Slrgear ir notestējis abus. slrgear.com... Te ir slēdziens: For about twice the price, you can buy an extra two-thirds of a stop of light-gathering ability. The 50mm ƒ/1.4G and ƒ/1.8G lenses are practically identical, with only a fifty-gram weight difference (owing to the two extra lens elements). The ƒ/1.4G is indeed sharper than the ƒ/1.8G, offering better results for chromatic aberration as well; however, shot at ƒ/1.4, the ƒ/1.4G lens will exhibit signs of spherical chromatic aberration more prominently than the ƒ/1.8G (magenta-green fringing in areas of high contrast, before and behind the focus plane). Distortion is better controlled in the ƒ/1.4G, but corner shading is definitely more prominent at higher apertures.
Derēs, D3200, ja nemaldos, pietiekami labi tur augstos ISO, pietiks arī ar tumšo. Ja tik nedomā pretendēt uz profesionāla augstas klases sporta reportiera statusu.
Sazvani un painteresējies, vai pirms pirkuma preci varēs apčamdīt un piemērīt, i-veikalos parasti var savākt, maksājot viņu kantorī uz rokas. Par uzticēšanos - cik cilvēku, tik viedokļu. www.salidzini.lv...
D versijai elementāri nedarbosies autofokus uz Tavas kameras jo ietaupot esi iegādājies kameru kura nespēj griezt to objektīvu AF kuriem nav iebūvētais AF motors, tādējādi kancelējot sev iespēju iegādāties lietotu (tajā skaitā arī izcilu) vai *nemodernāku* jaunu optiku.
Atšķirība starp G 1,4 un 1,8 versijām būs redzama neasuma zonā diafragmu diapazonā no atvērtas līdz f4 - dārgākajam nefokusa zona būs glītāka plastiskāka, lētākajam raibāka, drebelīgāka + lētākajam kontrastainie punkti nefokusā (bļiki, lampiņas, gaisma caur lapām utt. ātrāk pārvērtīsies 7staru zvaigznītēs kamēr 1,4 versija saglabā glītus rimbuļus līdz pat f4.
tas viss ja bildē objektus 0,5-3m attālumā ar vaļēju vai samērā atvērtu diafragmu - ja fokusējas tālāk vai griež fragmu ciet uz 5,6+, tad bildītēm no abiem objektīviem vajadzētu būt vienādām.
Man, kā galīgam portretnebildētājam, jautājums Mārim - Lai arī visādām ārpusfokusa zonām nepievēršu uzmanību, bet tomēr esmu pamanījis, ka vienam objektīvam ar vienādu fragmu vienreiz boķē plankumi ir smuki izplūduši, citu reizi - ar nesmukām, asām kontūrām:
Šis ir 28/2,8, pilnīgi vienādos apstākļos, tās pašas tulpes ar dažu sekunžu intervālu, tik skata punkts atšķiras par dažiem centimetriem. Bet zūmiem dažreiz tas ir pat ar tādu kapitālu, kontrastainu kanti apkārt. No kā tas vairāk atkarīgs - nefoķī esošā objekta formas, izmēra, spilgtuma, distances vai kaukādām visu šo faktoru kombinācijām?
Nikon AF Zoom-Nikkor 70-300mm f/4-5.6G..... nav derīgs nekam...ir nācies turēt rokā..... lētākais no lietojamiem Nikon AF- S Zoom-Nikkor 70-300mm f/4-5.6 VR versija, kuru ss.lv vai ebajā var pa 300 eiro atrast
Schneider:Man, kā galīgam portretnebildētājam, jautājums Mārim - Lai arī visādām ārpusfokusa zonām nepievēršu uzmanību, bet tomēr esmu pamanījis, ka vienam objektīvam ar vienādu fragmu vienreiz boķē plankumi ir smuki izplūduši, citu reizi - ar nesmukām, asām kontūrām:
Šis ir 28/2,8, pilnīgi vienādos apstākļos, tās pašas tulpes ar dažu sekunžu intervālu, tik skata punkts atšķiras par dažiem centimetriem. Bet zūmiem dažreiz tas ir pat ar tādu kapitālu, kontrastainu kanti apkārt. No kā tas vairāk atkarīgs - nefoķī esošā objekta formas, izmēra, spilgtuma, distances vai kaukādām visu šo faktoru kombinācijām?
Zinu atbildi tikai daļēji un tā ir ("nozīmīguma" secībā), ka no: nefokusā esošo objektu tumši gaišā kontrasta, attāluma no asās zonas, objektiva skata leņķa, diafragmas lapiņu izveidotā cauruma kontūras un paša objektīva uzbūves - rupji sakot jo kontrastainākas/raibākas detaļas ir nefokusā jo lielāks risks, ka tās "uzzīmēsies" nelāgi - visnelāgāk uzzīmēsies nevis tuvu asuma zonai vai tuvu bezgalībai, bet "no pusmetra aiz asuma zonas un vēl dažus metrus" - jo objektīvs "redz" platāk par 50mm uz FF jo lielāka iespējamība nelāgam rezultātam - mazs fragmas lapiņu skaits + ja tās ir nenoapaļotas lielākā daļā gadījumu gandē nefokusa skatu.
Nu un vēl tas ko nezinu - patiesībā briesmīgi nedaudzi objektīvi vispār spēj padarīt skatam patīkamu kontrastainu nefokusu (Pentaxam 1,8/77mm ir uhh šai jomā, bet viņa AF ir katastrofa) - platajā galā vispār šis saraksts ir ļoti īss un tajā figurē Zeiss, Leica ar retiem izņēmumiem Canon 1,4/24mm un Nikon 1,4/24mm G, 1,4/35mm G izskatā - dīvainākais, ka arī midiformāta Mamyia, Bronica, Pentax ir nikni asi, krāsaini utt, bet nefoķis bēda - toties ir čupiņa relatīvi lētas manuālā fokusa optikas kas dod traki glītu nefokusu - heliosa 85mm, daži korejieši, veci petzvāļi utt - nereti asums un pretgaisma klibo, bet nefoķis glīts. Tas pats ar garajiem zoomiem - daudzi plastmasas 70-300, par 2,8/70-200mm nemaz nerunājot, ir glītu nefoķi.
Man nav ne jausmas kas jāmaina objektīvu uzbūvē, lai būtu pa daiļo.
soms:Nikon AF Zoom-Nikkor 70-300mm f/4-5.6G..... nav derīgs nekam...ir nācies turēt rokā..... lētākais no lietojamiem Nikon AF- S Zoom-Nikkor 70-300mm f/4-5.6 VR versija, kuru ss.lv vai ebajā var pa 300 eiro atrast
Bet, ja jau runa tika līdz 300 €, tad es gan ņemtu jaunu www.ebay.de...
Paskatījos tāpat vien, ko gudri vīri raksta par tiem jūsu bokē toothwalker.org... : Neizkoriģēta (undercorrected) sfēriskā aberācija izskatās šādi (objektīva perifērijā ejošie stari fokusējas tuvāk nekā tuvu centram ejošie), bet pārkoriģēta (overcorrected) būs otrādi. Tad nu "nesmuko" bokē (kleksis ar tumšāku vidu un gaišu gredzenu apkārt) šie vīri saista ar pārkoriģētu sfērisko aberāciju Out-of-focus character
The influence of spherical aberration on in-focus parts of the image can be difficult to recognize or tell apart from other image degrading factors such as a slight misfocus. In contrast, SA may leave a marked fingerprint on out-of-focus image parts. Reverting to Fig. 1, it is remarked that the light intensity distribution within the circle of confusion is not uniform in the presence of SA. At position c the blur disk is characterized by a bright core surrounded by a faint halo, whereas the blur disk at position a has a darker core surrounded by a bright ring of light. Such anomalous light distributions can be manifest in the out-of-focus parts of a photograph. As an example, Fig. 2 shows the center dot of this target reproduced at 1:1 with an 85/1.4 lens on bellows. When the film is 5 mm behind the "best" focus the blur disk shows the bright-ring effect, in a similar fashion to the circle of confusion produced by mirror lenses. Then, when the film is 5 mm in front of the best focus (i.e., closer to the lens) the blur characteristics have noticeably changed towards a brighter core surrounded by a faint halo. Apparently this lens suffers from overcorrected spherical aberration at unit magnification, i.e., it behaves opposite to the example in Fig. 1.
Bildes nerāda... Kas ir sfēriskā un hromatiskā aberācija, es jau tā teorētiski zinu, bet tas boķē praksē var sanākt gan smuks (Pentaconam 50/1,8), gan arī pavisam draņķīks (17 lēcu zūmam 17-70/4).
Nu es no tīri vispārīgiem apsvērumiem domāju, ka objektīvu konstruēšanā visur strādā rungas princips, tikai nevis ar diviem, bet vēl vairāk galiem. Koriģējot vienu parametru, piemēram, sfērisko vai hromatisko aberāciju, vai distorsijas vai stūru apēnošanos, tūlīt pat nākas upurēt kādu citu parametru. Bokē šajā prioritāšu rindā droši vien ir viens no pēdējiem, priekš tā uztaisa apaļu diafragmu ar daudz un līkām lapiņām, un pārējo atstāj dieva ziņā...
Pirmoreiz ar tādu jēdzienu kā "boķē" sastapos krievu Fotomagazinā ap 2001.gadu rakstā par Pentax MZ-S un FA 24-90/3,5-4,5. Tajā laikā man bija tik P-3n un ģību par visiem jaunumiem. Līdz tam kaukā izdzīvojām ar 10x15 albumā un 30x45 pie sienas bez 100%-īgu kropu smalkas pētīšanas.
Tad jau tu esi vispār "tormoz perestrojki", mani te Māris ap kādu pēdējo pusgadu parliecināja, ka ir jānoskaidro, kas tas tāc, tagad tik sāku interesēties.
