Maris:Bļin lēti... pa tādām bildēm fotogrāfam jāpiemaksā pašam, jaatvainojas un jāpamet valsts...
NUBET Kāds tek maksā , tad jau bizness notiek. Izrediģēt vismaz liekās varēja , milzīga kaudze drazas. Mani redaktori būtu atstājuši labi ja 1/3 no tā visa , ne bet LV jau modē DAUDZ un DAUDZ un LĒTI Te taču pat blakus topikā viens no kāzām vēlās VAIRĀK BILŽU un 3-4-5 fotogrāfus kāzās , tas jau ar reāli atspoguļo FUNKTIERI
UldisMuzikants:Es visa kāzu bildes , parasti 800-1600 ātri apstrādāju pusdienā ar CanonDPP, ti, gaišums, krāsa, līknes, dažkārt kadrējums. tas viss, kas vajadzīgs, un dažām, ko pasūtītāji izvēlas lielas, noņemu pumpas, ja ir. Nesaprotui, kam gan vajadzīgs vēls papildus apstrādātājs. Repoŗtāžas principā nedrīkst apstrādāt, jo tad zūd dokumentējuma būtība
1000 atlasītas bildes no pasākuma nav briesmīgi daudz? Ja slinkums daudz un ilgi strādāt, tad mierīgi pirmo atlasi var veikt fotoaparātā pa starpu bildēšanai. Un gan jau ka gala atlasei un apstrādei vairāk par vidēji 15-30 sekundēm uz bildi, ieskaitot eksportēšanu, nemaz nevajag. Attiecīgi tad var izrēķināt cik daudz laika vajag lai "nodotu" reportāžu.
emzi:
TAs pēc cumakoff teiktā ir maksimālais ko var izspiest un tad jau ne katru dienu droši vien tā sanāk. JA minimums ir 20Eur dienā, tad tās ir konkrētas kapeikas, ja 60 tad nu tā tā - man tas galīgi neliekas daudz priekš šīs nodarbes.
Ne jav bildes ir tikai apstrādājamas, tas tā kad iesūta, ir vēl citi darbi. Un tagad pasaki man kurā darbā maksā vairāk kā 30 eurus dienā, vienkaršam ofisa planktonam? Pa lielam pašvaldības uzņēmumos un visādos kantoros cilvēki saņem uz trokas 400 eurus mēnesī.
NU nesaukšu konkrētu kantori, bet noteikti zinu tādu vismaz 1 Šaubos vai pat biroja administratore saņem mazāk par tiem 30 dienā
Drošvien, ka nav tādi "bilžu apstrādes cenrāži". Kapitālismā jebkuru cenu nosaka pieprasījums/piedāvājums. Latvija, diemžēl, realitātē vēl joprojām ir postpadomju valsts ar visu no tā izrietošo. Pārāk daudz cilvēki atceras kādreizējos visā valstī izdotos darbu izcenojumus, kad jebkuram darbam grāmatiņā varēja sameklēt, cik kapeikas par darba stundu (vai tml) tas maksā. Joprojām par grēku uzskata, ja kāds par savu darbu paprasa atbilstošu samaksu. Rietumu pasaulē par vienu un topašu darbu samaksa var atšķirties 10 un vairāk reizes, (un ne vienmēr cenai atbilst kvalitāte). Katrs pats var novērtēt savu darbu un tā cenu, nākamais- atrast kādu kurš par to maksā.. Ja biji ar mieru tās n bildes apstrādāt par tādu cenu, kā Tev maksāja, un pasūtītāju apmierināja rezultāts, tad kāpēc maksāt vairāk? Protams, painteresēties cik par to saņem citi, nenāk par skādi!
chukmasoff_f:
Ne jav bildes ir tikai apstrādājamas, tas tā kad iesūta, ir vēl citi darbi. Un tagad pasaki man kurā darbā maksā vairāk kā 30 eurus dienā, vienkaršam ofisa planktonam? Pa lielam pašvaldības uzņēmumos un visādos kantoros cilvēki saņem uz trokas 400 eurus mēnesī.
NU nesaukšu konkrētu kantori, bet noteikti zinu tādu vismaz 1 Šaubos vai pat biroja administratore saņem mazāk par tiem 30 dienā
Pinus:Drošvien, ka nav tādi "bilžu apstrādes cenrāži". Kapitālismā jebkuru cenu nosaka pieprasījums/piedāvājums. Latvija, diemžēl, realitātē vēl joprojām ir postpadomju valsts ar visu no tā izrietošo. Pārāk daudz cilvēki atceras kādreizējos visā valstī izdotos darbu izcenojumus, kad jebkuram darbam grāmatiņā varēja sameklēt, cik kapeikas par darba stundu (vai tml) tas maksā. Joprojām par grēku uzskata, ja kāds par savu darbu paprasa atbilstošu samaksu. Rietumu pasaulē par vienu un topašu darbu samaksa var atšķirties 10 un vairāk reizes, (un ne vienmēr cenai atbilst kvalitāte). Katrs pats var novērtēt savu darbu un tā cenu, nākamais- atrast kādu kurš par to maksā.. Ja biji ar mieru tās n bildes apstrādāt par tādu cenu, kā Tev maksāja, un pasūtītāju apmierināja rezultāts, tad kāpēc maksāt vairāk? Protams, painteresēties cik par to saņem citi, nenāk par skādi!
KĀ KAUR Piemēram Doičlandē joprojām izdod visai stingrus CENRĀŽUS a tos kas lien ZEM vienkarši nepielaiž pie LIELIEM pasūtījumiem klientiem
Lunis: KĀ KAUR Piemēram Doičlandē joprojām izdod visai stingrus CENRĀŽUS a tos kas lien ZEM vienkarši nepielaiž pie LIELIEM pasūtījumiem klientiem
Konkursos utml, protams, normāli, ja atsijā neloģiski zemās dempinga cenas, kuras nav reālas un tikai kropļo tirgu.
Vācija ir viena no sociālistiskākajām valstīm Eiropā. Tāpēc šiem ir iespējams kas tāds. Tur pat rūpniecībā darbojas diezgan efektīva sistēma algu griestiem - arodbiedrības apmaiņā pret darba vietu drošību piekrīt nespiest uz algu palielinājumu. Līdz ar to "minimālie" izcenojumi ir kaut kas līdzīgs minimālajai algai, kas šāda sistēmā ir būtiska sastāvdaļa.
Bet diez vai šāda sistēma ir tāda uz ko jātiecas - tās mērķis ir pasargāt viduvējības no konkurences gan no mazāk kvalificētiem, gan vairāk kvalificētiem darbu veicējiem.
Pinus:
Konkursos utml, protams, normāli, ja atsijā neloģiski zemās dempinga cenas, kuras nav reālas un tikai kropļo tirgu.
Vācija ir viena no sociālistiskākajām valstīm Eiropā. Tāpēc šiem ir iespējams kas tāds. Tur pat rūpniecībā darbojas diezgan efektīva sistēma algu griestiem - arodbiedrības apmaiņā pret darba vietu drošību piekrīt nespiest uz algu palielinājumu. Līdz ar to "minimālie" izcenojumi ir kaut kas līdzīgs minimālajai algai, kas šāda sistēmā ir būtiska sastāvdaļa.
Bet diez vai šāda sistēma ir tāda uz ko jātiecas - tās mērķis ir pasargāt viduvējības no konkurences gan no mazāk kvalificētiem, gan vairāk kvalificētiem darbu veicējiem.
----------------- Vācija ir vēljoprojām valsts, kurā nav pat minimālās algas. lemj, lemj, bet nevar vienoties. Tirgus tā sačakarēts ar lēto darbaspēku un tajā pašā laikā cenas dažu gadu laikā dubultojušās.. Minimālā pensija gan ir un tā ir ap 400 euro mēnesī. Cilvēks, 67 gadi, no tiem 43 nostrādājis, saņem ap 900 euro pensiju. Minimālo + brīvprātīgo iemaksu pensiju fondā. Jāmin, ka šis gan nav rūpnīcas strādnieks, bet pašnodarbinātais, bet tas neko nemaina, jo visi, kuri šobrīd strādā no LV un nemaksā brīvprātīgos uzkrājumus pensiju fondā, īpaši vairāk arī nesaņems. Dzīvokļa īre normālā pilsētā ap 500 euro un ne zemāk + elektrība, apkure... Sociāla šī valsts ir tik tālu, ka uz ielas jau nepaliksi, iedos sociālā mājā mitekli, aprēķinās cik paliek priekš dzīvošanas.
In Western Europe, the average jobless rate is twice as high in countries with a minimum wage vs. those with no minimum - www.aei-ideas.org...
Raising the Minimum Wage Would Hurt the People It's Supposed to Help - blog.heritage.org...
Ir vērts izlasīt un padomāt.
Manā personīgajā skatījumā minimālās algas noteikšana ir pilnīgs absurds.
Kā redzams tabuliņās pirmajā rakstā, Dānijā, Zviedrijā, Norvēģijā arī nav valsts noteiktas minimālās algas. Minimālās algas noteikšana absolūti nav nekāds labklājības celšanas risinājums. Tas ir ierobežojums tiem, kas vēlas sākt strādāt, kā otrajā rakstā minēts. Pie mums tā minimālā alga vēl ir maza, kas pagaidām vēl problēmas nerada, kā arī ir varbūt nepieciešams risinājums, kamēr atkopjamies no PSRS sačakarētās ekonomikas un mentalitātes.
In Western Europe, the average jobless rate is twice as high in countries with a minimum wage vs. those with no minimum - www.aei-ideas.org...
Raising the Minimum Wage Would Hurt the People It's Supposed to Help - blog.heritage.org...
Ir vērts izlasīt un padomāt.
Manā personīgajā skatījumā minimālās algas noteikšana ir pilnīgs absurds.
Kā redzams tabuliņās pirmajā rakstā, Dānijā, Zviedrijā, Norvēģijā arī nav valsts noteiktas minimālās algas. Minimālās algas noteikšana absolūti nav nekāds labklājības celšanas risinājums. Tas ir ierobežojums tiem, kas vēlas sākt strādāt, kā otrajā rakstā minēts. Pie mums tā minimālā alga vēl ir maza, kas pagaidām vēl problēmas nerada, kā arī ir varbūt nepieciešams risinājums, kamēr atkopjamies no PSRS sačakarētās ekonomikas un mentalitātes.
Pēc tās tabuliņas spriežot vidēja un maza minimālā alga ir pirmais solis uz lielu bezdarbnieku skaitu... Spānija, Grieķija, Portugāle... visur vidējā alga iri salīdzinoši maza un vnk miiiilzīgs bezdarba procents.. Kamēr Anglijā, Luksemburgā, Beļģijā šī minimālā alga ir gana liela, lai tur cilvēki gribētu strādāt...
Kas attiecas uz minimālo algu, tad jāpiezīmē, ka valstis, kur tās nav, kā Norvēģija, Šveice un Zviedrija, ir tomēr stipri ierobežotas iespējas lētam darbaspēkam čakarēt algas. Ja tādu nebūtu, būtu jāpiespiež ar likumu noturēt algas minimumu, lai neciestu vietējais darbaspēks. tie, kuri strādā, ir strādājuši Rietumu valstīs, zinās, kāda ir atšķirība tēriņos vieniem no otriem... Vācijā no Vakareiropas valstīm ir viszemākās algas un šobrīd nav citas iespējas, kā 2015. gadā pieņemt minimālo algu. Pēc jaunā gada ir pilns ar rumāņiem un bulgāriem, kuri gatavi strādāt par mazāku algu un to svars darba tirgū ir gana iespaidīgs, lai neteiktu, ka graujošs. katru dienu gandrīz šī vācu problēma man skan ausīs, lasu to presē..
šī ir tā daļa, kura Vācijā saņem mazāk par 8 euro stundā un neaimirsīsim, ka tā ir bruto samaksa, no kuras gandrīz puse atskaitās nodokļos..
Minimālā algai ir divi mērķi - mehānisms kā no darba tirgus izspiest tos, kas gatavi strādāt par mazāku naudu - nodrošināt lielākus nodokļu ieņēmumus
Ar labklājības veicināšanu vai noturēšanu kopumā tai ir maz sakara. Protams, atsevišķiem cilvēkiem minimālā alga nodrošina labklājību, kas nebūtu iespējama ja tās nebūtu vai tā būtu mazāka. Bet tie nav minimālās algas saņēmēji.
Savukārt vislielākie cietēji no minimālās algas ir mazkvalificētais darbaspēks un jaunieši.
ak34:Minimālā algai ir divi mērķi - mehānisms kā no darba tirgus izspiest tos, kas gatavi strādāt par mazāku naudu - nodrošināt lielākus nodokļu ieņēmumus
Ar labklājības veicināšanu vai noturēšanu kopumā tai ir maz sakara. Protams, atsevišķiem cilvēkiem minimālā alga nodrošina labklājību, kas nebūtu iespējama ja tās nebūtu vai tā būtu mazāka. Bet tie nav minimālās algas saņēmēji.
Savukārt vislielākie cietēji no minimālās algas ir mazkvalificētais darbaspēks un jaunieši.
------------- te laikam Tu tikai par grāmatas gudrībām, bet reālā dzīvē neesi saskāries ar minimālo algu Rietumos? jebkuru darba tirgu var sačakarēt un jo augstāks dzīves līmenis, jo ātrāk. tieši tāpēc trako Skandināvu arodbiedrības, lai aizstāvētu savus strādniekus. Manā jomā pēc tirgus atvēršanas rumāņiem un bulgāriem, es redzu daudzas vācu transporta firmas ir uzsēdinājušas rumāņus un bulgārus. Lieki būtu diskutēt, ka vācu šoferi aizgāja bezdarbniekos vai meklē darbu, bet rumāņi strādā par krietni zemu samaksu, dzīvo 5 vienā istabā, ēd rollton paciņas...
Ja par jauniešiem un mazkvalificētiem Vācijā, tad šobrīd ir tāds status, kā Basis un tā ir 400 euro alga. Tas strādnieks būtībā skaitās, ka nav pilna noslogojuma un viņu var izmantot kad tik ievajagās.
Talavieti, Tirgu var sačakarēt ar tādām lietām kā minimālā alga. Brīva darbaspēka kustība kopumā ir labi visiem, ja neskaita tos, kuri zaudē savas neadekvāti lielās algas. Viņiem atliek samierināties ar algu pēc tirgus likmēm vai mainīt nodarbošanos, kur maksā vairāk
ak34:Talavieti, Tirgu var sačakarēt ar tādām lietām kā minimālā alga. Brīva darbaspēka kustība kopumā ir labi visiem, ja neskaita tos, kuri zaudē savas neadekvāti lielās algas. Viņiem atliek samierināties ar algu pēc tirgus likmēm vai mainīt nodarbošanos, kur maksā vairāk
--------------- tātad, Tu uzskati, ka Zviedrijas tendences aizsargāt darba tirgu, neļaujot ienākt lētam darbaspēkam ir aplamas, tāpat kā Vācijas vēlmi ieviest minimālo algu? Un Latvijā vajadzētu ļaut strādāt ķīniešiem, kuri šobrīd pārdod gatavo džinsu produkciju par 3.26 euro gabalā, kur cenā ietilpst materiāls, energoresursi, nodokļi un darbs? Neaizmirstot, ka tos ražo necilvēciskos apstākļos un nehigiēniskā vidē? Tu mani pārsteidz! Tad kāpēc mums uzreiz neatvēra darba tirgu Vācija, kāpēc darba tirgu vēl šogad negribēja atvērt rumāņiem un bulgāriem?
Es domāju, ka brīvā darbaspēka ieplūšana ir izdevīga gauneriem, kuri grib vēl lepnākas jahtas, vēl vairāk naudas bankās. Tiem, uzņēmējiem, kuriem ir morāle, tie neņem šos austrumu lētos, kaut gan saprot, ka peļņa palielinātos. viņi spītīgi baro savu tautiešu bērnus, dodot darbu savējiem strādniekiem. protams, ilgi viņi neizturēs spiedienu konkurences apstākļos, jo būs kāds, kurš strādās, ēdīs rolltonus un dzīvos 2 stāvu gultās, istabās pa 5 cilvēki. tiem nospļauties par to valsti, par to tautu... viņi atbraukuši pamatā peļņā. nopelnīs pirmajam opelītim, varbūt dzīvoklim, satelīta šķīvim un brauks mājās, bet paliekošais viņus neinteresē.
ak34:Talavieti, Tirgu var sačakarēt ar tādām lietām kā minimālā alga. Brīva darbaspēka kustība kopumā ir labi visiem, ja neskaita tos, kuri zaudē savas neadekvāti lielās algas. Viņiem atliek samierināties ar algu pēc tirgus likmēm vai mainīt nodarbošanos, kur maksā vairāk
Un ko mēs iegūstam no šāda leta darbaspēka? Iegūst jau tikai konkrēti tas uzņēmējs, kas izmanto šo lēto darbaspēku, jo gala produkts noteikti lētāks nekļūst, palielinās tikai uzņēmēja pelna.
versatile:Pazeminās cenas, pieaug konkirētspēja; aug pārdošana - palielinās nodokļi.
----------------- tikai plika teorija. Nekādas cenas nekam nekritīsies, jo tiklīdz kādā posmā būs brīvā nauda, tā kāds pacels cenu energoresursiem vai izejvielām. parādi kaut ko, kas šodien ir kļuvis lētāks, ja salīdzina ar 10 gadus atpakaļ? Man šajā ziņā ir vairāku valstu pieredze. Nekas nav palicis lētāks. Un nepaliks. Nepaliks tāpēc, ka šī lieta ir pārāk necaurspīdīga. Vai mēs nākošos 10 gados no Vācijas pirksim kaut ko lētāk, ja tur strādās ukraiņi vai baltkrievi> Nē taču, jo būs zaļā enerģija, kura caurmērā ir dārgāka. Tas šobrīd jau pierādījies Vācijā pirmajā pārejas gada laikā.
talavietis:šī ir tā daļa, kura Vācijā saņem mazāk par 8 euro stundā un neaimirsīsim, ka tā ir bruto samaksa, no kuras gandrīz puse atskaitās nodokļos..
Ir tik nianse, ka ir ļoti augsts (relatīvi) neapliekamā minimuma slieksnis (LV par tādu pat sapņot nevar). Attiecīgi tā puse (un vairāk) nodokļos uz zemu atalgotu darbaspēku praktiski neattiecas.
talavietis:šī ir tā daļa, kura Vācijā saņem mazāk par 8 euro stundā un neaimirsīsim, ka tā ir bruto samaksa, no kuras gandrīz puse atskaitās nodokļos..
Ir tik nianse, ka ir ļoti augsts (relatīvi) neapliekamā minimuma slieksnis (LV par tādu pat sapņot nevar). Attiecīgi tā puse (un vairāk) nodokļos uz zemu atalgotu darbaspēku praktiski neattiecas.
Talavieti, esmu par brīvu darbaspēka tirgu un minimālās algas likvidēšanu. Peļņa ir ne pārāk normāla lieta un to tirgus maksimāli minimizē. Lielāka tā ir iespējama tieši visādās protekcionisma sistēmās. Brīvā tirgū tā tiecas uz 0.
Un ja par lētāk vai dārgāk. Cenas mainās nepārtraukti. Būs lietas kas ir palikušas lētākas, nemainījušās cenā vai palikušas dārgākas. Grūtības novērtēt sagādā, ka eiro vērtību šodien Rīgā ir grūti salīdzināt ar eiro Rīgā 2004. gadā.
Ļoti ātrs piemērs: mobilie sakari. 10 gadus atpakaļ mana telefona rēķins bija ap 50-70 ls mēnesī. Tagad - nedaudz virs 10eur
Kaklu gan var nolauzt, ja nav iekšā reālajā Doičlandes dzīvē. No minialgas nodokļu nav, bet visādus ferziherungus gan (it kā) paņem. Cik tas pamatoti, tik dziļi tēmā neielīdu, varbūt ne visur vajadzīgo atķeksēju un izķeksēju.
