Pārdodu ''The complete pirelli calendars''1964-2007 grāmatu (Cietie vāki) Grāmata ļoti labā stāvoklī vienīgais ieplīsis plastmasa aizsargvāks Šeit cenas jaunām un lietotām www.amazon.com...= Ja ir intrese piedāvājat cenu
Pirelli jautrs izdevums Man joprojām ir tas eksemplārs ko daži psihi uzdāvināja Vīķei Freibergai , viņš nummurēts ja kas un praktiski ar baigo maxslu ne plikiem skuķiem
vlado:Tā varētu būt....pa 3,07 bija "Kristāls", tādā pat pudelē kā "Stoļičnaja"
Kristāls pa 3,07 bija 60-to gadu beigās (toreiz arī pirmo reizi mūžā pagaršoju šņabi vidusskolas laika lauku ballītē... (bik lētākais variants bija, ja nemaldos 2,87 rub. , "Moskovskaja")
70-to gadu sākumā šņabim bik pacēla cenu un populārākais cipars kļuva jau minētais 3,62 rub. par "koļenvalu" (kloķeni) dēļ raksturīgā burtu izvietojuma uz šiltes.
Pievienojos nostaļģijai... arī vēl paspēju pa 3,62 nogaršot skolas laikā... bija kāreiz cenu maiņas laiks un mūsu mūzikas pasniedzējs, kad bija klasei jasāk reizē dziedāt atskaitīja šādi: trīs, null, septiņi! Bet! Ko jūs neesat baudījuši, tad mums ziemeļos 75.gadā bija jālieto šāds (atradu pat bildīti): cena tur bija 10,50 rubuļu, kā šodien atceros, un labs!!! Atceros, kā pa puskruškai zalpā izmetām un no tušonkas bundžas uzkodām... ārā, sniegputenī, mīnus 40 grādi, kādi nu apstākļi atļāva... rōmantika...
Grāmatām ar šņabi ir tiešs sakars! Mēs studentu gados daudz lasījām grāmatas, pēc tam nodevām vāciņus, kai vēl kādu grāmatu iegādātos un lasījām atkal.
Spasibo parķiji rodnoi Čto stala vodka dorogoj Uverjajem Brežņeva-piķ buģem po prežņemu 307.un 312. standartu atceros,bet tad vēl neuzdrošinājos.Karjeru sāku pie atzīmes 3,62 un aizgāja līdz cēnerim un krietni pāri laikos,kad bija tas liegums un taloni.Precīzi cipari tur vairs neko nenozīmēja-viss sajuka.Bija kaut kāds kvarts par polšu centrālā universālveikala pagalma noliktavās.Jeb tas bija krogā pie oberiem?hvz.A cik tagad velk bodē šnabis nemaz nezinu,jo nelietoju stipros.Tikai vinčiku vai alu dažreiz.
vlado:Dzeramo spirtu kolēģis atveda 80.gados no komandējuma uz kautkādu katlumāju iekārtu ražošanas rūpnīcu aiz Urāliem, tai pudelei gan bija zila šilte
Es atvedu uz mājām no Urengojas 3L burku ar "Спирт этиловый питьевой 3л" Kā es viņu vedu man šo iepina klūgu grozā un avizēs ietina
viecha: A cik tagad velk bodē šnabis nemaz nezinu,jo nelietoju stipros.Tikai vinčiku vai alu dažreiz.
Man līdzīgi. Tik neteikšu, ka šnabi pilnīgi nelietotu, pa reizēm, bet ļoti maz un reti, vairāk aliņu, to gan katru sezdienu pēc pirts pa 3-4, zaudētā šķidruma atjaunošanai.
Dzejolītis no 80-to sākuma, kad Polijā sākās trobelis ar Solidaritāti:
Водка стоит пять, Будем пить опять. Если будет стоить восемь, Все равно мы пить не бросим. Передайте Ильичу, Нам и десять по плечу. Ho если будет больше, Сделаем как в Польше.
ricijs1232:Jāā... cerams ka es sava mūža otrajā pusē forumos runāšu par sportu nevis alkaholu Bet nu jā ..
Es arī forumos esmu mēģinājis runāt par sportu,vismaz par tiem veidiem,kuros mazliet orientējos.Diemžēl nekāda dižā domu apmaiņa nav sanākusi,jo atbildēs esmu saņēmis tikai trulus apgalvojumus,ka treneris ir lohs,ka desmitā vieta pasaulē ir lūzeris,ka jābeidz tērēt valsts nauda tūristiem un labāk būtu gājuši strādāt nevis dauzījuši bumbu vai ripu.Nu nesanāk te diskusija pie tādas kompetences,kad neatšķir aizsargu no uzbrucēja un nav ne mazākās sajēgas par sporta finansēšanu citās zemēs,par pro un amatieriem utml.Par šņabīti visi zin visu un ir ko patarkšķēt!
Hokejā pussargu gan nav,tādi ir futbolā.Laikmets tāds,ka visi runā ko grib un kur grib,bet nezin to,ka viņi nezin.Teiksim vai vecos laikos bija iespējams fotokluba biedrs,kas nezin ka nav īsti stilā citiem rādīt bildes ar tiešu blicenes gaismu un sarkanām acīm?Un piecu gadu laikā nav arī nekur palasījies,ka tā darīt tomēr nav īsti labi?Digitālajā progresa laikmetā tādi ir un ne viens vien.Un skrien tu maratonu vai pavārtē dzer šņabi,bet tā nu ir,ka līdz ar tehnikas progresu,cilvēks parastais kļūst arvien trulāks un infantilāks.
Arvien trulāks kļūst ne tikai cilvēks parastais. Kamēr sports būs vajadzīgs tik tam, lai būtu sportista forma, us kuras uzlikt reklāmu, un komandas, kuru nosaukumos ir pārtikas produkti (Valmieras piens, Līvu alus), kamēr fudbola līgu varēs nosaukt ātro kredītu blēžu kantora vārdā, es nekaunēšos par savu visādu tur sargu nepārzināšanu.
Hokejā pussargus var meklēt tikai kontuzēts zemessargs
Kaut gan filozofiski jau gadās pa pussargam - junioros ir pārītis centru kas spēlējuši arī kā aizsargi un kur tad vēl Ozoliņš kurš vārtu kārē tīri bieži nepaspēja postenī atgriezties
Man pie kājas, vai tie pussargi ir futbolā vai ledus berššanā ar slotām. Arī nosaukums TTT ne ar ko neačķiras no Tampax baskedbola līgas. Tik man biš labāk patīk uz dullo izvēlētie nosaukumi - Varenās pīles, Lavīna vai Sarkanie velni.
Labs i.Sports nav iekšā,runās par armiju.Ko nez dara mans poļitruks,kas uz visiem jautājumiem,kuriem nezināja atbildi(bet nezināja viņš atbildi ne uz vienu jautājumu) atbildēja -čtob eto poņjaķ nado Ļeņina čitaķ!Toreiz šim bija pie 40,nu tagad varētu būt kādi 75-riktīgais veterāna vecums!Incanti vai nespējnieku namā dzīvo vai ir ielūgts uz Uzvaras dienas svinībām(diez vai-pārāk sīks gariņš).Moška tēlo.ka karojis pie Stalingradas vai atbrīvojis kaut ko?Krieviem esot mode uz feikajiem karotājiem.Toreiz bija varen dedzīgs komuņjaks-varbūt māca skolā kā roģinu vajag mīlēt?
Man paveicās, dienēju zenītraķešu brigādes remontdarbnīcā, tur tāda mozgojopščika štata vienības vispār nebija. Kapteinis bija darbnīcas priekšnieks, radioceha, kurā biju arī es, priekšnieks - starļejs, pārējo cehu un nodaļu (galdniecības, akumulatoru, autoremonta) bija prapori. Pārējie, labi acceros, 49 cilvēciņi bija obligātā dienesta zoļļi.
Nu gan jau bija. Bet atceros tik vienu komsomoļsko sobrāņiju, uz kuru tika aizdzīti arī tie pāris nekomjaunieši, kuri neskādā veidā bija par tādiem palikuši, jo nav ko slaistīties pa kazarmu, kad citi ir nodarbināti ar kolektīvās abziņas celšanu. Vairāk atmiņā palicis tas, ka pirmajā gadā visu laiku berzām tehobsluživaņijas zāles grīdu, bet otrajā - bēniņos ar nūju medījām baložus, tehteritorijā lasījām sēnes un uz jumta ar lodlampu taisījām iscili garšīgu kartupeļu sautējumu ar baloža gaļu un sēnēm.
Man joprojām ir tas eksemplārs ko daži psihi uzdāvināja Vīķei Freibergai , viņš nummurēts ja kas un praktiski ar baigo maxslu ne plikiem skuķiem
