man vidusskolā, bija interesanta latviešu valodas skolotāja......ap 30g. neprecējusies. kaut kad uzdeva sacerējumu, par diezgan debīlu tēmu, ieņēmu pozu un neuzrakstīju. katru stundu, viņa man prasīja to sacerējumu, un katru reizi man tā sacerējuma nebija. viņa arī ieņēma pozu, un katru reizi žurnālā ielika 2...... . tā līdz ceturkšņa beigām, pilns žurnāls ar banāniem, ceturkšņa atzīme 2 .... meitenītes aizgāja pie skolotājas uz pārrunām, kā tā, šitām džekam 2, tak tik labus sacerējumus vienmēr raksta, klase tagad atpaliks sekmju rādītājos utt. . aizkulisēs vienojās, ka es no meža viņai aiznesīšu ziemassvētku eglīti, viņa izlabos atzīmi. nogaidīju tumsu, aiznesu eglīti, uz viņas dzīvokli, uzaicināja mani palikt uz kafiju .... paklausijāmies muziku, papļāpājām par visdažādākajām tēmām. ap kādiem 1-niem naktī tinos prom, visi autobusi bija sen aizgājuši, 18km, no Pļaviņām līdz Kalsnavai aizvilkos ar kājām ...... . tai skolotājai, nedaudz vēlāk bija vētrains romāns ar kādu skolnieku.....skolnieks beidza skolu un viss mierīgi, bet skolotājai nācās aiziet uz Jēkabpili, jo viss nāca gaismā, un dzīves Pļaviņās vairs nebija ........ tas tā, neliela retrospektīva .....
Tai manai skolotājai pie sirds gāja (viņa pat uz klavierēm bija iemācījusies nospēlēt) šitā dziesma: www.youtube.com... Pārējā laikam mūsu gaume nesakrita... nebija laika iedziļināties, viss notika tik ātri... ātri arī beidzās. un gadu starpība bija tikai 7, nemaz ne tik daudz...
kaut gan patiesiibaa ... nez .. pachekoju savas domas, par daudzzaakiem mani maacijushajiem ..... man laikam savaadaaka domu gaita .... lad maacos, tad neodmaaju par TO ....
dansiga:kaut gan patiesiibaa ... nez .. pachekoju savas domas, par daudzzaakiem mani maacijushajiem ..... man laikam savaadaaka domu gaita .... lad maacos, tad neodmaaju par TO ....
mūžu dzīvo, mūžu mācies....., un TAS aiziet garām .....
" (c) Maris
