... kuras izgatavotas pirms kāda laika un neatbilst arhīva kvalitātes prasībām. Ir dažādi tehniski paņēmieni, kas jāzina katram fotogrāfam, kurš grib, lai viņa fotogrāfijas būtu skatāmas arī pēc daudziem gadiem. Visvienkāršākais sīkums ir fotogrāfijas apstrāde ar selēnu, kur ir daudz iespēju variēt ar rezultātu. Pavisam cita lieta ir dažādi alternatīvie fotoprocesi, kuri garantē fotogrāfijai daudz augstāku kvalitāti un daudz ilgāku mūžu nekā pašlaik populārā želatīna-sudraba tehnoloģija. Viens no tiem ir pallādija-platīna process. Pallādijs un platīns ir visstabilākie metāli pasaulē. Piemēram, klasiķa Stranda darbi savulaik ir kopēti tieši šādi, un šodien tie izskatās tāpat kā izgatavošanas dienā. Arī iegūstamā toņu skala ir daudz plašāka. (...) Rezultāts ir arhīva kvalitāte, par to arī mākslas kolekcionārs ir gatavs maksāt." (M. Kismets)
Inkjet lietotājiem laikam jau nevajag pārlasīt. Kā te saka, noknipsē, ieraksta diskā un čau. Vai izdrukā, lai astoņpadsmitgadīgai meitenei vecumdienās (!) būtu ko atcerēties. Ja nesairs un neizbalēs, protams.
SvilpisLupis:... Inkjet lietotājiem laikam jau nevajag pārlasīt. Kā te saka, noknipsē, ieraksta diskā un čau. Vai izdrukā, lai astoņpadsmitgadīgai meitenei vecumdienās (!) būtu ko atcerēties. Ja nesairs un neizbalēs, protams.
Esmu gatavs saderēt, ka visparastākā JPG metode pārspēs platīna-palādija (PP) metodi ilgmūžībā, kvalitātē, krāsās un stabilitātē neiedomājami un nesalīdzināmi vairākas reizes. Pallādija bilde būs desmitreiz jau sapujusi, kamēr JPG attēls būs tieši tāds pats kā uzņemšanas brīdī.
SvilpisLupis:... Inkjet lietotājiem laikam jau nevajag pārlasīt. Kā te saka, noknipsē, ieraksta diskā un čau. Vai izdrukā, lai astoņpadsmitgadīgai meitenei vecumdienās (!) būtu ko atcerēties. Ja nesairs un neizbalēs, protams.
Esmu gatavs saderēt, ka visparastākā JPG metode pārspēs platīna-palādija (PP) metodi ilgmūžībā, kvalitātē, krāsās un stabilitātē neiedomājami un nesalīdzināmi vairākas reizes. Pallādija bilde būs desmitreiz jau sapujusi, kamēr JPG attēls būs tieši tāds pats kā uzņemšanas brīdī.
Neaizmirsti, ka JPG dzimst uz matricas un pēc ražotāja definētiem parametriem. Būtībā netverams kakucītis ar klucīšiem, ko nejauši gadījies izdrukāt. Gadās, ka print podziņa nospiežas 10x, kas jpg kakucīša vērtību pavairo 10x. Ieskaties šeit, cik daudz neviena nepieprasītu kakucīšu šodien jau nopublicēts. Darba tehnoloģiskā puse un masu produkcijas aspekts noteikti ietekmē cenu. To redz ne tikai pie fotogrāfijas. Gribi teikt, ka labs darbs, kas pieejams desmit kopijās, būs tikpat mazvērtīgs, cik spied-un-drukā jpg failiņš?
Lieta tāda, ka tu esi JPG nulīšvieninieku fans. Pierādīt nevajag, jo palaidi garām būtisko - par ko maksā kolekcionārs. Piemēram, muzeji. Jautājums ir, vai tu zini, par ko maksā muzeji? Citāta autors to uzskata par ļoti svarīgu kritēriju.
Vaards:
Esmu gatavs saderēt, ka visparastākā JPG metode pārspēs platīna-palādija (PP) metodi ilgmūžībā, kvalitātē, krāsās un stabilitātē neiedomājami un nesalīdzināmi vairākas reizes. Pallādija bilde būs desmitreiz jau sapujusi, kamēr JPG attēls būs tieši tāds pats kā uzņemšanas brīdī.
Neaizmirsti, ka JPG dzimst uz matricas un pēc ražotāja definētiem parametriem. Būtībā netverams kakucītis ar klucīšiem, ko nejauši gadījies izdrukāt. Gadās, ka print podziņa nospiežas 10x, kas jpg kakucīša vērtību pavairo 10x. Ieskaties šeit, cik daudz neviena nepieprasītu kakucīšu šodien jau nopublicēts. Darba tehnoloģiskā puse un masu produkcijas aspekts noteikti ietekmē cenu. To redz ne tikai pie fotogrāfijas. Gribi teikt, ka labs darbs, kas pieejams desmit kopijās, būs tikpat mazvērtīgs, cik spied-un-drukā jpg failiņš?
Lieta tāda, ka tu esi JPG nulīšvieninieku fans. Pierādīt nevajag, jo palaidi garām būtisko - par ko maksā kolekcionārs. Piemēram, muzeji. Jautājums ir, vai tu zini, par ko maksā muzeji?
SvilpisLupis:... Inkjet lietotājiem laikam jau nevajag pārlasīt. Kā te saka, noknipsē, ieraksta diskā un čau. Vai izdrukā, lai astoņpadsmitgadīgai meitenei vecumdienās (!) būtu ko atcerēties. Ja nesairs un neizbalēs, protams.
Esmu gatavs saderēt, ka visparastākā JPG metode pārspēs platīna-palādija (PP) metodi ilgmūžībā, kvalitātē, krāsās un stabilitātē neiedomājami un nesalīdzināmi vairākas reizes. Pallādija bilde būs desmitreiz jau sapujusi, kamēr JPG attēls būs tieši tāds pats kā uzņemšanas brīdī.
Ir tikai viena nianse, darbs uz papīra parastin ir tieši tāds kādu to ir vēlējies autors, pats zini ka nevienmēr sanāk izdrukāt tā kā vēlējies un ir jāpārdrukā, bet ko darīt ja autors ir miris? Tas tā, par mākslu bet, ja kā dokuments arhīvā tad jēpegs noteikti pārdzīvos papīru!
Pēc 50gadiem 90% no mūsdienu digitālajiem šedevriem vairs nebūs,cietie diski izbeidzas,vai kļūst nesavietojami dēļ interfeisa,vai failu sistēmas,CD/DVD/BR matricas pēc 5 gadiem drīzāk lasīsies,nekā nelasīsies,toties pēc 10gadiem drīzāk nelasīsies,kā lasīsies,plus jautājums par failu sistēmu un failu formātu savietojamību(pirmā fotošopa .TIFF nelasa mūsdienu fotošopi un otrādi).Digitālais arhīvs dzīvo tikai tik ilgi kamēr ir kāds,kas to apkopj un apčubina,pārseivo jaunākos formātos un regulāri pārraksta jaunākos nesējos,līdzko martricas un cietie diski nonāk kādā pažōbelē uz gadiem 50,tā digitālā arhīva vairs nav. Citu starpā KinoFotoFono dokumentu arhīvs ciparu failu glabāšanai lieto magnētiskās lentas un optikāļus ,bet tas arī vairāk par pārdesmit gadiem nevelk. Drošākais un pieejamākais saglabājamais materiāls joprojam ir melnbaltā filma,un ja labi grib ,tad arī krāsainus darbus var tajā pašā melnbaltajā filmā saglabāt.Tuvākos simts gadus skaneri eksistēs un filmu jebkurā gadijumā varēs ieskanēt.
Nav nevienam tieši vērsts jautājums, bet tīri ziņkārībai.
Kas jākopj vairāk. Digitālā informācija (tipa 1x 5gados jāpārkonvertē uz citu formātu un jāieraksta citā nesējā) vai informācija uz papīra/filmas (atbilstoši uzglabāšanas apstākļi, sausums, putekļi, žurkas u.c. faktori)?
Digitālās informācijas lielākais trūkums ir tas,ka cilvēks to nevar uztvert bez tehniskiem palīglīdzekļiem un šo palīglīdzekļu mainība ir tik strauja,ka jēdziens arhivējamība īsti nav attiecināma uz digitālo informāciju.Jebkurai informācijai piemīt visnotaļ materiāls un taustāms nesējs,jo tehnoloģiski sarežģītāks ir nesējs,jo vairāk faktoru,kas šo nesēju apdraud,jo nedrošāka informācijas glabāšana.
60uz5komats6:Digitālās informācijas lielākais trūkums ir tas,ka cilvēks to nevar uztvert bez tehniskiem palīglīdzekļiem un šo palīglīdzekļu mainība ir tik strauja,ka jēdziens arhivējamība īsti nav attiecināma uz digitālo informāciju.Jebkurai informācijai piemīt visnotaļ materiāls un taustāms nesējs,jo tehnoloģiski sarežģītāks ir nesējs,jo vairāk faktoru,kas šo nesēju apdraud,jo nedrošāka informācijas glabāšana.
NU KO VAR DIRST!!!!!
Vecās KINOFILMAS arī nav apskatāmas bez VECAJIEM FILMU PROJEKTORIEM!!!
60uz5komats6:Digitālās informācijas lielākais trūkums ir tas,ka cilvēks to nevar uztvert bez tehniskiem palīglīdzekļiem un šo palīglīdzekļu mainība ir tik strauja,ka jēdziens arhivējamība īsti nav attiecināma uz digitālo informāciju.Jebkurai informācijai piemīt visnotaļ materiāls un taustāms nesējs,jo tehnoloģiski sarežģītāks ir nesējs,jo vairāk faktoru,kas šo nesēju apdraud,jo nedrošāka informācijas glabāšana.
NU KO VAR DIRST!!!!!
Vecās KINOFILMAS arī nav apskatāmas bez VECAJIEM FILMU PROJEKTORIEM!!!
Es protams apzinos,ka Jūs šeit esat neapstrīdama Autoritāte,bet nu ar epitetiem kaut kā mierīgāk varbūt varētu,šī diskusija vēl nav iekarsusi līdz personīgu apvainojumu stadijai,nesteidziniet notikumus. Stāsts vispār it kā par foto,nevis kino.Bez tam kino projektoru teorētiski var pagatavot mājas apstākļos samērā vienkārši,bet CD/DVD/BR lasītāju jau vairs nesanāks.
Vecās KINOFILMAS arī nav apskatāmas bez VECAJIEM FILMU PROJEKTORIEM!!!
Es protams apzinos,ka Jūs šeit esat neapstrīdama Autoritāte,bet nu ar epitetiem kaut kā mierīgāk varbūt varētu,šī diskusija vēl nav iekarsusi līdz personīgu apvainojumu stadijai,nesteidziniet notikumus. Stāsts vispār it kā par foto,nevis kino.Bez tam kino projektoru teorētiski var pagatavot mājas apstākļos samērā vienkārši,bet CD/DVD/BR lasītāju jau vairs nesanāks.
Iedzer ūdeni, nomierinies!
Stāsts ir par informācijas nesējiem un to atainotājiem.
P.S. Mājas apstākļos neviens arhīvu materiālus nepēta, tālāk demagoģēt vari pats ar sevi!
Es te varētu pastrīdēties, kādreiz man bij sports braukāt pa "Klasiķu" retrospekcijām , tur kur tikai "Orģināli" tur nekas BET tur kur gan Orģināli gan MODERNAS kopijas no Orģināliem tur gan INTRESANTI. Pīemēram "Melni aizsitie" un "Dzelten pelēkie" Ansela Admsa un Dianas Arbusas darbi kā izrādās MUSDIENĀS kopējot ir detalizēti un izlīdzināti NORMĀLI BILDUKI , bet paši autori tos KOPĒJUŠI / IECĒREJUŠI kā aisistus un tumšu bezdetaļu darbus TAKA variācijas un "Aptuveni nelīdzība" orgīnālam ir ne tikai Inkdzetiem un Štruntlaboriem , tā tieši rakturīga AUTORIEM kuriem kautkāda ssavas domas KĀ JĀISKATĀS gala produktam nevis "Kā es nobildēju" tas tāpat kā "Jokupētri" kuri pieprasa konkursam iesniegt "RAW failus" paši izdrukāšot KĀ IZDRUKĀS , kā es esmu IECERĒJIS vā iā kāds Latgaļu mudaks iedomājies kā ir "Skaisti"
Stāsts vispār it kā par foto,nevis kino.Bez tam kino projektoru teorētiski var pagatavot mājas apstākļos samērā vienkārši,bet CD/DVD/BR lasītāju jau vairs nesanāks.
Jāiet ēbajā laicīgi tādus iepirkt un jānorok dārzā, vakuumā iepakotus!
Vispār jau mani pārsteidz ka diskusijā ir divi lietotāji ar izteikti dumju un līdzīgu sapratni par tehniskiem jautājumiem. Pallādija kopija savā ilgmūžībā nekādi nevar sacensties ar alu zīmējumiem. Diemžēl.
Bet vispār, interesanti, vai Svilpis-Lupis un 60,6 ir par vai pret Gaismas Pils celtniecību? Es, kā celtniecības biznesa pārstāvis, noteikti esmu PAR. Kā tad ir ar abiem Svilpjiem?
Un vēl. Štrunta palādija kopijas nekādi nemaksā tik, cik kārtīgi censoņi en.wikipedia.org... par savām fotošopā sazīmētajām izdrukām spēj noplēst: en.wikipedia.org...
Diskusijas nobeigumā gribēju uzsvērt, ka datu nesējam mākslā nav nozīmes. Tas var būt kaut pallādijs, jpg, bazalta bluķis vai radioviļņi kosmosā. Bet ja jau mēs šeit uzsveram datu nesēju, tad muļķīgi ir tādu Platīna padarīšanu glorificēt. Evolūcija sen to ir atstūmusi mēslainē. Epsona pigmentu printeris to pārspļaus pēc visiem parametriem. Un vēl arī ņems un krāsaini pārspļaus. Tādu kārtīgu aRGB zaļo virsū tai pallādija kopijai.
Stāsts vispār it kā par foto,nevis kino.Bez tam kino projektoru teorētiski var pagatavot mājas apstākļos samērā vienkārši,bet CD/DVD/BR lasītāju jau vairs nesanāks.
Jāiet ēbajā laicīgi tādus iepirkt un jānorok dārzā, vakuumā iepakotus!
Vispār jau mani pārsteidz ka diskusijā ir divi lietotāji ar izteikti dumju un līdzīgu sapratni par tehniskiem jautājumiem. Pallādija kopija savā ilgmūžībā nekādi nevar sacensties ar alu zīmējumiem. Diemžēl.
Bet vispār, interesanti, vai Svilpis-Lupis un 60,6 ir par vai pret Gaismas Pils celtniecību? Es, kā celtniecības biznesa pārstāvis, noteikti esmu PAR. Kā tad ir ar abiem Svilpjiem?
SvilpisLupis:Attiecībā uz kopiju skaitu kaut kas reālāks un latviski: www.lielbriedis.com... Bet to jau visi zina.
Šo nebiju skatījies. Tas apraksts ir tāds naivistisks un skumjš mārketinga mēģinājums. Bet vispār jau Lielbriedis dempingo - 50 Euro par izdruku, ar autogrāfu u.t.t. ir baigi lēti. Vienkārši pārāk lēti - cik maksā aizbraukt līdz tai upei, pareizajā laikā, filmiņa, laiks, darbs, aparāta amortizācija, izdrukas laiks, darbs materiāli....
Vaards:Pallādija kopija savā ilgmūžībā nekādi nevar sacensties ar alu zīmējumiem. Diemžēl.
Gan jau, ka perfekti saprati atšķirību starp nevienam īsti nevajadzīgu jpg masu produkciju (skat. Kleina citātu) un vienreizēju realizāciju (ar autora parakstu).
Par Lasko, Šovē un citu alu zīmējumiem runājot: www.nra.lv...
"bieži vien alu zīmējumi ir vietās, kas pašiem zīmētājiem noteikti nav bijušas pašas ērtākās, turklāt tās nebūt nav bijušas labākās no mākslinieciskā viedokļa"
Katrs var tiem pierakstīt, ko vēlas.
Ērti aizbēgi no arhivēšanas kvalitātes materiālu apspriešanas. Domājams, vairs še neko nerakstīsi, par ko sametās skumji.
Starp citu, cik reizes jau esi pārkopējis savu digitālo failu arhīvu nākotnes vārdā?
Epsona pigmentu kā reizi nejauši sanāca pagājšvasar "notestēt",tā sagadijās,ka uz 7800 epsona ar dzimtajiem materiāliem tika nodrukāta bilde divos eksemplāros un vienam eksemplāram sagadijās trīs mēnešus pastāvēt skatlogā,kur tiešā saule ir tikai no rīta,pēc trīs mēnešiem atšķirība bija acīm redzama,pie tam papīrs bija tik pat balts,bet krāsas bija pabalējušas.
Vaards:> Ērti aizbēgi no arhivēšanas kvalitātes materiālu apspriešanas.
Paga, paga. Vispirms pasaki vai esi PAR vai PRET Gaismas pils celtniecību?
Vispirms bija Kismeta citāts.
Lasīju šo: www.lnb.lv... Ātrumā neatradu, cik telpu kv.m. būs paredzēti pamatfunkcijām. Līdz ar to nevaru atbildēt uz mūžiem un āmen. Bet veids, kādā tā ēka top, nepavisam nepatīk.
Netaisos kafijot. Cik esmu apmeklējis LNB un LMB Barona un reprogrāfijas filiāli Tērbatas ielā (starpbiblioteku apmaiņas literatūras kopēšanai), tad tikai lietišķi - un padaudz. Arī Akadēmisko bibliotēku Teikā mēdzu izmantot.
60uz5komats6:Epsona pigmentu kā reizi nejauši sanāca pagājšvasar "notestēt",tā sagadijās,ka uz 7800 epsona ar dzimtajiem materiāliem tika nodrukāta bilde divos eksemplāros un vienam eksemplāram sagadijās trīs mēnešus pastāvēt skatlogā,kur tiešā saule ir tikai no rīta,pēc trīs mēnešiem atšķirība bija acīm redzama,pie tam papīrs bija tik pat balts,bet krāsas bija pabalējušas.
Nu re! Tad jau pats sev pierādīji, ka Epsona pigmenta printeris ir pārāks par pallādija kopiju. Pierādījums slēpjas šeit: "tika nodrukāta bilde divos eksemplāros" un "pēc trīs mēnešiem atšķirība bija acīm redzama".
Tad kā - iesākumā abas kopijas bija perfekti vienādas, ja?
Nu redzies - paiet trīs mēneši un izdrukā vēlvienu perfekti vienādu. Pēc vēl trīs mēnešiem, vēl. Un vēl. Kaut simt gadus no vietas. Galvenais tam JPG failam neiazmirsti krāsu profilu saglabāt. Un tad tik uz priekšu!
Vaards Nu redzies - paiet trīs mēneši un izdrukā vēlvienu perfekti vienādu. Pēc vēl trīs mēnešiem, vēl. Un vēl. Kaut simt gadus no vietas.
Bugatti Veyron, tikai 220 gabali saražoti ... Kurš tad to novērtēs! Muļķi! Kāds tur vintage un limited edition, ja var Ķīnā saštancēt miljonus gada laikā. Tā tik ir manta - un visiem pietiks! Kolosāli!
Man sev nekas nav jāpierāda,man ir neliela vecu bilžu kolekcija un kā izskatās 140 gadus veca bilde labi zinu.Vēl man ir 1995. gada makintošs,ar 7. sistēmu un pirmo un trešo šopu un zinu cik "vienkārši" ir dabūt no tā kompja laukā failus un atvērt uz macpro ar leopardu cs4 šopā.Vēl es zinu kā ir atrast pažobelē 70 gadus vecas 35mm filmas(starpcitu ar afigenniem kadriem virsū) un nešaubos,ka uz pažobelē atrastiem 70 gadus veciem HDD/DVD nekādas bildes virsū nebūs.
Nu redzies - paiet trīs mēneši un izdrukā vēlvienu perfekti vienādu. Pēc vēl trīs mēnešiem, vēl. Un vēl. Kaut simt gadus no vietas. Galvenais tam JPG failam neiazmirsti krāsu profilu saglabāt. Un tad tik uz priekšu!
Bet man liekas, ka šī nesaprašana rodas no tā, ka šeit lielākajai daļai cilvēku ir diezgan vienalga, vai viņu saulriets būs redzams pēc 5 gadiem datora ekrānā, vai nē. Vienkārši nav vēlmes saglabāt, bet publicēt šeit un tad jau stāvēs mūžīgi.
DžekLondon, nepārlasīju tos tavus rakstus, bet ar acīm pārskrēju gan.
Problēma ir pavisam vienkārša - šīs diskusijas autors koncentrējas uz formu nevis saturu. Tas ir, viņam ir svarīga nevis pavārgrāmata, bet konkrētās pankūkas, konkrētajā pannā. Tādejādi viņš koncentrējas uz to ar kādiem pallādija pildījumiem tās pankūkas pannā saglabāsies ilgāk. Viņš saprot, ka pensijas vecuma kolekcionārs labrpāt samaksās par pallādija pankūkām lielāku kāpostu, jo tās izskatās ikurāt tāds pašas kā tad, kad viņa mamma viņam bērnībā tās uzcepa.
Bet visa tā ņemtne ar "pallādija pankūkām" ir tamdēļ, ka pavisam nesenā pagātnē nebija iespējams fotogrāfiju saglabāt digitālā veidā (katru tās krāsas punktu aprakstīt ar konkrētām vērtībām un tad šo aprakstu izmantojot radīt identisku (!) informācijas grafisko, audio vai da jebkādu attēlojumu. Tagad to var).
Par cik problēma ar datu digitālu aprakstīšanu ir atrisināta, tad tāds jautājums kā saglabāšana un kas ilgāk dzīvo, vispār nav aktuāls. Jautājums ir vienīgi par to kā to labāk darīt - cik kopijas, uz kādiem nesējiem, cik bieži kopijas pārrākstīt uz svaigākiem nesējiem. Cik bieži tās pārmigrēt uz jaunākiem formātiem. VISS. Pallādijs must dead.
Šis kašķis būs mūžigs līdz brīdim kad beigs pastāvēt pēdējais nedigitālists Visā pasaulē visssss lielākā problēma ar ko nodarbināti daudzi ir datu saglabāšanas ilglaicīgums. Palādija-platīna apstrāde ir tikai par 5 kapeiku labāka par sudraba apstrādi, visi fotomākslas šedervi glabājās daļējā vakumā argona vai slāpekļa vidē, šī metode ir dārga, bet pēc aprēķiniem tā var saglabāt 'fotogrāfijas, kinolentes līdz 300 gadiem.
Vaards:Esmu gatavs saderēt, ka visparastākā JPG metode pārspēs platīna-palādija (PP) metodi ilgmūžībā, kvalitātē, krāsās un stabilitātē neiedomājami un nesalīdzināmi vairākas reizes. Pallādija bilde būs desmitreiz jau sapujusi, kamēr JPG attēls būs tieši tāds pats kā uzņemšanas brīdī.
tā būtu tīra aplaupīšana, ja es parakstītos uz derībām. ja kas, Platīna Pallādija bilde monochromatiska.
skaidrības labad - ko Tu sauc par JPG - faila formātu, no JPG izdrukātu bildi vai JPG failu kādā informācijas nesējā? UN - ja tas nesējs akmens - iecērtot bināros kodus akmenī, tas joprojām ir JPG?
Platīna un Pallādija procesos kopē tikai kontaktā, ar ultralillā un stundu vai divas. izstādes izmēra kopijas pašizmaksa 50 - 100$ atkarībā no gaišuma / tumšuma. saglabājās tik ilgi, cik papīrs, jo bilde papīra struktūrā. relatīvi nesen ķīmiju (vismaz pārdotu Foto vajadzībām) varēja dabūt tikai no USA's).
zazis:fotomākslas šedervi glabājās daļējā vakumā argona vai slāpekļa vidē, šī metode ir dārga, bet pēc aprēķiniem tā var saglabāt 'fotogrāfijas, kinolentes līdz 300 gadiem.
sorry, diėzgan nefunkcionālas tās bildes visus 300 gadus!
skaidrības labad - ko Tu sauc par JPG - faila formātu, no JPG izdrukātu bildi vai JPG failu kādā informācijas nesējā? UN - ja tas nesējs akmens - iecērtot bināros kodus akmenī, tas joprojām ir JPG?
Esi pareizi sapratis - par jpg es saucu akmenī iecirstus vieninieciņus un nullītes, kurus centīgs lasītājs var atkal sarakstīt atpakaļ vienā lielā failā un noskatīties, piemēram, Avataru. Redzot ar kādām problēmām mes esam Avatāra laikmetā nodarbojušies un kamdēļ iznīkām, un kādi esam patiesībā bijuši.
JPG ir JPG. Tas ir kods, kādā tiek aprakstīts attēls mūsdienās. Populārākais un vienkāršākais veids, kā teikt. Un šos rakstus mēs lasām. Un varam pēc tiem reproducēt to, kas ir redzēts. Viena alga - vai nāktonē uz Pallādija kopijas, vai LCD monitora, vai cita kāda verķa.
Protams, pieņemu, ka tuvējo divdesmit gadu laikā var nākties iekrātos JPG failus pārkonvertēt uz kādu citu formātu. Bet tas tikai tā - domāju, ka JPG formāta faili dzīvos vēl gadus pārdesmit. Tas ir - tos varēs apskatīt bez problēmām pārdesmit gadus. Savukārt 35mm filmiņu iespējams pēc gadiem 10 dabūt uz papīra, sienas un tamlīdzīgi visādi apskatīties varēs tikai sameklējot kādu centīgu amatieri (mūs šeit), izmantojot kāda profesionāla kantora (kāds viens BFS rīgā ar to nodarbosies, piem) pakalpojumus un tā. Ar platajām filmām vēl bēdīgāk.
sure, bet fizolopiskais jautājums - kas ir oriģināls, bildējot ar digitalku. ja domājam pirmo kopiju, kuru autors atznis par labu esam, 100%, ka Platīna un Pallādija procesā kopētās ilgspēlējošākas. protams, var iekanēt uz 100 MGpix, bet tas vairs nav oeriģināls. pēc arhīvu gostiem, parnesot informāciju uz jaunainformācijas nesēja, tomēr turpina glabāt arī veco. pa lielāko filmu arhīvu Norvēģijā braukā 8 km pa pazemes tuneļiem ar velisapēdiem.
