proti - ko gribi zināt: 1) veidu? šķīstošā/maltu/pupiņas, kuras pats vai aperāts maļ 2) zortes - brendus? 3) vai iecienītāko pagatavošanas veidu - tipa espresso, uzlietā utt?
mājai pats pērku kapijas pupiņas, mājās maļu un uzleju ar karstu ūdeni, ir viena šķīstošās kapijas zorte, kuru šad un tad dzeru, pārējās šķīstošās salīdzinoši ir nedzerami mēsli darbā ir "profesionālas" kapijas pupiņas, ko pasūtam vienā firmā Lietuvā - aparāts maļ un taisa labu espresso
nu laikam jau drīz būs 20 gadi, kā tikai šo vien dzeru- www.dallmayr.de... Un parasti vai nu prodomo vai classik. Dallmayr ir retais, kuram uz kafijas pakas ir sarakstīti visi garšas parametri-
piem:
Classik-
Grauzdējums 3 no 4 Skābums 1 no 4 Aromāts 4 no 4
Citām markām šie parametri mainās manai gaumei par sliktu...
Neesmu baigais kafijas pumpētājs, bet ūdenim ir baigi lielā nozīme lai kafija garšotu...
ko maximā pa lēo dod, to dzeru - vai nu lavaza vai corsini - 4/5 jevriku diapazonā kad atlaides. man ir tā mazā itāļu kafijas kanniņa, zinu, ka daudzi to saukā par espresso bet nebūs taisnība - putiņas un tas biezumiņš neveidojas. bet mazu un stipru izdzīt sanā - turklāt tādā ātrumā kofeīns un tauki nāk līdzi minimāli - kas labi.
Nav skāba, varēja būt pieejama vairākos grauzdējumos, reti ir iegadījusies noliktavās nostāvējusies, appelējusi vai saskābusi, ko nevaru teikt par citām, agrāk labām kafijām, kuras nav no masu dzērāju plaukta.
Pārsvarā dzeru vienu reizi dienā - no rīta pēc/pie brokastīm. Gatavoju caur parasto kafijas aparātu, kur lēni tek cauri kafijai sakarsēts ūdens. Dzeru ar pienu, bez cukura. Pienu leju diezgan daudz, attiecība piens:kafija varētu būt apmēram 1:4 vai pat 1:3 (pienu leju uz aci klāt).
Ārpus mājas parasti kapučino dzeru, kuram uz uzputotā piena saberu daudz kanēli un cukuru, ko pirms dzeršanas kopā ar putām noēdu ar karoti Ja esmu ciemos, tad dzeru, ko dod.
Ta kāda nu gadās!Kas bodē lētāks to pērkam.Sieva tur kaut ko ķīmiķoja-jauca kopā jacobu ar tscibo vai kātur vēl-gevaliju ar ko tur...man pie kājas.Parastā krūzītē uzlej virsū un viss.Jāzin tik cik tava norma-ka nav par švaku un cik cukura-man tā mazāk patīk,vecajai drusku vairāk,ciemiņiem pajautā.Visa gudrība.
Šis maisījums ir radīts no labākajām Brazīlijas , Centrālamerikas un Āfrikas arabikas (65%) un robustas (35%). Klasiskās Itāļu grauzdēšanas metodes piešķir SAQUELLA NAPOLI stipru, un tai pašā laikā kārdinošu aromātu. Pateicoties veclaicīgai receptūrai un mūsdienīgu iekārtu pielietojumam, šī kafija ir ideāla visu veidu pagatavošanai.
Es jau šad tad to dzērienu no šādām itāļu maisījuma pupiņām pagatavotu iemalkoju, vienmēr jau nesanāk Rīgā gan ne katrā veikalā atrodamas ...
eltoro:Dalmaiers ļoti garda kafija, bet kopš ievazāta Polijas krutka vairs nepērku.
Tā nav KRUTKA Katram reģionām atšķirīga garšas salikums Pamēģini kādreiz Swensonu Löfbergs Lila , lielāku mēslu nebūsi dzēris Es ar tā domāj pirms padzīvoju to pusotru gadu pie Swensoniem , istenībā tā kafijas SAVĀDĀK vārīt domāta "Trumulī uz plīts" lai izvārās kā kartoški un lai stāv visu dienu uz siltas plīts tad viņa SUPER ! Vietējā tradīcija .
Kāda tur Swensonu vietējā, manai krustmātei (tagad tantiņai pāri 80) laukos kafija arī bija uzvārīta katlā, jau sajaukta ar pienu un ellīgi salda, visu dienu tā arī stāvēja uz malkas plīts.
iisniibaa vini to kafiju taisa kaa vietējais mārketings pasaka (spēj pateikt), veicās tiem kas ietrāpa iistajaa reģiona stilā (ugunsgrēks) … tad iedomājaties kafijas garšu
Lunis: Pamēģini kādreiz Swensonu Löfbergs Lila , lielāku mēslu nebūsi dzēris Es ar tā domāj pirms padzīvoju to pusotru gadu pie Swensoniem , istenībā tā kafijas SAVĀDĀK vārīt domāta "Trumulī uz plīts" lai izvārās kā kartoški un lai stāv visu dienu uz siltas plīts tad viņa SUPER ! Vietējā tradīcija .
Heh šitā mana iecienītā, Jubilejas un taisu līdzīgi. Kafijas kannu uzkarsēju uz plīts kopā ar malto kafiju, pārleju ar verdekli un vēl uzvāru līdz paceļas putiņas. tad vāku virsū, apsedzu un ļauju ievilkties savu pusstundu. Šādu lietoju jau savus 5-6 gadus, citus cienāju, visi slavē kāds es kafijas masķers Galvenais daudzi pērk šo pašu, tik lietot nemāk.
priore:nu re, te esam nonākuši pie patiesām tradicionālām vērtībām- salda kafija, kas tiek novārīta kā kartupeļi un, sajaukta ar pienu stāv visu dienu uz siltas plīts. Mūsdienās jau neko prātīgu vairs nedzer un nemāk taisīt.
Kā tad nemāk taisīt? Tapešu līme, ko bāliņu namamātes sarunas karstumā stāda priekšā kā "balto mērci" - īsteni latvisks un universšls kulinārijas šedevrs. Grūti atccerēties ēdienu, kuru nav nācīes redzēt sairstu ar to klīsteri.
Schneider:Kāda tur Swensonu vietējā, manai krustmātei (tagad tantiņai pāri 80) laukos kafija arī bija uzvārīta katlā, jau sajaukta ar pienu un ellīgi salda, visu dienu tā arī stāvēja uz malkas plīts.
No swensoniem nāk tādas zaļas emaljētas kafikjannas kuras vienam otram saglabājušās no Ulmaņlaikiem un kādas vēl Darba Spars esot pāt pēc kara ražojis Tās tieši šitām :Vārāmām uzvārāmām" kafijām uz plītes visus dienu turāmājām
Bet tā dzeru tējas
Galvenais daudzi pērk šo pašu, tik lietot nemāk.
