Interesanti bija paskatīties. Filmu laikmetā bija vienkārši - gribas labāku detalizāciju un lielas bildes - jāpalielina formāts. Tagad visi grib divus pretrunīgus zaķus uzreiz nošaut - lielas bildes, bet ar kompaktu aparatūru. Domāju, ka vairums autoru izvēlēsies samontēt lielu bildi no pēc patikas daudziem digitālajiem kadriem: www.photodom.com...
Nu cik var ņemties un salīdzināt skaneri ar digitālo aparātu?! Ja gribas salīdzināt tad fotogrāfija jādrukā ar fotopalielinātāju savukārt printogrrāfija ar printeri, kariet pie sienas un salīdziniet! Taču tā ir tāda pati salīdzināšana kā gleznu ar stellu.
Citagaisma:Nu cik var ņemties un salīdzināt skaneri ar digitālo aparātu?! Ja gribas salīdzināt tad fotogrāfija jādrukā ar fotopalielinātāju savukārt printogrrāfija ar printeri, kariet pie sienas un salīdziniet! Taču tā ir tāda pati salīdzināšana kā gleznu ar stellu.
+daudz Tak pat 645 vai 6x6 kadri nav pat salīdzināmi, ne ar 35mm filmu, ne FF, par cropu nerunājot. Bet man jau šķiet, ka šodien svarīgākais ir nevis jautājums - kurš labāks, bet kādām vajadzībām kurš piemērotāks, izdevīgāks, utt. Šaubu nav, ka 4x5 formāta kardānkamera dod laukā kosmosu, bet vai ar to ies reportāžas vajadzībām bildēt hokeja spēli?
Fandango:Tieši pēc izmantošanas veida un vēlamā rezultāta ir salīdzināmas. Uzskatu, ka šobrīd tieši ''crop'' ir veiksmīgākais masu patēriņa formāts, turklāt, ar gaišiem objektīviem ļoti labi der gandrīz jebkuram mērķim. kaut vai ar 15-85 objektīvu, kas izmantojams arī teicamiem tuvplāniem, crop pārspēj FF un vidējo formātu universālumā, atpaliekot tik no mazā sensora kompaktkamerām ar superzūmu, kuras fokusējas jau uz uti, kura lien pa priekšlēcu.
Filma ... Par to nav ko runāt, attīetīšana, kopēšana prasa pārāk daudz laika un sagādā relatīvi maz prieka, toties indē laborantu.
Laborants parasti ir kāds riebīgs krievs, kas saskrāpē filmiņas.
Filma ... Par to nav ko runāt, attīetīšana, kopēšana prasa pārāk daudz laika un sagādā relatīvi maz prieka, toties indē laborantu.
Tieši tapat var teikt par zīmēšanu, kas ir daudz laikietilpīgāka padarīšanu pat par senākajiem fotoprocosiem. Taču zīmējumu taču neviens nesalīdzina ar gleznu vai fotogrāfiju, lai arī ar zīmēšanu vēl aizvien nodarbojas ļoti daudzi cilvēki uz šīs lodītes. Tieši tāpat var teikt par gleznošanu. ..taču tas nenozīmē, ka cilvēki neglezno. Taču gleznas neviens nesalīdzina ar izprintētu bildi vai fotoattēlu. Tieši tāpat var teikt par ofortiem, un arī tos ne mazums cilvēku taisa, ..taču arī tos neviens normāls cilvēks nesalīdzina ar izprintētu attēlu. Ja cilvēks grib kādam vai sev atstāt autordarbu viņš kopē uz papīra fotogrāfiju vai kā savādāk ar savām rociņām un gaismas palīdzību bildi iegūst, ja cilvēkam patīk tik pogas spaidīt, tad šamam pietiek ar digigrāfiju virtuālajā nerealitātē, ja cilvēks grib ātri, lēti un moderni, viņš nodarbojas ar printogrāfiju un uz printera attēlus izdrukā vai to pasūta kādam druķierim. Katram savs...
Nu protams vienmēr būs cilvēki kuri vairāk ņemsies un jūsmos par informācijas nesēju (papīriem, krāsām u.t.t.) nevis pašu informāciju un saturu. Man gan po, tāpat kā interesantu romānu izrauju pa dažām stundām neskatoties uz kāda papīra tas uzdrukāts, tāpat arī labu fotogrāfiju varu izbaudīt gan uz monitora, gan printa vai kopijas.
Alibaba:Nu protams vienmēr būs cilvēki kuri vairāk ņemsies un jūsmos par informācijas nesēju (papīriem, krāsām u.t.t.) nevis pašu informāciju un saturu. Man gan po, tāpat kā interesantu romānu izrauju pa dažām stundām neskatoties uz kāda papīra tas uzdrukāts, tāpat arī labu fotogrāfiju varu izbaudīt gan uz monitora, gan printa vai kopijas.
Fotogrāfiju nevar izbaudīt uz monitora. Monitorā mēs redzam nevis autordarbu, bet gan to, kā to atspoguļo monitors, tā kā skatītāju absolūtajam vairākumam monitori un citi televīzori ir nekalibrēti, tad tās krāsas vai toņus, ko autors ir radījis, skatītājs monitorā neredz..
Citagaisma: Fotogrāfiju nevar izbaudīt uz monitora. Monitorā mēs redzam nevis autordarbu, bet gan to, kā to atspoguļo monitors, tā kā skatītāju absolūtajam vairākumam monitori un citi televīzori ir nekalibrēti, tad tās krāsas vai toņus, ko autors ir radījis, skatītājs monitorā neredz..
aha un kad skaties autora darbu papīra kopijas tad aizņemies arī viņa acis? Katra redzes individuālās īpatnības arī jāņem vērā ja jau vēlies skaldīt matus. Tas gan nenozīmē ka man vienalga uz kāda monitora skatos foto, protams ne. Bet tam ir tik pat liela nozīmē kā katra kopētāja stilam un redzei.
Citagaisma: Fotogrāfiju nevar izbaudīt uz monitora. Monitorā mēs redzam nevis autordarbu, bet gan to, kā to atspoguļo monitors, tā kā skatītāju absolūtajam vairākumam monitori un citi televīzori ir nekalibrēti, tad tās krāsas vai toņus, ko autors ir radījis, skatītājs monitorā neredz..
aha un kad skaties autora darbu papīra kopijas tad aizņemies arī viņa acis? Katra redzes individuālās īpatnības arī jāņem vērā ja jau vēlies skaldīt matus. Tas gan nenozīmē ka man vienalga uz kāda monitora skatos foto, protams ne. Bet tam ir tik pat liela nozīmē kā katra kopētāja stilam un redzei.
Tātad Tev nav vērts rādīt autordarbus, iet uz muzejiem, galerijām un izstādēm. Tu neesi tas, kurš ies uz Luvru, Ermitāžu brauks uz Paris Photo, pirks gleznas, zīmējumus fotogrāfijas vai izdrukas. Tev pietiek ar monitoru un digigrāfiju. Tas nav nekas slikts. Vienkārsi, kā jau iepriekš rakstīju - katram savs.
Citagaisma: Tātad Tev nav vērts rādīt autordarbus, iet uz muzejiem, galerijām un izstādēm. Tu neesi tas, kurš ies uz Luvru, Ermitāžu brauks uz Paris Photo, pirks gleznas, zīmējumus fotogrāfijas vai izdrukas. Tev pietiek ar monitoru un digigrāfiju. Tas nav nekas slikts. Vienkārsi, kā jau iepriekš rakstīju - katram savs.
redzi es neesmu kategorisks šajā jautājumā, eju arī uz muzejiem un izstādēm Bet mājās pie sienas nekarinu neko, ne gleznas ne foto, nepatīk. Man ir laba redzes atmiņa, ja ko interesantu esmu redzējis, tas man "stāv" galvā Nav nekāda vajadzība blenzt katru dienu neskaitāmas reizes garām ejot, kā arī zīmēties un atstāt iespaidu uz citiem ar man galīgi nevaldzina. Esmu pārtraucis arī savus bilžus kopēt un printēt, ja nu vienīgi kāds pasūta.
Fandango:Arī izdrukas uz papīra apskatām katrs citā apgaismojumā. Man foto patīk tieši tā pavairojamības dēļ. Labu bildi grūti sabojāt pat ar šliktu poligrāfiju, to var samazināt, palielināt un tā joprojām izskatīsies labi un interesanti.
Ja tas tā būtu, tad fotomākslinieki necenstos grāmatas drukāt artotipijas tehnikā.
Man pie sienas ir dažas Gleizda oriģinālbildes, pats izdrukāju 20x90 melnbaltu Tatru panorāmu, pasūtīju adbilstoša izmēra rāmi ar paspartū, beidzot atsūtīja, tagat tā bilde jau pāris nedēļas stāv pieslieta pie dīvāna atzveltnes, jo nevaru izdomāt, pie kuras sienas to metrīgo brīnumu kārt.
Schneider:Man pie sienas ir dažas Gleizda oriģinālbildes, pats izdrukāju 20x90 melnbaltu Tatru panorāmu, pasūtīju adbilstoša izmēra rāmi ar paspartū, beidzot atsūtīja, tagat tā bilde jau pāris nedēļas stāv pieslieta pie dīvāna atzveltnes, jo nevaru izdomāt, pie kuras sienas to metrīgo brīnumu kārt.
Tās metrīgās bildes nereti sauc par "tukšo sienu bildēm", kas labi iederoties garāžās, bankās, dažādos Birkertam radtos pieminekļos. Telpās, ko apdzīvo cilvēki, parasti nekarina lielākas bildes par 8x10 un 11x14 collām.
Man gaitenī pie sienas rindā karājās 4 veci puksteņi ar pendeli un bimm-bamm, pēc remonta ar pulksteņiem (8 gb) nokāršu viesistabas sienas , paliek brīva gaitenī. Mēģināšu bildi piemērīt tai.
Schneider:Man gaitenī pie sienas rindā karājās 4 veci puksteņi ar pendeli un bimm-bamm, pēc remonta ar pulksteņiem (8 gb) nokāršu viesistabas sienas , paliek brīva gaitenī. Mēģināšu bildi piemērīt tai.
Laba doma un jāsāk būt uzmanīgam. Man draugam lauku brīvdienu mājā bija veco pulksteņu un gludekļu kolekcija, pa kādiem 20 no katra. Bija pat pulksteņi no tiem laikiem, kad minūšu rādītāju vēl nelietoja. Atrada, uzoda un aptīrīja
Citagaisma: Bildi mosaka nevis, asums, izšķirtspēja vai detalizācija, bet tas, ko autors skatītājam vēlas ar bildi pateikt, ar kādu noskaņu dalīties. . Fotogrāfiju nevar izbaudīt uz monitora. Monitorā mēs redzam nevis autordarbu, bet gan to, kā to atspoguļo monitors, tā kā skatītāju absolūtajam vairākumam monitori un citi televīzori ir nekalibrēti, tad tās krāsas vai toņus, ko autors ir radījis, skatītājs monitorā neredz..
Kaut arī izskatās, ka katrs teikums nāk no savas smadzeņu puslodes, tomēr patiesība lēnām liekas pa plauktiņiem: 1) Asums, izšķirtspēja un detalizācija bildi NENOSAKA: 2) Krāsas, toņi un tas, ko autors vēlas pateikt, bildi NOSAKA.
Tā ir mana pastāvīgā dzīvesvieta, mazpilsētas padumjlaiku abbūve ar 6 simtdaļām, tātad attālumu starp kaimiņiem ap 15 m, visi labi pazīst viens otru un visu kaimiņu mašīnas, diezin vai kāds visu acu priekšā mūķēs vaļā durvis un nesīs uz ielas krāmēt mašīnā milzīgu čupu vecu krāmu, jo nekas unikāls starp tiem pulksteņiem nav. Vienkāršs širpotrebs, kurā vecākie ir ap 19.gs 80.gadiem.
Gan šāja gan DOF cīņā man vienmēr ir bijis ieteikums cilvēkiem - ejiet bildējiet un beidziet teorizēt. Ta ir katra personīga preference un es mūžam mīlēšu filmu vairak par jebkuru digitalu aparātu, paturot prāta to ka visam ir savs pielietojums. Filma ir absolūti bezjēdzīga bildējot korporatīvo ziemassvētku balli pustumsā un digitalais būtu maināms pret kādu smoku veco midformātu kā Mamiya 67 uc kad jābildē dāmas pļavā utt.
Jāzin kad ko izvēlēties visādi citādi tāda jēdzēiena "labāks" nav... manuprāt. Galu galā fotogrāfijā pats pats galvenais ir optika... atkal jau manuprāt.
Citagaisma: Bildi mosaka nevis, asums, izšķirtspēja vai detalizācija, bet tas, ko autors skatītājam vēlas ar bildi pateikt, ar kādu noskaņu dalīties. . Fotogrāfiju nevar izbaudīt uz monitora. Monitorā mēs redzam nevis autordarbu, bet gan to, kā to atspoguļo monitors, tā kā skatītāju absolūtajam vairākumam monitori un citi televīzori ir nekalibrēti, tad tās krāsas vai toņus, ko autors ir radījis, skatītājs monitorā neredz..
Kaut arī izskatās, ka katrs teikums nāk no savas smadzeņu puslodes, tomēr patiesība lēnām liekas pa plauktiņiem: 1) Asums, izšķirtspēja un detalizācija bildi NENOSAKA: 2) Krāsas, toņi un tas, ko autors vēlas pateikt, bildi NOSAKA.
Tā ir Tava patiesība. ..kura arī parāda Tevu izpratni vai tās trūkumu par doto jautājumu.
Citagaisma: Tā ir Tava patiesība. ..kura arī parāda Tevu izpratni vai tās trūkumu par doto jautājumu.
Tur jau tas paradokss, ka tā ir Tava patiesība, kuru PRECĪZI NOCITĒJU. Es zem tās neparakstos. Ja mēs abi runājam vienu un to pašu latviešu valodu, tam tā kā vajadzētu būt saprotamam...
Citagaisma: Tā ir Tava patiesība. ..kura arī parāda Tevu izpratni vai tās trūkumu par doto jautājumu.
Tur jau tas paradokss, ka tā ir Tava patiesība, kuru PRECĪZI NOCITĒJU. Es zem tās neparakstos. Ja mēs abi runājam vienu un to pašu latviešu valodu, tam tā kā vajadzētu būt saprotamam...
Nekur neesmu teicis, ka krāsas un toņi nosaka bildi. Ja proti lasīt, tad atkārtošu vēlreiz, ko par krāsām, toņiem un monitoriem rakstīju - "Fotogrāfiju nevar izbaudīt uz monitora. Monitorā mēs redzam nevis autordarbu, bet gan to, kā to atspoguļo monitors, tā kā skatītāju absolūtajam vairākumam monitori un citi televīzori ir nekalibrēti, tad tās krāsas vai toņus, ko autors ir radījis, skatītājs monitorā neredz." Tu esi sajūdzis divus dažādus citātus par dažādām lietām un izdarījis no tā SAVUS secinājumus, SAVU patiesību. Es līdz pat šim neesmu izklāstījis, kas nosaka un kas nenosaka bildi, fotogrāfiju vai printogrāfiju, taču Tu esi to izdarījis, un nezin kāpēc SAVU viedokli uztiep kā manējo.:-0
Citagaisma, nu ja tā, tad citēju vēlreiz (tas ir no blakus topika) Citagaisma: " Bildi mosaka nevis, asums, izšķirtspēja vai detalizācija, bet tas, ko autors skatītājam vēlas ar bildi pateikt, ar kādu noskaņu dalīties. "
Man nav nekas pret Tavu viedokli, bet ja to pieraksta man, tad gan man ir iebildumi. Jo es uzskatu, ka asumam, izšķirtspējai un detalizācijai IR NOZĪME, jab, ja Tev tā labāk patīk, TAS NOSAKA BILDI. Puse bloga diskusiju ir par to, cik asi vai "skaisti" zīmē objektīvs. Es Tavos tekstos saskatīju lielu pretrunu - krāsām un toņiem IR NOZĪME, asumam un detalizācijai NAV. Par to arī viss cepiens. P.S. Piezīmes par gaumes un sapratnes trūkumu arī sapratu, tāpēc draudzīgi šķiramies. Kā nekā, svētki tuvojas!
Ko jūs peraties?? Arno sen VISU IR SALICIS PA VIETĀM
'' Vēlme tuvināt fotogrāfiju glezniecībai bija raksturīga un aktuāla 19. gadsimta piktoriālistiem un kļuva neaktuāla jau starpkaru periodā, līdz zaudēja savu nozīmi pēc Otrā pasaules kara. Turpretim Latvijas fotogrāfijā šī ieilgusī tradīcija jūtama joprojām, neraugoties uz to, ka starptautiski fotogrāfija piedzīvo vismaz trešo vai pat ceturto paradigmas maiņu kopš piktoriālisma laikiem. Fotogrāfi jau vairāk nekā simt piecdesmit gadu ir orientēti uz fotogrāfijai raksturīgā meklējumiem, nevis citu mākslas veidu (glezniecības, grafikas) primitīvu atveidošanu. Par šo rakstura iezīmi visai skaudri ir izteicies mūsu pašu fotogrāfijas pētnieks Sergejs Daugovišs jau 80. gadu vidū; bet tas, ka tikai fotogrāfija nepastarpināti lieto gaismu un laiku, ir zināms vēl senāk. Jau starpkaru periodā Vācijas Bauhaus universitātes profesors Lāslo Mohoj-Naģs ir norādījis uz fotogrāfijai nozīmīgo informatīvo komponenti, kas raksturo arī šodienas orientāciju uz medija komunikatīvajām īpašībām. Diemžēl pēdējā ceturtdaļgadsimtā tikai neliela Latvijas fotogrāfu daļa ir uztvērusi tik svarīgo fotogrāfijai.''
Rolands66:Ko jūs peraties?? Arno sen VISU IR SALICIS PA VIETĀM
Nabaga študentiņi, kuriem pie šī "profesora" vajadzēs ekšus kārtot... Kā līdzīgu murgu atceros tādu priekšmetu, kā "zinātniskais komunisms", ko manos laikos študentiem bija jāmācās. Štrunts par to mācīšanos, bet nolikt eksāmenu gan bij liela loterija- visvairāk no pasniedzēja garīgā un zvaigžņu stāvokļa atkarīga...
Rolands66:Ko jūs peraties?? Arno sen VISU IR SALICIS PA VIETĀM
Ja jau tas caurkritušais māklerītis ir ko salicis pa vietām, tad jau tur pat tulks nepalīdzēs. ..jo tur salikto nesapratīs ne rakstītājs ne lasītājs, ne licējs, ne skatītājs.
321-:Mana piebilde - filmu laikā vajadzēja iet pēc filmiņas, atīstīt filmiņu - tas šobrīd ir extra čakars un resursu izniekošana.
Ir cilvēki, kuri Tev piekrīt, bet ir un domāju, ka būs vēl ilgi, kuri domā un domās savādāk. Ja cilvēks grib ar savām rokām uztaisīt fotogrāfiju, vai bromoilu, filmiņai neeksistē alternatīvas. Tā, ka daudziem vēl aizvien ir filmiņu un fotogrāfijas laiks.
321-:Mana piebilde - filmu laikā vajadzēja iet pēc filmiņas, atīstīt filmiņu - tas šobrīd ir extra čakars un resursu izniekošana.
Tad jau tu nepazīsti filmas spēku. Čakars ir fočēt ar ciparu un brīnīties par sharping ziepi un plakanu attēlu ko tas dod.Bet mūsu mp3 laikmetā daudzi pat nezina ko nozīmē pa īstam baudīt mūziku.
Monitorā mēs redzam nevis autordarbu, bet gan to, kā to atspoguļo monitors, tā kā skatītāju absolūtajam vairākumam monitori un citi televīzori ir nekalibrēti, tad tās krāsas vai toņus, ko autors ir radījis, skatītājs monitorā neredz..
Bet mājās pie sienas nekarinu neko, ne gleznas ne foto, nepatīk. Man ir laba redzes atmiņa, ja ko interesantu esmu redzējis, tas man "stāv" galvā 
