Noskatījos pa Discavery pārraidi kur testēja filmu 35mm ar digital foči. Abos gadījumos lietojās lietojās viens un tas pats objektīvs, dažādi foči ar vienādiem uzsstādījumiem. Tā kā filma bij ISO 400 tad Nikon D700 arī tika uz ISO400 ustādīts. Fočēts tika studijā ar vienādām gaismām. Tad filma tika skanēta un drukāta uz 5m plata plakāta un izstiepta uz kautkādas mājas fasādes. Teica ka dažus gadus atpakaļ bija tādu pašu testu veikuši un tad filma bij vinnējusi. Šoreiz detaļās, krāsu blīvumā, toņos, melnā krāsā D700 nolika filmu uz lāpstiņam! Tas tests tiem kuri klaigāja par Digital vs Analog.
JRJ:Noskatījos pa Discavery pārraidi kur testēja filmu 35mm ar digital foči. Abos gadījumos lietojās lietojās viens un tas pats objektīvs, dažādi foči ar vienādiem uzsstādījumiem. Tā kā filma bij ISO 400 tad Nikon D700 arī tika uz ISO400 ustādīts. Fočēts tika studijā ar vienādām gaismām. Tad filma tika skanēta un drukāta uz 5m plata plakāta un izstiepta uz kautkādas mājas fasādes. Teica ka dažus gadus atpakaļ bija tādu pašu testu veikuši un tad filma bij vinnējusi. Šoreiz detaļās, krāsu blīvumā, toņos, melnā krāsā D700 nolika filmu uz lāpstiņam! Tas tests tiem kuri klaigāja par Digital vs Analog.
Manjau liekas, ka attiecībā uz šauro filmu ilūzijas, ka tā pārspēj izšķirtspējā un citos tehniskos parametros pilna kadra matricas ir kā beigušās. Vēl jo vairāk tik graudaina filma kā testā. Filmai priekšrocības vēl ir palikušas tik izmēros 6x6 un lielāki. Un arī tur dažreiz tik cenā
Šaura filma mandomat nogāja no skatuves vēl pirms gadiem 5-6 pat lameru līmenī, arī tās ziedu laikos skatāms rezultātus bija vienīgi uz DIA Normālos testos tā nekad ar nav tikusi apskatīta jo to vienkārši nekad nav izmantojuši profesionālam biznesam Esat kaut kur redzējuši ka kāds taisītu ko vērā ņemamu uz 35mm filmas izņemot "Preses foto reportāžas" , viens no digi problēmām kas traucē tai konkurēt ar filmu ir tā pārlieku lielā "Ciparizācija" būtībā tā ka ciparu signāls spej iegūt tikai to kas "Reāli eksistē" daudzas lietas filmu fočenē rodas tādas kas reāli nemaz neeksistē dažādu optisku un ķīmisku procesu rezultāta , tas ka ar mākslīgo intelektu , IEPROGRAMMĒT var bet panāk lai patas sevi pārprogrammē pagrūti Pati būtiskākā atšķirība vēl no FILMU laikmeta ir uzskatāmi redzama Eirops @ Japāņu optikas mužīgā cīņā , saliekot blakus vienas un tās pašās lietas nobildētas UZ VIENAS FILMAS ar eiropas optiku vai japāņu optiku ar vienādiem MM iegist ACĪM REDZAMI pilnīgi savādaku attēlu , tā arīir problēma kas nodrošina un nodrošinās vēl ilgus gadus Filmu foto fanu pulku Savādi bet Filmu foto fanu pulka avangardā ir Japāna un Āzija vietas kur tieši izzzstradā modernākās Digitālās tehnaloģijas
tik tiešām kā jau Lunis raksta jau 5 gadus asuma ziņā digi pārspēj filmu. Mūsdienās šaurais digi salīdzināma ar 6x4,5 filmu. (pats esmu mēģinājis salīdzināt)
Protams cits stāsts ir dinamiskais diapazons.... un fīlings....
Tā ka ja gribiet bildēt ar filmu tad sāciet vismaz ar 6x4,5. Šādi izmēri dos netikai izšķirtspēju, bet arī telpiskumu, proporcijas dinamiku utt
Pa lielam vidējā formāta filmas vienīgie trumpji ir interesants zīmējums un šaurs DOF pat ar plato leņķi. Pārējie trumpji gan jau katra paša ziņā. Es tikai varu teikt, ka tagad retāk spiežu miskastes pogu.
šauras (drīz arī vidējas un platas) filmas ķīmija nespēj konkurēt ar detalizētajiem pikseļiem, jo jau sen vairs netiek attīstīta/pilnveidota. visa zinātne strādā tikai pie digitālā formāta uzlabošanas. tas ir žēl. jo plakanumu bildē novērst ar digitāliem paņēmieniem ir nenormāli grūti. to, ko izdara ķīmija, vieninieciņiem un nullītēm panākt ir grūti. un tad ierubās gaumes jautājums, citiem daudz labāk patīk plastiskas/plakanas bildes, nevis dzīvas/telpiskas. izšķirtspējā droši vien, ka nenormālais lērums pixeļu filmai ieliek... māksla zaudē industrijai.
Alvil, ko Tu domāji ar to "māksla zaudē industrijai"? tak ne jau, ka jebkurš sūds uz filmas a priori ir māksla....mākslai jau nu galīgi nav nekāda sakara vai polaroids, filma, ota vai bērnu kakas uz sienas...
Tehnikas progresam pretī nenostāvēsi.Un nav jau arī vajadzīgs.Man tikai nepatīk tā paviršība un drausmīgie kvantumi bilžu,ko sev līdzi nes didžitālisms.Pogas spaida visi,kam nav slinkums,ne pieredze ne kādas zināšanas nav vajadzīgas,viens kadrs praktiski nemaksā neko,izņemot aparatūras amortizāciju.Rezultāts ir jau pieminētais miljards attēlu un "fotomāksla" uz katra stūra.Vienā nieka Jūrmalā esot pie četrdesmit fotomākslinieku.Bet ne jau tehnika te pie vainas.
viecha:Tehnikas progresam pretī nenostāvēsi.Un nav jau arī vajadzīgs.Man tikai nepatīk tā paviršība un drausmīgie kvantumi bilžu,ko sev līdzi nes didžitālisms.Pogas spaida visi,kam nav slinkums,ne pieredze ne kādas zināšanas nav vajadzīgas,viens kadrs praktiski nemaksā neko,izņemot aparatūras amortizāciju.Rezultāts ir jau pieminētais miljards attēlu un "fotomāksla" uz katra stūra.Vienā nieka Jūrmalā esot pie četrdesmit fotomākslinieku.Bet ne jau tehnika te pie vainas.
Šausmas cik daudz pie mums mākslinieku. Ta jau pa visu Latviju to ir tūkstošiem ...
Domāju, ka tikai ar Fujifilm S3Pro izgudrošanu kropotā matrica sāka pārspēt labās krāsu negatīvu filmas, kā Fuji Reala. Un arī tad ne visā frontē. Zaļio nianses filmai tā arī palika "garšīgākas". Visādi Canon-Nikon utt kropi tā arī velkās astē filmām šai vienā ziņā. Tomēr tagad droši drīkstam par to aimirst, jo tik pat kā nav palikušas vietas, kur filmas normāli attīsta. Sakarā ar mazo filmu daudzumu, visur attīstītāji veci, sastāvējušies un krāsas iznāk kā caur samazgu spaini izvilktas. Nē, nu labi, visādiem pokemoniem to tikai vajag, lai stāstītu par filas īpašo ...blablabla Es nerunāju par MB filmu, tas ir cits stāsts
JRJ:Noskatījos pa Discavery pārraidi kur testēja filmu 35mm ar digital foči. Abos gadījumos lietojās lietojās viens un tas pats objektīvs, dažādi foči ar vienādiem uzsstādījumiem. Tā kā filma bij ISO 400 tad Nikon D700 arī tika uz ISO400 ustādīts. Fočēts tika studijā ar vienādām gaismām. Tad filma tika skanēta un drukāta uz 5m plata plakāta un izstiepta uz kautkādas mājas fasādes. Teica ka dažus gadus atpakaļ bija tādu pašu testu veikuši un tad filma bij vinnējusi. Šoreiz detaļās, krāsu blīvumā, toņos, melnā krāsā D700 nolika filmu uz lāpstiņam! Tas tests tiem kuri klaigāja par Digital vs Analog.
Jāsaka, ka Discovery ir baigākie lameri.
Un sava TV šova ietvaros vēlējās parādīt dižo progresu un tā fantastiskos augļus. Tas arī viss.
D700 pie iso 400 ir identisks kā pie ISO 100. Filma pie ISO 400 ir nenormāli graudaināka kā pie ISO 100.
Būtu šie labāk uzlikuši to D700 uz statīva un nobildējuši kārtīgu nakti uz ISO 50 (ja tāds d700 ir) un uz filmas to pašu - kādas 6 stundas ekspozīcija abiem. Tad būtu interesantāk viņu iegūto rezultātu aplūkot 5m izdrukas izmērā.
Bet vispār jau ir tā - detalizācijas ziņā 35mm labākā filmiņa vēljoprojām pārspēj labāko 35mm digitālo. Ar diviem lieliem BET: 1.bet: Detalizācijas pārākumu var ieraudzīt filmu pētot mikroskopā; 2.bet: Filmai miroskopā detalizācija ir lielāka, bet trokšņi (graudi) reālo bildi nomāc tik ļoti, ka tās pazīmes tikai cilvēka smadzene pamana - aptuveni kā grants kaudzē ar kociņu ievilktu strīpu mēs ar aci redzam, bet notīrot nost to grants kaudzi arī strīpa būs pazudusi.
Tomēr filmiņas dinamiskā diapazona priekšrocības ir labākas bez diskusijām:
Šis kašķis starp digitālo un analogo sistēmu būs mūžīgs tumsā pie ISO 100 filmiņas ieliek digitālistiem vienos vārtos krāsu gammā un izšķirtspējā.... un par melnbalto fotogrāfiju cerams nevajadzētu strīdēties kas ir pārāks?
RudeWolf:Pa lielam vidējā formāta filmas vienīgie trumpji ir interesants zīmējums un šaurs DOF pat ar plato leņķi. Pārējie trumpji gan jau katra paša ziņā. Es tikai varu teikt, ka tagad retāk spiežu miskastes pogu.
Par miskasti-fotokameras lietvértíba atkaríga no lietotája.Pieméram,jebkurai májsaimniecei manuálá filmkamera bús miskaste,pretéji automatiskai ziepiniecei,kur nu vél portatívajam datorinjam ar lécu..
Augstāk minētā filmā tika izskatīti tikai un vienīgi tehniskā kvalitāte. Tikai veikti uz vienādiem kadra izmēriem (36mm digital un analog materiāla) un vienādiem ustādījumiem, stikliem un gaismām. Nekādi citi aspekti netika aizskarti.
Vai interesanti dzīvot pasaulē kas nepiedāvā daudzveidību? Diemžēl tieši marķetologi. uzspiežot savus uzskatus par to kas "mums" vajadzīgs, izjauc konkurences principus, kura virza attīstību un ierobežo cenu apetīti. Lai eksistē izvēle Canoni, Niconi, Sony, kāds var izvēlēties Pentax, kāds Digi, kāds Filmu. Lai top bildes! Lai katrs izvēlas sev piemēroto tehniku ideju īstenošanai. Lai top idejas!
