Nezinu, kā citiem, man šis 23.februāris ir jaukās jaunības atmiņas. Tādu nu viņa man bija un tāda manā piemiņā paliks. Laikam "zaudētā paaudze".. Bez dajebkādas politikas. Neviens toreiz necēla tostus ne par partiju un Ļeņinu, vnk darba kolektīvos bija tradīcija- "vīriešu diena" 23. februārī un sekojoša "sieviešu diena" 8.martā. Viss tīri sadzīviski un jauki. Šoreiz nebūšu Eltona pusē- viņam tāda pati klaja antipadomju histērija, kā toreiz Brežņevlaikos kompartijas slavināšana- tikai ar (-) zīmi...((..
Pareizi Friidi, tā bija mūsu jaunība. Un šie bija tieši kolektīvos svētki 23.02. un 8.03. Un kad ierāvām par godu šiem svētkiem, neviens politiku nepieminēja. Bet liels seno laiku filozofs ir teicis vārdus- tautai, kas noliedz savu pagātni, naf nākotnes
Haiduks:Pareizi Friidi, tā bija mūsu jaunība. Un šie bija tieši kolektīvos svētki 23.02. un 8.03. Un kad ierāvām par godu šiem svētkiem, neviens politiku nepieminēja. Bet liels seno laiku filozofs ir teicis vārdus- tautai, kas noliedz savu pagātni, naf nākotnes
Haiduk, uzmanies - tūlīt "pareizie spēki" atmaskos žīdu-masonu, komunistu un penšu sazvērestību; un kopā ar PortertJuri nokļūsim FB mēslainē...))
Friidis klaja antipadomju histērija, kā toreiz Brežņevlaikos kompartijas slavināšana
Tēvs stāstīja, ka tad, kad parādījas ziņa par, to ka nosprādzis tautu bende Staļins, neizsūtīto cilvēku bērnus sadzina skolas aktu zālē un dažas skolotājas histēriski raudāja. Tas nebija no bēdām. Tā raudāja ilgstoši terorizēts un pazemots cilvēks.
Diez, kādam sirdī ir jābūt latvietim pat brīvas runas un rīcības laikos, lai viņš jūsmotu par padomju režīma politiskajiem aspektiem un sauktu atskurbinošu vērtējumu un novēršanos no uzspiestas varas atribūtiem un simboliem par "klaju antipadomju histēriju". Stagnātam, tas skaidrs, bet kādam vēl? Stokholmas sindroms?
1980. gadu beigas Latvijā taču arī bija "klaja antipadomju histērija", vai ne?
Sajūtas no netīrajām.
Sevišķi uz t.s. 9. maija jaunā fona - slepkavas Staļina (varbūt pat nagu maucēja čekista Berijas) portretu atdzimšanas Maskavā. Relikti iedzeršot, atminēšoties jaunību.
Piedodiet, represētie un bojā gājušie, reliktiem. Viņu laiks paies, bet secinājumus nedrīkst palaist vējā. Tas nozīmēs visa atkārtošanos.
Švilpīt, muļķīt, nevajag visam karināt klāt "politiskās šiltes", nezinot tā laika realitātes. Tēlo te gudro prātvēderu, bet tomēr zaļš vēl esi. Nebija toreiz nekādas politiskās spēles, pārsvarā bija vienkārši parasti tautas svētki - "vīriešu diena" un "sieviešu diena". Bez Ļeņiniem, Staļiniem, Luksemburgām un Cetkinām. Bija vieni no nedaudzajiem svētkiem un tauta tos svinēja. Nogrieza radio himnas klusāk , ierāva pa graķim un uzdziedāja "Ķemermiestiņā".. Bet tagad jau "pareizie" cilvēki piekarina visam atbilstošas šiltes.
Haiduks: Bet liels seno laiku filozofs ir teicis vārdus- tautai, kas noliedz savu pagātni, naf nākotnes
ļoti viedi vārdi - un ja šeit lasam, ka stroikā un mentenē tas bija aizmirsies, tad atgādināšu, ka ar visiem tomēr tā nebija - manā ģimenē un draugu lokā svinēja aizliegtos ZS un Jāņus - ar sarkanajiem ķuļpāniem sakars bij tik tiem paziņām, kas tos pārdodot ''darbā ierāvējiem'' pelnīja ''bezstrādes ienākumus''
Puiši - mīļi sveicieni un bučas Vīriešu dienā! Mēs pārāk iespringstam uz visu ko politiksu un sekundāru - bet vai tad nesaprotat - šis vēl viens jauks iemesls lai iedzertu un pabučotos! Un kas tur slikts?
Fridi. Puišeļi nesaprot, ka toreiz visi LIELIE (hitlers, čerčils, staļins, japānas imperators un citi) cerēja nogriezst lielo kumosu, un visi viņi darīja zvērības sevi attaisnojot, citus noliekot... Tāds bija tas laikmets, kuru latvijas tauta izturēja. Bet tie, kuriem nepatīk, ka Latvija var sakt izaugsmi kā brīva valsts, sāk kūdīšanu... tie kas grib atpakaļ- krievvalodīgo tēma, tie kas grib zem rietumu diktāta- okupantu tēma.
Haiduks: Bet liels seno laiku filozofs ir teicis vārdus- tautai, kas noliedz savu pagātni, naf nākotnes
ļoti viedi vārdi - un ja šeit lasam, ka stroikā un mentenē tas bija aizmirsies, tad atgādināšu, ka ar visiem tomēr tā nebija - manā ģimenē un draugu lokā svinēja aizliegtos ZS un Jāņus - ar sarkanajiem ķuļpāniem sakars bij tik tiem paziņām, kas tos pārdodot ''darbā ierāvējiem'' pelnīja ''bezstrādes ienākumus''
Nekad neesmu dzirdējusi, ka Jāņi būtu bijuši aizleigtie svētki? Vienmēr tak svinēja un dzēra tad... Neatkarīgi, bija darba diena vai nebija... ) Ugunskuri tika dedzināti un tā... ) LAi gan, varbūt ko no savas bērnības ne tā sapratu... )))
Haiduks: Bet liels seno laiku filozofs ir teicis vārdus- tautai, kas noliedz savu pagātni, naf nākotnes
ļoti viedi vārdi - un ja šeit lasam, ka stroikā un mentenē tas bija aizmirsies, tad atgādināšu, ka ar visiem tomēr tā nebija - manā ģimenē un draugu lokā svinēja aizliegtos ZS un Jāņus - ar sarkanajiem ķuļpāniem sakars bij tik tiem paziņām, kas tos pārdodot ''darbā ierāvējiem'' pelnīja ''bezstrādes ienākumus''
Māri, protams, visādas galējības toreiz bija, tikai nevajag tagad tēlot "pareizos patriotus". Minētos ZS un Jāņus vairums tautas svinēja, tāpat kā vīrieš-sieviešdienas. Nebij jau to svētku daudz.
Riebiga:Puiši - mīļi sveicieni un bučas Vīriešu dienā! Mēs pārāk iespringstam uz visu ko politiksu un sekundāru - bet vai tad nesaprotat - šis vēl viens jauks iemesls lai iedzertu un pabučotos! Un kas tur slikts?
Riebiga:Puiši - mīļi sveicieni un bučas Vīriešu dienā! Mēs pārāk iespringstam uz visu ko politiksu un sekundāru - bet vai tad nesaprotat - šis vēl viens jauks iemesls lai iedzertu un pabučotos! Un kas tur slikts?
Paldies, kur varēs saņemt dzīvajā tās bučas
Dzīvajā atsevišķi jāvienojas. )) Šovakar gan būšu Jelgavā...
ļoti viedi vārdi - un ja šeit lasam, ka stroikā un mentenē tas bija aizmirsies, tad atgādināšu, ka ar visiem tomēr tā nebija - manā ģimenē un draugu lokā svinēja aizliegtos ZS un Jāņus - ar sarkanajiem ķuļpāniem sakars bij tik tiem paziņām, kas tos pārdodot ''darbā ierāvējiem'' pelnīja ''bezstrādes ienākumus''
Nekad neesmu dzirdējusi, ka Jāņi būtu bijuši aizleigtie svētki? Vienmēr tak svinēja un dzēra tad... Neatkarīgi, bija darba diena vai nebija... ) Ugunskuri tika dedzināti un tā... ) LAi gan, varbūt ko no savas bērnības ne tā sapratu... )))
bija divus gadus, kad LATVIETIS!!! tos pasludināja par reliģijas svētkiem un aizliedza. Man tad liekās bija gadi desmit
ļoti viedi vārdi - un ja šeit lasam, ka stroikā un mentenē tas bija aizmirsies, tad atgādināšu, ka ar visiem tomēr tā nebija - manā ģimenē un draugu lokā svinēja aizliegtos ZS un Jāņus - ar sarkanajiem ķuļpāniem sakars bij tik tiem paziņām, kas tos pārdodot ''darbā ierāvējiem'' pelnīja ''bezstrādes ienākumus''
Nekad neesmu dzirdējusi, ka Jāņi būtu bijuši aizleigtie svētki? Vienmēr tak svinēja un dzēra tad... Neatkarīgi, bija darba diena vai nebija... ) Ugunskuri tika dedzināti un tā... ) LAi gan, varbūt ko no savas bērnības ne tā sapratu... )))
Neriebīgā , 60-tos gados LPSR kompartija bija izdomājusi, ka Līgo nedrīkst svinēt. Un tāpēc vairākus gadus svinēja "pa kluso"- kā nu vietējā vara uzdrošinājās.
Wow, tas tad tiessaam bija ljoti sen! Un nav brīnums, ka neko apr to neesmu nemaz dzirdeeejusi... Bet nu ko tur piebilst - ak mēs jaukie latvieši, paši sev vislielaakie "draugi"....
bija divus gadus, kad LATVIETIS!!! tos pasludināja par reliģijas svētkiem un aizliedza. Man tad liekās bija gadi desmit
Pārskata ziņojumā kongresam Pelše norādīja, ka "padomju tauta panākusi sociālisma pilnīgu un galīgu uzvaru savā zemē", ka "mūsu lielā sociālistiskā dzimtene iegājusi savas attīstības jaunā posmā — komunistiskās sabiedrības izvērstā celtniecībā", ka "vēsturiski īsā laikā jāpanāk un jāpārspēj visvairāk attīstītā kapitālistiskā valsts — ASV — produkcijas ražošanā uz vienu iedzīvotāju".
....
" Par tikpat jauku un tencināmu Komitejas tradīciju izveidojās arī Jāņu svinēšana. Tā gan kļuva iespējama tikai pēc tam, kad Brežņeva – Kosigina režīms Latvijas satrapu «dzelteno nāvi» Arvīdu Jānoviču Pelši no nožēlojamās provinces izsauca dižos Kremļa darbos Maskavā, ieceļot viņu par Padomju Savienības Komunistiskās Partijas visspēcīgā politbiroja pilntiesīgu locekli un PSKP Centrālās kontroles komitejas priekšsēdētāju. Domāju, ka arī pats Arvīds Jānovičs aiziešanu no dzimtās Latvijas ārēm uzņēma ar dziļu atvieglojumu un gandarījuma sajūtu. Man nezināmu iemeslu dēļ šis Grienvaldes pagasta turīga latviešu lauksaimnieka dēls arī tagad, sava svešas kalpības mūža 83. gadā ir naida un nicinājuma pilns pret savu tautu. Šo naidu viņš pilnam izgāza 1959.–1969. gadā, būdams Latvijas kompartijas pirmais sekretārs. Viņš bija iniciators politiski un nacionāli nevainīgo Jāņu svinēšanas bargajam aizliegumam, kas pret pirmo «skrīveri» mobilizēja ne vien parastos «darbaļaudis», bet arī «jāņus» ar partijas biedra kartēm un pat KGB darba apliecībām kabatā. Arī pēc 14 senilo gadu nostrādāšanas Kremlī zemgalietis Arvīds joprojām kā no mēŗa vairās no jebkādas identificēšanās ar latvietību un latviešiem. Pat PSRS Augstākās padomes «vēlēšanās» šis «tautietis» balotējas no superkrieviskā Volgogradas (bij. Staļingradas) vēlēšanu apgabala. Cik man zināms, tad Pelše Maskavā strikti izvairās pieņemt pat «padomju» Latvijas vēsturniekus, kas tiektin tiecas glorificēt viņa nopelnus viduslaicīgā režīma iedibināšanā. Nedomāju, ka pārmērīgi daudz latviskā sentimenta būtu arī 1916. gadā Toboļskas guberņā dzimušajam Krievijas latvietim Augustam Eduardovičam Vosam. No latviskas runāšanas viņš rūpīgi izvairās , un viņa ģīmis ir allaž savilkts politbirojiski stingā vaibstā. Kad 1978. gada pavasarī Voss negaidīti apmeklēja Ņujorku un PSRS pārstāvniecības pie Apvienotajām Nācijām toreizējais partijas sekretārs Podščekoldins man lika viņu pavadīt, pēc īsas pastaigas pa Medisona avēniju kopā ar sievu neticamā vienprātībā konstatējām, ka mums darīšana ar «dzīvu mironi». 1966. gadā, iesēzdamies Kalnbērziņa un Pelšes iesildītajā LKP pirmā sekretāra amatkrēslā, Voss tālu vēl nebija sasniedzis tagadējo mironības pakāpi. Katrā ziņā viņš bija pragmatiķis un tālab steigšus atkāpās no sava līgo dziesmu nīdēja priekšteča perversajām pārmērībām. Nekādu oficiālu atzīšanu un valstisku uzmundrinājumu šie plenciskie tautas svētki, protams, nebauda vēl šodien, taču tie tiek «pieciesti» un ir izbeigusies to policejiska un ideoloģiska apkarošana."
Haiduk, izlasi, pirms nelietīgi vispārini. Izlasi visu, ko nezināji.
"Ja "nacisma uzvarētāji" būtu aizvākušies no LV, kad piebeidza tos, tad mēs svinētu kopā ar viņiem. Bet tā kā "nacisma uzvarētāji" nolēma pie reizes okupēt, izlaupīt, izvarot un visādi citādi pazemto Latviju turpmākos 50 gadus, tad nu nekādi nevaram būt vienoti priekā ar "nacisma uzvarētājiem".
To tā kā katram, kaut nedaudz inteliģentam cilvēkam vajadzētu saprast."
Frīdi un Haiduk!Es arī esmu jūsu gados un itin labi atceros visas tās svinēšanas un armijas.Ja dāmas grib.lai svin to savu martu.Pad armijas dienu nekad neesmu svinējis un nesvinēšu.Kaut gan ko liegties-jaunībā šnabi ir nācies ieraut šajos datumos un ne mazums.Svētku sajūtas man nekad nav bijis un nebūs šai sakarībā.
viecha:Frīdi un Haiduk!Es arī esmu jūsu gados un itin labi atceros visas tās svinēšanas un armijas.Ja dāmas grib.lai svin to savu martu.Pad armijas dienu nekad neesmu svinējis un nesvinēšu.Kaut gan ko liegties-jaunībā šnabi ir nācies ieraut šajos datumos un ne mazums.Svētku sajūtas man nekad nav bijis un nebūs šai sakarībā.
viecha:Frīdi un Haiduk!Es arī esmu jūsu gados un itin labi atceros visas tās svinēšanas un armijas.Ja dāmas grib.lai svin to savu martu.Pad armijas dienu nekad neesmu svinējis un nesvinēšu.Kaut gan ko liegties-jaunībā šnabi ir nācies ieraut šajos datumos un ne mazums.Svētku sajūtas man nekad nav bijis un nebūs šai sakarībā.
Vieča! Es vēlreiz atkārtoju- tāda toreiz bija mūsu dzīve! Neviens toreiz nerunāja par politiku, tikai atzīmēja dažādus ieganstus. Mūsu populārais pļūtīzeris Svilpis&Lupis toreiz bērnuārzā strīdējās par podiņu zem galda un nav vērā ņemami... Ja Eltons- nezinu, kur un kā viņš strādja , bet domāju kā parasti- viņš nebļāva- SLAVA KPSS. Taisnības grupa Helsinki 86 bija redzami tikai dažādos teleobjektīvos. ES CIENU BRĪVO LATVIJU, BET TOREIZ SAVĀDĀK NEVARĒJA... Bet mūsu viedais Grīnbergs&Co to nesaprot, jo toreiz tikai čurāja autiņos!
viecha:Frīdi un Haiduk!Es arī esmu jūsu gados un itin labi atceros visas tās svinēšanas un armijas.Ja dāmas grib.lai svin to savu martu.Pad armijas dienu nekad neesmu svinējis un nesvinēšu.Kaut gan ko liegties-jaunībā šnabi ir nācies ieraut šajos datumos un ne mazums.Svētku sajūtas man nekad nav bijis un nebūs šai sakarībā.
Te tu pats pasaki savu būtību- svētku sajūtas ... tā vienmēr ir atkarīga no publikas, kas svin svētkus, pesimistiem un nūģiem nekad vispār naf svētku (arī Latvijas valsts dibināšanu tie nemāk nosvinēt). Bet tas kas tos trīs krustiņus pielika, tagad tēlo. Pie manis arī pirtiņas bija svētki tiem, kas ieradās , bet daži ierāvušies sturī sēdēja (kā Lunis teica - ielavījušies grāva no iekšpuses)
Nu token izskatās pēc matu skaldīšanas! ES saprotu, ka tagad ir populaari teikt, ka toreiz viss bija slikts un slikti,bet vai tad šeit kāds taisās kandidēt politikā??? Visi tak savējie, kam vajadzīgi šīs ideoloģijas domstarpības? Un toriez tiešām tik dziļi kā tagad - tur sarkanie okupēja jeb ne, neviens nedomāja - vairāk interesēja ikdiena - ko paēst, kā bērnus apģērbt un viss kas tāds... ) Bet tikko izlasīju apollo interviju ar Znaroku - www.apollo.lv... . Nu tagad gan nacionālsiti var iet pa gaisu! Lai gan pēc būtības - visi tie, kas ir dzīvojuši krievu laikus - nu esam mēs krievi! Un es nesaku, ka pēc tautības - bet pēc domāšanas veida! Tā ir mūsu sastāvdaļa... )
Nu nez Friidi kaa "jums vecajiem" bet es uzaugu padruumajaa brezhnjeva stagnaacijas laikaa un man jau agraa beerniibaa riebaas padomju iekaarta, varbuut taapeec, ka liidz muusu maajai nonaaca gan aarzemju zhurnaali (nejaukt ar pornozhurnaaliem, kurus aktiivi konfisceeja milicija lai tie paiktu ieksheejai lietoshanai), gan briivaa eiropa un plasha latvijas laika biblioteeka. arii armijaa dabuuju gana ciest 86 gadaa jauno "veesmu" deelj. nekad neesmu svineejis ne vienu ne otru datumu un neatceros arii gjimenei tuvaako draugu pulkaa tos kaut kaa svinam. iespeejams, ka esmu audzis drusku citaa kultuuras videe.
Tēvs stāstīja, ka tad, kad parādījas ziņa par, to ka nosprādzis tautu bende Staļins, neizsūtīto cilvēku bērnus sadzina skolas aktu zālē un dažas skolotājas histēriski raudāja. Tas nebija no bēdām. Tā raudāja ilgstoši terorizēts un pazemots cilvēks.
Diez, kādam sirdī ir jābūt latvietim pat brīvas runas un rīcības laikos, lai viņš jūsmotu par padomju režīma politiskajiem aspektiem un sauktu atskurbinošu vērtējumu un novēršanos no uzspiestas varas atribūtiem un simboliem par "klaju antipadomju histēriju". Stagnātam, tas skaidrs, bet kādam vēl? Stokholmas sindroms?
1980. gadu beigas Latvijā taču arī bija "klaja antipadomju histērija", vai ne?
Sajūtas no netīrajām.
Sevišķi uz t.s. 9. maija jaunā fona - slepkavas Staļina (varbūt pat nagu maucēja čekista Berijas) portretu atdzimšanas Maskavā. Relikti iedzeršot, atminēšoties jaunību.
Piedodiet, represētie un bojā gājušie, reliktiem. Viņu laiks paies, bet secinājumus nedrīkst palaist vējā. Tas nozīmēs visa atkārtošanos.
Lai gan pēc būtības - visi tie, kas ir dzīvojuši krievu laikus - nu esam mēs krievi!
Vispārinājumiem ir robeža, pēc kuriem tie kļūst par tieši domātu un uztveramu apvainojumu. ir tēmas, kuras labāk likt mierā - to saturs daudziem ir dzīves bāze. To atņemot, tiek nodarīts kaitējums.
Nepārkāp šo robežu arī kā apburoša, bet naiva blondīne. Protams, tu vari izklaidēt stagnātus un reliktus tiem saprotamā formā, bet neaizmirsti arī par citiem. Nelieto tādus vispārinājumus. Tie var kādu nopietni aizskart.
Bez dajebkādas politikas. Neviens toreiz necēla tostus ne par partiju un Ļeņinu, vnk darba kolektīvos bija tradīcija- "vīriešu diena" 23. februārī un sekojoša "sieviešu diena" 8.martā. Viss tīri sadzīviski un jauki. Šoreiz nebūšu Eltona pusē- viņam tāda pati klaja antipadomju histērija, kā toreiz Brežņevlaikos kompartijas slavināšana- tikai ar (-) zīmi...
((..
Un kas tur slikts? 
Un nav brīnums, ka neko apr to neesmu nemaz dzirdeeejusi... Bet nu ko tur piebilst - ak mēs jaukie latvieši, paši sev vislielaakie "draugi".... 
