Labdien, Kāda ir Jūsu pieredze ar manuālo baltā balansu (custom WB) vai vairums izmanto automātisko baltā balansu (AWB)? Kādam ir bijusi saskare ar lētajām ķīnas pelēkajāmekspozīcijas kartēm un LV nopērkamajām kartēm vairāk interesē kvalitāte un pelēkā toņa atbilstība 18%. Daži "speci" iesaka custom WB iestatījumiem izmantot parastu A4 balto lapu, bet daži to neiesaka darīt. Jūsu komentāri/ieteikumi/pieredze bez lieka spama vēlams
Reizēm pinķerīgos gaismas apstākļos filmēšanai esmu izmantojis to balto vāciņu un custom WB. Ir noderējis. Fočējot gan 95% gadījumā AWB, RAW un korekcija LR, ja nepieciešams
Pelēkā karte jau nav baltā balansam. Tā ir priekš ekspozīcijas mērīšanas. Baltā balansam der jebkurš monohromatiskais tonis no baltā, līdz melnajai. Lai nu kā - pelēko kartiņu bieži izmanto baltā balansam, bet tas nenozīmē, kad 18% pelēkais ir kaut kā labāks par citiem monohromatiskajiem toņiem.
3rdHalf ir dzirdēti nostāsti ka cilvēks nobildē baltu A4 lapu un ievieto pie custom WB, bet parastā printējamā A4 lapa ir gaišāka kā vienkārša baltā krāsa
AivarsL:bet parastā printējamā A4 lapa ir gaišāka kā vienkārša baltā krāsa
me pa zemi vnk
Pēc tik līksma teksta... ēēē varbūt ar sava posta pirmo daļu Tu domāji, ka balta vai vienalga kāda pelēka lapa "IEVIETOTA PIE WB" var noderēt arī kādām citām bildēšanas reizēm?
WB nekādi nevar noregulēt "pareizi" ar pelēku lapu kā arī 99.99% gadījumu to nevar noregulēt "pareizi" vispār - tādēļ to dara ne tikai ar pelēkajiem toņiem, bet ar KRĀSU karti
jo apgaismojumu, kurā mēs bildējam, veido dažādu toņu gaismas avoti un vēl blāķis atstarojošu krāsu refleksu - tāpēc reprodukcijas un reklāmas bildē neitrāli krāsotā bezlogu kastē ar identiska krāsu toņa gaismām - pieklikšķina rawā ideāli pēc kartes un tad veic korekcijas pēc vēlēšanās - reklāmām pēc fīlinga, reprodukcijām pēc autora norādījumiem (jo pindzelmaņi nestrādā neitrāla toņa kastēs ar ideāli vienādugaismu - vakara saulē mālēta bilde "pareizi" nobalansēta drukāsies briesmīgi).
Ierindas bildētājam kkāds ideālais krāsu balanss nafig nav vajadzīgs - bildētājs kam ir kāda nojēga uzliks foršu toni galvenajam un miers - piemēram tupa šķiļot tantēm portrejus parciņā krāsu kartei pievērsīs uzmanību tiem toņiem kas sastopami ādas krāsā ne blenzīs vai vakara saulē fonā iebildētai ceļa zīmei rore ir neitrāli pelēka.
...un tad, kad baltā balanss sačiņīts, viss RAW`os sagrozīts, nakts negulēta, pasūtot jēbajā krutās krāsu kartes, klients, aplūkojot bildes uz sava wundersamsung13"monitora paziņo, ka "...a man izskatās tās bildes tādas dzeltenīgas..."
AivarsL:bet parastā printējamā A4 lapa ir gaišāka kā vienkārša baltā krāsa
me pa zemi vnk
Gar zemi vai nē, bet doma par A4 lapas krāsu ir tajā ka lapu sastāva ir pievienoti visādi balinātāji utt. Internetā ir atrodama info ka priekš WB var izmantot arī A4 balto lapu.
Kā arī mēs visi zinam ka 18% grey card ir domāta ekspozīcijas noteikšanai (exposure), bet digital grey card ir domāta baltā balansam (WB). Protams ja bildē RAWā tad pilnīgi || par tām lietām, bet ja JPEG tad gribās lai sniegs/ledus izskatās balts nevis zilgans!!!
Es priecājos, ka vienmēr esmu fočējis RAW'ā (arī 5 gadus atpakaļ, kad tam it kā nebija jēgas, jo nekādu apstrādi neveicu), jo tagad tādas bildes ir vieglāk apstrādāt.
AivarsL: doma par A4 lapas krāsu ir tajā ka lapu sastāva ir pievienoti visādi balinātāji utt.
Nuja tieši šī doma jau ir tā smieklīgā Balts un melns ir absolūtas vērtības - galējās robežas - doma, ka kkas var būt baltāks par baltu vai melnāks par melnu arī ir anekdote Īpaši vēl idejā par ko tik šauru kā ciparu fotogrāfija (apskaties ko RGB nozīmē 255,255,255 un 0,0,0).
Pēc baltas vai pelēkas lapas balansēt ir jēga studijā (kaut tādā kas sastāv no galda lampas un papīra loksnes priekšmetu bildēšanai) kur apgaismojums un apkārtējo lietu toņi nemainīsies - ārā pilnīgi pietiek ar saule, mākonis, ēna vai kelvinu rullīti.
Maris:WB nekādi nevar noregulēt "pareizi" ar pelēku lapu kā arī 99.99% gadījumu to nevar noregulēt "pareizi" vispār - tādēļ to dara ne tikai ar pelēkajiem toņiem, bet ar KRĀSU karti
jo apgaismojumu, kurā mēs bildējam, veido dažādu toņu gaismas avoti un vēl blāķis atstarojošu krāsu refleksu - tāpēc reprodukcijas un reklāmas bildē neitrāli krāsotā bezlogu kastē ar identiska krāsu toņa gaismām - pieklikšķina rawā ideāli pēc kartes un tad veic korekcijas pēc vēlēšanās - reklāmām pēc fīlinga, reprodukcijām pēc autora norādījumiem (jo pindzelmaņi nestrādā neitrāla toņa kastēs ar ideāli vienādugaismu - vakara saulē mālēta bilde "pareizi" nobalansēta drukāsies briesmīgi).
Ierindas bildētājam kkāds ideālais krāsu balanss nafig nav vajadzīgs - bildētājs kam ir kāda nojēga uzliks foršu toni galvenajam un miers - piemēram tupa šķiļot tantēm portrejus parciņā krāsu kartei pievērsīs uzmanību tiem toņiem kas sastopami ādas krāsā ne blenzīs vai vakara saulē fonā iebildētai ceļa zīmei rore ir neitrāli pelēka.
Šitas te būs pa sarežģītu , es reiz muti vaļā klausījos kā te viens "Spēcālists photographers" bij bliezis lupatas katalogam , bez mazākās jēgas par jēbkādām krāsu skalām temperatūru un asuma prioritātēm
Man pilnīgi pietiek ar to, ka zinu, ka ziemā sniegs ir bijis balts, pēc kā vēlāk apstrādē ar balto pipeti iekš curves arī paņemt balto punktu no konkrētās bildes, vai tad, ja beibei bijušas mellas biksas kājā, ko es esmu aplūkojis un par melnām atzinis esam - arī tas ir mellā iestatīšanai tajās pašās "curve"`ēs, i pietiek, i visi apmierināti... Kā teica viens mans labs paziņa - pārāk labi arī nav labi... kamēr bilde neaiziet tālāk par 600x900 pixeļi ar 72 dpi, traukos, sejasgrāmatā, da citur pa interneta kaktiem, tikmēr vispābā kaut kāds balanss ir pēdējā lieta par ko domāt...
?
