Tādam naivam un neizglītotam tumsonim kā man jau var bez grūtībām iestāstīt, ka bilde būtiski atšķiras no augsti intelektuāli-emocionāli-konceptuālās mākslas, ko apdzied daži žurnāli un praktizē sociāli atbildīgi fotomākslinieki. (Aizeju palasīt fotokvartālu).
Pārnācu mājās, te Opera, tagad redzu. Bilde no vizuālo zīmju pārvaldības, filozofijas un antropoloģijas viedokļa ir jēgpilns vēstījums un cienīga ieņemt 1. vietu Kauņas portfolio skatē.
Schneider:Pārnācu mājās, te Opera, tagad redzu. Bilde no vizuālo zīmju pārvaldības, filozofijas un antropoloģijas viedokļa ir jēgpilns vēstījums un cienīga ieņemt 1. vietu Kauņas portfolio skatē.
KAUŅAS noteikti nē bet RĪGAS mierīgi "Grand prize" Univerzums lai top sveikts !
Atgadījums iz dzīves. Saulaina vasaras diena, pludmale, es un radu bars. Iztomājam uztaisīt ģimenes bildi. Tā kā negribu, lai bildē visi vieptos no saules - nolemju bildēt ar mugurām pret sauli un iepildīt ēnas ar zibspuldzi. Pieskrien pie manis viens pavecāks vīrs un sāk mani mācīt: "Puisīt, kas tad bildē pret sauli?", "Jābildē ir ar sauli pret fotogrāfa muguru, lai tā spīd sejās, savādāk visi būs tumši".
Kāda mana stāsta morāle: Tāpat kā vecais vīrs, neesot fotogrāfs, sākumā nesaprata, ko es daru - tā pat lielākā daļa vidējie latvieši, iepējams nesaprot, kas ir augstā māksla. Personīgi, man arī ir neizprotama lielākā daļa augstās mākslas - tādēļ izvairos no tās kritizēšanas, jo manuprāt, "kas tā par mākslu, man nepatīk" kritika ir diez gan bērnišķīga.
Bet augstās mākslas darbam taču jāatšķiras no piecgadīga bērna zīmējuma, pareizi? Un to atšķirību jāpamana arī vienkāršam skatītājam no ielas, ne tikai šaurai grupiņai māxlinieku un māxlas kritiķu, kuri jūsmo viens par otra daiļradi? Tas tā, stipri vienkāršoti, bez jēgpilnām vizuālajām zīmēm.
Schneider: Un to atšķirību jāpamana arī vienkāršam skatītājam no ielas
oi šim rādītājam gan nav pilnīgi nekāda svara - tas padumjo mantojums no galvas nav izdzēsts - tik Ļeņinam māksla tautai piederēja Nu un vēl Elmāram un kas te vēl no līksmo šlakas birājās.
Lai kā tas arī nebūtu, bet man tomēr labāk patīk Venēras piedzimšana, Danaja un pat Učello pūķis (jo viņš ir sanācis tik riebīgs, ka var redzēt, ka Sv.Jurim jābūt iekšām, lai ar tādu cīnītos), nevis Zariņas zīmējumi vai Maļeviča ģeometrijas grāmatas ilustrācija.
Jā, jā, zinu, esmu galīks pāķis, kurš cienīgs skatīties tik uz svētbildēm kaktā un Stārastes bērnu grāmatām...
3rdHalf:Atgadījums iz dzīves. Saulaina vasaras diena, pludmale, es un radu bars. Iztomājam uztaisīt ģimenes bildi. Tā kā negribu, lai bildē visi vieptos no saules - nolemju bildēt ar mugurām pret sauli un iepildīt ēnas ar zibspuldzi. Pieskrien pie manis viens pavecāks vīrs un sāk mani mācīt: "Puisīt, kas tad bildē pret sauli?", "Jābildē ir ar sauli pret fotogrāfa muguru, lai tā spīd sejās, savādāk visi būs tumši".
Kāda mana stāsta morāle: Tāpat kā vecais vīrs, neesot fotogrāfs, sākumā nesaprata, ko es daru - tā pat lielākā daļa vidējie latvieši, iepējams nesaprot, kas ir augstā māksla. Personīgi, man arī ir neizprotama lielākā daļa augstās mākslas - tādēļ izvairos no tās kritizēšanas, jo manuprāt, "kas tā par mākslu, man nepatīk" kritika ir diez gan bērnišķīga.
Tu daudz vari teikti halva, halva, halva, bet no tā jau mutē saldāks nepaliks. Un morāle ir tāda, ka ir māksla, un vienalga vai zema, vai augsta, bet ir māksla un ir labākajā gadījumā kičš. Un tas, ka daudzi kiču nosauc par augstu, zemu mūsdienīgu vai kādu citu mākslu, tas tādēļ par mākslu netop.
Schneider: Un to atšķirību jāpamana arī vienkāršam skatītājam no ielas
oi šim rādītājam gan nav pilnīgi nekāda svara - tas padumjo mantojums no galvas nav izdzēsts - tik Ļeņinam māksla tautai piederēja Nu un vēl Elmāram un kas te vēl no līksmo šlakas birājās.
Vispār tas mantojums nav no padomju laikiem. Tas ir normāls vēstījums. Marks Rotko esot teicis, ka viņš cīnās par vietu uz pircēju sienām, Padomju laikā teicās, ka māksla pieder tautai. Pēc būtības tas jau ir viens un tas pats un nozīmē to, ka ja nav patērētāja, tad nav mākslas. Nepastāv māksla, mākslas pēc, jo tad tā ir nevis māksla bet vienkārši jaunrade.
Schneider:...Un to atšķirību jāpamana arī vienkāršam skatītājam no ielas, ne tikai šaurai grupiņai māxlinieku un māxlas kritiķu, kuri jūsmo viens par otra daiļradi?
Tu vari teikt, man patīk/nepatīk par jebko, ko vien gribi, bet tev jāsaprot, ka tavam viedoklim nav nozīmes, ja tu neesi mērķa auditorija, vai eksperts.
Kāretējais piemērs: Ko tu, kā "fotogrāfs" atbildētu, ja kāds tīnis tev teiktu, kad Stīva Makkarija "Afgāņu meitene" viņam patiktu labāk, ja tai instagrammā un uzliktu kādu kreatīvu filtru?
Nu es tak jau teicu, ka esmu pāķis, nejēga, tumsoņa, atpakaļrāpulis, stagnāts, retrograds (vajadzīgo pasvītrot) un slēdzam ciet šo jautājumu. Tīni ar šo jautājumu pasūtītu pie citiem tīņiem, jo es nemaz nezinu, ko tas "ja tai instagrammā un uzliktu kādu kreatīvu filtru" vispār nozīmē.
Pircējam AR "Makslas baudītāju" absolūtā vairumā nav NEKĀDA sakra . Mums lielajā kantorī ur pāris dāmas "Profesionāli tirgotāji eksperti" kas specializējās vizuālos darbos , foto , video mēdiju kontents. Agrāk "Investīciju buma" laikos abas andelējušas "Makslu" cilvēkiem kas vēlas PIRKT Ar "Makslu" vai kādu sapratni tur nav pilnīgi nekāda sakara , sakars tikai ar vienu tēmu "Investīciju ekvivalents" , tāds lai vērtība saglabātos taču vēlams arī pieaugtu. Naudas vērtība nemitīgi mainās kā likums uz KRITUMU , var pirkt dārglietas īapšumus taču to vērtība arī svārstās , vienīgais kā vērtība STABĪLI kāpj ir "Makslas priekšmeti" starp kuriem jau kādu laiku ir arī Fotogrāfijas gan kā Maksla gan kā "Laikmeta zīmes" :0 Pēdējais ir arī gana laba investīcija , vērtība jo gadus jo pieaug lēni bet stabīli MĀKSLA , vienīgā nepārspējamā MĀKSLA ir tā ko rada DABA , cilvēks var tik mēģināt viņu reproducēt vai pavairot Arī cilvēks ir dabas elements , taka šaka DABĪGA maksla ir mūžīga viss pārējais "Iz galvas"
6:3=2 smuki,4:3=1,33333.......3,pē nu kaut kā neglīti
Toties gan 6kg,gan 4kg torti pajem 360grādus :3=180 abas dalās mākslinieciski glīti vienādos gabalos.
Māxsla!! Izvelkam mežoni no alas ,nomazgājam izskolojam un viņa izpratne par mākslu mainīsies diezgan jūtami. Kāpēc jādomā ,ka kāds to no mums saprot,ja nav robežas? Šodien šedevrs,rīt vairs nē.
Maris:ooooo nēēē.... PIRCĒJS (jo īpaši Rotko pircējs) no tautas ir vēl nesalīdzināmi tālāk kā māksla
Vispār jau nav "tauta" un "kaut kādi citi subjekti". Visi ir tautas sastāvdaļa. Tauta sastāv no dažādiem cilvēkiem, tā nav kaut kāda viendabīga masa un kaut kas atšķirīgs no kaut kādiem gudrajiem vai pareizajiem. Tieši šis ir padomju mītu atlieka, jo sovoki ieviesa "tautu" kā pretjēdzienu buržujiem un kādiem tur vēl sociāli nederīgiem elementiem. Tādēļ īpaši smieklīgi ir tie, kas lieto jēdzienu "tautas viedoklis", it īpaši bieži tas notiek saistībā ar politiskiem vai sociāliem notikumiem. nav tāda vienota tautas viedokļa, kā arī nav tauta vienā pusē, un kaut kas - otrā pusē (izglītotie mākslas pircēji, vai politiķi, vai bagātie, vai vēl kas cits).
Tādēļ nevajadzētu arī šeit lietot tādas muļķība kā "tauta un kāds cits" vai "tautas viedoklis".
Bet ja Rotko darbu pircēju un vispār mākslas pircēja gadījumā runa bija par vidējo izglītotības līmeni mākslas jomā, tad bieži vien tiem pircējiem tas nav augstāks par vidējo, jo māksla mūsdienās visvairāk tiek pirkta tikai un vienīgi kā: 1) investīciju objekts, vai 2) patīk/nepatīk kategorijas objekts, vai 3) prestiža objekts.
R_J: Bet ja Rotko darbu pircēju un vispār mākslas pircēja gadījumā runa bija par vidējo izglītotības līmeni mākslas jomā, tad bieži vien tiem pircējiem tas nav augstāks par vidējo, jo māksla mūsdienās visvairāk tiek pirkta tikai un vienīgi kā: 1) investīciju objekts, vai 2) patīk/nepatīk kategorijas objekts, vai 3) prestiža objekts.
R_J:..... jo māksla mūsdienās visvairāk tiek pirkta tikai un vienīgi kā: 1) investīciju objekts, vai 2) patīk/nepatīk kategorijas objekts, vai 3) prestiža objekts.
Ilgi skatos uz so tekstu un domāju, kā lai sauc cilvēkus, kuri nekautrējas likt pie sienas gleznu reprodukcijas (domāju savu ģimeni arī), un vai reprodukcija ir māksla vai nav?
R_J:..... jo māksla mūsdienās visvairāk tiek pirkta tikai un vienīgi kā: 1) investīciju objekts, vai 2) patīk/nepatīk kategorijas objekts, vai 3) prestiža objekts.
Ilgi skatos uz so tekstu un domāju, kā lai sauc cilvēkus, kuri nekautrējas likt pie sienas gleznu reprodukcijas (domāju savu ģimeni arī), un vai reprodukcija ir māksla vai nav?
Citagaisma:
Reprodukcija nav māksla, jo tas nav autordarbs.
tad jau labs dizains ar nav māksla, jo daudzas skaistas lietas vienkārši tiek reproducētas no oriģināla. Arī bronzas atlējumi pēc tēlnieka māla modeļa nav māksla.
Dizains reizēm ir, reizēm nav māksla. Unikāls ir māksla, bet vienkārši labs ne. Ne tikai bronzas atlējumi, bet arī senās Romas un Grieķijas statuetes ir tiražētas, un nereti grūti atšķiramas no autordarbiem. ..bet tie ir tik seni tapšanas laiki, kad jau tas vien, ka kāda statuete vai skulptūra ir saglabājusies, to automātiski ierindo mākslas kategorijā. ..un šis ir viens no tiem aspektiem, kādēļ daudzi fotogrāfi savas bildes taisa tikai arhivārā kvalitātē. Labāk par šīm lietām var spriest Mākslas vai Kultūras akadēmijas absolventi, bet Latvijas fotomākslinieku vidū tādu ir gauži maz, ja vispār ir. Praktiķi, amatniek, amata meistari ir, bet fotomākslimieki mums tikai autodidakti.
Sokoļiks prot sakacināt saulainās tantes un uzmanības kāras cacas Klientu vēlmēm un fantāzijai nav robežu , tās ierobežo tikai finanšu iespējas. retālk tīri fiziskas iespējas.
Jolan:Skatos klientiem tās vēlmes arī paliek samērā perversas
Viņas NEKAD nav bijušas savādākas. Mums sabiedrība kopumā ir TRULI PERVERSA Tiko sasniegta stadija "Varu to atlāuties" un varianats ka tas samērā droši diskrēti izdarāms tā PANESĀS Strādāju šai jomā tuvu 30 gadiem IDEJAS ir visai vienkāršas un primitīvs jau daudzus daudzus gadus sevišķi kopš I-net ēras sākuma. Nekāds "Radošs lidojums" un "Daile" publikai kopumā nav cieņā
klusums:Paļubomu kāds tur nav pie pilna rubļa
Sabiedrība KOPUMĀ nav kā saki "Pilna rubļa" , varētu pat teikt ka ATKLĀTI PSIHI sabiedrības nekaitīgākā daļa jo ATKLĀTI zināmi tos var identificēt tātad laikus IERAUDZĪT
Man piemēram ir ĻOTI interesanta CILVĒKU reakcija uz to vai citu "Tekstu" tā es perfekti NO PIEREDZES saprotu viņu PATIESĀS izjūtas un nepateiktās domas. Man piemēram nav kreisu domu esmu "Kā saku tā domāju'. taču REAKCIJAS perfekti nodot UZTVĒRĒJU jokaino izjūtu un fobiju patieso vēlmju pasauli Vairumā gadījumu tā ir izteikti perversa un maigi sakot jocīga.