Šovasar samērā bieži fotogrāfēju motokrosa sacensības un pēdējo nedēļu laikā biju liecinieks divām epizodēm, kurās rīkojos dažādi un joprojām netieku gudrs kā būtu bijis pareizāk... Jautājums ir par sporta foto ētiku - kā rīkoties fotogrāfam sporta sacensībās, redzot savā acu priekšā avāriju / kritienu / tehnikas kļūmi - vai ir ētiski uzņemt šādus kadrus? Vai tomēr nē?
Par tām divām epizodēm - pirms 2 nedēļām biju aculiecinieks Serģa / Ameļkina ekipāžas kritienam Mežvidu trasē, Latvijas Čempionāta 5.posmā un vēlāk saņēmu nosodījumus par to, kāpēc neesmu to iemūžinājis. Šodien biju liecinieks tam kā brāļiem Daideriem Stelpes trases pēdējā aplī (diemžēl) beidzās benzīns un mocis apstājās. Nofotgrāfēju to un atkal saņēmu nosodījumu - ka neveiksmes sportā taču neviens nefotogrāfējot.
Priecāšos dzirdēt jūsu viedokļus un info par to kur internetā varētu ielūkoties kādos foto ētikas kodeksos (ja tādi ir)
P.S. Ētikas kodeksi? Nigga plīz... Nekas nekļūst pareizs/nepareizs, ja to tā nosauc ētikas kodeksi. Var jau būt, ka no satrakota fana vari mēģināt atsmērēties, kad šis tavu el-stiklu pret celi cērt, jo esi viņa elku kādā klizmā noķēris. Jebkurā gadījumā es piekristu deontoloģiskajai pieejai, sakot, ka, ja Tavs motīvs ir tīrs, tad lielākais, ko no Tevis var prasīt ir atbildība par nekorektu publicēšanu. Ja reiz esi laidis pasaulē kadru ar kāda vājuma brīdi, tad pielūko, lai tas neparādītos kādā neētiskā rakstā.
RudeWolf:P.S. Ētikas kodeksi? Nigga plīz... Nekas nekļūst pareizs/nepareizs, ja to tā nosauc ētikas kodeksi. Var jau būt, ka no satrakota fana vari mēģināt atsmērēties, kad šis tavu el-stiklu pret celi cērt, jo esi viņa elku kādā klizmā noķēris. Jebkurā gadījumā es piekristu deontoloģiskajai pieejai, sakot, ka, ja Tavs motīvs ir tīrs, tad lielākais, ko no Tevis var prasīt ir atbildība par nekorektu publicēšanu. Ja reiz esi laidis pasaulē kadru ar kāda vājuma brīdi, tad pielūko, lai tas neparādītos kādā neētiskā rakstā.
fani el-stiklus pret celi necērt (ja vien nenobildē kādu nepareizo līdzjutēju beibi :face-wink. trakākais, ka tas, kurš šodien man izteica pārmetumu - arī bija fotogrāfs. tāpēc tā aizdomājos par to visu ētikas jautājumu
Nu jā... Ja jau fotogrāfs, tad jau visdrīzāk baidījās, ka būsi foršāk nofoķējis par viņu pašu. Lai nu kā- izņēmums varētu būt, ja Tev acu priekšā notiek negadījums un Tu esi tas potenciālais sportista glābējs. Tad var sākt prātot, vai uzņemt kadru, vai mesties palīdzēt. Reiz lasīju par to fotogrāfu, kurš uzņēma pazīstamo attēlu, kur attēlots bērns mirstam un maitulija gaidam. Viņam prasīja, kāpēc nav gājis palīdzēt šim bērnam un vispābā, ka esot viens pretīgs kretīns šajā sakarā. Viņš atbildēja, ka tur esot bijuši UNESCO darbinieki un palīdzēt esot bijis viņu uzdevums. Piebildīšu, ka šis konkrētais fotogrāfs pēc tā Āfrikas brauciena saņēma par attiecīgo uzņēmumu gana prestižu balvu. Tad atgriezās Āfrikā un izdarīja pašnāvību.
Nūūū veči.Ja mūsējiem iesit golu,tad arī nedrīkst bildēt?Man liekas,blēņas pilnīgas.Par kaut kādiem ētikas kodeksiem var runāt,ja saskaries ar cilvēku nāvi,mazus bērnus bez vecāku ziņas,nu varbūt vēl ir situācijas,bet ne jau nu neveiksmes sportā.Un vispār ētikas kodekss tāds izplūdis jēdziens.Jūrmalas deputātiem arī esot tāds,tikai parastajiem mirstīgajiem galīgi nesaprotams-ko tad drīkst un ko ne. Tad jau drīzāk jārunā par likumu-kas nav aizliegts,tas ir atļauts.Ja kādam tas nepatīk,nu ko lai dara?
"Par kaut kādiem ētikas kodeksiem var runāt,ja saskaries ar cilvēku nāvi,mazus bērnus bez vecāku ziņas,nu varbūt vēl ir situācijas,bet ne jau nu neveiksmes sportā."
Nē. Ētiski analizējama ir katra cilvēka rīcība, ja pieņem to, ka tas apveltīts ar kaut ko līdzīgu brīvajai gribai. Ja Tu ar 400mm f/2.8 lēcu un kaut kādu ekstenderi ķer to, kā kāds nelietis sāļi svīst kopā ar mazgadīgām meitenēm vai/un zēniem, tad Tev tas ir ētiski pieņemami. Un punkts. Gudrāk runājot- ētiskā jābūtība ir vienlīdzīga ar ontoloģisko jābūtību. Citiem vārdiem sakot- Tu, Cilvēk' nespēj neko izdarīt, ko uzskati par neētisku. Nav jāmeklē nekādi ētiski kodeksi vai likumi. Ja Tu dari, tad Tev tas ir pieņemami. Arī likums ne vienmēr ir domāts, lai parādītu to, kas ir pareizs vai nav. Demokrātiskā valstī likums bieži vien aizsargās vairākumu. Bet vai tas, ka kaut ko pasaka miljons mutes to padara pareizu? Vai varbūt miljons mutēm šķietami izdevīgu?
Nu par šito jābūtību es paprasīšu vecākajai meitai.Viņa,kad savā laikā beidza filozofu maģistrus,par to vien runāja.Es,puika vienkāŗšs,ne vella tur nesaprotu.Tam,ka katram ir savas robežas kas ir un kas nav pieņemami,gan jāpiekrīt.Bet nu grūti iedomāties cilvēku,kam ētiski nepieņemami ir piefiksēt faktu,ka mūsējie ielaiž golu futenē vai,dievs pasarg,hokejā.
Atkarīgs no tā kāpēc un ko bildē. Ja bildē kā reportieris nevis komandas pārstāvis un veido stāstu, tad der viss. Ieskaitot bērnu bildes, ja tādas ir vajadzīgas un šie ir skatītāji vai dalībnieki un pasākums ir publisks. Par sportistu neveiksmēm nemaz nerunājot
Savā laikā sanāca iemūzīnāt mūsu jaunā rallija talanta J.Kārkliņa avāriju Cēsu dopā. Avārijas rallijā jau bieži gadās, bet laikam nepieņemami bija skati, kad puika cīnījās pa savu dzīvību, kamēr ātrie atbrauca, bet redzēju gan fotovestes, gan vienkārši ziņkārīgos ar ziepīšiem, kas gandrīz savus stroķus bāza bez samaņas esošam Kārkliņam sejā. foto.rallylv.lv...
RudeWolf:Nu jā... Ja jau fotogrāfs, tad jau visdrīzāk baidījās, ka būsi foršāk nofoķējis par viņu pašu. Lai nu kā- izņēmums varētu būt, ja Tev acu priekšā notiek negadījums un Tu esi tas potenciālais sportista glābējs. Tad var sākt prātot, vai uzņemt kadru, vai mesties palīdzēt. Reiz lasīju par to fotogrāfu, kurš uzņēma pazīstamo attēlu, kur attēlots bērns mirstam un maitulija gaidam. Viņam prasīja, kāpēc nav gājis palīdzēt šim bērnam un vispābā, ka esot viens pretīgs kretīns šajā sakarā. Viņš atbildēja, ka tur esot bijuši UNESCO darbinieki un palīdzēt esot bijis viņu uzdevums. Piebildīšu, ka šis konkrētais fotogrāfs pēc tā Āfrikas brauciena saņēma par attiecīgo uzņēmumu gana prestižu balvu. Tad atgriezās Āfrikā un izdarīja pašnāvību.
spēcīgs stāsts. parakos googlē, varbūt vēl kādam interesē: fotogrāfu sauca Kevin Carter (en.wikipedia.org...) un viņa 1993.gadā Sudānā uzņemtais foto, par kuru viņš saņēma Pulicera balvu un daudzu cilvēku naidu, apskatāms šeit: www.nytimes.com...
Gi,gi,gi.Paprasīju,bet kamēr atvilkos atpakaļ uz otro stāvu jau sajuka.Vopščem viņa saprotot ko tu esi domājis,bet tad noblieza tādu lekciju,ka es vai stīvs paliku.Ontoloģija neesot saistāma ar jēdzienu jābūtība/Bet tā fakin jābūtība savukārt...nu kaut kas tur.
viecha:Gi,gi,gi.Paprasīju,bet kamēr atvilkos atpakaļ uz otro stāvu jau sajuka.Vopščem viņa saprotot ko tu esi domājis,bet tad noblieza tādu lekciju,ka es vai stīvs paliku.Ontoloģija neesot saistāma ar jēdzienu jābūtība/Bet tā fakin jābūtība savukārt...nu kaut kas tur.
Man žēl, ka Tev tas bija jāpacieš. Man jau pašam prasmes nedaudz ierūsējušas, jo pēc bakalaura dabūšanas izdomāju pastudēt komunikācijas, bet aplauzos un nu esmu atpakaļ ierindā.
Ja esi reporties, tad dari savu darbu - bildē. Un dari to tik labi, cik vien spēj. Tava darba rādītājs ir bildes. Ja sāksi klausīt padomus nebildēt šo to un vēl kaut ko - to vienkārši nebūs. Sports tieši tāpēc ir fascinējošs, ka tajā kādam/iem vienmēr ir zaudējumi, neveiksmes, sakāves un protams, arī pavisam pretējas emocijas. Tas viss IR jāfočē, manuprāt tieši tur ir sāls
NilsS:Ja esi reporties, tad dari savu darbu - bildē. Un dari to tik labi, cik vien spēj. Tava darba rādītājs ir bildes. Ja sāksi klausīt padomus nebildēt šo to un vēl kaut ko - to vienkārši nebūs. Sports tieši tāpēc ir fascinējošs, ka tajā kādam/iem vienmēr ir zaudējumi, neveiksmes, sakāves un protams, arī pavisam pretējas emocijas. Tas viss IR jāfočē, manuprāt tieši tur ir sāls
Man liekas, ka ētikas un pareizības jautājums varētu parādīties tikai tajā brīdī, ja tu, tā vietā, lai steigtos palīgā glābt, izvēlētos fotografēt "iespaidīgus" kadrus.... Bet šeit tas atkrīt, sacensibu personāls tam domāts. Tā ka es bildētu i kritienu, i noslāpšanu
Man vienreiz viens pasniedzējs (neatceros kurš) kurš stāstot par reportiera ētiku teica, pofig kas notiek, kaut zarnas pa gaisu ņem un bildē, vēlāk izdomāsi ko ar tām bildēm darīt, rādīt kādam vai nē, bet ka nebūsi nobildējis tad ...
Uzņemt VISU, kas interesantāks par visparastāko parastumu. Bet no visa materiāla tautai dod tikai to, ko tā pieprasa, un visi slavēs! Vai tas ir ētiski? Tas ir praktiski.
Pašam būs grūti izdomāt, ar ko kurā reizē kuram izdabāt labāk. Tas tākā Jēzus farizejiem teica, ka viņi ir kā berni, kas savstarpēji sarunājas, sacīdami: Mēs jums stabulējām, bet jūs nedejojāt; mēs dziedājām raudu dziesmas, bet jūs neraudājāt.
Vilkvaale:Man liekas, ka ētikas un pareizības jautājums varētu parādīties tikai tajā brīdī, ja tu, tā vietā, lai steigtos palīgā glābt, izvēlētos fotografēt
jebkura žurnālista/reportiera primārais uzdevums ir neiejaukties. Praktiski vienīgā cerība izdzīvot arī, btw, ja runā par karstajiem punktiem. Vismaz tā ir dzirdēts. Fotogrāfs pasauli nesalāpīs...
Hm... vispār tas ko bildē vai nebildē lai paliek uz paša sirdsapziņas. Tā kā pats bildēju pārsvarā motokrossu, tad varu droši apgalvot - jābildē VISS!!! Te jau pareizi daži teica, ka sabildētā izmantošana jau ir pavisam cits jautājums. Tomēr visu kritiena hronoloģija interesē jau pirmkārt pašiem sportistiem. Tāpat ir arī ar video filmētājiem. Jebkurā gadījumā tas ir labs materiāls kļūdu analīzei.
Šajos Dziesmu svētkos, Daugavas stadionā daudzas reizes gāju garām vietām, kur mediķi aprūpēja pārkarsušos bērnus. Kam bija smagi sācis asiņot deguns, kurš vienkāršu gulēja balti zaļgans, mediķi nesa spaiņus ar ledu, lika bērniem uz galvām, rokām, kājām. Man kaklā bija mediju akreditācijas karte, rokā fotoaparāts, gaisma tuvu ideālai. Es tur nenobildēju nevienu kadru. Morāle?- es esmu nekam nederīgs reportieris ...
UldisS:Šajos Dziesmu svētkos, Daugavas stadionā daudzas reizes gāju garām vietām, kur mediķi aprūpēja pārkarsušos bērnus. Kam bija smagi sācis asiņot deguns, kurš vienkāršu gulēja balti zaļgans, mediķi nesa spaiņus ar ledu, lika bērniem uz galvām, rokām, kājām. Man kaklā bija mediju akreditācijas karte, rokā fotoaparāts, gaisma tuvu ideālai. Es tur nenobildēju nevienu kadru. Morāle?- es esmu nekam nederīgs reportieris ...
Kāds redaktorelis varbūt tā arī padomās, bet ir lietas, ko nefotografē... Katrs pats sev novelk to robežu, kur beidzas darbs un sākas perversība. Manuprāt vājprāts ir intervēt ģimeni ar maziem bērniem pie tikko nodegušas mājas, bet tā notiek... Tikko Virusstyle pieminētais gadījums ir gandrīz klasisks. Ir tikai normāli bildēt kritienu, bet bāzt kameru sejā par dzīvību cīnošamies sportistam ir perversi. Un pajāt visus pulicerus, ko pasniedz par nāvasoda izpildes "fotomāxlu".
neviens nav teicis ka fotogrāfa, īpaši reportiera darbs ir viegls un ka to var darīt katrs. Ir bildes kas stāstīs par konkrēto laiku. Par karu, par ciešanām, par prieku. skatieties sheit - boston.com... kā jau teica, katram pašam jāizdara izvēle. Ja kaut kāds notikums iezīmē pagriezienu vai laikmeta iezīmi, to būtu jādokumentē. Tas, ka kameru tagad nopirkt un eksponēt kadru māk katrs, nenoņem to atbildību, ka tas viss būtu jāizmanto dokumentēšanai. Vecās bildes skatīties taču patīk?
UldisS:Šajos Dziesmu svētkos, Daugavas stadionā daudzas reizes gāju garām vietām, kur mediķi aprūpēja pārkarsušos bērnus. Kam bija smagi sācis asiņot deguns, kurš vienkāršu gulēja balti zaļgans, mediķi nesa spaiņus ar ledu, lika bērniem uz galvām, rokām, kājām. Man kaklā bija mediju akreditācijas karte, rokā fotoaparāts, gaisma tuvu ideālai. Es tur nenobildēju nevienu kadru. Morāle?- es esmu nekam nederīgs reportieris ...
man šķiet, ka tu vispār neesi reportieris, bet gan hobija fotogrāfs. un kā tādam tev neviens neko nepārmetīs
UldisS:Šajos Dziesmu svētkos, Daugavas stadionā daudzas reizes gāju garām vietām, kur mediķi aprūpēja pārkarsušos bērnus. Kam bija smagi sācis asiņot deguns, kurš vienkāršu gulēja balti zaļgans, mediķi nesa spaiņus ar ledu, lika bērniem uz galvām, rokām, kājām. Man kaklā bija mediju akreditācijas karte, rokā fotoaparāts, gaisma tuvu ideālai. Es tur nenobildēju nevienu kadru. Morāle?- es esmu nekam nederīgs reportieris ...
man šķiet, ka tu vispār neesi reportis, bet gan hobija fotogrāfs. un kā tādam tev neviens neko nepārmetīs
No tāda viedokļa protams, "hobijists" , lai gan Dz.Sv. bildēšana jau pēc būtības arī ir reportiera darbs. Bija man cēsinieku pasūtījums tieši uz šo momentu foto.inbox.lv... izdomāju kā, un es to dabūju gatavu. Bet- kad redzēju reportiera darba otru pusi- sapratu, ka katram ir sava robeža.
UldisS:Šajos Dziesmu svētkos, Daugavas stadionā daudzas reizes gāju garām vietām, kur mediķi aprūpēja pārkarsušos bērnus. Kam bija smagi sācis asiņot deguns, kurš vienkāršu gulēja balti zaļgans, mediķi nesa spaiņus ar ledu, lika bērniem uz galvām, rokām, kājām. Man kaklā bija mediju akreditācijas karte, rokā fotoaparāts, gaisma tuvu ideālai. Es tur nenobildēju nevienu kadru. Morāle?- es esmu nekam nederīgs reportieris ...
ja šādas bildes uzņem ar mērķi iegūt Puliceru vai ko līdzīgu, tad laikam tas nav arī priekš manis. tomēr varbūt tieši kāda no šīm bildēm, kuras neuzņēmi, būtu nodrošinājusi to, ka turpmāk karstā laikā (vai arī pārāk aukstā) pasākumu organizētāji pievērš vairāk uzmanības dalībnieku veselības stāvoklim un pašsajūtai un veic attiecīgas korekcijas programmā? tagad jau gan par to runā, bet ja būtu viena tāda spēcīga bilde, kas uzspēlē uz publikas emocijām, tad, iespējams, runātu nopietnāk
Viens no žurnālista, tai skaitā fotožurnālista pienākumiem pret lasītāju/skatītāju ir pastāstīt patiesību. Diemžēl skatījums vienmēr būs subjektīvs, bet tomēr jācenšas pēc iespējas neitrālāk paskatīties uz notikumiem. Latvijā gan tas nav populāri - gan jau ka PSRS smadzeņu skalošanas mantojums.
Lūk arī rezultāts - lasītājs neuzzina kā izskatījās pārkarsušo bērnu problēma, jo dziesmu svētki ir "skaisti" un prese nepublicē sliktas bildes, jo tos organizē čomi vai čomu čomi vai arī bail, ka nākamreiz neiedos akreditāciju.
ak34:Viens no žurnālista, tai skaitā fotožurnālista pienākumiem pret lasītāju/skatītāju ir pastāstīt patiesību. Diemžēl skatījums vienmēr būs subjektīvs, bet tomēr jācenšas pēc iespējas neitrālāk paskatīties uz notikumiem. Latvijā gan tas nav populāri - gan jau ka PSRS smadzeņu skalošanas mantojums.
Lūk arī rezultāts - lasītājs neuzzina kā izskatījās pārkarsušo bērnu problēma, jo dziesmu svētki ir "skaisti" un prese nepublicē sliktas bildes, jo tos organizē čomi vai čomu čomi vai arī bail, ka nākamreiz neiedos akreditāciju.
Tev noteikti vajag redzēt to Nāves parādē 20 sabradāto jauniešu tuvplānus, lai tu teiktu -jā, tiešām ir tā kā raksta! Tiešām beigti! Forši uzņemtas bildes!!! Bez tā tu tam netici???
No tā, vai šo bērnu (bērnu!!!) ciešanas būtu iemūžinātas fotogrāfijās, nekas savādāks nebūtu. Mediķi rūpīgi rakstīja katru palīdzības sniegšanas gadījumu žurnālā, tā ka cik un kas un kā tur bija, viss noteikti ir zināms. Vai skatītājam noteikti jāredz kā tas viss izskatījās? Kam no tā būs vairāk pozitīvu emociju? Droši vien ir tā, ka mūsu skatītājs ir absolūti tendēts uz negatīvajām ziņām un mediji attiecīgi cenšas šo pieprasījumu apmierināt.
Par čomu čomiem- izlasi pats vēlreiz ko uzrakstīji un pasmaidi, gan jau, ka diena būs saulaina , bet Dz.Sv. patiešām ir skaisti...
UldisS, tad Tev nav bijusi saskare ar vietējiem žurnālistiem, kā izskatās. Ir man sanācis, ka šie atsakās atspoguļot kādu notikumu vai intervijā pajautāt neertu jautājumu, jo redz ar šiem pēc tam neviens nerunās, vai, lūk, piemēram, ka dziesmusvētki ir "skaisti" un nav ko sliktās lietas cilāt. Un tajā pat laikā kaut ko muld par nopietnu žurnālistiku un citām līdzīgām muļķībām. Re ka - PR puisis stāstīja, ka neviens žurnālists nebija gatavs uzjautāt Guntim Ulmanim par viņa ārlaulības bērnu. Un tā ir mūsu "neatkarīgā" prese
www.diena.lv... Tas ir kārtīgs reportieris. Pēc pilnas programmas izvaroja cilvēciņus, un laimē staro... Te iespēja vēl pāris maitulijām uzvārīties... zinas.nra.lv... Uz priekšu. Nofotografējiet tos nelaimīgos no visiem rakursiem JO PASAULEI IR JĀZIN!!
ak34:UldisS, tad Tev nav bijusi saskare ar vietējiem žurnālistiem, kā izskatās. Ir man sanācis, ka šie atsakās atspoguļot kādu notikumu vai intervijā pajautāt neertu jautājumu, jo redz ar šiem pēc tam neviens nerunās, vai, lūk, piemēram, ka dziesmusvētki ir "skaisti" un nav ko sliktās lietas cilāt. Un tajā pat laikā kaut ko muld par nopietnu žurnālistiku un citām līdzīgām muļķībām. Re ka - PR puisis stāstīja, ka neviens žurnālists nebija gatavs uzjautāt Guntim Ulmanim par viņa ārlaulības bērnu. Un tā ir mūsu "neatkarīgā" prese
Par šīm lietām es tev 100% piekrītu! Tā ir fakta neatspoguļošana vispār! Bet nu nevari tu teikt, ka šīs nebūšanas ar karstumu Dz.Sv. netika daudz un dikti aprakstītas. Vai vēl bildes vajadzēja? Priekš kam?
Ja Ulmanim ir ārlaulības bērns )), tad lai rok, bet lai runā par Ulmaņa dubulto morāli, nevis meklē šī bērna fotogrāfijas, kāds viņš izskatās, kurā skolā mācās, utt. Man gan liekas, ka daudzi būtu vairāk gatavi darīt to otro...
Bet publika,jeb patērētājs?Tā taču pieprasa šādas ziņas un maksā pr tādām.Un ar baudu komentē internetā-redz kāds taukmūlim purns,redz kā deputāts aptaukojies,redz kā guļ Saeimā,redz šim vispār ir noziedznieka ģīmis utt.Kad princese Diāna aizgāja bojā,bija baigais vilnis pret paparačiem,jo tie it kā esot izraisījuši to avāriju(var jau būt ka arī tā bija) un tagad nu šos vajag sist.Viens tāds paparacņiks uzbļāva pūlim vienkārši"who buys the press?" Un te arī ir tā sula pa manam.Cilvēkiem patīk sēdēt dīvānā un kaifot par to,ka citiem neveicas un šausmināties par citu nelaimēm.Koroče pieprasījums.Un arī kā saimnieks liks tā arī bildēs.
Man jau visvairāk nepatīk tās īsās pirdienveida ziņas par visādiem negadījumiem- tipa tādā un tādā datumā tur un tur sadurts tādā un tādā gadā dzimis tas un tas, policija veic izmeklēšanu. Punkts. Kāpēc vispār ir vajadzīgs šāds raksts kopā ar iespējamo video/audio/foto astīti? Viena iespēja būtu ar šādu rakstu censties paziņot cietušā tuviniekiem par notikušo- sausi un precīzi. Bet vai šāds ziņojums ir liekams publiskajā telpā?
Es uzskatu, ka varētu bildēt arī tos pārkarsušos bērnus, bet drīzāk to vajadzētu darīt tāda mesidža ietvaros, kas iziet ārpus konkrētā gadījuma rāmjiem un runā par kādu plašāku problēmu. Es gan neesmu kaut kāds ūbāprO fotogrāfs, tomēr man nebūtu grūti izdomāt kā izveidot fotoreportāžu par pārkarsušajiem bērniem, kas raisītu ne tikai negatīvas emocijas. Gan jau tajā notikumā varēja atrast arī tos, kas braši turējās un rāvās atpakaļ dancāt. Plus vēl es kā cilvēks varētu uzmundrināt tos, kam grūti, varbūt kādam iedot papļeckāt ar rokām manus krutos, melnos fotoloriņus. Tas, manuprāt, var būt labāk kā ētiskā remdenumā paiet garām.
Ticu,ka tu varētu izveidot tādu reportāžu.Bet jautājums jau ir kas to publicēs.Ja tev pašam pieder avīze vai ziņu portāls internetā,tad jā.Ja nepieder,tad kā saimnieks teiks...
Tad jau drīzāk jārunā par likumu-kas nav aizliegts,tas ir atļauts.Ja kādam tas nepatīk,nu ko lai dara?
