cepšanās par ielu foto un mm ir idiotisms - tāpat kā idiotisms ir deklarēt, ka bildētajam ļautiņam jāredz/navJāredz fotogrāfs - aklo runas - ar tādu funktieri Bressonus skatīties ir bezjēga
cita lieta, ka reportāžai līdz ielu foto kā līdz mēnesim - tie ir portreti ar ielas piedotu fīlingu
Ielas žanrs ir augstākā pilotāža un vērtība tam ir tad ja bildīte atstāj skatītājam vietu viņa paša asociācijām - iespēju *piedalīties* (ar savu domu) bildītes uztveršanā - ja bilde nav būvēta tā, ka tajā ir stāsts + atstāta vieta skatītāja *tālākasociāciju stāstam* - tad tas ir parsts dokuments
parasti ielu foto apzināti maldina skatītāju uzspiežot savu uzbūvēto kadru/stāstu un liekot domāt tālāk
Man šķiet, ka tas ir viens no etnofoto vai sociālā foto novirzieniem. Mērķis, manuprāt, ir noķert to ielas kultūras atmosfēru- reizēm steigu, citreiz ko citu.
Parasti jau diskusijas ir par to, vai telefoto ir leģitīms instruments ielu fotogrāfijai! Un es teiktu, ka jā! Anything goes, tikmēr, kamēr tas strādā! Tomēr es neesmu pārliecināts, vai telefoto objektīva sniegtā perspektīva labi kalpo ielas atmosfēras noķeršanai. Nu nejūtu es to klātesamību no 200mm stikla tādā veidā, ko piedāvā 28-50mm garums.
Kapa forši teica.pārfrāzējot sanak kkas šāds: Ja tavas bildes nav labas tad tu neesi pietiekoši tuvu. Var saprast divejādi. Bet nu man vairāk saista plato stiklu perspektīva, streets ar tele retos gadījumos. Tad gan vajag kādu ļoooti kolorītu personāžu.
Maris:cepšanās par ielu foto un mm ir idiotisms - tāpat kā idiotisms ir deklarēt, ka bildētajam ļautiņam jāredz/navJāredz fotogrāfs - aklo runas - ar tādu funktieri Bressonus skatīties ir bezjēga
Redz/neredz tevi, tas viss ir bullshit. Svarīgi, lai fotogrāfijās būtu klātbūtnes/iekšā būšanas sajūta. Ka kādam to izdodas panākt ar garu objektīvu, lai jau būtu, kas man. Vienīgi tele attēls ir tāls/svešs/glūnošs/zogošs. Visas tās pazīmes, kas nav raksturīgas ielu fotogrāfijai. Tāpēc diez kā neticu šādai iespējai.
sagdijevs:Redz/neredz tevi, tas viss ir bullshit. Svarīgi, lai fotogrāfijās būtu klātbūtnes/iekšā būšanas sajūta. Ka kādam to izdodas panākt ar garu objektīvu, lai jau būtu, kas man. Vienīgi tele attēls ir tāls/svešs/glūnošs/zogošs. Visas tās pazīmes, kas nav raksturīgas ielu fotogrāfijai. Tāpēc diez kā neticu šādai iespējai.
Lūk šī tēze man patīk. Tas jau ir skaidrāk un saprotamāk!
200ciktur mm + cilvēkam nav nejausmas, ka šo bildē + dabā nenotika nekas tamlīdzīgs tam ko redz bildē...
muļķības beidzamās par mm - tie tikai maina perspektīvi un viss - diemžēl kadrs jābūvē neatkarīgi no perspektīves
ja kadrā nav ne uzbūves ne stāsta (neprot, neredz, nejēdz cilvis kadram to iedot), tad platleņķis dos tik dinamiku tur kur viņas nav - viens no standartefektiem un viss
sagdijevs: Vienīgi tele attēls ir tāls/svešs/glūnošs/zogošs
Tā ir ļoti subjektīva attēla uztvere. Un nebūt nav tā vienīgā un neapgāžamā. Tā teikt ir visnotaļ pārgalvīgi, tas nekur nav/nebūs rakstīts. Man nav ne tuvu šādas asociācijas (kas arī ir subjektīvi). Tāpēc neatļaujos fotogrāfiju kā tādu (ne tikai strīt - da'jebkādu) bliezt tik korektos rāmjos. Manuprāt attiecība pret pašu fotomākslu tas ir absurdi. Fotogrāfija nepakļaujās šāda veida ierobežojumiem, vēljovairāk, ja runa ir par kaut kādiem optikas milimetriem.
Par milimetriem.Kapa un Bresons un pārējie street-os toreiz pamatā strādāja ar Leicām.Un cik nu zinu(moška kļūdos)uz tālmēriem diez ko garāki par 135 nemaz nebija.Nu vismaz tai laikā.Klasiskais viņiem bija 35 mm,kas tāds drusku platāks pamatnieks vien ir.
daiga_a:saprotu, ka ļoti jau gribas kārtējo reizi parunāt par milimetriem, bet šajā sakarā nudien tas liekas pilnīgi ne par tēmu...
Man noteikti nē, bet dikti intresanti dzirdēt viedokļus. Lēnā sāk izkristalizēties divas frontes. Vienā milimetristi un otrā ar redzi apveltītie
Milimetriem ir nozīme. Protams, ka bez prasmīga operatora visi fotoloriņi nekas nav paši par sevi. Milimetriem ir tāda nozīme, ka teleobjektīvs ielu fotogrāfijā pārāk bieži tiek izmantots kā veids, kā nebūt tur, kur notiek fotogrāfijā parādītais. Es teikšu, ka fotogrāfija nav skatīšanās, bet gan ir piedalīšanās. Un, ja ar 200mm objektīvu tiek noķerts ciešs hedšots, tad ok. Bet, ja bailīgi tiek kadra vidū ielikts kāds bīstams bomzis, tad teleobjektīvs ir kā vārgs surogāts vājām iekšām. Platais leņķis ne tikai parāda klātesamības sajūtu raisošu perspektīvu, bet arī liecina par fotogrāfa prasmi piekļūt tuvāk. Tiek parādīts, ka šo bilžu dēļ viņš varbūt riskē, lai parādītu tuvumā mums to, ko paši baidāmies vai nevēlamies redzēt.
pieiet tuvāk, protams, varētu liecināt par lielāku drosmi, bet apgalvot, ka TIKAI tas ir ielu foto un ka tas nodrošina labāku un patiesāku fotogrāfiju, manuprāt, ir pilnīgi aplam...
alvils:Ielu foto jātaisa ar midformātu un 40mm virsū, un ar filmu. Visi pārējie varianti nekam neder.
Musdienas tas strada perfekti !! Esmu tasijis ar savu 6x9 un 53mm , neviens uzman`ibu nepieversj liec jaut vai uz galda pie kafijtases
Tik labi tomēr nav Nevarētu teikt, ka Mamiya 7 ir neredzama, lai gan visticamāk ir mazāks par 6x9 aparātu. Tagad kā mazāk uzkrītošu fotoaparātu paņēmu Panasonica GF1
nu re, runas jau aiziet par maziem un pēc iespējas neuzkrītošākiem foto-aparātiem, ar kuriem nemanāmi "pieiet tuvāk", tā ka galu galā tas ar lielo tele-objektīvu sanāk pat "drosmīgāks", jo visdrīzāk tiks pamanīts, ja vien nebildē no kāda krūma vai īpaši liela attāluma un tas ir tiesa, ka ar plato leņķi ir vieglāk radīt klātbūtnes efektu, bet, ja cilvēks neprot "būvēt" kadru, tad tas tā vai tā nelīdzēs...
"Milimetriem ir nozīme. Protams, ka bez prasmīga operatora visi fotoloriņi nekas nav paši par sevi. Milimetriem ir tāda nozīme, ka teleobjektīvs ielu fotogrāfijā pārāk bieži tiek izmantots kā veids, kā nebūt tur, kur notiek fotogrāfijā parādītais. Es teikšu, ka fotogrāfija nav skatīšanās, bet gan ir piedalīšanās. Un, ja ar 200mm objektīvu tiek noķerts ciešs hedšots, tad ok. Bet, ja bailīgi tiek kadra vidū ielikts kāds bīstams bomzis, tad teleobjektīvs ir kā vārgs surogāts vājām iekšām. Platais leņķis ne tikai parāda klātesamības sajūtu raisošu perspektīvu, bet arī liecina par fotogrāfa prasmi piekļūt tuvāk. Tiek parādīts, ka šo bilžu dēļ viņš varbūt riskē, lai parādītu tuvumā mums to, ko paši baidāmies vai nevēlamies redzēt." (c) RudeWolf
nu, ielu foto ne vienmēr nozīmē bīstamu vietu vai cilvēku bildēšanu, tā varētu būt tikai neliela daļa no iespējām... neuzskatu sevi par baigo ielu fotogrāfi, bet runājot par savu pieredzi, teleobjektīvu bieži izmantoju ne jau tādēļ, ka man būtu īpaši bail pieiet tuvāk (varbūt sākumā tā bija, bet pamazām ar to iemācās tikt galā), jo bieži vien cilvēki zina, ka tos fotogrāfēju, īpaši, kad atrodos tiem tieši pretī, galvenais iemesls ievērot zināmu distanci drīzāk ir cieņa pret katra indivīda "telpu", nevēlēšanās līst viņam klāt ar savu aparātu, lai tikai iegūtu labāku un klātesošāku fotogrāfiju... lai gan man vienmēr ir līdzi arī platleņķa objektīvs un pie izdevības to uzlieku, ja kadrs liekas tā vērts... tas nav īpaši ērti, bet tā nu esmu pieradusi... un otrs iemesls ir arī tas, ka man ir laba redze, un bieži vien interesantu kadru ieraugu jau pa gabalu, un tad noder tele-objektīvs, jo kamēr es pieietu tuvāk, būtu par vēlu...
Starp citu, Laikas tālmēra kameras nav vienīgi ielu fotogrāfu statusu apliecinošs simbols (jo dārgas), bet tam ir arī funkcionāla jēga. Ja esat turējuši Laiku rokās un paskatījušies caur skatu meklētāju, tad būsiet ievērojuši, ka var redzēt gan 100% iezīmēto kadru (un ielu fotogrāfijā klasiski visa kadrēšana beidzas ar slēdža nospiešanu, vērtība ir tikai pilna kadra foto), gan arī mazliet to, kas pa labi un kreisi. Tas ļauj turot kameru pie acs ātri reģet un precīzi kadrēt. Man slinkums meklēt, bet internetā ir filmiņa, kur Bresons fotogrāfē. Un viena cita, kur Meijerovics par šo stāsta un rāda.
tieshi taa
