Katrs no mums ir sācis fotografēt savādāk. Citam tie ir bijuši fotokursi, citiem hobijs no bērnības, citiem vecāki ar to ir nodarbojušies, un tas ir ,,asinīs''. Kā un no kā sākāt Jūs? Man ir interesanti, jo sen patīk šī nodarbe, bet diezgan nesen esmu tikusi pie spoguļkameras. Interesanti būtu palasīt viedokļus, un smelties kādu domu no tām.
palaidniex:Kàds tam sakars ar spoguļkameras nonākšanu Tavās rokās?
Tāds sakars, ka šeit pirmo reizi ieliekot savu foto iekšā sapratu ka neko nesaprotu no kompozīcijas utt.. es varbūt tāda vienīgā? Vai te kāds ir piedzimis ar zināšanām un prasmi kadru nofočēt tā, lai cilvēkiem patīk?
Paņemu no FĀTERA NIKON F un sāku bildēt Nē laikam pirmais tomēr bija muteres Voigtländer , koroče neatceros. Bet tas bija agrīnā pamatskolā. Man muetere reiz Sibīrijā Krasnojarskā profesionāli izskolojās par mācekli pie izsūtījumā esoša slavena Pēterburgas fotogrāfa vairākus gadus strādāja par portretu fotogrāfu salonā Krasnojarskā. Latvijā tipogrāfijā par retušētāju līdz Universitātei Faters ar sāka ar Rozīšiem un tālāk Paraugtipogrāfijā par retušētāju fotogrāfu pēc par mākslinieku daudz ismantoja darbā fočenes un kodaskopa tipa repro ver``kus savu "Sētu' sienu apkrāsošanai Radi ar daudzi diezgan zināmi fotogrāfi gan Latvijā gan Vācijā LIKTENS ! Meitenes sāku bildēt vēlu , bija interesantākas lietas ko bildēt , tās man grozījās fātera darbnīcā ikdienā viņš tās zīmēja man tas nebija nekas nedz neparasts drīzāk ikdienišķs. Kā kārtīgs sporta skolā tussējoš sāku bildēt sportu un ceļojumus. Vēlāk uz vidusskolu tad klases biedrenes PIEŽMIEDZA uz šaut pāris "Tīņu erotikas" . bet nepietikās:
Ko tad tu pasmelsies,ja es sākšu stāstīt par 63 vai 64 gadu?Kā vienīgo pieejamo grāmatu lasīju 285 reizes un siekalojos pie spoguļkameras Zenit attēla jo reālajā dzīvē tā bija utopisks sapnis?Labāk jau lai jaunie stāsta,kas sākuši pagājšgad.
palaidniex:Kàds tam sakars ar spoguļkameras nonākšanu Tavās rokās?
Tāds sakars, ka šeit pirmo reizi ieliekot savu foto iekšā sapratu ka neko nesaprotu no kompozīcijas utt.. es varbūt tāda vienīgā? Vai te kāds ir piedzimis ar zināšanām un prasmi kadru nofočēt tā, lai cilvēkiem patīk?
polarlapsinja:
palaidniex:Kàds tam sakars ar spoguļkameras nonākšanu Tavās rokās?
Tāds sakars, ka šeit pirmo reizi ieliekot savu foto iekšā sapratu ka neko nesaprotu no kompozīcijas utt.. es varbūt tāda vienīgā? Vai te kāds ir piedzimis ar zināšanām un prasmi kadru nofočēt tā, lai cilvēkiem patīk?
Nu man tak ar ar kompeni viss slikti, gaismas neredzu, utt... Tak pofig,galvenais ka pašai patīk... Ar ko sāku? Dažas reizes pamocīt senču Smenas laikam neskaitās, jo neko daudz tad nejēdzu, vienīgais ko varu teikt, gan sencim kādreiz bija platenieks, tāds padumjo laiku, vairs nav, tāpēc ij nezinu kāds bija, bet stikla negatīviņi pilni bēniņi... Muteres sencītim tāds atklātnītes formāta Compurs,vēljoprojām plauktā stāv, ar bračku neizdevās atvēt,tāpēc laikam izdzīvoja līdz mūsdienām. Tad bija kaut kāds Lomo Kompakt - padumjai ziepis. Kādas pārdesmit filmiņas izbildierēju, bet es pēc dabas nepacietīgs, besīja ilgā tikšana pie biužām... Un tas, ka neredzi,kas sanācis un tas ka kadri jātaupa utt...
Man tad varbūt jāsāk meklēt banka Šveicē, kurā man nauda atrodas? Tas saistībā ar Luņa ielikto - bērnībā biju kreilis, skolā okupācijas laikā mani pārtaisīja par labroci, bet, ja vajag, varu parakstīt arī ar kreiso. Zīmēju ar abām rokām, skatoties kurā brīdī ērtāk līniju kurā virzienā vilkt
R_J:Man tad varbūt jāsāk meklēt banka Šveicē, kurā man nauda atrodas? Tas saistībā ar Luņa ielikto - bērnībā biju kreilis, skolā okupācijas laikā mani pārtaisīja par labroci, bet, ja vajag, varu parakstīt arī ar kreiso. Zīmēju ar abām rokām, skatoties kurā brīdī ērtāk līniju kurā virzienā vilkt
Par cik sportoju reiz profesionāli esmu daudz un dikti lapīts un šūts un likts kopā , tad nu kād reiz labā roka gadu nefuniceklēja klūvu par tīri profesionālu kreili Tagad varu manipulēt vienlīdz abām rokām un piemērām šaut no abām rokām pārlādējot apbus stroķus , tāpat ar fočet reziēm divām kamērām Laime nelaimē !
nu, bērnībā visu gribās darīt, īpaši to, ar ko var izpenderēties meiteņu acīs. + vēlāk tā iespēja mazliet piepelnīties pie tās utainās padomju laika inženiera aldziņas.
Luni,blakus visam citam tu biji arī profesionāls sportists????Padomju laikā tas nozīmēja vismaz sporta meistara līmeni un dalību t.s.meistarkomandu pamatsastāvā.VEF,Dinamo,Daugava,Celtnieks,Radiotehniķis utml.Pamatsastāvā nevis junioru rezervistos!
polarlapsinja: Man ir interesanti, jo sen patīk šī nodarbe, bet diezgan nesen esmu tikusi pie spoguļkameras.
Nopirku spoguļkameru, bet tikai tās pārdevējs attiecīgi saprata, ka esmu fotogrāfs jo viņš izsita apliecinošo dokumentu - pirkuma čeku. Kad publiski vicinājos ar kameru, tad garāmgājēji nojauta, ka esmu fotogrāfs, bet uz ļoti īsu mirkli jo gāja garām. Radiem un draugiem nav vērts kameru rādīt jo viņi ta zin kas esmu. Toties var absolūti svešiem cilvēkiem rādīt apliecinošo aparātu un stāstīt par savu esību - ideāli to darīt internetā - rakstīts teksts plus kādā portālā iztīrīta kameras atmiņas karte aiztaupa vajadzību katram atsevišķi stāstīt par savu fotogrāfiskumu.
viecha:Luni,blakus visam citam tu biji arī profesionāls sportists????Padomju laikā tas nozīmēja vismaz sporta meistara līmeni un dalību t.s.meistarkomandu pamatsastāvā.VEF,Dinamo,Daugava,Celtnieks,Radiotehniķis utml.Pamatsastāvā nevis junioru rezervistos!
Jā, man tā gadījās, esmu beidzis slaveno 55 Žoltoka hokeja skolu tāpat kā Knāķis kas mani pirmajā zvanā veda pie rokas jo bija 11 klasē Mani dižie klasesbiedri ir pēdējo 20 gadu lielie Hoķa stari Sējēji, Vītoliņi, Hehti, Irbe gadu vecāks, pazīstu kopš 3 klases Klasē bijām 52 skolnieki, par 20 vairāk reti bija stundās. Sola biedrs bija pagājušo gadā mirušais Dinamo aizsargs Ulvis Katlaps PSRS U-18 izlases kapteinis. BET hoķi nespēlēju, dejoju, braucu ar riteni . Principā Fotogrāfs ĻOTI universāls amats, JA apakšā pāris duču citu prasmju, iemaņu kurus pielietota strādājot par FOTOGRĀFS Kad pārcēlos uz Eiropu tur jau, 100% zināju, KO man noteikti jāiemācās VĒL, kas VĒL būs nepieciešams zināt mācēt, lai darītu To un To. Tā un to varēja izdarīt TIKAI juku lakos. Protami ĻOTI palīdzēja Vācu Radi Vecmuteres brāļi, māsas, sakritības pēc Brālēns izrādījās profesionāls focis, radiem bizness saistībā ar tūrismu reklāmu un poligrāfiju, dizainu. Attiecīgi viņi zināja, PIE KĀ var piepildīt manas vajadzības, runāja galus Tā es dabūju gan
viecha:Ko tad tu pasmelsies,ja es sākšu stāstīt par 63 vai 64 gadu?Kā vienīgo pieejamo grāmatu lasīju 285 reizes un siekalojos pie spoguļkameras Zenit attēla jo reālajā dzīvē tā bija utopisks sapnis?Labāk jau lai jaunie stāsta,kas sākuši pagājšgad.
+1000. Ko līdzēs šodienas iesācējai fakts, ka mans tēvs bija fotopulciņa vadītājs skolā, tādēļ es pirmo savu filmu patstāvīgi izfotografēju, attīstīju un un ustaisīju kartiņas vasarā pēc 5.klases, kad braucām ekskursijā uz Lietuvu. Tas bija pirms 44.gadiem.
viecha:Atvainojos,es domāju, ka profesionāls sportists ir tas, kurš ar ripas dzenāšanu pelna sev iztiku.
PSRS profesionāls sports sākās kopš bērnības no junioru izlasēm visādām U-16 un U-18 es beidzu, kad man bija gandrīz 17 gadi Profesionālus sportistus PSRS sagatavo kopš agras bērnības, PSRS sporta meistaru kandidāti jau bija izlašu dalībnieki junioru un jauniešu vecumā, vajadzēja tik attiecīgus punktus un sacenes paņemt Treneri to veicina, tas attiecīgi bija prēmijas karjera utt. Principā tāpēc ar finišēju pēc slavenā "Smiltenes krašja" kad bojā aizgāja puse Estiņu junioru izlase Izvērsās kārtīgs šmons pa visiem punktiem, bars lidoja ieskaitot mani, neskumu bija labs iegansts pateikt ČAU Par cik biju jau izvēlējies citu "Biznesu" dzīvē pieaugušo sports manā jomā mani nefascinēja, tās ārprātīgas slodzes un "Pilna laika" darbs. Teiksim tā, bija tāds Igauņu džeks Aavo Pikkuus, absolūts mans elks bērnībā, reiz mums ar viņu bija tikšanās kā ar Olimpisko un Pasaules čempionu, viņš ļoti detalizēti izstāstīja kā dzīvo trenējās un VISPĀR. Šai brīdī sapratu, ka MAN to negribas, bija man ~16 gadi Par cik zinu to kopš bērnības mani vairs nevilka, esmu radis visu darīt tikai sava prieka un labsajūtas pēc, nevis ja "Kādam vajag" Šobrīd neviens no komandas biedriem kas kur reāli arī uzkāpa vairs nav starp dzīvajiem, tik treneris viens no. Tieši tāpēc pievērsos Foto kā sportam kas relaksē un profesionālam biznesam šai jomā Sasniedzu visu iespējamo, visu, ko vēlos profesionālā jomā, turpinu joprojām sasniegt. Kur pretī ja būtu, palicis savā sporta veidā, kuru prieka pēc praktizēju joprojām, jau sen būtu kapiņos vai rateļos. No sporta veida esmu mantojos mērķtiecību, nežēlību un paradumu strādāt dzelžaini komandā mērķa vārdā. "Oponentus" konkurentus tur pieņemts nežēlīgi metodiski, nokost soli pa solim, nekādi "Izrāvieni' vai dumjas mačošanās nepraktizē, tika "Nožmiedz komandā" ja stāv ceļā jebkurām metodēm līdera labā Varbūt tāpēc manas metodes un izpratne par Foto kā biznesu atšķiras, jo balstītas konkrētā sporta veida principos un metodēs: face-kiss: Foto Maxsla un foto Bizness ir divas dažādas lietas atšķirīgiem mērķiem un metodēm.
Lunim atkal verbālā caursja... un muld, pat aci nepamirkšķinot. Vot, kad es Kurzemes katlā ierakumos sēdēju, tad tādi un šitādi ģenerāļi blakus šnabsu dzēra
Vavers:Lunim atkal verbālā caursja... un muld, pat aci nepamirkšķinot. Vot, kad es Kurzemes katlā ierakumos sēdēju, tad tādi un šitādi ģenerāļi blakus šnabsu dzēra
Nu tā man gadījās , neesmu es no Latgales laukiem vai nomaļa kolhoza , esmu dzimis Rīdzinieks trešā paaudzē mācījies normālā huligānu sporta skolā pie mājas ar attiecīgiem tādiem pašiem klases biedriem kam Rīga un Latvija apnika es to pametu lai apgūtu ko šeit nebija iespējas Kopš agras bērnības bija iespēja sevi realizēt jebkurā jomā ko es arī darīju Man nekad nav bijusi ne vajadzība nedz vēlēšanās "Par katru cenu" tikai VAI man tas būs interesanti kas jauns sagādās kaifu , tāpat arī senčiem vai kādam citam piķis nekad nav bijis jāprasa . Man seņci tai laikā bija gana zināmi un publiski cilvēki tāpēc nekad nesmu alcis "Publiski spīdēt" mani tas apgrūtināja. Kopš 15 gadiem dzīvoju atsevišķi piķis man vienmēr ir bijis cik vēlos. Viena no Foto būtiskiem plusiem , piķis vienmēr un uzreiz Vienkārši labi jāprot šo amatu un jāsaprot biznesa nianse. Kad mūsdienās lasu DAUDZAS lietas par PADOMJU laiku man zini ņirdziens nāk jo MAN arī PSRS laikā bija vairums no tā kas tiek aprakstīts kā "Neiespējams" un tad nebijis. Ienācēji no kaurtkādas provinces to raksta bez jausmas kas bija PIRMS viņi gadījās sapņu vietā "Rīgā" . Man par to nav bijis jāsapņo TAPĒC es vēsi to pametu un labi jūtos ARPUS tās. Iemācīties fočet , tas ir amatu var jebkurš muļķis , taču iemācīties FOTO kā biznesu var tikai ĻOOTI retais Vairums cilvēku kuriem gadās FOČUKS uzraiz domā ka viņš nu ir FOTOGRĀFS , nē fotogrāfs ir tad kad teu no tā vari dzīvot , ma nav bijis iemesla gausties jau 30 gadus FOTO ir teicams biznes un laba relaksējoša izklaide.
Kā šodien atceros, uzlido Gagarins kosmosā, a tur Lunis priekšā, un tikai šķiļ skuķus...
Bet vošše, joks varētu būt arī tur, ka Lunis varētu būt tas vienīgais normālais, un mēs te tādi saskābušie kāpostiņi riņķī, nevis, kā gribētos ticēt, ka mēs tādi normāli, nopietni cilvēki, un tikai viņš ēd sēnes. Nu, ja tā arī viš dzīvo, kā raksta, tad tas ir skaisti. Ofkors, ar dažiem izņēmumiem, par kuriem nekad nav bijušas šaubas, ka tie ir saskābuši kāpostiņi, turklāt vienreiz jau ēsti.
Zini par "Nenormālību" man nav domu, man pietiek paskatīties uz bildēm un palasīt "Atziņas" lai būtu skaidra bilde Man muetere vairāk nekā 30 gadus bija PSRS laikā retas speciālists profesionāls psihologs un sociologs, speciālists ģimenes lietās. PSRS laikā rakstīja visādas gudrības mājsaimnieču iecienītajā "Skolā un ģimenē" lasīja lekcijas utt. Par cik viņai nereti gadījās "Līdzēt" cilvēkiem arī mājās kur es ar grozījos TAD man nav nekādu ilūziju par "Pirmspensijas vecumu”, vientuļām sievietēm ap 40, bailēm no vientulības, darbaholiķiem, hiperaktīvām pusaudzēm, patoloģiski greizsirdīgiem, slavas varas kāriem cilvēkiem, vienkārši cilvēkiem ar tieksmēm uz dažādām anomālām izdarībām. Atšķirībā no savas muteres mans bizness ir „Ātri fiksēt , izmantot savā labā ” esmu maita un protu izmantot, ekspluatēt gan savā biznesā gan savu mērķu sasniegšanai. FOTO kā bizness balstās uz tīro psiholoģiju un mārketingu. Man pilnīgi pietiek ja izlasu tekstus par „Izpausmēm un normālumu” lai paskaidrojumus nevajadzētu. Man nevajag redzēt pēdas no dedzināšanas ar cigareti vai sasiešanas, varu nolasīt no acīs vai pāris it kā nevainīgos teikumos Forumā: D: D Tapēc ar man veicas Foto kā biznesā JO vēlmes protu nolasīt pirms tās pateiktas
Jā es ar jau daudz gadus UN man patīk TAČU 90% tās ir smaga neizdzēšamas pēdas un trauma Kā saka CILVĒKU no ciema var izdzīt bet CIEMU no cilvēka nekad Bēdīgākais kas noticis neatkarības laikā ir DUMJU PĀĶU ekspansija "Varā" , tas atstāj šaušalīgas pēdas it visā "Kolhoza psiholoģija" varā , likumdošanā , varas izpausmēs. ŠAUSMAS. Man piemēram ir LIELA nostalģija atcerēties kā 1980 /90 bija bizness ar visiem Žīdiem , Krievijas krieviem utt. Mūsdienu izdarības man REĀLI derdzās jo viss ir kā "Atpalikuša kolhoza pus sabrukušā fermā" kur priekšsēdētājs muļķis un partorgs jāklis , brigadieri prasti zagļi , slaucējas gaida sapņu prinčus nodzer algas un visi sapņo par noklušanu RĪGĀ . Pie Lembja arī ir KOLHOZS tik bagāts ar attiecīgu psiholoģiju. Tāpēc ar bizness ar šo ir LABS , kaut tāpat maz patīkams dēĻ pāķiskām atkarībām. Man vecmutere ir vāciete mācījusies Smoļnija akadēmijā Pēterburgā , mans vecfāters Kurzemnieku izcelsmes cara ģenerālštāba virsnieks , iepazinās ar vecmuteri Petrogradā Virsnieku un dižciltīgi jaunavu ballē. Bija tad tāds paradums jaunos virsniekus savest ar attiecīga līmeņa partiju. Bērnībā smējos kad vecmutere man stāstīja par savām ŠAUSMĀM pārbraucot uz Latviju , tās "Sabiedrības krējumu", mūsdienās BIEŽI reāli redzu tieši to ko man vecumtere stāstīja par SAVĀM izjūtām 20-30 gadu Latvijas VIP sabiedrībā. Puse dāmu „Gravju ielas zeltenes” veči stulmu zābakos un frakā. TAPĒC es ļoti labprāt strādāju ar cilvēkiem provincē laukos JEBKUR izņemot "Rīgu" bravūrīgu bet stulbu XXI gs pāķu apsēstu Rīga. Sociālistiskā sacensība , izslaukuma normas , degvielas ekonomija un "Pārdosim ražu lētāk" nav manā stilā.
Labākais piemērs kas man nācis saistībā ar Foto un biznesu, kas BEIGĀS izpaudās visās valstī. Atceraties slaveno TV3 konfliktu ar LTK? TO kā viņš beigsies un noritēs pateicu PIRMAJĀ dienā, kad uzzināju . Jo personīgi sen zinu abas puses no FOTO biznesa puses. To ka KONKRĒTA zoss mēģinās VISUS apjāt zināju 100%, vēl no DDB laikiem. To ka apdirsīsies, zaudēs samaksās vairāk ARĪ. TĀ vienkārši ir viņas IERASTA shēma, KARMA ja gribat. Otru pusi zinu kopš stāvēja vēl ar Kalšu rokās pie Strēlnieku pieminekļa un LB laikiem. ,100% zināju, ka nepiekāpies ne par milimetru un noteikti PANĀKS SAVU To visu es zinu tikai saistībā ar FOTO un biznesu šai jomā PROBLĒMA tik tur KĀ un KĀPĒC tādi feisi pie mums kaut ko nosaka un ietekmē visus valsti? ATBILDE testos augstāk. TĀPĒC ka stulbs kolchoss un tā funktieris.
Eh, žēl, ka varu Lunim par to Rīgu un tā saucamo eliti tikai piekrist, jo arī pats gaba labi viņus zinu vēl no AP laikiem, sākot ar Korejas goda konsulu Latvijā, īstajā vārdā Jūlis, un beidzot ar daudziem tagadējiem Saeimas deputātiņiem. Tieši tamdēļ, pie pirmās iespējas no tās ūdensgalvas aizmuku. ..un mierīgi strādāju, bildēju un baudu dzīvi Sēlijas miestā.
Es esmu gan no Latgales laukiem, gan, kas trakākais, arī no nomaļa, atpalikuša kolhoza. Laikam jāiet uz upi kārties, uz mežu slīcināties vai vēl ko tml...
Schneider:Es esmu gan no Latgales laukiem, gan, kas trakākais, arī no nomaļa, atpalikuša kolhoza. Laikam jāiet uz upi kārties, uz mežu slīcināties vai vēl ko tml...
Tu arī dzīvo Latgales laukos un dzīvot nevienu " paģeroši uzbāzīgi" nemāciTaka nekādu problēmu nemanu Tu taču nebāzies virsū sabiedrībai ar paģērējumu "Visiem darīt tā !" Jo tā dara mūsu kolhozā , un tika TĀ ir pareizi ! Redzi kamēr tu laimīgs tusē savā kolhozā dari kā gribi , taču vairumam tā ir par maz viņa kartsķais sapnis ir RĪGĀ tikt nākamias PIE VARA un kad viņš tiek kaut pie minumālas tad seko blāviens VISIEM būs darīt KĀ MŪSU KOLHOZĀ ! Kas madara tas naidnieks apkarojams ! Par cik kā likums ir ATPALIKUŠA kolchoza funktieris visiem būs palikt par ATPLAUKUŠIEM un LEPOTIES !
1. Man nav nekādu uzbāzīgu paģiru. 2. Tieši Rīga arī ir tas Latvijas galvenais boļšoj kolhoz bez predsedateļa. Bet v.a. Išakovs isklaidējas, izziņojot trauksmi par kantora degšanu.
Schneider:1. Man nav nekādu uzbāzīgu paģiru. 2. Tieši Rīga arī ir tas Latvijas galvenais boļšoj kolhoz bez predsedateļa. Bet v.a. Išakovs isklaidējas, izziņojot trauksmi par kantora degšanu.
PRZCĪZI , visi bļaurīgie kolchoznieki pamatā gan kolchoznieces nu RĪGĀ
Schneider:1. Man nav nekādu uzbāzīgu paģiru. 2. Tieši Rīga arī ir tas Latvijas galvenais boļšoj kolhoz bez predsedateļa. Bet v.a. Išakovs isklaidējas, izziņojot trauksmi par kantora degšanu.
PRZCĪZI , visi bļaurīgie kolchoznieki pamatā gan kolchoznieces nu RĪGĀ
...un tagad mierīgu sirdi var iet gulēt-lielākie pāķi ir atrasti
Bet Polarlasinjai- Tēvam pagultē atradu to, par ko nekā nezināju, bet uzsita lielu interesi- plēškameru 18x24 cm un visu, kas vajadzīgs, lai no platēm uztaisītu bildes Pirmā kamera Smena, bet 13 g vecumā dabūju Zenit C (liekas divas mātes algas tas maksāja) ... un arī pirmo naudiņu sev nopelnīju 13 gadu vecumā, kad uzbildēju draugam kaut kādas tantes bēres... 15 gados pats uzkonstruēju no tās plēškameras savam Zenitam teleobjektīvu... liekās bija ap 300mm ... un tā arī saslimu ... bet foto man visu mūžu ir bijis vaļas prieks tukšā laika aizpildīšanai... lai nesanāktu toreiz, kā tagad, kad tukšo laiku te aizpildu "debatējot "
Nu kā?Kad viņš tūrēja pa Ameriku,tad viņam uzdeva tieši šo jautājumu-vai jūs tur augšā redzējāt Dievu to kungu.Uz ko komunists un majors Gagarins deva imperiālistiem nepārprotamu atbildi.
