Sveiki. Vēlējos pievienoties tai jūsus sarunai. Esmu nostrādājis uz Amerikāņu kuģa Norwegian Star gan Mārītes fotokompānijā gan viskautkur citur un saprotu to jūsu jezgu par atstātajām bildēm. Jā pagātnē tā bija problēma ar liekā paīra un tintes tērēšanu , un protams ka tas ir mārketings un spiediens, lai jūs tās bildes nopirktu. Bet tas ir godīgs bizness. Piemēram mums bija tā ka gada laikā ir jānopelna 1milj $ lai mēs dabūtu savas cietās algas, un kā jūs domājiet no kā lai to naudu uztaisa? No tiem 10 cilvēkiem, kas patiešām vēlas tās savas fotogrāfijas. Nē tā naudu nenopelna. Bildes saražo un tad ar diskusiju veidu, tās tiek nopārdotas. Bet tagad tas viss ir atrisinājies, jo nākusi jaunā sistēma kur bildes, kad tiek nofotogrāfētas tiek ar face recognition ieliktas datu bāzē un pataisno piedāvātas pie kompjūteriem kuģa galerijā. Klients tikai novelk savu katiņu un visas bildes kuras ir tikušas nofotogrāfētas parādās uz ekrāna ar printēšanas funkciju. Darbs ir sarežģits jo visu laiku ir jābūt laipnam, pat pret tiem pajoliņiem, kas to apzinās bet tāpat izlemj iebērt sāli brūcē. Ne visiem ir paveicies ar darbu studijā un svilpot grieztos skatīdamies katru dienu. Dažiem nākas ar tulznām pirkstos un ar asarainām acīm zobus saspiest smaidā un doties pie neapmierinātiem klientiem un pārliecināt vinjus, ka kādu dienu vinji vēlēsies atcerēties šo braucienu un tad kad visi digitālie faili vienu dienu izzudīs no kartes tad paliks tik tā viena papīra bildīte ar cilvēku, kas jau sen nav šinī pasaulē. Tas pats Līvu akvaparkā. Nav viegli pieiet pie cilvēka un dzirdēt tos pašus vārdus dienu dienā cik vien vēlies strādāt par fotogrāfu (NE). Nebūs daudz bilžu nebūs naudas, nebūs vairāk fotogrāfu.
ja runa par kruīza kuģi uz Stokholmu, tad braucu bieži, tikpat bieži mani ar somām kāds cenšas nobildēt. Protams, man gribas redzēt arī rezultātu, bet ja redzu tikai tupi spiestu pogu, piedodiet, kāds tur bizness...
talavietis:ja runa par kruīza kuģi uz Stokholmu, tad braucu bieži, tikpat bieži mani ar somām kāds cenšas nobildēt. Protams, man gribas redzēt arī rezultātu, bet ja redzu tikai tupi spiestu pogu, piedodiet, kāds tur bizness...
Ja tur nebūtu businesa, tad manageri nepaģerētu tās pogas tik tupi spiest.
NotoriusD:...ar asarainām acīm zobus saspiest smaidā un doties pie neapmierinātiem klientiem un pārliecināt vinjus, ka kādu dienu vinji vēlēsies atcerēties šo braucienu un tad kad visi digitālie faili vienu dienu izzudīs no kartes tad paliks tik tā viena papīra bildīte ar cilvēku, kas jau sen nav šinī pasaulē...
Cik saprotu, tā suga, kura 90-tajos uz ielas uzmācās ar "Kupi žene podarok!" tomēr vēl nav izmirusi.
NotoriusD:Sveiki. Vēlējos pievienoties tai jūsus sarunai. Esmu nostrādājis uz Amerikāņu kuģa Norwegian Star gan Mārītes fotokompānijā gan viskautkur citur un saprotu to jūsu jezgu par atstātajām bildēm. Jā pagātnē tā bija problēma ar liekā paīra un tintes tērēšanu , un protams ka tas ir mārketings un spiediens, lai jūs tās bildes nopirktu. Bet tas ir godīgs bizness. Piemēram mums bija tā ka gada laikā ir jānopelna 1milj $ lai mēs dabūtu savas cietās algas, un kā jūs domājiet no kā lai to naudu uztaisa? No tiem 10 cilvēkiem, kas patiešām vēlas tās savas fotogrāfijas. Nē tā naudu nenopelna. Bildes saražo un tad ar diskusiju veidu, tās tiek nopārdotas. Bet tagad tas viss ir atrisinājies, jo nākusi jaunā sistēma kur bildes, kad tiek nofotogrāfētas tiek ar face recognition ieliktas datu bāzē un pataisno piedāvātas pie kompjūteriem kuģa galerijā. Klients tikai novelk savu katiņu un visas bildes kuras ir tikušas nofotogrāfētas parādās uz ekrāna ar printēšanas funkciju. Darbs ir sarežģits jo visu laiku ir jābūt laipnam, pat pret tiem pajoliņiem, kas to apzinās bet tāpat izlemj iebērt sāli brūcē. Ne visiem ir paveicies ar darbu studijā un svilpot grieztos skatīdamies katru dienu. Dažiem nākas ar tulznām pirkstos un ar asarainām acīm zobus saspiest smaidā un doties pie neapmierinātiem klientiem un pārliecināt vinjus, ka kādu dienu vinji vēlēsies atcerēties šo braucienu un tad kad visi digitālie faili vienu dienu izzudīs no kartes tad paliks tik tā viena papīra bildīte ar cilvēku, kas jau sen nav šinī pasaulē. Tas pats Līvu akvaparkā. Nav viegli pieiet pie cilvēka un dzirdēt tos pašus vārdus dienu dienā cik vien vēlies strādāt par fotogrāfu (NE). Nebūs daudz bilžu nebūs naudas, nebūs vairāk fotogrāfu.
Tieši tā - man draudzene Karību jūrā šādi veselu gadu vairāku valodu zināšanas atsvaidzināja - ar bildēšanu tam nav sakara, bet ar komunikāciju gan - ne viņa jēdza bildēt aizbraucot ne atbraucot.
Tomēr interesanti būtu uzzināt kā mainītos noieta procents ja bildētu 1 pro portretists ar wifi kamerā un 5 komunicētāji ar planšetēm nagos tirgotu bildes - atdevei vajadzētu būtu lielākai nekā no 5 komunicētājiem no kuriem neviens nejēdz bildēt + kameras/optikas mēsli.
par pārējo piekrītu...
?
