīcijā protams arī ar pirmo bilde ierauga riņķus, bet ar aci nekā - tātad gaismas par maz , un krietni.
Mongoose:...ar 80mm(diametrs) saturns ir draņķa punkts ar 300mm jau redzam tam visus riņķus
Pareizi, jo droši vien tiem teleskopiem ir atšķirīgs palielinājums - 80mm būs OK priekš 10x palielinājuma, savukārt 300mm lēca izejā dos tos 8 mm až gandrīz pie 40 kārtīga palielinājuma.
mmax:Diafragma nau vienigais , par ko vajadzetu domat, runajot par gaismspejigumu. MTO vispar atsevishkja runa tiem, kam nau ko darit brivaja laika.
1. относительное отверстие диафрагмы. 2. оптические свойства стекла 3. оптическое просветление линз 4. количество элементов в объективе.
Vispar par objektiviem var atrast visu informaciju.
cik nopietnu atšķirību piedāvā, saskaitot elementus objektīvā un pārējo ko minēji?
portretiem drošvien dzeltenums apēda 1/6 no laukuma atvēruma - cik tev veselu stopu vai vairākus? vai arī tas ir kas abstrakts un neizmērāms kā piemēram ķīselis galvā?
+++ Ivog, vienīgais ko "māksla" nav sačkarējusi. Reku feini profi auzās brauc. Labi ierēcu. Tā gaismas caurlaidība korelē ar bildes dzidrumu, kontrastu, tiešām ir atkarīga no virsmu skaita un to pārklājuma kvalitātes. www.schneiderkreuznach.com...
Elmarss:+++ Ivog, vienīgais ko "māksla" nav sačkarējusi. Reku feini profi auzās brauc. Labi ierēcu. Tā gaismas caurlaidība korelē ar bildes dzidrumu, kontrastu, tiešām ir atkarīga no virsmu skaita un to pārklājuma kvalitātes. [url=http://www.schneiderkreuznach.com/knowhow/opt_quali_e.htm
pirmie ko paķēru ar vienādu fokusa attālumu Synta 250/1200 (DOB) Synta 150/1200 (DOB) pirmais nosaukumā ir aperatūras diametrs otrais fokusa attālums - diafragma kā tāda viņem nav vispār f = atveres proporcija - attiecīgi pirmam f=8 otram f=5 ja pirmajam ar okulāru 5mm ir ko redzēt tad otram to var vispār nelikt. (redzes lauks abos variantos ir vienāds)
sitie skolnieku teleskopi tacu ir bezceriigi meesli - pilniigi cita opera saliidzinot ar fotostikliem
protams ja nopeerk pa 300$ 1200mm fotostiklu tad tur ar buus sausmas uz bildes, bet nevienam pusliidz sakariigam fotooptikas razotaajam taadu briinumu nav
var nopirkt peedeejo suudu - sigma 18-200mm un izcilu 2/135mm - uzgriez abus uz f8 un gaismas daudzums buus liidziigs nevis pirmajam f16 (tie divi stopi) otram f8 un nebuus pat tam shtruntam taads vinjeteejums stuuros kaa tas shneiders biedee
kaada jeega runaat par to, ka eksistee uz pasaules kautkaadi netverami meesli kuri veel ar uguni jaameklee
Tādu jēdzienu kā svetopropuskaņije pie objektīvu aprakstiem redzēju vienā krievu fotogrāmatā no 80-tajiem. Paskaidrots gan nebija, kas tas tāds. Un blakus bija vēl arī kaut kāda formula cvetnosti ar apzīmējumu apmēram 12-5-7. Arī bez skaidrības par nozīmi.
ivog: Pareizi, jo droši vien tiem teleskopiem ir atšķirīgs palielinājums - 80mm būs OK priekš 10x palielinājuma, savukārt 300mm lēca izejā dos tos 8 mm až gandrīz pie 40 kārtīga palielinājuma.
sito es nesapratu...10x palielinaajums attieciibaa pret ko ?
Teleskopi un binokļi nav foto stikli, tiem eksistē tāds jēdziens, kā palielinājums (nu, OK lai būtu pietuvinājums), bet neeksistē tādi jēdzieni kā diafragma un fokusa attālums. Piemēram binoklis ar parametriem 8x42 nozīmē, ka viņš "pievelk" tuvāk skatāmo objektu 8 reizes un ieejas lēcas diametrs ir 42mm.
Teleskopi un binokļi nav foto stikli, tiem eksistē tāds jēdziens, kā palielinājums (nu, OK lai būtu pietuvinājums), bet neeksistē tādi jēdzieni kā diafragma un fokusa attālums. Piemēram binoklis ar parametriem 8x42 nozīmē, ka viņš "pievelk" tuvāk skatāmo objektu 8 reizes un ieejas lēcas diametrs ir 42mm.
taatad viņs 42mm pareizina ar 8 ?
neko nereizina 8x pievelk bildi i basta 42 ir diametrs 50, 60 attieciigi ir mazaaku fragmas ciparu un gaishaaki, bet binokljiem nezeeliigi atshkiras kvalitaate un.... cena
šitiem skolnieku teleskopiem (mani minētie ir reflektori dobsoni) optiskā shēma būs 1:1 (neskaitot okulārus) kā profesionālai abservatorijai. savukārt apohromātiem(kuri paredzēti tieši astro foto) lēcas tāpat ir ļoti kvalitatīvs un tie nemaksā 100Ls bet krietni uz augšu līdzvērtīgi L stikliem, pats lietoju 80mm APO bet esmu lietojis arī 110mm APO(un atšķirība ir jūtama), bet ne par to gribēju strīdēties - gribēju vien patiekt to ka vienādiem stikliem kaut tie plastmasas tas kurš būs lielāks diametrā bet vienāds fokusa attālums mm ir lielāks arī laukums no kā tiek savākta gaisma. protams to pašu var panākt ar kvalitatīvāku optiku un mazāku aperatūru, es vienkārši salīdzināju divus vienādus (pēc optiskās kvalitātes) stiklus un to aperatūru un gaismu kura nokļūst uz ... Bet nu jā es izlaidu vienu svarīgu lietu diafragmu kuras šeit nav ko pievērt, jo DOF kā tāds tiem nav nepieciešams.
ar vienu kameru pie vienaadiem uzstaadiijumiem bildes buus ljoti liidziigas, kaa jau tika mineets to ietekmee dazhaadi siikumi - atshkjiriigs elemntu daudzums, paarklaajumi utt.
Tevi nomaac ka sigma lielaaka un resnaak? kameer pats nevari abus notesteet tikmeer nevajag uzsaakt otro apli. sigmai par vienu stiklu vairaak un tas peec progresijas i pagarina i plielina diametru. bet gaismas nonaaks tik pat daudz. bilde gan buus asaaka pie maza f
