Bez V. Rīdzinieka, L.Brieža, J.Gleizdas, E.Spura vai l.Tugaļeva. šo vecmeistaru biju palaidis garām(skat. linku www.youtube.com...).
Šeit noteikti forumā apgrozās cilvēki gados ar pieredzi, kuru domājams būtu citiem foruma biedriem aizraujoši uzzināt. Gribu pacelt diskusiju, drīzāk info apmaiņu, par mūsu vecmeistariem (jeb vismaz tiem, kuri izmantoja filmu). Saprotams, tehniski lielie meistari bija ļoti varoši, bet, piemēram, jautājums cik ļoti tika atražota rietumu māksla?
Protams, skatoties no mūsdienām, P.Jaunzema( un ne tikai) fotogrāfijas ietver patētismu, simbolismu, t.i. 20.gs. piederošo, kas tagad vairs nav aktuāli.
Neatradu meklētāju, līdz ar to riskēju, ka šāda tipa diskusija jau ir notikusi...
Par vēsturi ir jādomā un savas tautas meistari ir jāzina. Neesmu motokrosa fans, taču pirms diviem gadiem izdzirdot par Jāni Gleizdu, devos uz Viļaku, lai nevis atdarinātu, bet lai uzmodinātu šarmu kāds meistaram bija tolaik. www.flickr.com... (un 12 uz priekšu)
Lai radoši un informatīvi.
------------------ P.S. Zem foruma saīsnēm ievēroju meklētāju. Temata saturu nekoriģēju.
Redzi Liepājnieki VIENMĒR tradicionāli bijuši TIKPAT spēcīgi kā Rīga un mužām mūžos noritēja cīņa starp Rōgu un Liepāju principā divas neatkarīgas Foto skolas. Jaunzems tās LIEPAJAS skolas budzenieks Principā bija 3 dažādi atšķirīgi centri Rīga ŖIGAS klubs ar Bindi Balodi , Janaiti Kreicbergu un čekas pulkvedi Āķi pie ruļiem , Liepāja Liepājas klubs un Pēreti Jaunzemu un Hubertu Stankeviču , Gunāts Kopštāls , Jānis Lādītis Ogre ar Spuri Ja par profiem tad no Liepājas nāca Uldis Briedis , Valts Kleins . saviukārt 1980 beigās GALVENAIS profu kave bija Ogre un Spuris , no turienes 1980 -90 mijā sākumā nāca 2/3 visu Rīgas mēdiju profu. 1970-80 Topā starp rofiem izteikti bija Jūrmalnieki
Prieks par atbildi! Redz, es biju dzirdējis, ka Rīgas fotokluba biedri esot bijuši naskākie (varbūt neapzināti...) uz Rietumu atražošanu. Vai ir ko teikt šajā sakarā? Provokatīvs jautājums, jāatzīst
gavnovopros:Prieks par atbildi! Redz, es biju dzirdējis, ka Rīgas fotokluba biedri esot bijuši naskākie (varbūt neapzināti...) uz Rietumu atražošanu. Vai ir ko teikt šajā sakarā? Provokatīvs jautājums, jāatzīst
Tu zini varētu jau izklāstīt kas un kā bet ISTI negribas atcerēties veco laiku virtuvi. Man piemēram šermuļi nāk kad redzu dažus "Trīszvaigžu kavalierus" un zinot viņu biogrāfijas no seniem laikiem. Jā Rīgā spieda uz ārzemēm , viņu vadībā bija visiem zināms Čekas štata darbiekieks pulkveža pakapē. Latvija bija savā ziņā "Līdzsvars" Lietuviešiem. Latvijas Rīgas spices čaļi ļoti labi mācēja spēlēt spēles spēlītes ar varu. Vieni ražōja PSRS "Fsādes" spodrināšanai darbus , citi prata izcili labie iekartoties atkal citu struktūru paspārnē , Liepājnieki savukārt bija visai dirsīgi "Kurzemnieki" kas bieži kačaja pravas pie Čekas pukkvežiem , neleca acīs piemēram Armijas izlūkdinesta večiem ko šad tad darīja Čekas aizbildniecībā eošie. Trešā puse vispār atrada galus Maskavā dauzdējās ar aģentūru APN kas bija PSRS armijas izlūkdienesta legāls aizsegs. Visai rēcīgi bija piemēram vietājā Rīgas APN kadra kļauzas uz Maskavu par kaški ar VDK aizbildniecībā esošo "Artistu" gājiemem "Makslas fotografijas laiuciņā ARPUS Latvijas PSR" . Tas viss protams diezgan rēcīgi nāca laukā aŗi ORGANIZĀTORISKĀS lietās. Huberts ar Peteri bieži rīkoja demašus vienkarši ceļoties un ejot prom. Savukārt otra puse izcēlās ar zempaklāja intrīgām no kurām trešo pusi pasargāja gali Maskavas APN
Zin, man kā so so(no angļu val.) jaunajam aizraujoši lasīt, jo teksts ietver cilvēcisko (arīdzen kā sociālo) aspektu, kur sausa info neveido apvārsni. Nudien nezinu cik ļoti jaunajiem interesē šī foto sabiedrības vēsture, bet jāatzīst - auglīga augsne!
Šāds laika šķērsgriezuma skatījums ir parāvis mani gadus divus, trīs. Kā Jaunzems video saka, ka, piem, Padomju laiki veidoja telpu, kur fotogrāfijai nebija iespējams haltūrēt. Saprotiet, cits Domas paveids pašlaik(domāju foto Māksla) aušās, knakstās, reizēm kā nedzīvi rosās un izdodas, kaut atstāj skatītāju tukšuma varā.
Padomju laikā pasākumiem, kuri bija domāti „Izrādīšanai” ārpus PSRS, piegāja ļoti nopietni. Es piemēram tos gandrīz 10 padomju gadus, kurus jau nodarbojos, mācījos Foto PSRS laikā, izgāju tādu PASNIEZDĒJU līmeni, kuru VĒLĀK mācoties ārpus Latvijas trāpījās tik paretam. Redzi kaut kādiem štrunta "Foto mīlētājiem" vairāku gadu garumā lekcijas lasīja profesionāli mākslas zinātnieki, profesionāli mākslas pedagogi, profesionāli mākslinieki, profesionāli kino operatori Makslas akadēmijas un Kondzenes profesori un mācībspēki.. VISI kā viens ar labām akadēmiskām izglītībām kurš Maskavā kurš Pēterburgā kurš pat Berlīnē skolots, tādu pasniedza lielajos foto klubos LATVIJĀ un padomju laikos. Šeit bija Baltija lasīt savas lekcijas labprāt brauca spici Padomju un ne tika SPECI. Pēcāk mācoties tepat pa kaimiņiem man reāli ŽĀVAS nāca gan par zināmā lietām gan pasniedzēju visai pavājo līmeni Ja mūsdienās mums "Talanti" pielūdz Krieviju vai UK, PSRS laikā neko tik "prastu" strādnieku līmeņa te neviens nelietoja Fiška tā ka vēl 1960-70 Gados ŠEIT bija līdzīga situācija ar Eiropu kas pašreiz joprojām ar Krieviju. Liela daļa izglītotu cilvēku joprojām labi runāja vāciski arī Franciski un daudz kopš 1900 sākuma bet jo īpaši pēc 1920 bija gan dzīvojuši, gan mācījušies Eiropā. Daudz radoši cilvēki 1920-50 gadus bija dzīvojuši mācījušies tussējuši pa Eiropu viņiem tur bija gan paziņas, gan skolotāji. Tas principā izzuda, tika 1970 vidū kad vecie apmira jaunie ne mazums aizbrauca. Tad sākās "PSRS FINKTIERS" pirms tam te bija izteikta Eiropas PRIORITĀTE, ko piemēram PSRS drošības struktūras arī izmantoja, sūtot kontaktēt ar Pasauli Latvijas autorus ar viņu LĪDZĪGI kā Eiropa redzējumu pieredzi. Biški strjoms iestājās, kad uz rietumiem aizmuka Imants Lešinskis, viens no kultūras sakaru kurētājiem. Bet tad jau viss bija gana, labi iestrādājies, un pievilkt skrūves īstu vairs nevarēja. Latvija ar Eiropu vēl 1960-70 bija praktiski Viena skola labi sapratās, sevišķi Vāciju un USA.
Mums jau Liepājas klubam tomēr labi, ka ir tādi vecmeistari blakām un vēl pie veselības Kopštalam 82 g. Jaunzems arī jau labu laiku 8 desmitā mīt, Tīre ar savām aktivitātēm pārsteidz .................. vecos turam cieņā un tas ir baigi labi ka ir 3-4 paaudzes kopā, bieži psatrīdamies, parīvējamies , darbojamies , bet gala rezultātā šis tas notiek un ir jau arī šādi tādi rezultāti
Tante:Mums jau Liepājas klubam tomēr labi, ka ir tādi vecmeistari blakām un vēl pie veselības Kopštalam 82 g. Jaunzems arī jau labu laiku 8 desmitā mīt, Tīre ar savām aktivitātēm pārsteidz .................. vecos turam cieņā un tas ir baigi labi ka ir 3-4 paaudzes kopā, bieži psatrīdamies, parīvējamies , darbojamies , bet gala rezultātā šis tas notiek un ir jau arī šādi tādi rezultāti
JĀ tā ir, par cik sanācis mācīties gan vairākās skolās gan pie daudziem meistariem tad viss efektīgāk, protams, ir mācīties no profesionāli PIEREDZĒJUŠA zinoša meistara , vēlams lielīga lai grib arī parādīt. TAČU visefektīgāk tas ir, ja tev apakšā ir profesionāla skola, tad ATRĀK racionālāk saproti kas tieši JAIEMĀCĀS no meistara Būtībā izšķirošais ir PIRMAIS solis, kur sāc apgūt prasmi, TALĀK ja pirmais solis veiksmīgs gana saturīgs TURPINĀJUMS jau ies pieaugošā secībā. Ja pirmais solis bijis NĪKULĪGI piemēram, kādi sūda ātrie kursiņi pie ambicioziem nejēgām iesācējiem bez kādas pieredzes ,arī TURPINĀT visdrīzāk būs mazas izredzes ko sakarīgu iegūt. Jā Liepājas mafija tas VISOS laikos bijis SPĒKS, pilnīgi autonoms neatkarīgs no Rīgas, viņu kašķi leģendāri. Pie tā ka Rīga ilgus gadus pēdējās desmitgadēs bijuši ĻOTI vāja, lai neteiktu nožēlojama. LIEPĀJA arī ir vienīgā vieta, kur viss joprojām notiek ar VĒRIENU un saturīgi. Man prieks par to. Pilnīgi atklāti saku nekas tuvāk par Talsiem-Kuldīgu-Liepāju šobrīd nav neko daudz vērts.
Nu rauj vells,nerunāsim par KGB,lai gan skaidrs,ka bez tās neviens krievu laikā uz rietumiem nebrauktu lai kadā statusā.Un arī savus dižos darbus uz turieni nesūtītu.Nerunājot jau par ārzemju "draudzības biedrības" štata fotogrāfiem.Man uzkrīt cita manuprāt tomēr ne visai veselīga to laiku štelle.Tas pats Jaunzems nesen pa TV stāstīja,ka viņi no Liepājas gada laikā sūtījuši bildes uz kādiem 50 konkursiem ārzemēs.Tobiš katru nedēļu praktiski.No Rīgas jādomā vēl vairāk.,es tur redzēju pat tādu kā lielu tabulu uz sienas.Vertikāli autoru vārdi,horizontāli konkursi un valstis,bet tabele pilna ar krustiņiem-kur nu kurā darbi iazsūtīti.Tā kā tāds sports iznāk-kurš vairāk, tāda kā pavairošanas darbnīca.Un pēc tam medaļu žvadzināšana kā kara veterāniem līdz pat mūsdienām,es da es!"Piemirstot"pateikt,ka FIAPs ir amatieru organizācija un nebūt nav vienīgā un augstākā fotoinstitūcija pasaulē.Nenoliedzu,ka savam laikam tie darbi tiešām bija augsta klase,bet šāda dzīšanās pēc slavas un atzinības kaut kā nesajūsmina.Vēl bēdīgāk vecmeistariem,lai viņi man piedod,ir ar saprašanu,ka laiki mainās un nekas nav mūžīgs.
Prieks lasīt! Nesen bija laiks iegriesties LNB uz 5. ekspozīciju izstādei "Patība. Latviešu laikmetīgās mākslas vēsture". Tur redzami pāris E.Spura un I.Rukas darbi. Kas interesanti, tad pirmais teikums, aprakstot I.Ruku, ir sekojošs, citēju: "Inta Ruka (1958) ir pelnīti pasaulē vislielāko oficiālo atzinību guvusī Latvijas vizuālā māksliniece." Teikums samežģīts, jo īpaši dēļ vārda "pelnīti". To uztvēru kā aizbildinājumu, jo it kā ne jau dēļ tā, ka bija E.Spura sieva, viņa ir izdevusies māksliniece Komiski kurators samežģījies, pasmaidīju.
viecha:bet šāda dzīšanās pēc slavas un atzinības kaut kā nesajūsmina.Vēl bēdīgāk vecmeistariem,lai viņi man piedod,ir ar saprašanu,ka laiki mainās un nekas nav mūžīgs.
viecha:!"Piemirstot"pateikt,ka FIAPs ir amatieru organizācija un nebūt nav vienīgā un augstākā fotoinstitūcija pasaulē.Nenoliedzu,ka savam laikam tie darbi tiešām bija augsta klase,bet šāda dzīšanās pēc slavas un atzinības kaut kā nesajūsmina.Vēl bēdīgāk vecmeistariem,lai viņi man piedod,ir ar saprašanu,ka laiki mainās un nekas nav mūžīgs.
Plaģiators!!!
Arkons: Runājot par Rīdzinieku un Gleizdu, neraugoties uz manu cieņu pret viņiem, jāsaka, ka kopš tā laika ir būtiski mainījusies attīstības paradigma. Pie kam, arī viņu laikā tā bija vairàk amatniecības līmenī, kas protams nav slikti, bet nav arī labi.... EFIAP ir amatieru organizācija, ne velti pieminēju profesionālās mākslas konkursā iegūtu 2. vietu. Tam ir tik tiešam citādāka nozīme un svars.
Arkons: Pagājušā gada Kauņas Fotozvaigznes portfolio skatē absolvente ieguva 2.vietu. utt. un tjp.
Nezināju, ka A.A ir čekists. Jo 80-desmitajos viņš bija arī Salacgrīvas fotokluba vadītājs (iespējams erzac). Bet tolaik salacgrīvieši itin naski pa kādai medaļai pasaulē pelnīja- Mitrevics,Skujiņš, P.Dārziņš. Pārsvarā vienkārši lauku vīri, bet ar savu skatījumu.
sinliv:Nezināju, ka A.A ir čekists. Jo 80-desmitajos viņš bija arī Salacgrīvas fotokluba vadītājs (iespējams erzac). Bet tolaik salacgrīvieši itin naski pa kādai medaļai pasaulē pelnīja- Mitrevics,Skujiņš, P.Dārziņš. Pārsvarā vienkārši lauku vīri, bet ar savu skatījumu.
Kā man patīk (riebjas) "savs skatījums". Tas skan, kā "tam ir īpašas vajadzības un tam ir jāpalīdz". Man rādās, ka skatījumam ir jābūt vienīgi tādam, kas ar vizuālo tēlu palīdzību spēj izstāstīt - radīt pareizo noskaņu. Savs skatījums ir arī idiotam>>>
Sapratu Valdiņ, tev skatījums kā idiotam. Nepārdzīvo, katram gadās sūrās dienas. Saņemies. Būtu padzīvojis 80` saprastu. Daudz aicināto, maz izredzēto.
Vot tieši šitādas bildes izraisa vēlmi uzlikt nikolaju visai tai fočēšanas lietai.Varētu jau teikt,ka te puikas tikai ākstās un ne jau visi tik stulbas bildes spaida un tā būs taisnība.Bet man liekas,ka šāda pieeja un attieksme lēni un pamazām kļūst par meinstrīmu.
sinliv:Nezināju, ka A.A ir čekists. Jo 80-desmitajos viņš bija arī Salacgrīvas fotokluba vadītājs (iespējams erzac). Bet tolaik salacgrīvieši itin naski pa kādai medaļai pasaulē pelnīja- Mitrevics,Skujiņš, P.Dārziņš. Pārsvarā vienkārši lauku vīri, bet ar savu skatījumu.
Kautko baigi jauc , viņi abi ar Maiju 1970 jau Rīgā dzīvoja bet nāk viņš no Ēdoles tur šam dzimtas mājas un bračka krogus kontrabasa raustītājs kurš kūrēja krogus muziķus tur mita vēl nesen. Vispār rietumos iznāca daudz visādu grāmatu kuras par LV "Klultūras dzīvi" rakstīa visādi pārbēdzēji . Salevenākais laikam bija Imants Lešinskis, bijušais Latvijas PSR kultūras sakaru komitejas ar tautiešiem ārzemēs priekšsēdētājs Imants Lešinskis, 1978, ASV, PSRS pārstāvniecības darbinieks ANO pieprasīja politiskā patvēruma ASV. Pirms šo visai operatīvi novāca šis paspēja uzrakstīt visai interesantus memuārus tādus Marģera Zarina stilā , saucas "Kalpības Gadi" tur visai datalizēti aprakstītas Kuļturas un maxslas štelles Padlatvijā 1940-1980 ar uzvārdiem detaļām un īstajām biogrāfijām Tāpat 1990 sākumā viens no visslavenākajiem Latvijas PSR foto teorētiķiem Gunārs Birkmanis pievērsās rakstniecībai iznāca "Fotogrāfisjās piezīmēs", bet par Atmodas laiku – dienasgrāmatā "Cerību un vilšanās gadi", ļooti smalki aprakstīja daudzus patiesos biogrāfijas faktus un kērjēras posmus par LATVIJAS PSR Lielmāksliniekiem un nopelniem bagātajiem. Istenībā viņš detalizēti aprkstīja arī manis un daudzu cienījama vecmaistara biogrāfiju kurš pēc patiesās biogrāfijas izrādijās brīnumainā kartā izdzīvojos čekas slepkava bij nacionālos partizānus pa mežiem tvarstījis pēc kara. BET man vienkarši ir cieņa pret viņa gribasspēku un mērķtiecību , cits zināms dzeks līdzigā situācijā tik pēc afgāņiem vienkarši pakarās. Piemēram manis arī ļoti cienīts cilvēks no kura esmu daudz mācijies Jānis Kreicbergs ļoti filigrāni prata stradāt ar šim lietām. Viņš prata ļoti abpusēji izdevīgi izmantot "Orgānus" savā un kas būtiski arī čomu labā , tieši ar viņs gādību ar uzradās Āķis kā tiešais "Uzraugs" stūrētājs kas ļava pašiem nepīties ar "Istādēm" bet atstāt šis lietas viņu pašu darbinieku ziņā. Tad nu Aivars šiem nodrošināja arvalstu izstādes un braukāja apkārt pa malu malām. Tā teikt "Iegansts" bija foto viņa plašajiem kruzīiem pa pasauli. Latvijā tādi bija tik divi Ākis un Grobmans katrs no sava konkurējoša kantora Liepājnieki kā kārtīgi Kurzemes pipuki regulāri meklēja kašķi ar šiem , šiem vienmēr bija savs un galējais viedoklis .
Principā bija 3 dažādi atšķirīgi centri Rīga ŖIGAS klubs ar Bindi Balodi , Janaiti Kreicbergu un čekas pulkvedi Āķi pie ruļiem , Liepāja Liepājas klubs un Pēreti Jaunzemu un Hubertu Stankeviču , Gunāts Kopštāls , Jānis Lādītis 
Man uzkrīt cita manuprāt tomēr ne visai veselīga to laiku štelle.Tas pats Jaunzems nesen pa TV stāstīja,ka viņi no Liepājas gada laikā sūtījuši bildes uz kādiem 50 konkursiem ārzemēs.Tobiš katru nedēļu praktiski.No Rīgas jādomā vēl vairāk.,es tur redzēju pat tādu kā lielu tabulu uz sienas.Vertikāli autoru vārdi,horizontāli konkursi un valstis,bet tabele pilna ar krustiņiem-kur nu kurā darbi iazsūtīti.Tā kā tāds sports iznāk-kurš vairāk, tāda kā pavairošanas darbnīca.Un pēc tam medaļu žvadzināšana kā kara veterāniem līdz pat mūsdienām,es da es!"Piemirstot"pateikt,ka FIAPs ir amatieru organizācija un nebūt nav vienīgā un augstākā fotoinstitūcija pasaulē.Nenoliedzu,ka savam laikam tie darbi tiešām bija augsta klase,bet šāda dzīšanās pēc slavas un atzinības kaut kā nesajūsmina.
Vēl bēdīgāk vecmeistariem,lai viņi man piedod,ir ar saprašanu,ka laiki mainās un nekas nav mūžīgs.
