Es ar krievos komjauniešos iestājos.Pēc tam,kad biju dabūjis pa muti par nepareizu atbildi uz jautājumu "vai negribi iestāties".Ko es tur jaunais sajēdzu?Šis prasa un es pateicu,ka nē negribu vis.Uzreiz ar kulaku purnā un kad piecēlos biju jau pārdomājis,ka tomēr gribu gan būt labāko vidū.Bet nu nav liela bēda-mājās pārnākot momentā pats arī izstājos un aizmetu to apliecību nafig.
Kā tas tev izdevās? Pie mums šajā ziņā bija ļoti labi nostādīta sistēma - jepkurā gadījumā, kad vajadzēja pierakstu, pirms tā bija jāstājas vojenkomata usskaitē, bet tie svoloči ņēma savējā tik tad, kad esi piereģistrējies rajkomā komsomola. Tātad - kamēr nebūsi ispildījis to, kas (teorētiski) nebija obligāts, nevarēji izdarīt to, par ko jau varēji smagi norauties.
Skaidrs,ka tā.Es uzstājos vojenkomata uzskaitē kā komjaunietis,pierakstījos bet uz nekādu komjauniešu uzskaiti nesūtīja.Kad sāku šancēt,man protams bija pieraksts,bet šeptē atkal teicu,ka neesmu komjaunietis.Vot i visa gudrība.Tas bija Saldus rajonā.Pēc tam atnācu uz Rīgu un šancēju popovenē.Un tur vienreiz atsūtīja cedeli gan no komjaunatnes ,ka kaut kas neesot lāgā ar manu partijas piederību.Bet tad jau es biju vīrā un pa telefonu pateicu komisāriem,ka ja jau neesmu uzstājies uzskaitē,tad neesmu gribējis.Tas arī viss.Vairāk mani netraucēja.Nekāds disidents jau nebiju.
atnāca vīriņš uz uteni notirgot grāmatu ar smukām bilžām, tīri labā stāvoklī, tikai čut ieplīsusi. Sāka gaidīt pircēju, kā tūliņ saskrēja bars veču, sasēda visapkārt un sāka skaļi tērgāt par sīvajiem, hoķi un armiju. Kad šiem palūdz, vai tad nevar iet tusēt uz citu vietu, traucējot tak tirgoties, tad šamie atbild ka nevajag satraukties, viņi ar savu kņadu tik piesaistot grāmatas pircēju barus
Bet kas tad te vēl ir bez šitās muldēšanas?Nu vēl čats.Nu ko citu te lai vēl dara?Var pirkt-pārdot un kaulēties par desmit eirām uz priekšu vai atpakaļ.Var sakrāmēt paķīk un trīs pieciniekus pie visām kartiņām pēc kārtas,ja kādam no tā labāk paliek.Mani diez ko tas neaizrauj.
Ko es tur jaunais sajēdzu?Šis prasa un es pateicu,ka nē negribu vis.Uzreiz ar kulaku purnā un kad piecēlos biju jau pārdomājis,ka tomēr gribu gan būt labāko vidū.
Tas bija Saldus rajonā.Pēc tam atnācu uz Rīgu un šancēju popovenē.Un tur vienreiz atsūtīja cedeli gan no komjaunatnes ,ka kaut kas neesot lāgā ar manu partijas piederību.Bet tad jau es biju vīrā un pa telefonu pateicu komisāriem,ka ja jau neesmu uzstājies uzskaitē,tad neesmu gribējis.Tas arī viss.Vairāk mani netraucēja.Nekāds disidents jau nebiju.
