Laba zina. sigma izlaida Art serijas jaunu objektīvu - Sigma 24mm F1.4 DG HSM Art www.dpreview.com...
bet gribejas parunaat par taa pielietojumu. Pirms man nebija 24mm, par to sapnoju, bet liidz ko nopirku, palietoju nedaudz un taa arii staav plauktaa katram gadijumam un pa retam izvelku paspeleeties.
uzdevu jautajumu kam tad vajag 24mm 1.4 ? kapeec sigma tresho ART gaishu fiksu izlaida tieshi 24mm nevis 85mm ?
F 1.4 var nodereet vai nu blūriņam (bet tad ir par platu ), vai sliktos gaismas apstākļos. par to mees arii sapiķojam lielo cenu lai buutu 1.4. reportažai ? kad pameginaaju to tad saprat ka pa daudz kroplo cilveekus gan malaas, gan kadra apakšā. civleekus tik taa paspeleeties kaa ar fisheyu. reāli noder tikai naktī vai tušās telpaās fočet pilsētas skatus, dabu, interjeru tumshas telpas. dahzreiz reportaazhu sliktos gaismas apstaaklos kur koplaanu jaapanem, bet tad arii tik rets pielietojums, leeca tomeer smaga un liela. kaa arii koplaanus mieriigi var ar 1/20 no rokas nofocheet un tur 1.4 isti nevajag. dabas skatiem ? dienai 1.4 nevajag. no visiem fiksiem es dievinu 28mm. gan der portretiem, nav vairs tik plats un nekroplo tik shausmiigi. peec tam iet 35mm, tad 50mm, tad 85mm un tikai tad retos gadiijumos vajag 24mm vai pat 20mm.
Kāda Jūsu pieredze ? kāds tad pielietojums 24mm 1.4 ?
Manupŗāt : Par 85mm - nebūs ART tik drīz. Jo 1. Sigmai jau ir salīdzinosi nesen uzražots tipa High End stikls ~800eur cenā... Un Art versija absolūti izcirstu robu parastā tirdzniecībā. 2. Pēc pašreizējas aritmētikas ART versija maksā pusotru līdz divas reizes dārgāk kā parastā... Un tas nozīmētu ~1400eur un uz augšu .. un tas jau ir pāri ( tfu, tuvu) Canon 85mm f/1.2 ... riskanta cena...
par 24mm .. specifisks, noteikti nebūs tāds dižpārdoklis kā 35/50mm , bet gan jau atradīsies klientūra
1.4 platleņķis der tusiņiem, lai neizmantojot zibeni, blieztu pa saviem čomiem un iegūtu inčīgus attēlus, kuros attēlotie personāži tuvumā līdzinātos multfilmu varoņiem Katrā ziņā par lieku nenāk, bet, ja paredzēts bildēt tikai dabu, ēkas, interjeru, tad 1.4 nav vajadzīgs...
P.S. Un vēl, neskatoties uz plato leņķi, ja fokusējamais objekts atrodas tuvu, šis lielais diafragmas atvērums nodrošina diezgan smuku fonu, ko nevar panākt ar objektīviem, kuriem minimālā F skaitļa vērtība ir lielāka. Sīkums, bet bilde izskatās inčīgāk
... reportāžām telpā, ārā sliktos gaismas apstākļos no rokas . Kombinācijā ar bodiju, kuram lietojami lielie ISO, vienkārši labs. Pieļauju, ka pie 1.4 tas būs tikpat ass kā 35 mm 1.4
Kad man bija C 24-70 f/2.8, konstatēju, ka lielais vairums sabildēts tieši uz 24mm. Pajēmu patestēt 24mm fiksu un tomēr izšķīros par labu 35mm f/2 IS USM un esmu jau iemācījies domāt šajā fokusa attālumā. Iespējams, ka pro fotogrāfiem 24/1.4 ir vajadzīgs, es naktīs timelapse netaisu, man nevajag
Fandango:problēma ir nevis cenā vai pielietojamībā, bet tajā, ka visus šos smagos objektīvus nevar iznēsāt reportāžās līdzi un pagūt pietiekami operatīvi nomainīt pat uz diviem korpusiem. Sanāk 24 un 50mm vai 35 un 85mm komplekts, atkarībā no telpas lieluma.
...bet vai tad 24/1.4 vai 35/1.4 ir domāts reportāžām
SUPER! Jau ilgu laiku mēģinu atrast veidu, kā racionalizēt 24mm L objektīva iegādi.. Bet kaut kā grūti tādu summu atvēlēt izpriecām, tagad būs daudz vieglāk.
SUPER! Jau ilgu laiku mēģinu atrast veidu, kā racionalizēt 24mm L objektīva iegādi.. Bet kaut kā grūti tādu summu atvēlēt izpriecām, tagad būs daudz vieglāk.
Ja ar šādu pieeju pērk degvīnu (vienalga kādu, ka tik cipari 0.5L & 40grādi atbilst) var sanākt visādi - ar optiku jau tie paši vēži.
es brīnos un nevaru saprast kur Sigma atrada veidu uztaisiit asaaku un leetaaku objektiivu par CAnon un Nikon originaalajiem? varbuut fiziki un mehanki var paskaidrot ? daudzi raksta un shaubaas par sigmas ilgmuuzhiibu, jo ieprieksheejie sigmas objektivii ir sliktaak uztaisiiti par originaalajiem Canon un Nikon.
andre:es brīnos un nevaru saprast kur Sigma atrada veidu uztaisiit asaaku un leetaaku objektiivu par CAnon un Nikon originaalajiem? varbuut fiziki un mehanki var paskaidrot ? daudzi raksta un shaubaas par sigmas ilgmuuzhiibu, jo ieprieksheejie sigmas objektivii ir sliktaak uztaisiiti par originaalajiem Canon un Nikon.
Cenu ietekmējošie ražošanas posmi: - ieguldītās izstrādes izmaksas R&D, te var izmantot to faktu ka citas kompānijas ir tērējušas un ieguldījušas un atliek tik nokopēt/pilnveidot. Patiesībā dārgākā pozīcija ražošanā. - izejmateriālu veids - ražošanas procesu/iekārtu kvalitāte - produkta kvalitātes kontrole ražošanas procesā un paša gala produkta kvalitātes kontrole
To ka sanāca ass tas objektīvs, iespējams paši sigmas inženieri brīnās.
Tā skatot kurā posmā ko var saekonomēt un tā to cenu dabū uz leju.
andre:es brīnos un nevaru saprast kur Sigma atrada veidu uztaisiit asaaku un leetaaku objektiivu par CAnon un Nikon originaalajiem? varbuut fiziki un mehanki var paskaidrot ? daudzi raksta un shaubaas par sigmas ilgmuuzhiibu, jo ieprieksheejie sigmas objektivii ir sliktaak uztaisiiti par originaalajiem Canon un Nikon.
Atbildēt varēs tikai autori. Mēs varam paskatīties uz konstrukciju un gudri patrīt mēles. Kaut arī vispārīgie aberāciju un kropļojumu kompensēšanas paņēmieni visiem inženieriem ir labi zināmi, lēcu veidu un izvietojuma variantu skaits tik un tā ir praktiski bezgalīgs. Jebkurš labs objektīvs ir konstruktora radoša veiksme, kas nenāk bez talanta un neskaitāmu prototipu izgatavošanas pirms gala varianta. Tas ir tas pats, kas Stradivāri vijole vai Damaskas zobens. P.S. Sigmas objektīvi ir tieši tikpat ORIĢINĀLI kā Canona un Nikona.
GunarsII: ...Stradivāri vijole vai Damaskas zobens.
Par Damaskas tēraudu ir sacerētas leģendas, bet īstenībā tas nav nekas īpašs un mūzdienās jau sen ir pārvērties par širpotrebu. Jebajā var nopirkt Damaskas asmeņa sagatavi un iššmirģelēt sev tuteni, kādu vien uziet.
GunarsII: ...Stradivāri vijole vai Damaskas zobens.
Par Damaskas tēraudu ir sacerētas leģendas, bet īstenībā tas nav nekas īpašs un mūzdienās jau sen ir pārvērties par širpotrebu. Jebajā var nopirkt Damaskas asmeņa sagatavi un iššmirģelēt sev tuteni, kādu vien uziet.
Tā droši vien ir. Bet šī tērauda noslēpums pastāvēja ilgu laiku. Ar mūsdienu fizikas un ķīmijas metodēm nebija grūti atšifrēt sastāvu un struktūru. Daudz grūtāk bija uzminēt KĀ TĀ IR IEGŪTA. Ar objektīvu tieši tāpat, atkārtot kaut vai šo Sigmu nebūtu tehnisku problēmu, tikai juridiskas (tas ir patentēts). Es runāju par to, ka gan izcila objektīva, gan tērauda radīšana ir liela talanta un darba izpausme.
Damaskas tērauda iegūšanas princips jau nav sarežģīts un bijis zināms vienmēr. Vienīgi tas ir tik pat plašs jēdziens kā "parasts naža tērauds"
Mūžīgie meklējumi - viegli ir uztaisīt nazi kurš nelūzt (bet būs mīksts un neass) un viegli ir uztaisīt tādu kurš būs ass, bet lūzīs. Pats cietā un mīkstā rupjas samaisīšanas princips dod tikai smuko "Damaskas rakstiņu", bet labas īpašības automātiski negarantē. Netā nopērkamie Damaskas raibuļi ir daudz sūdīgāki par jebkuru vidējas cenas (ap 150-200eur) zviedru vai šveiciešu armijas nazi.
Tā ir veca pasaka un pasakas tautai tāāāā patīk... no sērijas par labo zenītu utt.
Acīmredzot, sliktu salīdzinājumu esmu izvēlējies. Bet varbūt arī nē! Sajaukt cietu ar mīkstu ir laba doma. Kas ir optiskais duplets, to arī zin katrs optiķis, augstāk parādītajā Sigmas 24/1,4 shēmā tādi seko viens aiz otra. Tad tikai uz priekšu, bišķi jāpakombinē un objektīvs gatavs.
P.S. Damaskas tērauda sarežģītā vēsture: en.wikipedia.org... www.nytimes.com... Otrajā rakstā tehnoloģiskā procesa atšifrēšana tiek datēta ar 1981. gadu. .Liels raksts ir "Scientific american" 1985.g. febr. numurā. Galvenā un visgrūtāk uzminamā lieta bija neloģiski zemā kalšanas temperatūra. Fotobloga ekspertu arī tuvumā nebija, tāpēc tāda kavēšanās... Bet ar savu piemēru es nebiju domājis ārējo pazīmju - rakstainās struktūras atdarināšanu visādās "krutkās" Tērauda speciālisti bija, a kur vijolnieki?
Maris:Netā nopērkamie Damaskas raibuļi ir daudz sūdīgāki par jebkuru vidējas cenas (ap 150-200eur) zviedru vai šveiciešu armijas nazi.
nu jopcik kvalitatīvus damaskas tērauda nažus nav jāpērk netā bet jāpasūta pie kalēja, piemēram mūsu pašu Jāņa Nīmaņa Un armijas naži, lai cik kvalitatīvi tie nebūtu maz piemēroti kam citam kā cilvēka nogalināšana, tiem pamatā jāspēj iziet caur nemetāla bruņuvestēm, plānākām kaskām un nesalūzt pret kauliem. Piemēram medniekiem tie nafig neder, ar tādiem nenodīrāsi zvēru. Pavāriem ar tādi neder, kokgriezējiem ar, katrai vajadzībai savs nazis
Nav tajā tērauda vēsturē nekā sarežģīta. Eiropā ātri vien atklāja labākas tērauda šķirnes, tādēl arī apkārt klīda tikai pasaciņas par austrumnieku zobeniem, kuri it kā cirta pušu visas bruņas. Kas ir optiskais duplets, ahromāts vai? 1950.gada grāmata par fototehniku:
Negribas meklēt citas grāmats, bet neesmu tādu terminu dzirdējis, arī gūgle neko neuzrādīja.
Armijas nazir ir ļoti plašš jēdziens, cilvēka nogalināšanai domāts tikai krievu Mosina šautenes adatveida durklis, bet pat tam bija plakans gals, kurš bija domāts par skrūvgriezi. Mauzera naždurkļiem jau WWI laikā bija sapieru varianti ar zāģi mugurpusē, angļu Enfīldiem - mačetes veids, ar kuru varēja cirst krūmus, ar modernajiem var gan kniept drātis, gan zāģēt metālu. Par ekipējuma nažiem nemaz nerunāsim, tur ir gan Victorinoxa salieceņi, gan Leatherman un SOG multitūļi. Spānijas armijas saliecenis:
P.S. Bļāviens, dzeltenbrūns fons, abgaismoc ar luminiscento galda lampu - WB pilnīgi nav noregulējams.
Aha es ar laikam izvēlētos vaarda nazi ja man vajadzētu tādu universiālo, lai gan esmu iecienījis vienasmeņa saliekamos ar asmeņa fiksatoru. Toties šneiders sev spētu izraut sāpošu zobu ja nokļūtu uz neapdzīvotas salas
Tas man ir mašīnā. Kad vēl bija vecais Opelītis Corsa, tam bij parastais pārtraucējs, kontakti švaki, bardačokā bija līdzi jauni. Kad pie Klidziņas sāka raustīties, apstājos ceļa malā, ar šo nazi nomainīju kontaktus un aizbraucu tālāk. Tagadējai mašīnai pacel haubi un nevella nevar saprast, kas tas tāc, kas tur apakšā.
Tavam oficiantam tomēr štrumentu pietrūkst. Pareizais ir šis:
Var uzsmērēt uz maizes margarīnu un ir pat dakšiņa, ar ko izķeksēt no burkas marinētu grebēzi.
Var uzsmērēt uz maizes margarīnu un ir pat dakšiņa, ar ko izķeksēt no burkas marinētu grebēzi. vai tad Ladgalē ēd margarīnu? fui Kurzemē gan tikai sviestu
Schneider: "Nav tajā tērauda vēsturē nekā sarežģīta. Eiropā ātri vien atklāja labākas tērauda šķirnes, tādēl arī apkārt klīda tikai pasaciņas par austrumnieku zobeniem, kuri it kā cirta pušu visas bruņas."
Ja jau tik dziļi ejam, tad jāatzīst, ka tāpat kā objektīvos, tā arī zobenos pasaules līderi ir japāņi. Objektīvos gan spēcīgi stāv pretī vācieši, bet japāņu samuraju zobeniem nelīdzinās neviens. Tie tiek kalti, kamēr garums dubultojas, tad pārlocīti uz pusēm un atkal kalti līdz divkāršam garumam. Un tā ar japānisko fanātismu līdz pat 32 (!!!) reizēm. Bloga eksperti, protams, saprot, ko tas nozīmē metāla struktūrai, pārējiem pateikšu. Metāls ir polikristāliska viela, kura īpašības ārkārtīgi ietekmē apstrādes tehnoloģija. Ar kalšanu atsevišķie kristalīti, pirmkārt, tiek noorientēti garākās ass virzienā. Otrkārt, metāla kristāliem atšķirībā, piemēram, no dārgakmeņu kristāliem var mainīt formu tos nesagraujot. Kaļot notiek arī kristalītu formas maiņa. Rezultātā pēc 32 pārkalšanām samuraju zobena iekšējā struktūra ir līdzīga koka vai bambuka nūjas šūnu struktūrai - atsevišķās šūnas vai kristalīti ir ļoti gareni, orientēti zobena garenvirzienā un cieši "salīmēti". To nevar pārlauzt un tas ir garenvirzienā atsperīgs/elastīgs, bet cietību, savukārt, nodrošina pareizs sastāvs, rūdīšanas un kalšanas režīmi.
Visu cieņu bloga zobenu meistariem, mana māka ir krietni pieticīgāka - varu tā uztrīt Victorinoxa kabatas nazīti, ka ar to var nocirst brīvi karājošos matu, bet ar lielo Fiskars skaldāmo cirvi - skūt spalvas no rokas. Bet tas notiek ar jau gataviem isstrādājumiem, tādēļ to materiālu arī uzskatu par asmeņu metalurģijas pilnību. Par visādiem damastiem un japāņu zobeniem man nav nekādas sajēgas, tādēl tas jūsējais apjūsmošanas priekšmets man ir pie kājas.