Viena paziņa - pirms 5 gadiem viena no pazīstamākajām oho.lv dāmām, patreiz strādā jaunizveidotajā imigrantu nometnē Vācijā. Vietējā darbaspēka trūkst, kas tos mežoņus uzrauga. Un vietējie jau arī neko neprot - ne kauties, ne lamāties. Alga diez cik liela gan neesot - apmēram tikpat, cik tie bēgļi pabalstos prasot. Bet vispār jau austrumlatvijas laukos palikuši pārsvarā pensionāri - nu pajautājiet tak Schneidera kungam, cik no šo pamatskolu pēdējo 5 gadu abzolventiem vēl nav ekonomiskajā emigrācijā? Nu, jā - ierēdņu bērniņiem jau darbs atrodas siltās valsts un pašvaldību iestādēs, bet pārējo atvasēm variantu maz.
Schneidera kungs pateiks, ka statistiku par pamackolu apsolventien nav apkopojis. Neesmu ierēdnis, bet mani abi bērni nekur nav aizbraukuši, tiesa gan, strādā Rīgā, jo maspilsētās ar darbu ir scwach. Bet tam ir arī objektīvi iemesli. Nav vairāk Lauksaimniecības pārvaldes, Lauktehnikas, Agroķīmijas, SCO un citu milzīgo organizāciju, kuras bija rajonu centros, lai apkalpotu apkārt esošo neefektīvo kolchozu iekārtu. Tagad man kaimiņos lielsaimnieka viens pats Klaas traktors ar savu inventāru ir spējīks paveikt vairāk par visa kolhoza belorusu parku. Vienkārši laiks iet us priekšu, viss attīstās, Es pat savu piemājas dārziņu ar ķēvīti pēdējoreiz aru pirms gadiem 20, tagad dziļajai aršanai adbrauc kaimiņš ar Valtru, bet jau iestrādāto rušinu ar Oleo Mac motofrēzi.
Vairāk nau vajadzības pēc liela skaita iedzīvotāju laukos!
Nū esmu 11 savas dzīves gadus pavadījis mācoties un strādājot dzīvojot ARPUS LV vienkarši tapēc ka tur bija tas ko LV nevar piedavāt no zināšanu un prakses iespējā. Tieši tāpat bija PSRS laikos tik tad brauca austrumu virzienā mācijās stradāja par visādā, PSRS lielpilsētām. Taka ja kādam ir vēlme tik uz priekšu , kustība virza progeressu aprobežošanās telpā regressu. Vēlāk to mierīgā garā var izmantot tepat uz vietas bez stressa un čibās darot tik to kas pašam patīk.
Vot tur jau tie sūdi,ka nav tik viegli tikt atpakaļ.Mazais skuķis kā aizbrauca "virzīt progresu",tā vairs nevar beigt.Nebija pie nabagajiem tepat,labs darbs Airboltikā,izglītība,dzīvoklis Rīgas centrā,auto...viss kas vajadzīgs.Nē bļin,apnika.Nu un kā sākās-Holande,Kanāda,Itālija,tagad pat pie dvieļgalvām Abu Dabi aizkūlās,jo tur smuki maksā.Es saku-laiks iet,bet tu tikai migrē no vienas īrētas vietas uz citu,laiks būtu kaut kur nogruntēties un veidot savas mājas.A to visu mūžu kā studentiņš pa kojām.Ko tu,vecais,te aģitē?Tagad citādāki laiki!Nu var jau būt,bet man nepatīk šitāda vazāšanās apkārt.
Tas līdz laikam es arī 10 gadus domāju ka "Pensija LV" jo tāpat katru mēnesi beigās katru nedēļas nogali biju LV . Kad no Berlīnes easyJet lidinājās pa 20Eur izdevīgā laikā vai no Šarleruā . Bet kautkā tomēr izdomāju ka man interesantāk ir LV bāzēties. Galvenais kas man tur uz beigām palika garlaicīgi reāli sakartots viss nekādu pārsteigumu nekādu izacinājumu , visi šancē 8h darbadienu .SĀKUMĀ jaa pirmos pāris gadus kad nēmām visu kas nāca priekšā pēcāk jau kā uzsēdās uz "Feisiem PR" vēsi gadu uzpriekšu visi ļigumi saslēgti. Sākumā arī melnie skuķi bij eksotiski , bet beigās lautkā apriebās tā ļoti saķartotā dzīve un vide. Nu protams arī jaunā laulene gribēja mājās pie saviem seņciem tā ar bija USA , Beļgiju izmalusi .Nu tā kautkā uz jaunajiem sīkajiem sariktējāmies mājās. Lielie sīkie protams pat nedomāja kaur braukt tie bija auguši dzimuši ārpusē. Man bijusī šovasar teica ka tik burtiski pedējā gadā divos ši jūtoties Dočzemē kā mājās , pirms tam 25 gadus vislaik vislcis atpakaļ. Lielais skuķos 23 gadus no 26 nodzīvojis tur. Tas starp citu arī Emirātos tagad.
viecha:Vot tur jau tie sūdi,ka nav tik viegli tikt atpakaļ.Mazais skuķis kā aizbrauca "virzīt progresu",tā vairs nevar beigt.Nebija pie nabagajiem tepat,labs darbs Airboltikā,izglītība,dzīvoklis Rīgas centrā,auto...viss kas vajadzīgs.Nē bļin,apnika.Nu un kā sākās-Holande,Kanāda,Itālija,tagad pat pie dvieļgalvām Abu Dabi aizkūlās,jo tur smuki maksā.Es saku-laiks iet,bet tu tikai migrē no vienas īrētas vietas uz citu,laiks būtu kaut kur nogruntēties un veidot savas mājas.A to visu mūžu kā studentiņš pa kojām.Ko tu,vecais,te aģitē?Tagad citādāki laiki!Nu var jau būt,bet man nepatīk šitāda vazāšanās apkārt.
KVAA-II:tomēr Latvija paliek tukšāka http://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/apgaz-mitu-ka-no-latvijas-emigracija-aizbraukusi-bezdarbnieki.d?id=46802987
Paklausoties, ko un kā par Latviju runā liela daļa aizbraukušie, jāsaka "labi ka tā".. Latvijai vajag tos, kuriem vajag Latviju, un tie atgriezīsies ar vērtīgu pieredzi un citu pienesumu.
Paklausoties, ko un kā par Latviju runā liela daļa aizbraukušie, jāsaka "labi ka tā".. Latvijai vajag tos, kuriem vajag Latviju, un tie atgriezīsies ar vērtīgu pieredzi un citu pienesumu.
.... turi kabatu platāk.Laikam esi saskatījies TV.Tie,kas labi ir iekārtojušies tur,par braukšanu atpakaļ pat nedomā.Kas nevar galus savilkt "tur",tie gan domā par atgiešanos.Ir tādi kuri atgriezās.Padzīvoja pus gadu šeit un saprata,ka "tur sūdīgi" ir labāk,nekā "šeit normāli"
Migrācija visos laikos bijusi normāla parādība, tikai tagad, pateicoties transportam, infrastruktūrai, daudz vieglāk realizējama. Pirms nieka 30 gadiem, ja nebūtu slēgto robežu, toč pēdējam būtu bijis gaisma autoostā jāizslēdz.
Pirms 30 varbūt arī būtu savādāk, bet esmu no tiem, kuri izdzīvojās un izstrādājās pirms 25 gadiem un zinu dažus paziņas no tiem laikiem,kuri pamatā tur guva skolu un lielā daļa no tiem ir uzņēmēji Latvijā. Arī tad kad Latvijā būs labvēlīga vide, no šī viļņa atgriezīsies atpakaļ..
Šeit ir tā oho.lv populārā personība, par ko jau minēju šai topikā.
Es Vācijā nodzīvoju vairāk kā pusgadu tajos laikos, kad vēl vīzas uz turieni bija vajadzīgas un vajadzēja tādēļ kombinēties, lai tur atrastos ilgāk par 90 dienām pusgada laikā. Piedāvāja palikt uz pastāvīgu darbu vienā firmā. Tajos laikos tur algu piedāvāja 5 reizes lielāku, kā pie mums ministri saņēma (tagad tā atšķirība ir nonivelējusies). Nepaliku, jo gan toreiz, gan tagad uzskatu, ka ne jau naudas daudzums kontā ir galvenais. Pie tam cilvēka brīvības izpausmes iespējas pie mums ir pat lielākas kā pašlaik rietumeiropā. Viens piemērs - lai arī neesmu rasists, bet negribas pastāvīgi dzīvot kaimiņos ar Āfrikas vai Tuvo Austrumu tautu pārstāvjiem. Bet reālajā , piemēram Londonā, Malmē, Hamburgā un citās lielākajās pilsētās tas jau sen kā iespējams ar grūtībām. Londonas latvieši un leiši dzīvo pārsvarā imigrantu rajonos, jo tur lētāka istabas noma, pagājušā gadā biju ciemos pie vienas latviešu ģimenes - uz ielas pie viņu mitekļa jutos kā Āfrikā. Ģimene saņem pa abiem pelnītājiem kopā nedēļā 1000 pundi - it kā nav slikti salīdzinot ar mūsu vidējām algām, bet neko vairāk nevar atļauties par istabas īri mājā, kur 3 citās istabās dzīvo brašie Pakistānas dēli, bet tualete un duša ta kopīga kā komunalkā. Nu labi - ceļo katru gadu atvaļinājuma laikā pa pasauli, bet iekrājuši pa 10 gadiem nav gandrīz neko un savs miteklis viņiem nespīd.
Paklausoties, ko un kā par Latviju runā liela daļa aizbraukušie, jāsaka "labi ka tā".. Latvijai vajag tos, kuriem vajag Latviju, un tie atgriezīsies ar vērtīgu pieredzi un citu pienesumu.
.... turi kabatu platāk.Laikam esi saskatījies TV.Tie,kas labi ir iekārtojušies tur,par braukšanu atpakaļ pat nedomā.Kas nevar galus savilkt "tur",tie gan domā par atgiešanos.Ir tādi kuri atgriezās.Padzīvoja pus gadu šeit un saprata,ka "tur sūdīgi" ir labāk,nekā "šeit normāli"
Var just, ka kolhoza muļkīts TIE kas tur tiešām labi iekārtojas tie pamatā ar atgriežas, tie kas tur nu tāpat kā Latvijā kuļas tie ar neatgriezies, tiem bija vāji šeit un vāji tur. Mums tur parasti 1-2 reiz gadā bija kārtīgi tussiņi ar ģimenēm, parasti sabrauca 1000-1500 bāleliņu no visas centrālās un Dienvideiropas. Skatoties SARASKTU tur 2/3 cilvēki bija ļoooti labos VALSTS, pašvaldību un korporāciju amatos. Kas raksturīgi ļoti daudz Eiropā ir Latviešu no Austrālijas, Kanādas USA un Latvijā nemaz tāda līmeņa ierēdņu vietu nav •Piemēram reiz pārstigts, tussiņā satiku dzeku, kurš likās pamn baigi redzēts UN atcerējos, tas bija savulaik USA Olimpiskās vello izlases braucējs man vienkārši patika šā braukšanas maniere un uzvārds ar vilka uz Letiņu. Pēc 30 gadiem satiku pie bāra un šis izrādījās EU kaut kāda departamenta direktors, vēl tur dažādos birokrātu midzeņos pilns ar latviešiem. UN rēcīgi tas ka tieši no šiem šad tad vasarā saņemu ielīgumus "Ietussēt" Latvijā lauku mājās Tā nu sanāk, ka vairums cilvēku kas ir KO SASNIEGUŠI arī ietusē Latvijā pa brīžam dzīvo Latvijā bet strādā vietās kuras atbilst viņu līmenim un izglītībai. Nav jēgas Latvijā konkurēt "Latgales meistarēm" tas nav nedz racionāli, nedz nepieciešams, normāli izvēlēties vietu kur interesantāk BET tai pašā laikā dzīvot vai regulāru dzīvot Latvijā. Es, piemēram, Latvijā nepavadu vairāk kā 180 dienas gadā, pārējā laikā man racionālāks laika pavadīšanas veids ar`pus LV Un tā ir daudziem.
Latvija mana bagātība Kas ir Latvija? Tā ir ikdiena ar skrejošu laiku, bet ar dabas brīnumaino pieskārienu. Tā ir putnu rīta dziesma, rases lāses Latvijas pļavās, mirdzoša saule. Kā arī skaistā Latvijas daba, ar puķu pilno smaržu, dzīvnieku skaņām un vēja pieskārienu.
Vienmēr esmu jutis sevī patriotisma garu. No manas mutes nekad nedzirdēsi vārdus, ka Latvija ir „bedre”, kurā dzīvojam. Es negribu dzirdēt un redzēt tos „latviešus”, kas runā par savu dzimteni slikti, ka šeit nevar dzīvot kā cilvēks, drūms, pelēks. Skaudri man iesāpas sirds. Kur paliek vārdi par tēva mājām, silto pavardu, nosargāto Latviju, par vecvecākiem, kas asinis lējuši, lai mēs varētu dzīvot savā zemē- Latvijā?
Neticu, ka Īrijas lauki ir skaistāki, pļavas zaļākas un putni dzied skanīgāk! Tiem, kas plaši ver mutes, lai pateiktu par Latviju ko sliktu, var uzskatīt, ka mājas viņiem nav nekur.
Man ir mīļa katra taka, ko ieminu savām bērna kājām, mīļās mājas, plašie lauki, zaļie meži, pļavas, tīrumi, lejas un pakalni.
Nu dodiet man kaut paradīzi ārpus robežām, es palikšu šeit, kur ir mana sirds, manas mājas, mani vecāki, mani draugi, mani plašie, skaistie lauki! Es labāk bridīšu dubļus, nekā braukšu pa gludiem, asfaltētiem ceļiem un runāšu sliktu par dzimteni.
Kamēr citi saskata drūmu, pelēku Latviju, es redzu pavisam ko citu.... Saulaini rīti, košas novakara pamales, ziedošas lauku sētas, zaļie meži, puķu pilnās pļavas, dzidrie ezeri un līkumotās Latvijas upītes.
Maza pasaulīte! Manējā! Jā, katram roka jāpieliek, lai mūsu Latvija aug un kļūst vēl labāka!
Latvija- tā ir valsts, vieta, kurā esmu dzimis. Tā ir mana dzimtene, tēvu zeme. Lai gan esmu dzimis pilsētā, man nav pietrūcis zaļā meža, jūras plašuma, putnu dziesmu, augstu kalnu, plašu lauku. Man patīk mana valsts. Tā ir samērā maza, bet es lepojos ar to. Man liekas, ka esmu maza daļiņa no Latvijas, it kā nenozīmīga, bet tomēr esmu daļa no tās. Katram cilvēkam ir jābūt savas valsts patriotam, un viņam ir jāievēro savas valsts noteikumi un likumi, jo tikai tā mēs spēsim sadzīvot tikumīgi. Es jūtos kā savs valsts patriots? Jo cenšos ievērot tās likumus, un man ir tā sajūta, ka par mani kāds rūpējas un grib, lai kļūstu par izglītotu personu un kaut ko dzīvē sasniedzu. Tikai ar darbu un pareizu attieksmi mēs spēsim mūsu mazo Latviju padarīt par Eiropas lielvalsti.
Es novēlu visiem Latvijas iedzīvotājiem būt laimīgākiem un sadzirdēt vienam otru, lai varētu kopā paveikt visu to labāko, lai sirdij būtu prieks. Ja es savas domas varētu izteikt skaļi, tad noteikti, ka mani sadzirdētu. Manuprāt, ka visiem vajadzētu palikt mīļākiem, labākiem, atsaucīgākiem pret valsti un savu tautu. Tāpēc cienīsim mūsu senčus un kopsim viņu atstāto mantojumu- Latvija, lai arī mūsu bērni varētu izbaudīt šīs valsts skaistumu un daiļumu.
Pasaulē ir tūkstoš mazu zvaigznīšu, kas vēlas kaut reizi iemirdzēties, tomēr tumšajās debesīs to ir grūti izdarīt, tādēļ padarīsim mūsu mājas gaišākas ar mīlestību, sapratni, cieņu un izpalīdzību, lai Latvija mirdzētu laimē!
Dievs, svētī Latviju (Baumaņu Kārlis) Dievs, svētī Latviju, Mūs' dārgo tēviju, Svētī jel Latviju, Ak, svētī jel to! Kur latvju meitas zied, Kur latvju dēli dzied, Laid mūs tur laimē diet Mūs' Latvijā!
Nevis slinkojot un pūstot (Františeks Čelakovskis, atdzejojis Juris Alunāns (1.-3. pants)) Nevis slinkojot un pūstot Tautu labā godā ceļ. Nē, pie prāta gaismas kļūstot. Tauta zied un tauta zeļ.
Ja ikviens tik zemē sētu Vienu graudu veselu, Kas gan izskaitīt tad spētu Zelta kviešu krājumu!
Bet, kas lielīdamies pārdot Ved uz tirgu pelavas, Tas kā pelus, vējam ārdot, Zūd no ļaužu piemiņas.
Tev mūžam dzīvot, Latvija (Vilis Plūdonis) Tev mūžam dzīvot, Latvija, Kā saulei, kas mirdz debess klajā! Tu — jauna zvaigzne zvaigznājā, Kas nule uzlēkusi tajā.
Tev mūžam dzīvot, Latvija, Kā jūrai, kas tev šalc pie kājām! Pats Dievs sensenis svētīja Še tavas āres mums par mājām.
Tev dzīvot mūžam, Latvija, Kā jūrai lepni, saulei cēli! Tu — mūsu māte dārgaja, Mēs — tavas meitas, tavi dēli.
Tev dzīvot mūžam, Latvija, Tu tēvzeme mums Dieva dotā! Lai latvju tauta apvienotā Aug spēkā, slavā, daiļumā!...
Himna (Leonīds Breikšs) Svēts mantojums šī zeme mūsu tautai, Un svētīts tas, kas drošs par viņu krīt, Lai mūžu mūžos zelt un plaukt Dievs ļauj tai Un saule liek pār mūsu druvām līt.
Te tēvu tēvi sviedros vagu dzina, Šī saule pirmā svētījusi mūs, Lai takas tās, ko pirmais solis mina, Redz gaitā pēdējā reiz ejam mūs.
Par visiem svētumiem, ko sirdī nesam, Lai šo ikviens sev pirmā vietā liek: No zemes šīs mēs izauguši esam, Mums šajā zemē galva jānoliek.
Lāčplēša sauciens (Veronika Strēlerte) Rudens vēji kad baisi Atvarus mutuļos jauc, Izdzirda vētrainie krasti: Dziļumos Lāčplēsis sauc!
Sauciens uz augšu šāvās Skanīgs, spēcīgs un tīrs, Iztrūcies cēlās un āvās Latviešu karavīrs.
Kopā ar dzīviem un veļiem Varoņi pulcēties sāk, Raugi: pa rasainiem ceļiem Mūžīgā Latvija nāk.
Baltais solījums (Māra Cielēna) Mēs būsim tā, mēs būsim tā: kā ūdensroze ezerā, kā smalkas spalvas cielavā, kā putu ceļi Daugavā —
kā baltā svītra karogā, kā baltā svītra karogā.
Mēs būsim tā, mēs būsim tā: kā margrietiņas vainagā, kā bērzu runda ceļmalā, kā gliemežvāki jūrmalā —
kā baltā svītra karogā. kā baltā svītra karogā.
Mēs būsim tā, Mēs būsim tā: kā Ziemassvētki gadmijā, kā tautasdziesma vakarā, kā ausma rīta nokrēslā —
kā baltā svītra karogā, kā baltā svītra karogā.
Bites (Zinaīda Lazda) Ap māti bites aplīp rudenī, Ap savu valsti mēs, kad vētras staigā. Ap Latviju, kam vairogs zvaigžņu zaigā, Mēs aplīpam kā bites rudenī.
Ap savu robežu, ap savu pašu zemi Mēs rokās dodamies un vienprātībā cietā. Kā vienā kalumā, kā vienā reizē lietā Mēs cieši stājamies ap savu pašu zemi.
Skrien strauji vējš, un baigi satumst rieti, Ap savu māti bites turas cieti.
Dziesma brīvajai Latvijai (Vilis Plūdonis) Lai līgo lepna dziesma Tev, brīvā Latvija! Kā sauli uzlecošu Sirds tevi sveicina.
Tu pērle, iznirusi Iz dzelmju pusnaktīm; Kā pērli tevi dārgu Mēs sirdī glabāsim.
Tu puķe, kurai plaucis Simts gadiem lolots zieds, Kas tautas ilgām slacīts Un tautas as'rām liets.
Tu zvaigzne, kas pie debess Sāk atspīdēt tik nu, Kaut seno zvaigžņu pulkā No vecākajām tu.
Tu pavasara straume, Kas smejot cauri tiek Caur veca sniega blāķiem, Ko ziema ceļā liek.
Lai līgo lepna dziesma Tev, brīvā Latvija! Audz liela, skaista, spoža, Kā saule lecoša!
Es brīnos (Antons Bārda) Es brīnos par sauli Latvijā, Cik gan tā spoža un jauka — Kā mirdz tā zirnekļa pinumā Uz rudenī nokopta lauka!
Es brīnos par mākoņiem Latvijā, Cik skaisti tie pāri mums liecas Un ietīt blāzmainā mirdzumā Gan mājas, gan pakalnus tiecas!
Es brīnos par debesīm Latvijā, Cik dzidri tās staro un silti Un ietver tik dīvainā atspulgā Ir dzimtenes pelēko smilti!
Par vēju pat brīnos es Latvijā, Cik kokus tas noliekt spēj mīksti! — Un, ja tu to redzi un izjūti tā, Vai zemi šo nemīlēt drīksti?
Latvijā (Jānis Akuraters) Tur zinu tevi, zeme senā, Kur lejas, meži šalc, — Tur pērkons līksmi jodus dzenā Un saules prieks nāk sirdī salds.
Tur dzirdu tevi, senā daina, Kad uguns mirdz un līgo skan, Tad burvība šo dzīvi maina, Tiek dvēsele atkal jauna man.
Tur varoņiem un senčiem dusa, Tur jaunas ciltis cīņā iet; Tā latvju zeme, kura klusa, Tā latvju tauta, kura dzied.
Londona ir pasaules klases pilsēta, kas saistās ar Lielo Benu (Big Ben), oficiālo Karalienes sveiciena māšanas veidu, divstāvu autobusiem un vienmēr mierīgiem sargiem pie Bekingemas (Buckingham) pils. Tā ir arī majestātiska pilsēta, kuru ir grūti ātri aprakstīt, jo ar tās nosaukumu saistās tik daudz stereotipu. Londona ir Lielbritānijas galvaspilsēta, un tā ir Eiropas Savienības lielākā pilsēta ar vairāk nekā septiņiem ar pusi miljoniem iedzīvotāju pilsētas centrā un aptuveni divpadsmit miljoniem visā Londonā. Pilsētas vidū atrodas Square Mile, kas ir vecākā pilsētas daļa, bet pilsētai cauri virzienā no dienvidrietumiem uz austrumiem tek Temza (Thames), kuras ielejā slejas vairums pilsētas pakalnu. Upe ir pilsētas sadalošā josla, kas nošķir Ziemeļlondonu, kurā nepamet sajūta, ka atrodies priekšpilsētā, no starptautiskās un aktīvās Dienvidlondonas. Londonas dažādība nodrošinās lielisku pilsētas apmeklējumu ar daudzām pilīm, izklaidēm un ekscentritāti, kā to spēj tikai angļi. Jūsu airBaltic lidmašīna uz Londonu nosēdīsies Getvikas (Gatwick) lidostā, kas ir Londonas otra lielākā lidosta pēc Hītrovas (Heathrow).
Valodas Lai gan Londonā runā angliski, tomēr valodai piemīt ievērojama savdabība, ko radījusi aptuveni 300 dažādu kultūru – pilsētas etnisko iedzīvotāju – ietekme. Sastopams, piemēram, ir slavenā Cockney izruna, kas iepriecina ar ko līdzīgu netiešam, ritmiskam žargonam. Tiek lietota arī cita valoda - pazīstama kā daudzkultūru Londonas angļu valoda, kas atvasināta no Karību (Caribbean) valodas izrunas. Tiem, kuri vēlas uzlabot savas angļu valodas zināšanas, būs daudz no kā izvēlēties, salīdzinot ar angļu valodu, kas tiek apgūta mācību nodarbībās.
Ko apskatīt un darīt Lai gan Londona nav lēta pilsēta, tomēr tajā pieejamas dažādas izklaides, kas būs pa kabatai gandrīz jebkuram tūristam. Daudzi muzeji ir bezmaksas, un Londonā ir daudz viesnīcu un restorānu, kas paredzēti visdažādākajai maksātspējai, sākot ar ātru paēšanu krogā līdz pusdienām kādā no smalkākajām vietām pasaulē. Pilsētas apmeklējuma laikā noteikti jāredz nozīmīgākie apskates objekti, sākot ar Vestminsteras (Westminster) abatiju un Vestminsteras pili Sentdžeimsā (St. James), kur Lielā Bena neatlaidīgie rādītāji skaita laiku. No šīs vietas iespējams ērti apskatīt Sentdžeimas parku, kas atrodas tieši Bekingemas pils austrumos, kurā dzīvo karaliene un kuru var apskatīt vasarās. Gājēju iecienīta vieta ir Trafalgaras (Trafalgar) laukums, kur virs stoiskajām lauvām slejas Nelsona (Nelson) kolonna un kur kādreiz tūristi varēja barot baložus. Turpat tuvumā atrodas Nacionālā galerija, kas ir viens no Londonas daudzajiem izcilajiem muzejiem. Svētā Paula (St. Paul) katedrāle ar masīvo kupolu un slaveno Čukstu galeriju ir Sera Kristofera Vrena (Christopher Wren) meistardarbs, un Jums tā pilnīgi noteikti ir jāredz. Nolūkojieties uz pilsētu no katedrāles jumta vai arī iegādājieties biļetes un dodieties uz Londonas Acs (London Eye) skatu ratu, lai redzētu aizraujošus skatus uz pilsētu. Apskates objektu sarakstā nākamais ir Londonas Tornis, kur cirvju asmeņi vienmēr bija noasināti, aizraujošais Britu muzejs, kurā apskatāmi tādi eksponāti kā Rozeta (Rosetta) akmens un, protams, Šekspīra apaļais teātris, kas simbolizē Londonas bagāto literāro vēsturi. Karaliskajā Alberta (Albert) hallē izbaudiet "BBC" Promenādes koncertu vai arī noskatieties operas izrādi Karaliskajā operā. Mūzikas baudījumam varat apmeklēt slaveno Abbey Road Studios vai pirmo Hard Rock Cafe, tomēr šī būs tikai aisberga redzama daļa.
Man ir cerības.Es plūdos,kad ies bojā Latvija,paglābšos otrā stāva balkonā,kuru būšu jau izremontējis uz to laiku! Drausmīgi primitīvi ir domāt,ka pie mums blēzi visu nozaguši,bet ārzemēs lūk visi godīgi.Un tapēc vienkāršais cilvēciņš var brīvi elpot un labi nopelnīt.Pilnīgas muļķības!
saprātīgi paņemts kredīts, izaugsmes pamatnoteikums. būtu paņēmis kredītu un savedis savu midzeni kārtībā. savādāk pēc lodžijas izbūves, viens bomžatņiks vairāk .... BET, ak jā, laikam tik tups , ka darbu nevar sameklēt, lai kredītu nomaksātu ....
