""BTW es uzdrošinos cerēt, ka akts vēl joprojām skaitās fotogrāfija. Būtu labi redzēt kādu piemēru no akta foto, kurš atdzīstams par laikmetīgu - sociāli aktīvs, ar mērķi, kuru mēs vēl nezinām, kurā tieši par pamatu tiek lietoti modernitātes aspekti, tiek piemēroti attiecīgi paņēmieni, to asociatīvās un interpretācijas īpašības, kuru apvienojums sublimējas mūsdienīgā pasaules redzējumā, kā ar nazi griežot skatītāja apziņu psihoanalīzes smalkumā""
-------------------------------------------------------- Laikmetīgumu var taču parādīt arī aktā, īpaši izceļot tā laika tendences apmatojuma griezumos, uzlaboto jeb tjūnēto formu pilnību
Citagaisma: .... šim svešvārdu savārstījumam, kura atšifrēšana ir nevis autora, bet lasītāju uzdevums, jo autors pats ir rakstītājs un nevis lasītājs vai domātājs.
Par šito reti trāpīgi kādā intervijā izteicās režisors Pēteris Lūcis- Žurnālists: "Vai jums patīk lugas, kas liek skatītājiem domāt?" Lūcis: "Nē, man patīk tās, kuru veidotāji - autors un režisors un aktieri ir kaut ko izdomājuši!"
Ar sociālo aktivitāti laikam gluži nebūs notrāpīts.... Ja mēs runājam par Balču, tad par piemēru velētos ņemt sēriju Amnēzija: www.balcus.lv... , kas runā par latviešu sabiedrības kolektīvo pagātnes noliegšanu. Šī jautājuma aktualizēšanai viņš rekonstruē savas atmiņas par tā laika periodu. Protams ietverot interesantas provokatīvas nianses, kas raksturīgs Arnim.
Arkons:
Mazliet vēlāk pacentīšos pievienot piemērus, bet galvenā doma ir tā, ka laikmetīgajā izpratnē fotogrāfija nav ilustrācija vai dizains. Tā veic komunikācijas procesu starp autoru un skatītāju ar noteiktu mērķi. Tieši tādēļ tiek lietots saistībā ar laikmetīgumu arī pētniecības jēdziens. Tai jābūt sociāli aktīvai. Tas nozīmē, ka par pamatu tiek lietoti dažādi modernitātes aspekti līdz pat psihoanalīzei. Līdz ar to mainās vizuālo zīmju lietojuma uzdevums. Tiek lietota to asociatīvās un interpretācijas īpašības. Tieši tādēļ īsti nedarbojas klasiskās žanru robežas, jo svarīgāka ir zīmju konotācija nevis denotāts. Citiem vārdiem sakot, svarīgāk ir konteksts, kādà lieto attēlu, nevis tas, ko tas attēlo.
Interesanti... a) "...Tā veic komunikācijas procesu starp autoru un skatītāju ar noteiktu mērķi" Kāds ir fotogrāfijas mērķis, kurš to formulējis? Šis mērķis ir universāls fotogrāfijai kā tādai? Ja bilde tiek taisīta kāda cita mērķa vārdā vai tā kļūst par Nefotogrāfiju vai nelaikmetīgu fotogrāfiju? b) "..Tai jābūt sociāli aktīvai" - Kurš to definējis? Kāpēc? c) "...Līdz ar to mainās vizuālo zīmju lietojuma uzdevums"... Ļoti interesanti! Par šo labprāt parunātu un tieši ar piemēriem...ar konkrēta attēla(laikmetīgas fotogrāfijas) analīzi...kā būtu ja: 1. bilde nebūtu sociāli aktīva, 2. Bez šobrīd man nezināmā, bet formulētā mērķa. Es te tieši par vizuālo zīmju izvietojumu, kurš tad mainītos uz regresa pusi
BTW es uzdrošinos cerēt, ka akts vēl joprojām skaitās fotogrāfija. Būtu labi redzēt kādu piemēru no akta foto, kurš atdzīstams par laikmetīgu - sociāli aktīvs, ar mērķi, kuru mēs vēl nezinām, kurā tieši par pamatu tiek lietoti modernitātes aspekti, tiek piemēroti attiecīgi paņēmieni, to asociatīvās un interpretācijas īpašības, kuru apvienojums sublimējas mūsdienīgā pasaules redzējumā, kā ar nazi griežot skatītāja apziņu psihoanalīzes smalkumā.
Piemēru estētiski baudāmam, sociāli aktīvam modernās fotogrāfijas paraugam studijā lūdzu! Lai varam paanalizēt konkrētos rīkus, kuri pielietoti, kāpēc tieši tie ir mūsdienīgi un kādi tādi nav. Varētu parunāt par mērķi kāpēc šī konkrētā fotogrāfija radīta. Parunāt kā šādā pašā fotogrāfijā, kura nebūtu mūsdienīga "izkārtotos" vizuālās zīmes..utt...
Lai izskaidrotu laikmetīgo mākslu ir jāsāk ar augstās un zemas kultūras skaidrojumu no kulturoloģijas viedokļa. To pamatnošķīrums skaidrojams kā tā, kas prasa papildus zināšanas un masu kultūra (izklaide). Līdz ar to, laikmetīgas kultūras uztveres problēma ir tā, ka to nevar nekad uztvert tieši, bet gan jāiepazīstas ar tēmu vai autora viedokli. Šī iemesla dēļ ir jālasa anotācija, kur autors arī izklāsta savu viedokli par to, kas redzams. Tiešī tas arī rada to nesaprotamības sajūtu. Laikmetīgā māksla prasa iedziļināšanos nevis paviršu vērojumu.
a) Pirmām kārtām tas laikmetīgās mākslas uzstādījums. Otrām kārtam tas ir viens no mākslas formulējumiem vispār. Ta var tikt veidota cita mērķa vārda.. ilustrācijai vai dizainam. No iepriekš teikta saprotams, ka laikmetīgai fotogrāfijai ir konkrēti mērķi, bet vispār pastāvēt var arī citādākā fotogrāfija.
b) tas izriet no mākslas formulējuma.
c) diemžēl šo iespējams izdiskutēt tikai klātienē. Tas vairs nav pavirša foruma sarakstes formāts.
Tālu nebija jāmeklē - tas pats Balčus Uzvaras Parks satur akta žanru: www.balcus.lv... , bet laikmetīgajā fotogrāfijā netiek lietotas tik striktas žanru robežas, jo žanra definīcijas ietver paplašināta apjoma denotatīvo saturu.
Domāju, ka ar šo visu pietiks. Tik tiešām neesmu plānojis šeit atvērt tālmācības kursus
Fandango:Šībrīža izpratne- vai brīdis var ko saprast? Kuru cilvēku izpratne? Vai to, kuriem pieder māksla, ti, tautas izpratne, vai Tava izpratnem Arkon, vai Balčus izpratne? Vai varbūt Jura Petraškevica izpratne, kuru nekādi nevar saukt par nelaikmetīgu, vai Rozes Stiebras, Alekseja Naumova izpratne? Kura būtu vairāk šobrīd vērā ņemama?
Mākslas paradigmas mainās līdzi laikam... Tā ir šodienas mākslas pasaulē kolektīva izpratne par mākslas funkcijām, tātad - gan Balcus, gan Petraškēviča, gan Naumova, un Stiebrai jo īpaši svarīga komunikatīva īpašība vizuālajam medijam...
Runājot par mākslas uzdevumu posmiem, tie jau zināmi - līdz renesansei māksla bija reliģiska, sākot ar - lietišķa (komerciāla), modernisms atnesa ideju "māksla mākslai", futūristi padarīja to sociāli aktīvu, konceptuālā māksla ienesa kontekstualizācijas jēdzienu, pop-ārts centās izšķīdināt mākslas robežas starp masu un augsto kultūru, bet nekas daudz neizdevās, jo lai to saprastu, nepieciešamas zināšanas, kas ir raksturīgs augstai kultūrai, bet visnotaļ tas mainīja izteiksmes formas, kas summējas konceptuālajā mākslā. Tas, kas notika 90.gados, būtiski nemaina galveno tendenci, tikai piešķīra tai nokrāsu.
Skaidrs, Pietuka Krustiņa kungs, šito uz gada citātu. Bet man jautājumu vairāk nav, jo tā jau ir diagnoze, bet es neesmu psihiatrs.
Vienīgais, ko es sapratu, ka pie mums lielās mokās tiek dzemdēts jauns mākslas veids, kura sapratējiem - Balčum, Staklem un Marnicam ir kļuvis garlaicīgi to baudīt trijatā, tādēļ LKK ir radīta fakultāte ar maģistrantūru novinnēt nespējušiem pasniedzējiem, kuri tad arī ražos sev publiku, kurai būs jājūsmo par viņu denonutīvo paradigmu perkolācijām.
Schneider:Skaidrs, Pietuka Krustiņa kungs, šito uz gada citātu. Bet man jautājumu vairāk nav, jo tā jau ir diagnoze, bet es neesmu psihiatrs.
Vienīgais, ko es sapratu, ka pie mums lielās mokās tiek dzemdēts jauns mākslas veids, kura sapratējiem - Balčum, Staklem un Marnicam ir kļuvis garlaicīgi to baudīt trijatā, tādēļ LKK ir radīta fakultāte ar maģistrantūru novinnēt nespējušiem pasniedzējiem, kuri tad arī ražos sev publiku, kurai būs jājūsmo par viņu denonutīvo paradigmu perkolācijām.
ak jel Ja nopietni, žēl, ka nav vēlmes pat iedziļināties, jo fotogrāfija no semiotikas nav atraujama.
Tālu nebija jāmeklē - tas pats Balčus Uzvaras Parks satur akta žanru: [url=www.balcus.lv...]www.balcus.lv...[/url] , bet laikmetīgajā fotogrāfijā netiek lietotas tik striktas žanru robežas, jo žanra definīcijas ietver paplašināta apjoma denotatīvo saturu.
Skaidrs, sapratu tagad kas ir laikmetīgās mākslas fotogrāfija.
Principā, ja sabildētu ar ziepi sēriju ar dažādiem erektējušiem peņiem un pievienotu apcerējumu par gurķu standartizāciju eiropas kopienas iekšējā tirgū un veidu kā unifikācija refleksējas uz postindustriālo sabiedrību kopumā, tad tā ir laikmetīga, sociāli aktīva māksla?
Jeb pārfrāzējot - bilde kļūst par mākslu tika ar pievienotu dzejolīti?
Zināmā dvēseles noskaņojumā esmu gatavs nesavtīgi padarīt par šedevru jebkuru foto sēriju par jebkuru tēmu pierakstot attiecīgu eseju par pāris aliņiem.
Es kā nemākslinieks par Balčus bildēm varu teikt tikai to ka vairums bildes ir ikdienišķas bildes un nekādu super puper laikmetīgumu nesaskatu, bet es tak neko nesaprotu
Vecs humors. Laikmetīgās māxlas isstādē kāds pilsonis, gudru ģīmi sataisījis, pēta darbus. Pamana pie baltas sienas piestiprinātu melnu puļķīti, sajūsmināts jautā gidam: "Un cik maksā šis šedevrs?" "50 centus, ser. Tas ir elektrības slēdzis."
imgfoto:Tālu nebija jāmeklē - tas pats Balčus Uzvaras Parks satur akta žanru: [url=www.balcus.lv...]www.balcus.lv...[/url] , bet laikmetīgajā fotogrāfijā netiek lietotas tik striktas žanru robežas, jo žanra definīcijas ietver paplašināta apjoma denotatīvo saturu.
Skaidrs, sapratu tagad kas ir laikmetīgās mākslas fotogrāfija.
Principā, ja sabildētu ar ziepi sēriju ar dažādiem erektējušiem peņiem un pievienotu apcerējumu par gurķu standartizāciju eiropas kopienas iekšējā tirgū un veidu kā unifikācija refleksējas uz postindustriālo sabiedrību kopumā, tad tā ir laikmetīga, sociāli aktīva māksla?
Jeb pārfrāzējot - bilde kļūst par mākslu tika ar pievienotu dzejolīti?
Zināmā dvēseles noskaņojumā esmu gatavs nesavtīgi padarīt par šedevru jebkuru foto sēriju par jebkuru tēmu pierakstot attiecīgu eseju par pāris aliņiem.
starpcitu Balčus izstādot Uzvaras parku, nebija pievienojis nekādu savu tekstu
AivarsL:Es kā nemākslinieks par Balčus bildēm varu teikt tikai to ka vairums bildes ir ikdienišķas bildes un nekādu super puper laikmetīgumu nesaskatu, bet es tak neko nesaprotu
šodienas māksla meklē savu saturu ikdienišķajā....
Šneider, ko brīnies un strīdies- cilvēks sapratis, ka reālajā fotogrāfijā neko īpaši jēdzīgāku par pārdodamo māju bildēm uzražot nespēj, tagad- iezubrījis pāris lapas no svešvārdu vārdnīcas, taisās mācīt citus.
Šrunts par mums- fotomīļiem, bet man pa īstam žēl tos nabaga študentiņus, kuriem šis "profesors" liks iekalt un eksāmenos atgremot šīs samākslotās terminoloģijas savārstījumu ķēdītes.
Manuprāt, pa īstam izglītotam speciālistam diletantu auditorijā jāprot vienkāršiem un saprotamiem vārdiem izskaidrot savu "zinātni". Citādāk tādas runas daudz neatšķiras no runājoša papagaiļa frāžu savārstījumiem...
Šrunts par mums- fotomīļiem, bet man pa īstam žēl tos nabaga študentiņus, kuriem šis "profesors" liks iekalt un eksāmenos atgremot šīs samākslotās terminoloģijas savārstījumu ķēdītes.
Manuprāt, pa īstam izglītotam speciālistam diletantu auditorijā jāprot vienkāršiem un saprotamiem vārdiem izskaidrot savu "zinātni". Citādāk tādas runas daudz neatšķiras no runājoša papagaiļa frāžu savārstījumiem...
Arkons – „Runājot par mākslas uzdevumu posmiem, tie jau zināmi - līdz renesansei māksla bija reliģiska...” Paldies, pārliecināji. Monumentāli un neapgāžami, žēl, ka mākslas vēsturē nedod Nobela prēmijas. Būtu gan interesanti uzzināt, kas šajā tekstā domāts ar vārdu „māksla”. (Ja vispār ir kas domāts)
orks:Būtu gan interesanti uzzināt, kas šajā tekstā domāts ar vārdu „māksla”. (Ja vispār ir kas domāts)
Šis ir ne mazākas diskusijas vērts jautājums kā laikmetīguma jēdziens tā pat kā kultūrai nav vienotas definīcijas, tā pat arī māksla ir domājams jēdziens
Man šajā brīdī gribētos teikt, ka māksla ir filosofija
Friidis:Manuprāt, pa īstam izglītotam speciālistam diletantu auditorijā jāprot vienkāršiem un saprotamiem vārdiem izskaidrot savu "zinātni". Citādāk tādas runas daudz neatšķiras no runājoša papagaiļa frāžu savārstījumiem...
Pie nosacījuma, ka auditorijā ir cilvēki, kuri klausās un vēlas izprast, nevis nihilsitiski meklē kašķi.
Visu līdz galam nelasīju. Tomēr par Balčus "Amnēziju". Kāds amnēzijai - atmiņas zudumam - sakars ar 21.gadsimtā insicinētiem 20. gadsimta 70.-80. gadu kadriem? Kāpēc izvēlēts tikai padomju laiks, kuru nu jau ne visi pat ir piedzīvojuši apzinīgā vecumā vai vispār? Kāpēc nav, piemēram, laika kad olas dēja pautus un ar zeltlietām nodarbojās žīdi, kas šodien ir tikpat aizmirsts laiks? Vai tiešām piedzimšana Savienībā uzreiz iedeva padomju identitāti, kā apgalvo Balčus? Vai tad nebija tā, ka tieši Baltijā tā identitāte bija visizplūdušākā un ne velti par tajos gados šis reģions bija visrietumnieciskākais? Un pat ja būtu, kāds tam sakars ar amnēziju, ja kadrā neienāk saikne ar tagadni? Ārpus konteksta, bez paskaidrojuma var mierīgi likt zem virsraksta "grustnije kadri savetskaj respubļiki Latvii" un gandrīz neviena bilde pat neliks uzdot nevienu jautājumu par to, kāds tad īsti ir konteksts. Visai sekli pieiets tēmai, atļaušos sacīt. Drusku gudrākiem vārdiem - autors, izvēloties šauru skata leņķi uz slideni deklarēto un nepierādīto "padomju identitāti", diemžēl, nav spējis parādīt šīs, tā saucamās, amnēzijas refleksijas mūsdienu pasaulē. Attēli nenodod vēstījumu par "amnēzijas" rašānās cēloņiem vai to alternatīvo skaidrojumu. Nav runāts arī par "amnēzijas" sekām sabiedrībā, tās radītajām problēmām un draudiem padomju identitātes veiksmīgai saglabāšanai. Attēlu sērija ir sastingusi pagājušā gadsimta otrās puses vidū; iespējams, piemērotāks nosaukums būtu bijis "nostaļģija". Nu tas tā.
Nja cik gan nožēlojami ka šādi daiļdirsēji ar ne mazāko talanta un radošuma dzirksti un 0 zināšanām raujas pēc slavas un atpazīstamības un sāk vēl skalot smadzenes jaunatnei
Alibaba:Nja cik gan nožēlojami ka šādi daiļdirsēji ar ne mazāko talanta un radošuma dzirksti un 0 zināšanām raujas pēc slavas un atpazīstamības un sāk vēl skalot smadzenes jaunatnei
versatile:Visu līdz galam nelasīju. Tomēr par Balčus "Amnēziju". Kāds amnēzijai - atmiņas zudumam - sakars ar 21.gadsimtā insicinētiem 20. gadsimta 70.-80. gadu kadriem? Kāpēc izvēlēts tikai padomju laiks, kuru nu jau ne visi pat ir piedzīvojuši apzinīgā vecumā vai vispār? Kāpēc nav, piemēram, laika kad olas dēja pautus un ar zeltlietām nodarbojās žīdi, kas šodien ir tikpat aizmirsts laiks? Vai tiešām piedzimšana Savienībā uzreiz iedeva padomju identitāti, kā apgalvo Balčus? Vai tad nebija tā, ka tieši Baltijā tā identitāte bija visizplūdušākā un ne velti par tajos gados šis reģions bija visrietumnieciskākais? Un pat ja būtu, kāds tam sakars ar amnēziju, ja kadrā neienāk saikne ar tagadni? Ārpus konteksta, bez paskaidrojuma var mierīgi likt zem virsraksta "grustnije kadri savetskaj respubļiki Latvii" un gandrīz neviena bilde pat neliks uzdot nevienu jautājumu par to, kāds tad īsti ir konteksts. Visai sekli pieiets tēmai, atļaušos sacīt. Drusku gudrākiem vārdiem - autors, izvēloties šauru skata leņķi uz slideni deklarēto un nepierādīto "padomju identitāti", diemžēl, nav spējis parādīt šīs, tā saucamās, amnēzijas refleksijas mūsdienu pasaulē. Attēli nenodod vēstījumu par "amnēzijas" rašānās cēloņiem vai to alternatīvo skaidrojumu. Nav runāts arī par "amnēzijas" sekām sabiedrībā, tās radītajām problēmām un draudiem padomju identitātes veiksmīgai saglabāšanai. Attēlu sērija ir sastingusi pagājušā gadsimta otrās puses vidū; iespējams, piemērotāks nosaukums būtu bijis "nostaļģija". Nu tas tā.
Autora iecere bija atgādināt sabiedrībai par to, ko viņa vēlas ignorēt, aizmirst, bet kas patiesība nav atraujams no nācijas identitātes. Jūsu prieksstats par vēsturi ir tik pat subjektīvs kā katram indivīdam un tādēļ piemērojat šo domu visam. Tomēr Balčus neilgojas pēc šī laika, viņš pēta kolektīvo atmiņu, tādēļ tā nav nostaļģiska rekonstrukcija, bet gan vēsta uz kolektīvās atmiņas amnēziju. Pie kam, darbi ir ironiski, viņi nav depresīvi. Un nav svarīgi kādu nosaukumu dodat Jūs, svarīgi ir tas ko autors pauž. Un šajā ziņā attēls ar koncepciju saskan, tajā nav disonanses. Disonanse ir Jūsu netoleranses dēļ Iedziļinaties vajag
attēlam ir jākomunicē un nekādi pantiņi nav tam vajadzīgi. Ja tā ir sērija, tad to dara attēlu kopums. Vajadzīga tikai neliela ievirze, lai korejietis skatoties bildi bez pieredzes, spētu uztvert vēstījuma laiku, vietu vai notikumu.
talavietis:attēlam ir jākomunicē un nekādi pantiņi nav tam vajadzīgi. Ja tā ir sērija, tad to dara attēlu kopums. Vajadzīga tikai neliela ievirze, lai korejietis skatoties bildi bez pieredzes, spētu uztvert vēstījuma laiku, vietu vai notikumu.
Jā, labāk visi bildēsim šādas bildītes - www.fotoblog.lv... viss būs skaidrs uzreiz, nav pat vajadzīga sekunde, lai saprastu, ka tur nekā nav. Tu droši vien filmas arī skaties tikai tādas, kur akšons un šaušana, bet saturs vispār nav. Nemaz nerunājot par grāmatām. Ja šeit cilvēkiem būtu vēlme iedziļināties un izglītoties, tad arī veidotots kaut neliela sapratne, bet līdz tam, kopējiet tik uz nebēdu, vai tad uz pasaules var būt par daudz šādu jūras bilžu ? Katram tak tādu vajag...
versatile:Autors varēja aiztaupīt sev pūles un slēdža resursu un vienkārši izlikt autentiskas tā laika bildes. Pievienotās individuālās vērtības šīm nav.
versatile:Autors varēja aiztaupīt sev pūles un slēdža resursu un vienkārši izlikt autentiskas tā laika bildes. Pievienotās individuālās vērtības šīm nav.
Tas ir pavisam cits stāsts Tas vairs nav par to, par ko runā Balčūs
talavietis:attēlam ir jākomunicē un nekādi pantiņi nav tam vajadzīgi. Ja tā ir sērija, tad to dara attēlu kopums. Vajadzīga tikai neliela ievirze, lai korejietis skatoties bildi bez pieredzes, spētu uztvert vēstījuma laiku, vietu vai notikumu.
Jā, labāk visi bildēsim šādas bildītes - www.fotoblog.lv... viss būs skaidrs uzreiz, nav pat vajadzīga sekunde, lai saprastu, ka tur nekā nav. Tu droši vien filmas arī skaties tikai tādas, kur akšons un šaušana, bet saturs vispār nav. Nemaz nerunājot par grāmatām. Ja šeit cilvēkiem būtu vēlme iedziļināties un izglītoties, tad arī veidotots kaut neliela sapratne, bet līdz tam, kopējiet tik uz nebēdu, vai tad uz pasaules var būt par daudz šādu jūras bilžu ? Katram tak tādu vajag...
--------------------- Tieši tā, vajag aiziet pie Dieva un skaidri pateikt- huijņu tu te esi radījis, ne Zemi! Īstā māksla ir kakājošie sunīši!
nav šops tas ir reāls foto. 
tas nav joks tas ir Balčus
Arnis B
Nu bezdaru pārītis, ar ko vēl tautu sasmīdināsiet ? 
