Kā Jūsuprāt vai mirrorless kameras izkonkurēs spoguļkameras. Daži domā, ka jau 2015 spogulenes sāks zaudēt un iziet no tirgus un paliks tikai pro/semi-pro segmentā, bet bezspoguļa kameras ienāks ar jaunu vilni un visi to mīnusi tiks daļēji atrisināti/piedzīti līdz spoguļklasei.
TĀ domāja arī tie kas 1990 vidū tasīja "Puscaurspīdīgā" spoguļa kameras ar vienreziējiem ātrumiem un dučiem priekšrocību NEAIZGĀJA , tā domāja arī tie kas tasīja BETAMAC video standartu kas bija Vau Vau un kruta NEKĀ publikai pietika ar VHS vājo bet lēto sūdu. Ta var turpināt un turpināt. mirrorless shēma ir ērta un laba tiem kas nodarbojās ar "Foto piezīmēm" tāka ka rezēm vaig samērā kvalitatīvi noknipsēt. BET viņu nav daudz un CENA ar ir gana pretīga un tikai AUG ne krīt. Sava niša šai sistēmai ir BET dēļ cenas un daudzamiem ierobežojumiem neizsskatās pēc konkurenta nedz Spoguļiem nedz Teleponiem nedz planšetēm
Mana doma, ka paliks abi segmenti, jo ir divi diametrāli pretēji lietotāju bari - vieniem vajag mazu izmēru, kura dēļ tie gatavi upurēt lietošanas ērtumu ar lieliem un smagiem stikliem, kuriem nevajag visu dienu skraidīt un bildēt, utt. Un otri - pārsvarā sporta un reportāžnieki (arī kāzinieki), kam vajag tieši pretējo. 70-200 un līdzīgiem stikliem tomēr vajag adekvātu body, jo bezspoguļiem paredzētie ir tikpat lieli kā parastie. Filmētājiem mirrorlessi der pat labāk, jo var uzlikt dajebkādus stiklus + mazāks svars.
Pirms 2 gadiem samainīju spoguleni pret savu pirmo mirrorlessu, neesmu nožēlojis. Sportu bildēt ar spoguleni gan ir daudz labāk. Lielākā problēma, pārāk lieli objektīvi un pārāk maz vēl viņu. Bet gan jau 80ajos par EOS sistēmu teica to pašu - nu, ka stiklu maz un FD nevar uzlikt.
Labums gan tāds, ka "profus" varēs atkal atpazīt pēc lielām mellām kamerām
Realitāte ir tāda, kad vienā brīdī EVF ieliks pentaprizmai. Tajā brīdī DSLR ēra arī beigsies. Bet ir viens faktors, ar kuru bezpogulenes tiek pārvērtētas, un tas ir to izmērs. Jā - izņemot spogoli, kameras kļūst mazākas, bet vai tas ir vispār vajadzīgs? Ņemsim par piemēru Sony Alpha a7S. FF sensors mazā bodijā. Tādu var mierīgi ņemt ceļojumā ar pāris praimiem un neuzkrītoši bildēt svešiniekus uz ielas. Bet, šis mazais bodijs sāk kļūt par handikapu brīdī, kad uz viņa uzstutē kādu lielāku stobru, kā 70-200 f/2.8, un sāk to izmantot, kā darba zirgu. Šādā gadījumā primārais būs nevis mazs izmērs, bet kārtīgs, ērts bodijs, kurā ieķerties.
Mans pareģojums, par kameru nākotni: Iesācēju mazos DSLR ar laiku nomainīs mazi iesācēju bezspoguļi. Bet prsumeru lielos DSLR nomainīs lieli prosumeru bezspoguļu bodiji.
Process būs lēns ar monotoni augošu bezspoguļu tirgus daļu. Panasonics nesen publicējis šādu prognozi www.43rumors.com... (Domāti visi bezspoguļi kopumā, ne tikai viens Panasoniks)
Pēdējā un pagaidām līdz galam neatrisinātā bezspoguļu tehniskā problēma, lai iedzītu pēdējo naglu DSLR zārkā ir autofokusa ātrums sliktā apgaismojumā. Ja apgaismojums ir labs, tad gan ar kontrasta detekcijas, gan ar hibrīdo (kur tiek pielietoti papildus arī fāzu detekcijas pikseļi) metodi bezspoguļi jau tagad fokusējas ļoti labi. Bet salīdzinājumā ar DSLR bezspoguļiem asuma fāzu detekcijas elementi ir pikseļa izmērā, tāpēc daudz nejūtīgāki par spogulenēs iestrādātajiem detektoriem un vājā apgaismojumā vienkārši nestrādā. Kad inženieri šo problēmu "nograuzīs" jautājums būs izšķirts. Tas, ka EVF nerāda tik skaistu bildi kā optiskais skatu meklētājs ir sīkums. Filmētāji jau sen par to vairs nekurn.
GunarsII:Pēdējā un pagaidām līdz galam neatrisinātā bezspoguļu tehniskā problēma, lai iedzītu pēdējo naglu DSLR zārkā ir autofokusa ātrums sliktā apgaismojumā..
AF jau arī ir viena no dārgālakām un lielakajām opcijām KAMERĀ Tiko tas tiks "Uzlabots" tā cena būs tuvu spoguļiem , gan jau lielāka kā parasti Nevaig aizmirst ka NIKON / CANON vienīgā būtiskā atškirība ir AF DARBĪBA un precizitāte . PIRMAS tam NIKON 30 gadus bija bez maz vienpersonisks tirgus līmederis. CANON uzradās no autsaideriem tikai ar AF sistēmas revolucionāro risinājumu 1990 sākumā. Pēc 20 gadiem satkal NIKON spēja saņemties un atgūt DAĻU pozīciju un tieši ar AF neko citu būtisku
GunarsII:Process būs lēns ar monotoni augošu bezspoguļu tirgus daļu. Panasonics nesen publicējis šādu prognozi www.43rumors.com... (Domāti visi bezspoguļi kopumā, ne tikai viens Panasoniks)
Manuprāt Fuji un Panasonic pamazām sāks krist no sava tirgus troņa, ja viņi turpinās tik ļoti koncentrēties uz M43 formātu. M43 un APS-C formāti radās praktiski, kā lētākas alternatīvas 35mm formātam. Tā kā dotajā brīdī FF sensori sāk kļūt ar vien lētāki un pieejamāki - iespējams, kad pēc pāris gadiem M43 kļūs nevajadzīgs, jo FF alternatīvas nebūs gluži dārgākas.
3rdHalf: Manuprāt Fuji un Panasonic pamazām sāks krist no sava tirgus troņa, ja viņi turpinās tik ļoti koncentrēties uz M43 formātu. M43 un APS-C formāti radās praktiski, kā lētākas alternatīvas 35mm formātam. Tā kā dotajā brīdī FF sensori sāk kļūt ar vien lētāki un pieejamāki - iespējams, kad pēc pāris gadiem M43 kļūs nevajadzīgs, jo FF alternatīvas nebūs gluži dārgākas.
Man gan 4/3 formāts liekas ļoti sabalansēts kvalitātes, ergonomikas un kameru un objektīvu izmēru kompromiss. Un zīmīgi, ka parādās arvien vairāk uz profesionāļiem orientētu objektīvu. Un kāda vaina, ja Canikonu populārā 70-200 analogs priekš 4/3 35-100/2,8 ir šitāds:
3rdHalf: Manuprāt Fuji un Panasonic pamazām sāks krist no sava tirgus troņa, ja viņi turpinās tik ļoti koncentrēties uz M43 formātu. M43 un APS-C formāti radās praktiski, kā lētākas alternatīvas 35mm formātam. Tā kā dotajā brīdī FF sensori sāk kļūt ar vien lētāki un pieejamāki - iespējams, kad pēc pāris gadiem M43 kļūs nevajadzīgs, jo FF alternatīvas nebūs gluži dārgākas.
Man gan 4/3 formāts liekas ļoti sabalansēts kvalitātes, ergonomikas un kameru un objektīvu izmēru kompromiss. Un zīmīgi, ka parādās arvien vairāk uz profesionāļiem orientētu objektīvu. Un kāda vaina, ja Canikonu populārā 70-200 analogu priekš 4/3 - 40-150/2,8 var šitā paņemt saujā?
Krop faktors attiecās netikai uz fokālo garumu, bet arī uz apetūru un pat sensora jūtību. youtu.be... Līdz ar to 40-150mm f/2.8 ar MFT(2X) krop faktoru ir 80-300 f/5.6 ekvivalents.
Neredzu 80-300 f/5.6, kā alternatīvu 70-200 f/2.8
edit: ps. Fiziski, ja kāds uztaisītu 35-100 f/1.4, priekš MFT - tas būtu tiešām ekvivalents 70-200 f/2.8 FF objektīvam. Bet problēma tāda, kad tāds MFT objektīvs nebūs gluži mazāks, par FF alternatīvu. Vēl jo vairāk. Tā kā uz objektīva viņi varētu rakstīt skanīgo f/1.4 - cena tiks uzskrūvēta vismaz divas reizes augstāk par identisko 2.8 FF alternatīvi.
versatile:Mana doma, ka paliks abi segmenti, jo ir divi diametrāli pretēji lietotāju bari - vieniem vajag mazu izmēru, kura dēļ tie gatavi upurēt lietošanas ērtumu ar lieliem un smagiem stikliem, kuriem nevajag visu dienu skraidīt un bildēt, utt. Un otri - pārsvarā sporta un reportāžnieki (arī kāzinieki), kam vajag tieši pretējo. 70-200 un līdzīgiem stikliem tomēr vajag adekvātu body, jo bezspoguļiem paredzētie ir tikpat lieli kā parastie. Filmētājiem mirrorlessi der pat labāk, jo var uzlikt dajebkādus stiklus + mazāks svars.
Pirms 2 gadiem samainīju spoguleni pret savu pirmo mirrorlessu, neesmu nožēlojis. Sportu bildēt ar spoguleni gan ir daudz labāk. Lielākā problēma, pārāk lieli objektīvi un pārāk maz vēl viņu. Bet gan jau 80ajos par EOS sistēmu teica to pašu - nu, ka stiklu maz un FD nevar uzlikt.
Labums gan tāds, ka "profus" varēs atkal atpazīt pēc lielām mellām kamerām
Nesamazinot sensoru objektiivi neko dizhi samazinaat nevar tak. Te ir taa eksistencialaa pretruna kur mehanika(optika) saduras ar elektroniku...ticu, ka ar laiku uztaisiis ff mirorlesu shpickastites izmeeraa, kur lielakas detaljas buus skatu mekletajs, un bajonete...bet ja gribesi glaazi tam ff piemeram 200mm ar 2.8 f, tad stikls buus tik pat lieks ka bija 1950 gada...+-
Būtiskākas būs nevis tehniskas nianses,bet kā mainīsies cilvēks pats,viņa attieksme un pieeja fotogrāfijai.Nu kaut vai nenormālais bilžu daudzums visās malās.Kā tas ietekmēs fotogrāfiju?Mēs taču esam pieraduši un pieņēmušī par ikdienu daudz ko,kas agrāk bija bezmaz vai ekskluzīvs pasākums.To paredzēt ir daudz grūtāk nekā matricas izmēru nākotnē.Bet galu galā arī daudz svarīgāk.
Šito jautājumu jārisina nevis nozares tehniskajiem speciem, bet antropologiem/sociologiem - tikai viņiem neviens to neprasa. Profesionāļu vidū šitās diskusijas ir tikpat kā Luņa čati ar ōmēm un Doļļiem - tikai deldē interneta kabeļus.
Bija milzīgs kariņš starp HD-k-kādu un BluRay (tāpat kā Luņa minētais Betamax vs VHS), un vienu brīdi visi baigi cepās par to, kas nu būs - a nepavilkās neviens formāts, pavilkās ātrs internets un straumēšana (pretstatā VHS pārdesmit gadu ilgajai uzvaras agonijai). Tāpat bija nežēlīgas diskusijas par to, vai SSD ir vai nav nopietni, un pēc cik desmitiem gadu tie būs lietojami. Pagāja pieci, un tā jau ir saldā ikdiena, ka normālā stacijā ir viens tāds, maksā kapeikas un visi laimīgi.
Stāsts par to, ka uztvert šos te nopietni nav a)reāli; b)jēgas. Lieto to, kas tev der/patīk/pa kabatai/utt.,utjp., un pēc gadiem jau redzēs, kurš ko kā izbāza - tikai tad vairs tam nebūs nekādas nozīmes.
Fiziski, ja kāds uztaisītu 35-100 f/1.4, priekš MFT - tas būtu tiešām ekvivalents 70-200 f/2.8 FF objektīvam. Bet problēma tāda, kad tāds MFT objektīvs nebūs gluži mazāks, par FF alternatīvu.
Pilnīga jeb "tiešām" ekvivalence nav iespējama. 35-100/2,8 ir ekvivalents ar 70-200/2,8 gaismasspējas ziņā attiecībā uz ekspozīciju, bet 35-100/1,4 ir ekvivalents ar 70-200/2,8 ja iet runa par līdzīgiem asuma dziļumiem, kādus ar tiem var panākt.
talavietis:Vai gadsimtiem cauri ir palielinājis info apjoms mūsu ķirbī?
Cauri gadsimtiem noteikti nav palielinājies arī caur gadu tūkstošiem diez vai. Vienīgi pirmatnējam cilvēkam atšķirībā no mums galva strādāja citā režīmā - mazāk bija "jārēķina" bet ārkārtīgi daudz jāatceras. Piemēram, ceļš cauri mūžamežiem pēc gandrīz nemanāmām pazīmēm, karavīriem pēc sejām jāpazīst visi "savējie", jo formastērpu ta nav, u.t.t.u.t.t.
Fiziski, ja kāds uztaisītu 35-100 f/1.4, priekš MFT - tas būtu tiešām ekvivalents 70-200 f/2.8 FF objektīvam. Bet problēma tāda, kad tāds MFT objektīvs nebūs gluži mazāks, par FF alternatīvu.
Pilnīga jeb "tiešām" ekvivalence nav iespējama. 35-100/2,8 ir ekvivalents ar 70-200/2,8 gaismasspējas ziņā attiecībā uz ekspozīciju, bet 35-100/1,4 ir ekvivalents ar 70-200/2,8 ja iet runa par līdzīgiem asuma dziļumiem, kādus ar tiem var panākt.
Nava taisnība, jo krop faktors jāizmanto netikai priekš fokālā garum un apetūras, bet arī ISO. youtu.be... Matemātika šāda: Fokālais garums ir jāreizina ar krop faktoru. Apetūra ir jāreizina ar krop faktoru Un ISO ir jādala ar krop faktoru kvadrātā.
Piemērs: 50mm, f2.8, ISO800. Lai dabūtu identisku bildi FOW, DOF, ekspozīcijas un attēla graudainuma ziņā uz MFT(2x crop), būs vajadzīgi šādi settingi: 35mm, f1.4, ISO200.
ES TIEŠĀM IESAKU NOSKATĪTIES VIDEO, KO JAU PIRMĪT POSTOJU!!! Tas sniegs apskaidrību, kā krop faktors ietekmē ne tikai fokālo garumu un apetūru, bet arī attēla ekspozīciju un iemeslu kādēļ mazākie sensori mēdz būt graudaināki par lielajiem brāļiem, lai gan reaāli tā nevajadzētu būt: youtu.be...
GunarsII: Pilnīga jeb "tiešām" ekvivalence nav iespējama. 35-100/2,8 ir ekvivalents ar 70-200/2,8 gaismasspējas ziņā attiecībā uz ekspozīciju, bet 35-100/1,4 ir ekvivalents ar 70-200/2,8 ja iet runa par līdzīgiem asuma dziļumiem, kādus ar tiem var panākt.
Nava taisnība, jo krop faktors jāizmanto netikai priekš fokālā garum un apetūras, bet arī ISO. youtu.be... Matemātika šāda: Fokālais garums ir jāreizina ar krop faktoru. Apetūra ir jāreizina ar krop faktoru Un ISO ir jāreizina ar krop faktoru kvadrātā.
Piemērs: 50mm, f2.8, ISO800. Lai dabūtu identisku bildi FOW, DOF, ekspozīcijas un attēla graudainuma ziņā uz MFT(2x crop), būs vajadzīgi šādi settingi: 35mm, f1.4, ISO200.
ES TIEŠĀM IESAKU NOSKATĪTIES VIDEO, KO JAU PIRMĪT POSTOJU!!! Tas sniegs apskaidrību, kā krop faktors ietekmē ne tikai fokālo garumu un apetūru, bet arī attēla ekspozīciju un iemeslu kādēļ mazākie sensori mēdz būt graudaināki par lielajiem brāļiem, lai gan reaāli tā nevajadzētu būt: [url=http://youtu.be/DtDotqLx6nA
Arī]http://youtu.be/DtDotqLx6nA
Arī[/url] tos ISO piedzīs..pofig, tehnoloģijas ies uz augšu, izdomās visu ko...tik viena nelaime - lai dabūtu 50mm f2.8 vajag reāli kaut kādu FIZISKU izmēru, lai dabūtu 35mm F1.4 arī...tobiš, jāsaprot, ka lielākais, ko var prātīgi samazināt ir tā vieta, kur spogulītis kustās = respektīvi = kadra augstums + kaut kādi mm pāris, kur eņģes pieskrūvēt...tad nu jautājums - kuram no jums ir reāli traucējis tas, ka kamera nav27mm plāna? Ja nav, tad varbūt vajag iedomāties vai šis sakrālais"mirrorless"nav tikai veids kā uzsēdināt uz izdevumiem. Reāli priekšrocību nekādu, nu APSOLŪTI, vienīgi mārketings un minimizācija
No otras puses - nesaprotu ar ko "mirrorless" ir labāks par jebkuru, piemēram, fudžika ziepi? Da ne ar ko = ja tik tam ziepim pieliek atbilstoša izmēra(pret sensoru) objektīvu un attīsta iso un matricas tehnoloģiju
Labs video btw, var paskatīties uz slaidu 19:04....respektīvi vajag sarēķināt cik "maziņš" objektīvs vajadzīgs lai nobildētu FF50mm 1.4 identisku bildi uz CX..nieka F0.5 - cik būs stikliņa fiziskais izmērs, varētu kāds gudrs cilvēks pateikt?
3rdHalf! Noskatījos jau tūlīt kā ieliki un domāju, ka tas džeks ir visu ļoti virspusēji "samaisījis". Pēc fizikālās jēgas ISO ir saistīts TIKAI ar INDIVIDUĀLA pikseļa izmēriem un kvalitāti. Tāpēc jau Sony uztaisīja A7 fullfreimu gan ar 12Mpix, gan 36 Mpix lai katrā gadījumā varētu strādāt ar mērķim atbilstošiem uzstādījumiem. Galīgi nolikt jau viņu nevar, viņš visu novidējo un laikam jau zin, ka lielākiem formātiem PARASTI, (bet ne vienmēr!), ir lielāki pikseļi. Izpratnes labad ir pamācoši atcerēties filmas - ja ar neatkarīgu eksponometru nomēram ekspozīciju, tad lai dabūtu pareizi noeksponētu bildi ar maksimālo fotogrāfisko platumu, par formātiem nekas cits nav jāzin. Turklāt nevar tik vienkārši rēķināt ekvivalentus setingus, jo ISO tā nav TIKAI GRAUDAINĪBA. ISO nozīmē arī jūtības slieksni, zem kura paejot, kamera vājā gaismā neredzēs pilnīgi neko un bildes vienkārši nebūs. Filmas variantā tas nozīmēs, ka emulsijas graudiņi bijuši par sīkiem un slēptā attēla centru uz individuāla graudiņa bijis par maz, lai attīstītājs spētu tos attīstīt līdz saskatāmiem sudraba graudiem. Sensora gadījumā tas nozīmēs, ka pie maza signāla pastiprinājuma (tas arī ir tas ISO!) mēs dabūsim bildi ar tik šauru dinamisko diapazonu, ka tās praktiski nebūs. Līdzībās runājot, bez pienācīga pastiprinājuma (ISO) vājas radiostacijas spēlētu melodiju mēs neuztversim vispār, tad labāk lai čerkst, griežam skaļāk, bet vismaz IR! Par DOFiem es nerunāju, tur māksliniekiem viss ir skaidrs, ja dievina mazos DOFus, tad formātam ir MILZU nozīme!
Un šo man gribas pielabot: Nava taisnība, jo krop faktors jāizmanto netikai priekš fokālā garum un apetūras, bet arī ISO. youtu.be... Matemātika šāda: Fokālais garums ir jāreizina ar krop faktoru. TAISNĪBA. Apetūra ir jāreizina ar krop faktoru TIKAI TAD, ja grib novērtēt kādu ekvivalento DOF varēs iegūt. Ja grib novērtēt, cik tumšā telpā varēs bildēt, IR SPĒKĀ tā max apertūra, kas uz objektīva IR NORĀDĪTA. Un ISO ir jādala ar krop faktoru kvadrātā. ĻOTI NEPRECĪZI, tas ir vājš "nulltais" tuvinājums, šis jautājums ir krietni sarežģītāks.
@GundarsII Es arī saprotu to, ka ISO darbojās visādi, ja pamaina megapikseļu skaitu/pikseļu izmēru, dēļ kā 34mp. FF sensors ir graudaināks par 12mp. FF sensoru. Bet runa video video bija bar ekkvivalentiem sensoriem, bpimēram 12mp sensors uz MFT būs graudaināks par 12mp FF sensoru.
Jāsaprot, kad ISO nav kaut kas fizisks, vai taustāms. ISO/ASA ir standartizēta mērvienība, kas paredzēta ekspozīcijas kaukulācijai, pirms bildi uzņem. Bet vai ISO atbild par bildes ekspozīciju un graudainību? Atbilde ir nē, par to atbild voltāža, kruas palielināšanu tiek kompensēta gaismas samazināšanas, ko apzīmē ar "gain" vērtību, piemēram "0 - 18 dB". Jo lielāks sensors, jo vairāk gaismas tas savāc, jo mazāku gainu vajag.
Nākamais, vai es uzskatu, kad mums būtu jāpamet ISO? Nē, jo beigu beigās tas atvieklo dienišķo dzīvi.
Grūti iedomāties iemeslu kāpēc lai spoguļkameras ilgtermiņā paliktu tik pat populāras kā līdz šim. Tas pats arī par "pilno kadru", kas ir filmu laika atavisms. Mazākie kadra izmēri - APC, 4/3 un citi mazākie jau tagad nodrošina kvalitāti, kāda lielākai daļai ir pilnīgi pieņemama. Savukārt FF vienmēr bijis kompromiss un savu popularitāti ir saglabājis dēļ objektīviem nevis dēļ kā cita.
Un vispārināt terminu profesionāļi ir gandrīz vai smieklīgi. Profesionāļi izmanto visus formātus atkarībā no vajadzības
3rdHalf:@GundarsII Jāsaprot, kad ISO nav kaut kas fizisks, vai taustāms. ISO/ASA ir standartizēta mērvienība, kas paredzēta ekspozīcijas kaukulācijai, pirms bildi uzņem. Bet vai ISO atbild par bildes ekspozīciju un graudainību? Atbilde ir nē.....
Atbilde ir - JĀ.
Par pareizu ekspozīciju atbild 3 faktori - ISO, apertūra un ekspozīcijas laiks. Vienu no tiem pamainot par 1 "stopu" tūlīt pat jāpamaina vēl viens. Kāpēc Tu gribi ISO svītrot no saraksta?
1) filmas gadījumā augstāku ISO var iegūt palielinot emulsijas graudu izmēru. Jūtīgo filmu grauds ir daudz lielāks, tātad arī gala attēla grauds - lielāks. 2) sensora gadījumā ISO var pacelt trejādi: a) taisot lielāku pikseli (arī pieaug attēla elementa jeb grauda izmērs!) b) nolasot uz pikseļa uzkrāto lādiņu ar lielāku pastiprinājumu (to dara fotogrāfs pamainot ISO uzstādījumu). Arī šajā gadījumā aug graudainība, bet cēlonis un graudainības raksturs ir cits - uz pikseļiem uzkrātā lādiņa lieluma statistiskā izkliede un pastiprinātāju pašu elektroniskie trokšņi. c) Uzlabojot pikseļu (fotodiožu) un pastiprinātāju kvalitāti ar labākiem materiāliem un pielietotajām shēmām. Un pikseļu kvalitāte un reāli lietojamo ISO vērtības mūsdienās joprojām palielinās.
Šī džeka www.youtube.com... klāstītā taisnvirziena sakarība ISO koriģēšanai ar CROP faktoru ir pārāk vienkāršota, tāpēc maldinoša. Visi šie ekvivalenti ir mūsu ziņkārība. Lai uzzinātu, kāds būs skata leņķis salīdzinot ar ff, aprēķinām ekvivalento fokusa attālumu. Lai uzzinātu, kāds būs DOF salīdzinot ar ff, aprēķinām ekvivalento apertūru. Šīs abas ir precīzas ģeometriskas sakarības. Bet, lai uzzinātu, kāda būs attēla trokšņainība/graudainība, ekvivalentais ISO kā dalījums ar krop faktora kvadrātu ir garām, jo pikseļa kvalitāte (lielums, kvantu iznākums/jūtība, pastiprinātāju īpašības, CCD vai CMOS, filtri,mikrolēcas u.t.t.) nekur nav ietverti. Pie tik daudziem faktoriem objektīvu ISO salīdzinājumu jeb ekvivalenci var iegūt tikai reālos testos. Labs piemērs, kā pateicoties ģeniālai inženieriskajai domai APS-C sensors var uzrādīt FF līdzvērtīgu ISO kvalitāti, ir Fujifilm XTrans sensors: admiringlight.com...
Bet es par to,kā mainīsies paši profesionāļi.Kas jums liek domāt,ka tāpat kā tagad būs kaudzīte veču,kas spēs iztiku sev nopelnīt taisot fotogrāfijas?Auto pirmsākumos likās kur ņemt tik daudz šoferu,kad autiņus sāka ražot uz konveijera.Izrādījās,ka izeja ir pavisam vienkārša-stūrēt pašam īpašniekam.Tāpat ar foto-vai nu tā būs,ka tehnoloģija un aparatūra ies uz priekšu milzu soļiem,bet tas neatstās nekādu iespaidu uz šo biznesa nozari un tajā strādājošajiem?
Es saprotu, ka viena no galvenajam bezspogulja priekshrocibam tiek stumta - ka luuk delj ta ka kameraa nav kustiga elementa tiek noveersta vibracija. Ja pienjem, ka pat elektroniski aizkavee pogas spiediena-kadra uznjemshanas briidi...paliek jau taada lieta ka roku triice, veejsh, pulss utt. Skaidrs ir viens, kamera+objektiivs kursh ir smagaaks rokas dreb mazaak. Miiti 1. Kamera sanaak mazaka, jaa bet objektivi vai nu tik pat lieli vai ar f0.2-f0.7..atkariba no sensora izmera 2. Mazak kustaas fotografejot- tikai pievienojot svina balastu
Tas ka izkonkurees - protams, ja ar to var nopelniit vairaak, tad tirguu stums, stums un dastumd.
Diskusija principā par neko- "kas būtu, ja būtu"...
Tie kam vajag tehniku nopietniem darbiem, paši labi zinās, ko sev sagādāt no vairāk nekā plašā piedāvājumu klāsta. Bet "vaļasprieka bildētājiem" bezspogulis ir gana labs un ērts risinājums.
Pārgāju no Canon dSLR uz Sony Nex un nemaz nenožēloju. Protams, sporta utml ātrajiem reportiem spogulene ir parocīgāka, taču nesen vajadzēja mazdēla komandas futbola maču pabildēt un konstatēju, ka tīri lietojams verķis- pat daudzus "asos" momentus varēja samedīt. Protams, ar kameru bez skatu meklētāja būtu grūtāk..
Žēl, ka objektīvu izvēle un cenas nav tik labi, kā spogulenei, bet manām vajadzībām pietiek- vairāk interesē bildēšanas praktiskā puse, nekā intīmās attiecības ar pikseļiem bildes stūros. (šīm "attiecībām" varu izmantot gana daudz nedārgu manuālo objektīvu- dažas pārejas jau iegādātas- FD, PK, M42)
Kompaktums tomēr rullē- man tagad kamera ar mazo pankokzūmu, 55-210 telezūmu un Zigmas 19 fix'u salien mazajā vīriešu rokassomiņā (18x20 cm). Spogulenes laikos būtu jāstiep lielā fotosoma. Un slinkuma dēļ aparāts biežāk paliktu mājās..
andre:Kā Jūsuprāt vai mirrorless kameras izkonkurēs spoguļkameras. Daži domā, ka jau 2015 spogulenes sāks zaudēt un iziet no tirgus un paliks tikai pro/semi-pro segmentā, bet bezspoguļa kameras ienāks ar jaunu vilni un visi to mīnusi tiks daļēji atrisināti/piedzīti līdz spoguļklasei.
Jūsu domas ?
Spogulenes paliks par tādu pašu nišas produktu kāds šobrīd ir lielformāts un vidējais formāts. Būs cilvēki un jomas kurās tiks izmantotas spogulenes, bet vairākums knipsētāju izmantos vai nu visadus telegrāfus un citus bezspoguļu izstrādājumus. Viss tas saistās ar nozares tehnisko un tehnoloģisko attīstību, kam maza saistība ar mūsu vēlmēm un domām.
andre:Kā Jūsuprāt vai mirrorless kameras izkonkurēs spoguļkameras. Daži domā, ka jau 2015 spogulenes sāks zaudēt un iziet no tirgus un paliks tikai pro/semi-pro segmentā, bet bezspoguļa kameras ienāks ar jaunu vilni un visi to mīnusi tiks daļēji atrisināti/piedzīti līdz spoguļklasei.
Jūsu domas ?
Process varētu atgādināt "kāzfilmētāju" pāreju no semiPROvideokamerām uz spogulenēm.... Elementāra tirgus pārdale. Tu takš tehnisks cilvēks, neuzdod muļķīgus jautājumus, lūdzu.
Redz kā Citagaisma abstrakti izteicās: "Viss tas saistās ar nozares tehnisko un tehnoloģisko attīstību"...
Ja paejam nost no valstsvīru stila runām, tad der atcerēties, ka fototehnikas pircējs 99% gadījumu ir cilvēks kas nezin kā tā darbojas un ko viņš pērk.
Attiecīgi ražotājam interesē 2 lietas: A - zemas izmaksas. B. - rezultāti automātiskajos režīmos (jebkuros gaismas, kustības apstākļos). Pie tā viņi arī strādā nodarot gan ļaunu (lielo laukumu aiziešana kosmosa cenu līmenī un to kameru atstāšana stagnējošās tehnoloģijās), gan labu (10 gadu laikā matricu jūtība stabili aug un trokšņu algoritmi progresē).
Savukārt tā sīkā minoritāte kas prot bildēt darīs to ar to tehniku kuru var atļauties - trakākie kantori pasūtīs RED 60x170mm matricu un speciāli būvētu Alpa šveiciešu kameru, bēdīgāki knipsēs ar Hasseli lamājoties par tā mūsdienu Tokina optiku, reportieri un vidēji reklamšķiki spiedīs vasku no FF.
Vēl būs blāķis budžeta bildētāju kas prot to darīt un uzķers plusus no masu produkcijas - kkas kruts (pateicoties milzražošanai priekš lielās muļķu masas) parādīsies lērumā zemākas cenas kameru - kā vienmēr ar šo tehniku būs pa šedevram.
Vajadzētu saprast, ka ražotājs nepelna ar top tehniku, bet ar "kit" un "gariem kit objektīviem", kā arī, ka korpusa izmērs jau ir atkarīgs no sex un cilvēka psiholoģiskā funktiera - un tur vajag gan lielus gan mazus korpusus - un vienmēr vajadzēs. Vēl ilgi tirgos tukšas plastmasas burkas mačo un kredītkartes lieluma kameras gadžetistiem.
Man patīk collas matricas superziepji un FF kadra bezspoguļi - bet pirmie izmirs ja nekritīs cena un otrie ja būs tik nožēlojama optika.
Būtībā atbildēju ne pa tēmu - ja lielražošana sajutīs izdevīgumu ražošanā, tad gigantiskāko daļu tirgus pieradinās pie vienalga kāda tipa kamerām (paskatieties cik zibenīgi ļaudis pierada "kadrēt" pēc LCD kurā totāli neko nevar saprast)
Tehnika bildēt pratējiem vienmēr būs minoritāte, dārga un sanaglota no tehnoloģijām kuras bāzētas uz širpotrebu.
Par laimi fotogrāfija nav vēl attīstījusies tik tālu kā skaņas tehnika kurā 99,9% produkcijas ir miskaste un cilvēki velk ārā 30-40 gadi vecas lietas, lai pielektu kas ir skaņa.
Sava niša šai sistēmai ir BET dēļ cenas un daudzamiem ierobežojumiem neizsskatās pēc konkurenta nedz Spoguļiem nedz Teleponiem nedz planšetēm
