Tiesa. Esmu ievērojis, ka sabiedrība slikti tiek galā ar emocionāli daudzslāņainiem vēstījumiem, jo tie laikam ir sarežģīti. Par publicēšanu man pieredzes nav. Varbūt, ja pateiksi, ka neviens nepublicēja, tad "Ir" nopublicēs tikai tāpēc, hehe.
viecha:Ticu,ka tu varētu izveidot tādu reportāžu.Bet jautājums jau ir kas to publicēs.Ja tev pašam pieder avīze vai ziņu portāls internetā,tad jā.Ja nepieder,tad kā saimnieks teiks...
publicēt tak pats var. mūsdienās tā nav problēma - var izvēlēties daudz un dažādus medijus internetā.
Neveiksmes sportā ir sporta sastāvdaļa. Taču neveiksmes un kritieni nav sporta reportāžas jēga. Ir jāsaprot, kas ir galvenais - pati sacīkste, dalībnieki vai uzvarētājs. Nebūtu parezi (ētiski) taisīt reportāžu no vieniem kritieniem vai uzsvērt, ka galvenais, kas sacīkstē notika ir līdera atraktīvais salto ar piezemēšanos grāvī.
Neētiski būtu piemēram situācija, ja sportists nokrīt netālu no fotogrāfa un sportistam ir nepieciešama palīdzība, bet fotogrāfs tā vietā lai palīdzētu, metas fotografēt asiņaino, apdaudzīto sportistu. Vot par to fotogrāfs varētu arī dabūt pa seju...
Ursus, kapēc? sportists dara savu darbu, fotogrāfs savu. Es nesaku, ka nebūtu cilvēciski palīdzēt, bet nav neētiski nepalīdzēt, IMHO. Pie kam, ja nu fotogrāfam hepatīts un bail inficēt sportistu? Vai neprot sniegt palīdzību? Vai ir gana gudrs, lai mugurkaula taumas gadījumā nemēģinātu neko nekur vilkt, ja 100% nezina kā?
Nu ko jūs lienat galējībās?Neviena sporta reportāža nesastāv no vieniem kritieniem un šaušalīgām avārijām.Taču to izlaišana "ētisku apsvērumu" dēļ ir pilnīgi aplama.Piemēram sezonas līderis paklūp uz barjeras un izstājas.Esmu pat dzirdējis stāstus,ka nokavēt tādu skatu ir nopietna laža sporta reportierim.Jo konkurentiem taču būs tas kadrs 100 punktu,bet mums nav...Un nopietnās sacensībās visur ir personāls,kura pienākums ir nākt palīgā cilvēkam.Kaut kāds tur fotogrāfs maisīsies pa kājām tikai tāpēc,ka ir gadījies tuvāk notikuma vietai...Absurds.
Ursus:Neveiksmes sportā ir sporta sastāvdaļa. Taču neveiksmes un kritieni nav sporta reportāžas jēga. Ir jāsaprot, kas ir galvenais - pati sacīkste, dalībnieki vai uzvarētājs. Nebūtu parezi (ētiski) taisīt reportāžu no vieniem kritieniem vai uzsvērt, ka galvenais, kas sacīkstē notika ir līdera atraktīvais salto ar piezemēšanos grāvī.
Neētiski būtu piemēram situācija, ja sportists nokrīt netālu no fotogrāfa un sportistam ir nepieciešama palīdzība, bet fotogrāfs tā vietā lai palīdzētu, metas fotografēt asiņaino, apdaudzīto sportistu. Vot par to fotogrāfs varētu arī dabūt pa seju...
pēc šīs loģikas arī bērēs fočēt kapu un nelaiķi būs tīrā apgānīšana.....
Ursus:Neveiksmes sportā ir sporta sastāvdaļa. Taču neveiksmes un kritieni nav sporta reportāžas jēga. Ir jāsaprot, kas ir galvenais - pati sacīkste, dalībnieki vai uzvarētājs. Nebūtu parezi (ētiski) taisīt reportāžu no vieniem kritieniem vai uzsvērt, ka galvenais, kas sacīkstē notika ir līdera atraktīvais salto ar piezemēšanos grāvī.
Neētiski būtu piemēram situācija, ja sportists nokrīt netālu no fotogrāfa un sportistam ir nepieciešama palīdzība, bet fotogrāfs tā vietā lai palīdzētu, metas fotografēt asiņaino, apdaudzīto sportistu. Vot par to fotogrāfs varētu arī dabūt pa seju...
pēc šīs loģikas arī bērēs fočēt kapu un nelaiķi būs tīrā apgānīšana.....
Nuuu... no Fizisko personu datu aizsardzības likuma viedokļa, modelis tev diez vai ir devis atļauju sevi bildēt... Piemēram, kopā ar ziņām bija ieliktas webā Groduma bēru (bēru nevis koncerta) bildes. Pārskatīju un domāju, a kam to vajag? Viņš pats to būtu gribējis? Var jau būt, ka tas kādam bija interesanti.
Ja fotogrāfs var sniegt palīdzību, tad tas viennozīmīgi ir pirmajā vietā. Ja nevar tad ir jāfočē, protams, nebāžot objektīvu feisā un netraucējot tiem kas sniedz palīdzību. Tās ir lietas, kuras nevienā augstskolā neiemācīs- katram pašam jājūt.
Bija gadījums ar slaveno Herminatoru Nagano olimiskajās spēlēs. Fotogrāfs veiksmīgi nofočēja slaveno kritienu un turpināja fočēt arī kad Herminators jau bija gar zemi. Herminators pēc tam presē bija izteicies, ka tas fotogrāfs maita pat nepajautāja vai viss ir kārtībā, tik fočē un fočē.
Lūk, te ir tā trauslā robeža, kad fotogrāfam ir jāsaprot ka vispirms vajag pārliecināties vai viņš var cietušajam kā palīdzēt un tikai pēc tam fočēt.
Ooo mana karēra sporta foto jomā finišēja dēl "Ētikas" kā tas tika motivēts , bet istenibā dēļ padomju stila "Pie mums tas nenotiek" , man pirmais pro diploms ir par diplomdarba temu "Sporta fotografs" ko ar veiksmīgi ieguvu , pēc tam kādu laiku pastradāju venā kantorī par fotogrāfu ļoti veiksmīgi pat parāk , sanaca piefiksēt kādu čupu līķu tas nu puisiem pelekos svarciņos bija par dadz palūdza parunāties un vissu apkīlāja nu un bijusī vadība silti ieteica netuvotis trasēm , smejies VIS KAS NOTIKA vienmēr notika man deeguna jeb "Objektīva gala" kautkā mistiski gadijos vietās un laikā kur TIEŠI kas naotikās tieši kā varēj nobildēt Es ar bildeju ar 135mm un 500mm stiklu manuālu pat Nu piemēram riebigajiem kapitālistiem F1 to vien darija kā dega un sitās , PSRS nekas tāds nenotika , ja neskaita ka man degungalā Tbilissi uz starta sadega Formula Vostok Biķeniekos ar mmus vis sbija jauki un miļi ja neskaita ja daži autiņi lidoja skatītājos pari visiem lielajiem žogiem utt
Fotografeet vajag visu!!! Cits jautaajums - vai vienmeer vajag publiceet. Reizeem jaanogaida, kad iestaajas "noilgums", kas reizeem var buut pat vairaaku gadi, un tikai tad publiceet bildes. P.S. Shitais, principaa, attiecas uz visaam jomaam, ne tikai uz sportu.
Kungi, viedokļu ir tik daudz, ka vajadzētu atgriezties pie izejas punkta
= Vai fotogrāfiem ir eksistē kāds rakstisks Ētikas Kodekss?
(Piemēram, lūk, viens finansistu (vadības grāmatvežu) ētikas kodekss, kurā skaidri un gaiši norādīts, kā profesionālam grāmatvedim jārīkojas situācijās, kad uzņēmuma vadība cenšas ziņot publikai falsificētus finanšu datus: www.cimaglobal.com...)
Es no bērnības atceros bija tāds komunisma cēlāju morāles kodekss.Tad pavisam nesen runāja par Saeimas deputāta morāles un ētikas kodeksu.Šie abi dzīvē tika ļoti stingri ievēroti.Par fotogrāfu kodeksu nezin vai ir kur rakstīts,bet visi to ievēro,jo sevišķi prese.
Purva_bridejs:Kungi, viedokļu ir tik daudz, ka vajadzētu atgriezties pie izejas punkta
= Vai fotogrāfiem ir eksistē kāds rakstisks Ētikas Kodekss?
(Piemēram, lūk, viens finansistu (vadības grāmatvežu) ētikas kodekss, kurā skaidri un gaiši norādīts, kā profesionālam grāmatvedim jārīkojas situācijās, kad uzņēmuma vadība cenšas ziņot publikai falsificētus finanšu datus: www.cimaglobal.com...)
Eksistē gan TIKA tas ir profesionāliem vai pie dazādām biedrībām apvienotiem cilvēkiem , savulaik Valtera Ezerīņa un Gunāra Janaiša vadībā tika izstrādāts Latvijas professionālo fotogrāfu ētikas kodekss , tika pat izdots brošurīnā Tiem kas 'Knipsē" un nodarbojās ar biznesu puslegāli nav nekāda nedz etika nedz kāda cita kodekasa Ja negribi startēt gluži valsts iepirkumos un tenderos un stradāt labā darbavietā Latvijā fotogrāfam nekādi kodeksi un diplomi nav nepeceišami , tā parasti tā publikas daļa kas vaid "Darba nv naudas nav būšu fotogrāfs kas tur ko nemacēt" Aģentūrās ir diezgan strikti kodeksi , bieži nerakstīti bet nuu ievēro diezgan strikti. Tiesa taga daudzviet ar aģenturās strādā bezsmadzeņu eksemplāru kurus tad diezgan regulāri met laukā ar to pašu "Etika kodeksa" pārkapumiem
Morgen! jau ilgu laiku fotografēju dažnedažādus sporta pasākumus un pilnīgi noteikti neizlaidīšu kādu garšīgu kritienu! lielu daļu no tiem kadriem paši sportisti ir sev savākuši. Ir bijuši arī nepatīkami gadījumi, kā piemēram pagājušogad Superkausā Aizputē - kad sportists nokrita... Es tobrīd biju izvēlējies fotografēt vienu spotu, kur man "paveicās" sportistam nē.... kad tika saprasts, ka ar paša spēkiem necelsies kājās - papildus trases tiesnešiem es varēju būt viens no pirmajiem, kas sauca ātros pie cietušā, pēčāk ar visu fočuku kaklā palīdzēju iecelt cietušo sportistu ātrajos. Diemžēl viņš neizdzīvoja...
RudeWolf:P.S. Ētikas kodeksi? Nigga plīz... Nekas nekļūst pareizs/nepareizs, ja to tā nosauc ētikas kodeksi. Var jau būt, ka no satrakota fana vari mēģināt atsmērēties, kad šis tavu el-stiklu pret celi cērt, jo esi viņa elku kādā klizmā noķēris. Jebkurā gadījumā es piekristu deontoloģiskajai pieejai, sakot, ka, ja Tavs motīvs ir tīrs, tad lielākais, ko no Tevis var prasīt ir atbildība par nekorektu publicēšanu. Ja reiz esi laidis pasaulē kadru ar kāda vājuma brīdi, tad pielūko, lai tas neparādītos kādā neētiskā rakstā.
fani el-stiklus pret celi necērt (ja vien nenobildē kādu nepareizo līdzjutēju beibi :face-wink. trakākais, ka tas, kurš šodien man izteica pārmetumu - arī bija fotogrāfs. tāpēc tā aizdomājos par to visu ētikas jautājumu
elementāra skaudība. jo fotogrāfam ir vajadzīgs čuis ņuxs un poņa, jo īpaši sporta fotogrāfam, kur NEKAS NEKAD neatkārtojas. bet ja pats nevar iekosties, tad citam labāk sajāt smadzenes ar ētiku. lūzeru filosofija. neētiski ir rakt bedri trasē, bet ne tu zupu lēji, ne līkumu noraki. tavs darbs (hobijs, iespēja)- parādīt citiem KĀ BIJA. ja seko lūzeru filosofijai- sportam jānotiek tumsā zem segas pašam ar sevi. tad neviens neredzēs neveiksmes. un pašam apmierinājums.
Ursus:Neveiksmes sportā ir sporta sastāvdaļa. Taču neveiksmes un kritieni nav sporta reportāžas jēga. Ir jāsaprot, kas ir galvenais - pati sacīkste, dalībnieki vai uzvarētājs. Nebūtu parezi (ētiski) taisīt reportāžu no vieniem kritieniem vai uzsvērt, ka galvenais, kas sacīkstē notika ir līdera atraktīvais salto ar piezemēšanos grāvī.
Neētiski būtu piemēram situācija, ja sportists nokrīt netālu no fotogrāfa un sportistam ir nepieciešama palīdzība, bet fotogrāfs tā vietā lai palīdzētu, metas fotografēt asiņaino, apdaudzīto sportistu. Vot par to fotogrāfs varētu arī dabūt pa seju...
sportā nav ne ētikas, ne līdzcietības. dzīvnieciski instinkti, pure adrenalīns, uzvar stiprākais. skatītāji rēc. vīnu, maizi, izpriecas. un pie reizes f/grāfam pa purnu.
kā būtu, ja f/grāfs mestos sportistu ar lauztu sprandu vilkt aiz padusēm no trases? ētiski? ķipa, nomira, jo pakustināju. a ko, ar statīvu langeti viņam uztaisītu? vai trīs piles šmigas no blašķes iepilinātu? vai uz muguras līdz medpunktam vilktu? kāda ētika?
bet tas ir latviski- bāzties ne savās lietās, jo, redz, ētika lika, kaimiņš ne tā skatīsies, ja ne es. a ne veselā saprāta, ne saprašanas, ne savu spēju apzināšanās nav. visu zinu, visu protu, visiem parādīšu...
palīdzība ir nepieciešama tur, kur neviens cits nevar palīdzēt. un atklāto sirds masāžu sacensībās no fotogrāfa neviens neprasa. jā, dažās sacensībās līdera atraktīvā piezemēšanās ar ragu muzikas koncertu nākamajā nedēļā ir centrālais notikums. ja tas notiek fotogrāfa dēļ, tad sākam runāt par ētiku, a savādāk tā visa ir d...šana
Manupārt, fotogrāfēt var visu, un publicēt - to, ko morālā intuīcija atļauj.
Tomēr arī fotogrāfēt neveiksmes sportā - tad, ja ar savu fotogrāfēšanu nemaisies pa kājām. Bija viens gadījums, kad nokaitināja mani fotogrāfi, kad sacensībās zirgs krita, izrāva caurumu sānā un paralēli jau tā nervoza un šokā esoša zirga mēģināšanai noturēt mierā, lai vets varētu tikt klāt un atbrīvošanai no inventāra bija jāatgaiņā bariņš knipsētāju, kas ar saviem kameras slēdža klikšķiem un ziepju spuldzēm tikai vairāk uztrauca zirgu un apdraudēja paši savu veselību, esot pārāk tuvu zirgam, kurš sāpēs un izbīlī var spert vai uzskriet virsū.
Ja kāds tur pa laukuma otrā galā ar savu 200+mm objektīvu kaut ko bildēja, viņu neredzēja, nedzirdēja un viņš nevienam netraucēja un tas ir OK, bet ja pieejamā fototehnika nevelk attālumu, kas netraucē tiem, kam tai brīdī ir svarīgi strādāt - labāk nebildēt.
Wind_Chaser:Manupārt, fotogrāfēt var visu, un publicēt - to, ko morālā intuīcija atļauj.
Tomēr arī fotogrāfēt neveiksmes sportā - tad, ja ar savu fotogrāfēšanu nemaisies pa kājām. Bija viens gadījums, kad nokaitināja mani fotogrāfi, kad sacensībās zirgs krita, izrāva caurumu sānā un paralēli jau tā nervoza un šokā esoša zirga mēģināšanai noturēt mierā, lai vets varētu tikt klāt un atbrīvošanai no inventāra bija jāatgaiņā bariņš knipsētāju, kas ar saviem kameras slēdža klikšķiem un ziepju spuldzēm tikai vairāk uztrauca zirgu un apdraudēja paši savu veselību, esot pārāk tuvu zirgam, kurš sāpēs un izbīlī var spert vai uzskriet virsū.
Ja kāds tur pa laukuma otrā galā ar savu 200+mm objektīvu kaut ko bildēja, viņu neredzēja, nedzirdēja un viņš nevienam netraucēja un tas ir OK, bet ja pieejamā fototehnika nevelk attālumu, kas netraucē tiem, kam tai brīdī ir svarīgi strādāt - labāk nebildēt.
fotogrāfiem šādā gadījumā tak nevajadzētu atrasties zirga tuvumā. par to būtu jāparūpējas organizatoriem ar apsardzi. pirms jātnieku sporta pasākumiem biju izlasījis arī FEI noteikumus par medijiem un fotogrāfiem. mūsējie gan diemžēl tos neievēro, bet tur par fotogrāfiem ir pietiekami daudz pastāstīts - kur drīkst atrasties, kā pārvietoties un citas lietas. Tā ka tur nav fotogrāfu problēma bet organizatoru. Autosportā, piemēram, tev neizsniegs akreditāciju pirms nebūsi dabūjis apdrošionāšanu Vismaz Latvijā. Somi ir vienldzīgāki - tur akreditē arī bez tādas
ak34: fotogrāfiem šādā gadījumā tak nevajadzētu atrasties zirga tuvumā. par to būtu jāparūpējas organizatoriem ar apsardzi. pirms jātnieku sporta pasākumiem biju izlasījis arī FEI noteikumus par medijiem un fotogrāfiem. mūsējie gan diemžēl tos neievēro, bet tur par fotogrāfiem ir pietiekami daudz pastāstīts - kur drīkst atrasties, kā pārvietoties un citas lietas. Tā ka tur nav fotogrāfu problēma bet organizatoru. Autosportā, piemēram, tev neizsniegs akreditāciju pirms nebūsi dabūjis apdrošionāšanu Vismaz Latvijā. Somi ir vienldzīgāki - tur akreditē arī bez tādas
Būtu visi tik apzinīgi kā Tu, nekur nebūtu absolūti nekādu problēmu. Un tomēr jautājums - vai ir saprātīgi pašam līst pie nervoza/nekontrolējama zirga, lai bildētu, apzinoties, ka tehnika liek stāvēt tam zirgam tuvu, lai kaut ko nobildētu? Pat ja tas atrastos zonā, kurā pēc noteikumiem nav ierobežota fotogrāfu esamība, apsardzes un ierobežojumu neesamībai taču nevajadzētu atcelt veselo saprātu.
Wind_Chaser, nav jau jautājums apzinīgumā. Sporta foto ir diezgan reglamentēts - kur drīkst un kur nedrīkst iet. Ir jāievēro gan organizatoru ierobežojumi, gan jāņem vērā apkārtējie fotogrāfi un TV operatori, lai nemaisies pa kadru, kur nevajag. Ne vienmēr gan sanāk diemžēl. Ja runā par reportāžu foto, tad ir tik normāli, ka fotogrāfs nāk notikumam tik tuvu, ka šo dzen prom apsardze. Un kad apsardze vienā vietā ir aizdzinusi - mēģina tikt klāt citā. Ja runā par zirgu sacensībām, tad ie mums tās ir nožēlojami organizētas un nav brīnums, ka cilvēki nezin kur drīkst un kur nedrīkst iet.
Un FEI norādījumus organizatoriem lasīju, nevis lai zinātu, kur nedrīkst iet, bet gadījumā, ja kaut kur apstājos, lai ir ko apsardzei un organizatoriem pretī stāstīt. Bet, protams, nemēģināju izmantot, punktu, kur organizatoriem ir jāļauj fotogrāfiem fotografēt no zirgu lekšanas laukuma
Piemēram, kopā ar ziņām bija ieliktas webā Groduma bēru (bēru nevis koncerta) bildes. Pārskatīju un domāju, a kam to vajag? Viņš pats to būtu gribējis? Var jau būt, ka tas kādam bija interesanti.
.Par fotogrāfu kodeksu nezin vai ir kur rakstīts,bet visi to ievēro,jo sevišķi prese.
