Kaa ir.. zinu ka DOF nosaka F attieciiigi 2.8, 20 utt...
BEt pedeeja laika skatoties bildes noraadiitajos un nolasiitajos EXIF datos pie gaishajiem 2.8 ir diezgan paliels asuma dziljums! Taatad jautaajums rodas shaadss vai katrai leecai DOF ir tikai atkariigs no f(Apperature) vai ir veel kaadi parametri kas to nosaka... piemeeram man pie 5,6 ir kaa ir ar to DOF dzilkumu... mazs vinsh...
Bet ja vislaik bildēsi ar pilnu atvērumus, šaubos vai kas lāgs tur ar to kvalitāti sanāks. Parasti labākais asums ir ~5,6-8... nu katram objektīvam jau savādāk, bet nu saviem fiks-fokāļiem esmu to novērojies...
No objektīva nekas nemainās... kā jau briedis teica: attālums, mm un F... ar jebkuru no šiem trīs var uztaisīt mazāku vai lielāku DOF... man tieši skolā bija šis praktiski jāuztaisa... visos variantos... tā lai 36 kadru diapozitīvs būtu pilns... vispār ir vērts pamēģināt... pēc tam pētot saproti, kas un kā... var to pašu darīt ar digitālo...
vēl ir tāds sīkums kā gaismasjūtīgās virsmas laukums
ciparu kompaktiem ir līd pat 40x mazāka matrice par šaurās filmiņas kadru - un uzrādītais fokusa attālums ir ekvivalents 35mm filmai - attiecīgi īstenībā tas ir cropots pats kadra centrs no nežēlīgākā platleņķa
tāpēc arī bildes sanāk patīkami plakanas ar asuma dziļumu no 3m līdz bezgalībai pie f2,8
ar tādu fotogrāfējamo mazs /relatīvi/ asuma dziļums ir tikai makro režīmā.
Bet ja vislaik bildēsi ar pilnu atvērumus, šaubos vai kas lāgs tur ar to kvalitāti sanāks. Parasti labākais asums ir ~5,6-8... nu katram objektīvam jau savādāk, bet nu saviem fiks-fokāļiem esmu to novērojies...
Objektīvi ir dažādi. Daziem 5.6 ir max atvērums, savukārt daži ir vienlīdz asi, gan pie pilna atvēruma, gan pie f/8. It īpaši teleobjektīvi. Un vispār -- asuma dziļums ir atkarīgs arī no palielinājuma Un tīri teorētiski tas neatšķirsies 400/2.8 un kādam 16-35/2.8 pie vienādām diafragmām, uz vienāda formāta, ja bilde būs iekadrēta vienādi
nu jaa, vareetu pameegjinaat ar 20mm objetkiivu f16 ieguuto asuma dziljumu saliidzinaat ar 400mm f16... nezinu vai buus tas pats
Saliidziinaat da jebko var, skaidrs, ka nebuus. Kameer objektiivs no daudzmaz caurspiidiigiem stikliem un fragma ne paaraak nesakariigas formas, praktiski no F un fokusa atkaraajas.
teorētiski tas neatšķirsies 400/2.8 un kādam 16-35/2.8 pie vienādām diafragmām, uz vienāda formāta, ja bilde būs iekadrēta vienādi
Nav iisti patiess...
Taa sliecos domaat, nezinu to teoriju, peec kuras neatšķirsies, peec man zinaamajaam un praksee paarbaudiitajaam atšķirsies. Aizdomiigi rekas -"ja bilde būs iekadrēta vienādi" - nevar neko vienaadi iekadreet ar tik atshkjiriigiem stikliem, ja vien nebildee plakamu palagu vai plakanu ko citu.
teorētiski tas neatšķirsies 400/2.8 un kādam 16-35/2.8 pie vienādām diafragmām, uz vienāda formāta, ja bilde būs iekadrēta vienādi
Nav iisti patiess...
A tu pamēģini Man ir slinkums un nav ne 400/2.8, ne 16-35/2.8. Bet objktam ir jābūt iekadrētam vienādi. Protams foni būs atšķirīgi un īsākam fokusa attālumam neasuma zona būs savādāka, bet lietojams asuma dziļums abiem būs vienāds.
Te ir slikts piemērs, jo kadrējums nav vienāds, bet stabs ir ~ vienādi ass/neass abās bildēs:
Viens ir 28mm, bet otrs ar 85mm ar 20D. Abi bildēti ar f/2
Ideja jau ir, ka asuma dziļums samazinās tuvojoties objektam. Un ar garāka fokusa attāluma stiklu var dabūt tadu pašu kadrējumu kā ar īsāku no lielāka attāluma. Šajā gadījumā ar 28mm bildēts gandrīz no 3x tuvāka attāluma
Agri...... lai nu paliek /teoreetiskais lietojamais/ asuma dziļums
praktiski vienā kadrā /neasajā zonā/ ir neskaitāmas detaļas - otrā kadrā 1 detaļa jeb pilnīgs ķīselis
palielinot fokusēšanās distanci starpība jūtama vēl trakāk
Neasuma izskats ir pavisam cita lieta. Rakstīju tak, ka nav pārāk labs piemērs. Ja atrastu objektu bez fona, kurš atrodas tālu -- būtu uzskatāmāk. Stabs jau arī katrā bildē izskatās savādāk. Un tieši tāpēc mm izvēle nav tik triviāla, kā gribētos
he zeiss un schnaiderz taisa stiklus kam izshkirtspēja sasniedz un pārsniedz 200 līniju pārus uz 1mm - shiem pārmet mazu asuma dziljumu - tobish /torētiskajā asajā zonā/ ir redzamas izshkirtspējas gradācijas kuras mirstīgiem stikliem nav
bauda...
