Gāzes man nav, bija tālajos 70-80.gados, bet jāatzīst par ellīgi neekonomisku, ja tev ir balonu gāze. Ir tik elektriskā un laukos malkas plīts, tad nu tā lauku cepeškrāsns ir vienkārši dziesma, kad jācep kādu lielāku gabalu.
izavk: 3rdHalf, paldies - bildes, protams, nav sliktas, es teiktu - apples and oranges - baigi atšķirīgas, un tur viss nopelns ir pēcapstrādei vai kaut kādai "māklsinieciskai" vērtībai. Bet interesē, kāpēc arī parastas ikdienas bildes, kaut vai slikti iekadrētas un bez jebkāda izcilā satura, izskatās smuki. Piemēri: www.flickr.com/photos/kelvinharron/12158726393/ www.flickr.com/photos/18519380@N00/12136847183/ Vēl Pentax reizēm, īpaši ar limited stikliem, pietuvojas tikpat smukām bildēm, bet C un N baigi ilgi jāmeklē tas dzidrums un dziļums, kas ir Fuji/Leica bildēs.
Tås kråsas ir atkarīgas, vai nu no kameras presetiem/filtriem, vai RAW attīšanas posta.
Kā pirmīt minēju(tēmas 9tajā postā) - vis ir atkarīgs no fotogrāfēšanas stila. Kameras, kā Fuji un Leica izmanto diskrētai ielu fotogrāfēšanai. Parasti tām uzliek krāšņus filtrus, lai bildes padarītu "hipsterīgākas". Teorētiski, ielu foto var arī uzņemt ar 645DF un H5D-40. Bet dēļ to izmēra un draudīgā paskata, šīs kameras reti iznes no studijas. Līdz ar to, ja googlē iesitīsi "645df sample images" - tu neatradīsi tādas pašas bildes, kā iesitot "fuji x100s sample images"
šobrīd smuki uz ielas var bildēt ar TLR - cilvēkiem mūsdienās nepielec, ka tas vertikālais divacu daikts uz vēdera kadrējas lūrot 90grādus prom un vēl bildē.
Tås kråsas ir atkarīgas, vai nu no kameras presetiem/filtriem, vai RAW attīšanas posta.
Kā pirmīt minēju(tēmas 9tajā postā) - vis ir atkarīgs no fotogrāfēšanas stila. Kameras, kā Fuji un Leica izmanto diskrētai ielu fotogrāfēšanai. Parasti tām uzliek krāšņus filtrus, lai bildes padarītu "hipsterīgākas". Teorētiski, ielu foto var arī uzņemt ar 645DF un H5D-40. Bet dēļ to izmēra un draudīgā paskata, šīs kameras reti iznes no studijas. Līdz ar to, ja googlē iesitīsi "645df sample images" - tu neatradīsi tādas pašas bildes, kā iesitot "fuji x100s sample images"
Ok, daudzām no Fuji bildēm tiešām ir instagramīgi hipsterīgi toņi, bet vai Tev šķiet, ka manā pirmā linka bildē (suns) arī ir nepareizi toņi?
P.S. papētīju arī N un C bildes un dažas tiešām ir smukas, bet ar tie ir daži konkrēti stikli, kas zīmē smuki.
@izavk Bildei ar suņiem ir uzlikts baigais kontrasts ar nedaudz iezilinātām ēnām. Ja tev tiešām patīk šie košie, "hipsterīgie" krāsu filtri - varbūt pamēģini pafilmēt analogi. Jo viss ko tie, iepriekšminētie filtri dara - tie liek bildēm izkatīties, kā filmiņām. Meklē googlē "SUPERIA X-TRA 400", "PORTRA 800", vai "ILFORD Delta 400" un sapratīsi par ko runāju. Personīgi, ja es gribu lai manas fotogrāfijas izskatās, kā filmētas analogi - es filmēju analogi.
Maris:šobrīd smuki uz ielas var bildēt ar TLR - cilvēkiem mūsdienās nepielec, ka tas vertikālais divacu daikts uz vēdera kadrējas lūrot 90grādus prom un vēl bildē.
Mhm. Man viens čoms, jašiku ieraudzījis, bija šokā ka tik liels displejs, tad pacēla ar "displeju" acu augstumā (objektīvi uz griestiem) un prasīja, kāpēc neko neredz No smiekliem gandrīz nokritu
versatile: Mhm. Man viens čoms, jašiku ieraudzījis, bija šokā ka tik liels displejs, tad pacēla ar "displeju" acu augstumā (objektīvi uz griestiem) un prasīja, kāpēc neko neredz No smiekliem gandrīz nokritu
Neko smieklīgu neredzu, es pats, pēc katra Olympusa 35RC pogas nospiediena paskatos uz pakaļējo vāku, kas ir sanācis.
Interesanti, ar kādu mērķi ir uzdots pilnīgi neatbildams jautājums. Digitālais foto NAV tikpat digitāls kā skaitāmie kauliņi, uz kuriem visi grāmatveži iegūst vienu un to pašu rezultātu. Pikselis jeb fotodiode ir analogā ierīce, katram ražotājam ar savām raksturlīknēm, tāpat kā pirmās, tieši uz sensora stāvošās pastiprinātājpakāpes. Krāsu pazīšanai lietotais Bayer filtrs arī ir analoga ierīce katram ar savu sastāvu un pielietotajiem piemaisījumiem (krāsvielām). Būtu augstākā mērā dīvaini, ja F, N un C dotu vienādu rezultātu, tikpat dīvaini, kā identiskas krāsas visiem filmiņu ražotājiem. Tad mums, lietotājiem, būtu pamats domāt, ka mūs nežēlīgi krāpj un visi sensori patiesībā nāk no vienas "ceptuves". Man, Izavk, liekas, ka Tavs mērķis bija uztaisīt vētru ūdens glāzē. Diskusija, protams, notiek, bet pretēji cerētajam, Nikon un Canon nometnē nav ne mazakā satraukuma par Fuji pārākuma pasludināšanu...
bez matricu atšķirībām, vēl būtiski ir , kā konkrētā brenda kameras "smadzenes" , interpretē[ kodē ] , uz matricas no gaismas radušos elektriskos signālus ciparu formātā...... kā tās smadzenes iestellētas, cik daudz tās "uzlabo' attēlu pirms saglabāšanas atmiņas kartē ..... visiem brendiem, pat viena brenda ietvaros, kamerām rezultāts nebūs vienāds
negatIvs:bez matricu atšķirībām, vēl būtiski ir , kā konkrētā brenda kameras "smadzenes" , interpretē[ kodē ] , uz matricas no gaismas radušos elektriskos signālus ciparu formātā...... kā tās smadzenes iestellētas, cik daudz tās "uzlabo' attēlu pirms saglabāšanas atmiņas kartē ..... visiem brendiem, pat viena brenda ietvaros, kamerām rezultāts nebūs vienāds
negatIvs:bez matricu atšķirībām, vēl būtiski ir , kā konkrētā brenda kameras "smadzenes" , interpretē[ kodē ] , uz matricas no gaismas radušos elektriskos signālus ciparu formātā...... kā tās smadzenes iestellētas, cik daudz tās "uzlabo' attēlu pirms saglabāšanas atmiņas kartē ..... visiem brendiem, pat viena brenda ietvaros, kamerām rezultāts nebūs vienāds
Pēc idejas tam uz RAW nevajadzētu attiekties.
Lielākā daļa ļaužu nezin kas viņu kamerā sagrozīts ''pēcapstrādes'' jomā, nezin, ka RAW atverās konverterī toleranti saglabājot šos kameras uzstādījumus, nezin, ka tos var nomest pa nullēm gan kamerā, gan redaktorā utt.
Bet tas viņiem netraucē gari diskutēt par kameras krāsām, graudu, pārasinājumu, pofig, ka setingos brīnumi uzlikti.
Protams, ka atšķirās gan RAW formāti, gan ciparošana utt. Tiesa tas nemaina lietas būtību, ka no jebkuras +/- kameras var pēcapstrādē iegūt ko vēlies. Bet nu tur atkal jāmāk. Te vairāk disputs par lietām kurās nekas nav jājēdz - par ašo presetpēcapstrādi kameras iekšienē.
negatIvs:bez matricu atšķirībām, vēl būtiski ir , kā konkrētā brenda kameras "smadzenes" , interpretē[ kodē ] , uz matricas no gaismas radušos elektriskos signālus ciparu formātā...... kā tās smadzenes iestellētas, cik daudz tās "uzlabo' attēlu pirms saglabāšanas atmiņas kartē ..... visiem brendiem, pat viena brenda ietvaros, kamerām rezultāts nebūs vienāds
Pēc idejas tam uz RAW nevajadzētu attiekties.
Uz RAW formātu tas arī attiecas. RAW tiek saglabāts signāla digitālās apstrādes rezultāts. Līdz tam kā jau rakstīja ir objektīvs, optiskie filtri, pikseļi, analogā signāla pastiprinātāji, ADC konvertori un primārā digitālā apstrāde. Tikai pēc tam rodas RAW faila pikseļi. Un visos iepriekšējos posmos kameras ražotājam ir iespēja izpausties. Tāpēc pēcapstrādē ir iespējams izdarīt _gandrīz_ visu.
versatile:Štrunc pa visu, vakar izziņots Fuji X-T1, nopublicēti jauno fuji stiklu plāni, utt. Sexy mantiņa.
Šitas marketinga gājiens, kad bezspoguļiem EVF liek vidū kā milzu pumpu man nepatīk (jaunais Olympus tāds pats). Doma jau skaidra - mēs esam tikpat labi kā DSLR! Piemēram, Fuji X-E2 un Sony NEX 6/7 dizains man liekas bezspoguļu sistēmai piemērotāks. www.dpreview.com...
Patiesībā pats atradu internetā visu par šo tēmu, un tam nav nekāda sakara ar hipsterīgiem toņiem vai pēcapstrādē uzgrieztu lielu kontrastu (uzgriežot lielāku kontrastu nekas nemainīsies, ja nav nekādas starpības starp diviem krāsu laukumiem ne tonālā, ne gaišuma/tumšuma ziņā).
Nedaudz tikai brīnos tikai, ka šajā forumā neviens laikam nespēj atšķirt plakanas bildes no telpiskām bildēm un nesaprata, par ko runāju.
Vai varbūt kādu tik ļoti aizvainoja tas, ka Fuji X100S bildēs saskatu ko īpašāku par C un N bildēm, un uztvēra to kā personisku apvainojumu viņa ekvipmentam. Un piesējās kaut kādām nebūtiskām lietām, kā pašas kameras dizainam.
plakana bilde, vai telpiska to nenosaka Fuji brends .... telpisku var dabūt uz jebkura cita arī ... bet pielietojamā optika, sensora izmērs, dinamiskais diapazons, un fināla stadijā arī pēcapstrāde .......
Jā, protams. Es nekur nerakstīju, ka tā ir unikāla Fuji kameru īpašība. Vēlāk atradu arī Leica stiklus, kas taisa smuku bildi un tagad arī atklāju, ka daudzi Zeiss arī dara to pašu. Un pie tā, cik visām mūsdienu matricām (ja nerunā par iphone vai 40-ls digiziepja matricu) ir dinamiskais diapazons un krāsu dziļums, to īpašību praktiski nosaka tikai stikls.
vissuperīgāk to dara 6x6 kameras, tā kā, kamēr vēl ir dabujama, pērciet no gaismas Kiev , neviens Fuji, pat tuvumā nestāv, vienīgi , nav stilīgi www.flickr.com...
Nē, man vajag tādu, ko var iebāzt jakas kabatā! Un vispār netaisos iegādāties kameru, kā jau rakstīju, uzsāku tēmu tikai tāpēc, lai noskaidrotu to, kas interesē, nevis lai palīdzētu man izvēlēties kameru.
izavk:Jā, protams. Es nekur nerakstīju, ka tā ir unikāla Fuji kameru īpašība. Vēlāk atradu arī Leica stiklus, kas taisa smuku bildi un tagad arī atklāju, ka daudzi Zeiss arī dara to pašu. Un pie tā, cik visām mūsdienu matricām (ja nerunā par iphone vai 40-ls digiziepja matricu) ir dinamiskais diapazons un krāsu dziļums, to īpašību praktiski nosaka tikai stikls.
Fuji taisa, gandrīz tik pat labas bildes, kā mana Nokia, ar zeiss stiklu
izavk:uzgrieztu lielu kontrastu (uzgriežot lielāku kontrastu nekas nemainīsies, ja nav nekādas starpības starp diviem krāsu laukumiem ne tonālā, ne gaišuma/tumšuma ziņā
nu, ja ir pelēks viendabīgs attēls, tad kotrasta maiņa patiešām neko nedod tiklīdz ir kaut 2 dažādi pelēkā toņi - tā kontrasta regulācijai ir neapstrīdams efekts...
ak34: Uz RAW formātu tas arī attiecas. RAW tiek saglabāts signāla digitālās apstrādes rezultāts. Līdz tam kā jau rakstīja ir objektīvs, optiskie filtri, pikseļi, analogā signāla pastiprinātāji, ADC konvertori un primārā digitālā apstrāde. Tikai pēc tam rodas RAW faila pikseļi. Un visos iepriekšējos posmos kameras ražotājam ir iespēja izpausties. Tāpēc pēcapstrādē ir iespējams izdarīt _gandrīz_ visu.
Manuprāt, tīri tehniksi vienīgais ko pēcapstrādē nevar izmainīt laikam ir objektīva zīmējums, pie tā jāpieskaita detalizācija. Viss pārējais ir tikai kontrasta un krāsas atšķirība uz tā gala rezultāta bitmapa... Gan krāsas, gan tonalitāte utt ir regulējamas lietas...
Līdz ar to laikam sanāk tā - bildi taisa fotogrāfētājs, zīmējumu - objektīvs - pārējais ir piegrozāms pēc sirc patikšanas...
palaidniex, pēcapstrādē var tikai pārveidot to informāciju, kas ir raw failā vai samazināt to. pielikt neko klāt nevarēs. Ja kaut kas tiek zaudēts pikselī, signāla pastiprinātājā vai digitalizācijas posmā, tad tas nav atgūstams ar pēcapstrādi. Un tur var daudz zaudēt. Kaut vai digitalizējot analogo signālu.
Fotogrāfija vienmēr ir bijusi ļoti tehniska nodarbe. Tas ko fotogrāfs var darīt ir pareizi izvēlēties rīku konkrētajam iecerei un atbilstoši nofotografēt. Parasti ir nozīme ar ko fotografē. Bet ja vienalga ko fotografēt, tad arī ir vienalga ar ko, jo bildētājs ir bez 5 minūtēm lielmeistars visās foto jomās un ne fotoaparāts, ne objektīvs nav svarīgi
ak34:palaidniex, pēcapstrādē var tikai pārveidot to informāciju, kas ir raw failā vai samazināt to. pielikt neko klāt nevarēs. Ja kaut kas tiek zaudēts pikselī, signāla pastiprinātājā vai digitalizācijas posmā, tad tas nav atgūstams ar pēcapstrādi. Un tur var daudz zaudēt. Kaut vai digitalizējot analogo signālu.
Fotogrāfija vienmēr ir bijusi ļoti tehniska nodarbe. Tas ko fotogrāfs var darīt ir pareizi izvēlēties rīku konkrētajam iecerei un atbilstoši nofotografēt. Parasti ir nozīme ar ko fotografē. Bet ja vienalga ko fotografēt, tad arī ir vienalga ar ko, jo bildētājs ir bez 5 minūtēm lielmeistars visās foto jomās un ne fotoaparāts, ne objektīvs nav svarīgi
Ja pikselis ir vairāk vai mazāk zaļš - tā krāsu var mainīt pat uz zilu. Domāju ka to Tu lieliski zini. Cita štelle ir mainīt objektīva optisko zīmējumu - tas vai nu ir, vai nu nav Viss pārējais - krāsa, tonis, košums, spilgtums ir regulējami jēdzieni... Grūtāk vai vieglāk - tās ir tikai piebildes un nosacījumi iespējai...
Ja pikselis ir vairāk vai mazāk zaļš - tā krāsu var mainīt pat uz zilu. Domāju ka to Tu lieliski zini. Cita štelle ir mainīt objektīva optisko zīmējumu - tas vai nu ir, vai nu nav Viss pārējais - krāsa, tonis, košums, spilgtums ir regulējami jēdzieni... Grūtāk vai vieglāk - tās ir tikai piebildes un nosacījumi iespējai...
Šajos apgalvojumos ir aizmirsta kāda būtiska lieta - pilnīgi visi - inženieri, fotomākslinieki, reportieri un fotoamatieri A PRIORI pieņem, ka tas, kas ir dabā, ir pats skaistākais, un tieši tas jāmēgina atkārtot ar tehnoloģiju palīdzību. Krāsas spektra sadalīšana 3 joslās ar Byer filtra palīdzību ar cerību, ka šīs joslas aprakstot matemātiski un pēc tam atkalapvienojot iegūsim to pašu, kas bija sākumā, jau ir rupjš tuvinājums. Un ja krāsu un spilgtuma informācija būs neprecīza vai arī kādā posmā tiks pazaudēta, tā nebūs atjaunojama ne ar kādiem paņēmieniem, lai cik ģeniāli nebūtu datoriķi un programmētāji. Pārkrāsot šlipsti no zilas par sarkanu galīgi nav tas pats, kas restaurēt oriģinālās krāsas!
es gan atļaušos apgalvot, ka biežāk bildēm ar realitāti ir tāds pat sakars kā makdonalda reklāmas burgeru attēliem un reālo burgeri, ko Tev izsniedz pie kases... Gan kontrastu, gan krāsu intensitāti foto"grāfs" interpretē kā smukāk, nevis kā atbilstošāk dabā realizētajam... Cik nav bijuši skandāli par gada bildēm, kas tikai ar pēcapstrādi padarīas tik efektīvas vai "dramatiskas", lai iegūu to balvu
Kā reizi mūzikā HiEnd tehnikai nav ne balansa ne tembru bloka. Vajag dabīgu skanējumi Savukārt fotogrāfijas pēcapstrādē dabīgums ir traucējošs - vajag vizuālu efektu, ko panāk ar ļoti būtisku pēcapstadi...
pikselis ir melnbalts nevis kādā krāsā un raw failā gaismas daudzums, kas kritis uz tā ir skaitlis. Pārneses funkcija spriegumam, ko tas rada atkarībā no gaismas daudzuma, kas uz tā krīt un funkcija ar kādu ADC konvertors š spriegumu nokonvertē pikseļa vērtībā nosaka cik toņu ir iespējams ēnās, vidējā ekspozīvijas daļā un gaišajā. un ja šajā procesā pazūd informācija, nekāda pēcapstrāde to neatjaunos. tad vēl noteikti jāņem vērā, ka visticamāk pikselis pikselim traucē utt.
Khmm - skaidrs, ka pikselis ir tikai gaismas daudzuma detektors. Un? TIk slikti detektori, kas uztverto gaismu iztulko tikai 0 vai 1 nav. Ja matrica ir ar pietiekamu dimanisko diapazonu - spēj saskatīt 0.11 un 0,87 tur kur cits jau skaita pilnu 0 vai jau 1, kā arī cik daudz gradācijas starp tiem maksimumiem... Ja jau tā fuji matrica ir tik laba - tad jau dxomark tābelēs jābūt krietni augstu, vai ne tā?
Un, lai vai kāds būtu matricas sniegums, tas tikai labāk vai sliktāk attēlo objektīva zīmējumu... Ja zīmējums slikts - bilde arī nebūs nedz asa, nedz ar pietiekami kontrastaina, nedz tonāli pareiza (pēdējo tak var izlabot, ja vien matrica nav pilnīgs mēsls)
Kā tur bija - ņemam Canon 1100D un liekam tam virsū 85 mm F 1,4 stiklu, bet tad ņemam 1Ds MkIII un liekam Sigmas telebibi iestatītu uz 85 mm...
fuji matrica atšķiras no canon. labāka vai sliktāka - to ir grūti pateikt. dxomark testi ir viena metodika, kas novērtē matricas, bet tas nenozīmē, ka tas ir vienīgais veids kā to darīt.
savukārt ja par pašu matricu - katrs pixelis atkarībā no tā cik daudz uz tā krīt gaismas (fotonu skaita) rada spriegumu, kas tiek pastiprināts un tiek nociparots. Būtībā pirms raw faila rašanās figurē 3 funkcijas - viena - spriegumam un ir atkarīga no fotonu skaita. otra spriegumam pēc pastiprinātāja un ir atkarīga no uzgrieztās jūtības (ISO) vērtības un sākotnējā sprieguma, trešā - kā spriegums tiek nociparots. Būtu naivi uzskatīt, ka visām matricām šīs finkcijas ir identiskas. Tas kā šīs funkcijas ir izveidotas noteiks cik daudz informācijas būs katrā no ekspozīcijas zonām, kādas būs toņu pārejas utt.
Piemēram, Fuji X-E2 un Sony NEX 6/7 dizains man liekas bezspoguļu sistēmai piemērotāks. 
