Būtu jau labi, ja spamotājiem būtu pietiekama skaidrība par lāzeriem, ko tie dara, intensitāti, spožumu, kas un kāpēc sagrauj (vai var sagraut) matricu...
UldisS:Būtu jau labi, ja spamotājiem būtu pietiekama skaidrība par lāzeriem, ko tie dara, intensitāti, spožumu, kas un kāpēc sagrauj (vai var sagraut) matricu...
Redzot video radās šaubas ka var nokaut sensoru? Ieslēdz live view un kādu laiku pafokusējies uz sauli, varēsi pārbaudīt intensitāti, spožumu. Nikonisti laikam ir skopāki, riekstus ar kameru neskalda.
fukss: Nikonisti laikam ir skopāki, riekstus ar kameru neskalda.
nikonisti ir apm 6x mazaak nekaa kanonisti un liidz ar to iespeeja nokjert shitaadu laazeru ir 6x mazaaka
ar tiem mazajiem laazeriem, kurus var nopirkt veikalos gan neko nevarees nobeigt, jo ja nemaldos LV tigoshanaa ir atljauti tikai liidz II klases laazeri, kuru jauda ir mazaaka par 1mW, bet koncertos un klubos laazeri gan ir krietni jaudiigaaki.
Laazeru experts - UldisS, gan vareetu paskaidrot, cik jaudiigam jaabuut laazeram, lai vareetu sabojaat matricu.
ak tad tie mazie ir lāzeri...nu,nu...man jau visu laiku likās, ka gaismas diode ar lēcu priekšā, bet es jau varu šausmīgi maldīties... Katrā ziņa, kad taisīju plintei "lāzer tēmekli" un vajadzeja ielikt tās iekšas normālā korpusā - ta izskatījās..
Nu ja godīgi bez poņas kā darbojas lāzers, bet ir aizdomas, ka "lāzer diode" ir mārketinga nosaukums sarkanam vai zaļam taisni fokusētam gaismas staram...
Oi, būšu ieberzies... Runāt par "kā lāzers var sabojāt matricu" nesakot neko vairāk, ir apmēram tas pats, kā "man ir foršs autiņš" vai ticēt visiem Luņa stāstiem... (nekā personīga).
Lāzers ir gaismas avots, kas izstaro koherentu (ar nemainīgu viļņa garumu) gaismu vienā virzienā. Ja lāzera stars ir nekustīgs, tad visa starojuma enerģija ir koncentrēta vienā punktā un šis punkts (matricas pikselis, piemēram) arī saņem visu gaismas enerģiju, kura pārvēršas siltumā. Tad kad šis enerģijas daudzums uz pikseli sasniedz kādu kritisko ciparu, matricas pikselim iestājas kirdik. Tātad- svarīgas ir 2 lietas- enerģija punktā un laiks, cik ilgi saņem šo enerģiju. Pēc analoģijas- katrs mēs esam kādreiz mēģinājuši (kāds varbūt nesen ar palielināmo stiklu aizdedzināt papīru vai klasē blakussēdētājam roku... Tikai pēc kāda laika, kad stars bija safokusēts uz papīru, tas aizdegās. Tas nozīmē, ka ir vajadzīgs noteikts enerģijas daudzums, lai papīru aizdedzinātu. Un nav nozīme stara (lāzera) jaudai vienai pašai, tā ir jāskata kopā ar laiku.
Nu lūk, koncertu rīkotāji nav idioti un ko jūs te ar savām tāpat jau pusbeigtajām matricām Kas būs, ja kādam acis izsvilinās? Cik ļimonus tad būs jāatmaksā? Ja nemaldos, pirms gada, laikam Eltons postēja, ka kaut kur Krievijā disenes laikā tiešām acis izsvilinātas. A lāzer-efektus neviens jau neatcels, idiotu rokās arī bomis ir briesmīgāks par atombumbu.
Tātad- svarīgs ir laiks, cik ilgi stars nokļūst uz jūsu matricas vai acs un protams, gaismas intensitāte (lāzera jauda). Jūs variet lāzera staru ar vairāku W jaudu ātri pārvirzīt pāri jūsu matricai (acij labāk tomēr nevajag) un nekas nenotiks. Jūs variet nolikt nekustīgi parasto "rādītājkociņu-lāzerīti" pretim jūsu fočika matricai un gan jau līdz vakaram kāds pikselis būs izdedzināts Vai es varu pateikt cik ilgā laikā tas notiks? Sekunde?, minūte?, stunda? Ja fočika specifikācijā ir uzdots šis enerģijas daudzums, pie kura matrica sabrūk, tad jā, ja nav, tad nē. Esmu pārliecināts, ka ražotājs to neuzrāda, tāpēc variet experimentēt paši
Tikko Muse koncī, es arī tā kā brīdi sarāvos, kad lāzera stari gāja nu sprīdi virs galvām... Bet tie neviens nebija tiešie stari, bet atstaroti no kustīgiem spoguļiem, kuri tad arī taisa šitās bildes: 11. bilde www.fotoblog.lv... Ja nu arī kādu tiešo staru izšāva, tad gan gaisā (līdz lidmašīnām tālu un tās savukārt kustās...) Domāju, ka šādi stari nekādu skādi nevar izdarīt, gan jau ka šovu rīkotāji par to ir padomājuši. Priekš kam viņiem liekus piedzīvojumus?
P.S. Vai kāds līdz beigām izlasīja?...
P.P.S. Ja tiek prasīta atsauksme uz autoru, tad bildes autors ir Sansete
Diezgan loģiski. Tas stars jau nu galīgi nav nekaitīgs. Pie kam filmējot/izmantojot liveview sensors karst tāpat... Nu tad ar to nelielo jaudu (jo ātri stars pārslīdēja pāri) pietika, lai būtu iemesls tikt pie jauna sensora
piekrītu ka nav nekaitīgi. Kad tikko parādījās tie mazie kabatas lāzerīši kuriem varēja manit uzgaļus utt. Katrs cilvēks ir dažāds, un mums skolā arī vienam tika acī un kirdik. Citiem nekas nebija.
Iespējams, ka tie sensori kuri ir mazliet defektaini ātrāk noklājas
Bet par to kūli piekrītu, pat spīdinot parasto lampiņu un pielikot palielināmo stiklu pēc laika var just, ka roka sakarst. Tāpēc dažreiz neiesaka bildēt pret sauli, jo saule var notāties tāda pozīcijā, kad objektīvs nostrādaā par palielināmo stiklu un jūs iegūstat staru kūli tiešā virzienā uz sensoru.
Andreass:piekrītu ka nav nekaitīgi. Kad tikko parādījās tie mazie kabatas lāzerīši kuriem varēja manit uzgaļus utt. Katrs cilvēks ir dažāds, un mums skolā arī vienam tika acī un kirdik. Citiem nekas nebija.
Pats pirmo reizi pie acu ārsta nokļuvu pēc spēlēšanās ar lāzeru. Vispār normāloz končos ir padomāts par to lai lāzera stari netiktu cilvēku bara, bet virs tiem...
Viena doma par sākumā ieliktajiem linkiem. Mulsina tas, ka pēc stara iešaušanas izdeg nevis pikselis vai kāds apgabals, bet viena horizontālā līnija. Es gan īsti sīkumos nezinu CMOS uzbūvi, bet tā līnija neliecina par termisku pikseļa sadegšanu, bet kaut ko citu. Ja pieņemam (bet to es 100% nezinu), ka elektriskais signāls no matricas pikseļiem tiek nolasīts pēc koordinātu principa, t.i., līdzīgi kā telefoniem- kad nospiežam 4, tad savienojas kreisā vertikāle (kur ir 1 4 7 *) un otrā vertikāle (4 5 6) un tālāk jau procis to saprot kā nospiestu 4. Vienkārši vadu mazāk Ja uz CMOS notiek līdzīgi, tad izskatās, ka nodeg nevis pats sensors, bet tas elements, kas dod tālāk uz proci informāciju par to, kas notiek viņa vertikālē vai horizontālē. Ja šī elementa ieejas signāla līmenis, t.i., izejas signāls no matricas pikseļa, ir tāds, ka tas to elektriski netur, tad tas izbeidzas un tad jau visa horizontāle paliek neapstrādāta un rēgojas tāda horizontāla svītra.
tad jau netikai filmeejot, bet arii bildeejot ir tomeer teoreetiska iespeeja nobildeet laazera staru, kad tas tieshi kriit uz matricas, biistieties tusinju bildeetaaji. muahaha
Laurelz:tad jau netikai filmeejot, bet arii bildeejot ir tomeer teoreetiska iespeeja nobildeet laazera staru, kad tas tieshi kriit uz matricas, biistieties tusinju bildeetaaji. muahaha
PS. Aabet, nu ar mani jau tas nenotiks
Lai noklātu matricu tāpatās vajag tiešu trāpijumu.
kad biju akadēmiķis, filmējām lāzerus ZA fizikas institūtā uz VHS. (nrzxvirdziet, toreiz M3 maksāja inženiera 5 gadu aldziņu un F10 inženiera 5 gadu aldziņu!) - brīdināja mūs uzpasēt acis un kameras. a mēs viltīgi - piepīpojām to laboratoriju!
Tie lāzeri, kas mūsdienu koncertos un disenēs tiek izmantoti ir nevis gāzizlādes, bet lāzediožu verķi un vēl pie tam mazjaudīgi. Ir noteikumi ka lāzerdiožu lāzerus publikā drīkst ielaist tikai pēc 4 spoguļiem, mazjaudīgos gāzizlādes pēc 7 spoguļiem. Gāzizlādes lāzerus lielākus par 3W koncertos izmantot ir aizliegts.....
Oliss:Tie lāzeri, kas mūsdienu koncertos un disenēs tiek izmantoti ir nevis gāzizlādes, bet lāzediožu verķi un vēl pie tam mazjaudīgi. Ir noteikumi ka lāzerdiožu lāzerus publikā drīkst ielaist tikai pēc 4 spoguļiem, mazjaudīgos gāzizlādes pēc 7 spoguļiem. Gāzizlādes lāzerus lielākus par 3W koncertos izmantot ir aizliegts.....
hmm, ar čainas 20-30 mW lazeriem jau var balonus spridzinat, var tikai iedomaties kas notiek ar jaudīgaku un safokusētu staru.
man domāt, ka pārmērīgi stipra signāla (stara) gadījumā vnk nojuka pikseļu kartes (pixel mapping) mezgls procesorā (pareizāk, kāda adrešu rinda), kurš atbild par infas nolasīšanu koordinātēs. īsāk, softs nobruka. un tikpat kā nepastāv 100% "veselu" matriču, pārējais ir softa darbs, visās mūsu kamerās. servisā 10 min, bet dažām kamerām var no menu izlabot
un, otrkārt, man šķiet, ka fotoaparāts NAV videokamera- pat filmu laikmetā NORMĀLA kinofilmas jutība bija ap ISO 16-32, bet foto -ap 100.
haralds:UldisS, koherentu (ar nemainīgu viļņa garumu) gaisma
sinfāzs a tas vilnis. vismaz, kamēr nav atstarojies.
Labi, labi, nebrauc auzās. Viļņa garums ir viļņa garums, viļņa fāze ir viļņa fāze. Sinfāzs- attiecībā pret ko? Ja domāji, ar nemainīgu (nemodulētu) fāzi, tad jā. Šis stāsts ir vairāk ne par vilni, bet par tā enerģiju, neredzu kāds šeit sakars ar fāzi.
linkaa vigjiks.
.
