Interesē kā savulaik tika iestatīta jauda zibspuldzēm. Meklēju risinājumu kā kontrolēt bildi, nemainot slēdža ātrumu un f-skaitļus. Neesmu drošs, tādēļ lūdzu padomu. Skat bildi, tur lejasdaļā ir aparāts, kā saprotu tautā saukts 'late'(?), ar kuru iespējams mainīt strāvas stiprumu. Ar to ies cauri, neizsitot spuldzes, vai ko citu nesalaižot uz īso?
tas aparāts ir vienkārši kopā sajūgtas zibspusldzes kurām nevar mainīt jaudu, uz zibspuldzēm ir tabulas pēc kurām maina slēdzi un fragmu atkarībā filmiņas iso lai iegūtu daudzmaz noeksponētu kadru.
Es tā dikti vienkāršoti. Pirms digitālā un elektroniskā laikmeta (padomijas) zibeņi bija gana primitīvi- to jauda bija atkarīga no iebūvētā lielā elektrolītiskā kondensatora kapacitātes. Jaudīgākiem zibeņiem bija vairāki kondensatori un zibeņa jaudu varēja mainīt, komutējot šo kondensatoru slēgumu (mazākais, lielākais vai abi kopā) . Populārām lielajām zibspuldzēm "Luč-70" to komutāciju veica, pārštepselējot spraudni dažādos stāvokļos- 40-60-100 džoulu. www.photohistory.ru... Tēmas autora bildē redzamie ir bik modernāki aparāti (Luč M) par to jaudas regulēšanu jau piemirsu. www.photohistory.ru... Lejā redzamais aparāts ir LATR (Laboratorijas AutoTRansformators). Varbūt šams parādītajā komplektā ierobežo kondensatora spriegumu un līdz ar to arī uzkrāto enerģiju. Gaismas daudzumu ekspozīcijai toreiz vienkārši regulēja ar attālumu līdz objektam un diafragmu, uz zibspuldzēm bija primitīvi grozāmi "kalkulatori", kur varēja noteikt diafragmas ciparu, atkarībā no attāluma, jaudas un ISO. Sorry, ja kļūdos- gan jau gudrākie kolēģi mani pielabos..
Ja nekļūdos (un es nekļūdos), cilvēki ir izdomājuši zibspuldzes ar regulējamu jaudu. Ja nu tā ir sagadījies, ka ir tikai tādas zibspuldzes, kurām jaudu nevar regulēt, tad ir vienkāršāki veidi par rezistoriem: attālinot gaismas avotu no objekta, samazinās gaismas intensitāte; izmantojot dažādus difuzorus vai aptumšojošos ekrānus, var ietekmēt gaismas intensitāti.
KADREIZ un arī joprojām cilvēki studijās lietoja tādu verķi kā "Flašmetrs" youtu.be... , ņemot vērā ka Krievu vecās blices strādā ĻOTI nestabīli bez flašmatra AGRĀK un domāju arī tagad stradā precīzi nav iespējams. Vecās Krievu bilces uzlādējās izlādējās atkarībā no tīkla frekvences , attiecīgi grekvence raustās jauda arī raustās .
Nu tak tur trīs luči kopā samunstierēti, ar to arī regulēja, gribi slēdz visus, gribi vienu, vot i trīs dažādas jaudas, a ar trafu varbūt pilotu, kam patrona centrā redzama, regulēja, varbūt jodeni, kas pagaldē uz ādas somas nolikta. A eksi, krutie ar flašmetru, pārejiei ar testa filmu un" āāā turpmāk zināšu" mērija.
gavnovopros: protams, protams... izvairīšos no LATRa.
Ne tikai no LATR'a bet arī no pašām vecajām zibspudzēm būtu jāizvairās Jāatceras, ka toreiz spriegums zibspuldzēm uz vadības sinhrokontaktiem bija līdz pat simtiem voltu un, pa taisno slēdzot, nosvilināsi savu digigrāfu. Jāizmanto trigeri un releji, lai "atsietos" no tā lielā špannunga.
Tagad Ebajā pa pārdesmit Eur var sapirkties gana jaudīgas tiristoru un pat vecāku tipu TTL zibeņus un kopā ar trigeriem un dažādiem kliedētājiem var saveidot kompaktu un ērtu mājas "ministudiju"
Frīdi, padoms vietā! Tie sūdi, ka šī sistēma ar papildus pribambasiem ļoti mani apmierina. Lai paturpinātu diskusiju, pievienoju vēl vienu attēlu. Tātad, ja izmantoju ko šādu, kas ņem padevi no akumulatora, cik droši ir lietot digitālo ar esošo luč sistēmu?
Problēma jau tāpat paliek- liels spriegums uz sinhrokontakta. Ja netici, pamēri pats ar testeri... Kā jau rakstīju, jāmeklē risinājums ar kādu no trigeriem.
mja, būs vien jāsamēra. skatos 50D spēj uzņemt līdz 250V. Visu laiku bliezt tuvu tam nav prāta darbs. Savulaik jau arī bija trigeri. Ko sakat? Būs jāmeklē komplekts.
Loģiku tiešām nemeklē. Šī ir niansēta, bez līķiem vēsture, kura arīdzan aizraujoša. Sauc par nihilistu, vienalga. Laiks pagājis un padomu vairs nav kam prasīt, tādēļ izmantoju šo forumu. Un, iespējams, ir cilvēki, kuriem kaut uz šīm antīk bildēm vien interesanti skatīties, i labi. Ar šo tehniku spētu veikt to pašu, ko ar linkstar ++. Liecies mierā, nu jāiet uzpīpēt.
Hahaha , nu moins Otreiz dzīve šito izstrādājumu redzu BET kam pieder konkrētais gan zinu Domāju nevienam citam tādas somiņas viņam nebija
Bijusi ļoti maza tirāža. Spec fotomeistaru pasūtījums VEF ražotnei. IMHO LV foto vēsture! Inženieru brīnums gan ir iekšas, pats veidols ņems no citiem, ja pareizi atceros stāstīto.
Schneider:Līdz 10-12 V mierīgi tur visi elektroniskie slēdži, par vairāk gan jau jāsāk domāt.
Pāris reizes visas bildē redzamās luč-M1 reizē tika laistas ar pc sync. Tagad saprotu, ka pārgalvīgi, un vairs netaisos atkārtot. Tuvākajā laikā samērīšu kādi pērkoņi tur ducina
Hahaha , nu moins Otreiz dzīve šito izstrādājumu redzu BET kam pieder konkrētais gan zinu Domāju nevienam citam tādas somiņas viņam nebija
Bijusi ļoti maza tirāža. Spec fotomeistaru pasūtījums VEF ražotnei. IMHO LV foto vēsture! Inženieru brīnums gan ir iekšas, pats veidols ņems no citiem, ja pareizi atceros stāstīto.
Kopā uztasija 7~10 gabalus , šis konkrētais piederēja manam illgadējam kolēģim Pēterim Vanagam. Pasūtītājs bija Valters Ezeriņš shēmu ja nemaldos tasīja Frīda čomaks no Lokomotīves ielas
bet, ar tādiem neregulējamiem un jaudīgiem zibeņiem ir baigi labi mācīties. noliec pie kompenes a tur nāk f16 ārā, ja vajag f4 un nav kur atkāpties, vot i domā risinājumus.
Samērīju zibeņus un secinājums, ka tiešām ducina! kopējā jauda 620W. Viena zibspuldze ducina uz 30V, bet ļoti mainīgi, jo, piem, divas uzrādīja arī līdz 110V. Visas četras kopā gan 250V nepārsniedza. Lai gan ņemot vērā nestabilitāti, pieņemu, ka reizēm spējīga dot ārā virs tiem pašiem 250V.
Lai nu kā, ar veselo saprātu jāsecina, ka bez IR transmiteriem labāk nelietot. Vai kāds atcerās kādi palaidēji tika izmantoti, t.i. kādu meklēt? Piemēram, Falcon Eyes TR-1 spētu sinhrozinēties ar bildē norādīto(BLIC !!)?
gavnovopros:Samērīju zibeņus un secinājums, ka tiešām ducina! kopējā jauda 620W. Viena zibspuldze ducina uz 30V, bet ļoti mainīgi, jo, piem, divas uzrādīja arī līdz 110V. Visas četras kopā gan 250V nepārsniedza. Lai gan ņemot vērā nestabilitāti, pieņemu, ka reizēm spējīga dot ārā virs tiem pašiem 250V.
Lai nu kā, ar veselo saprātu jāsecina, ka bez IR transmiteriem labāk nelietot. Vai kāds atcerās kādi palaidēji tika izmantoti, t.i. kādu meklēt? Piemēram, Falcon Eyes TR-1 spētu sinhrozinēties ar bildē norādīto(BLIC !!)?
Optisko sinhronizātoru lieto , FIL un LUCJ vairumā bija optiskie palaidēji banāls gaismas jūtīgs elements tos arī lieto . visam modernam liela iespēja nosvilināt dēļ lielās voltāžus un nestabīlajām jaudām.
paldies, info noder! tām gaismām optiskie sync aizmiguši.. ei nu sazin kas par vainu. lai nu kā, @Friidis pieminētos spraudņus saštepselēju uz 36J (pirmīt 104J ahahah) un ir OK ar sync pc vadu. vien žēl, ka 580exII optiski, uztverot blakus gaismas, nepalaižas.
