"Bērna personības tikumiskā audzināšana ir viens no padomju skolas svarīgākajiem uzdevumiem. Tas ir likumsakarīgi, tāpēc kā mūsu sabiedriskā dzīvē arvien vairāk pieaug tikumisko pamatu loma, paplašinās morālā faktora iedarbības sfēra. Izstrādājot jaunākā vecuma skolēnu tikumiskās audzināšanas sistēmu, Tikumiskās audzināšanas ābeces autori ir pamatojušies uz marksistiski ļeņinisko mācību par komunistisko morāli, uz tiem atzinumiem, ko Ļeņins izteicis savā vēsturiskajā runā Komjaunatnes III kongresā, uz Komunisma cēlāju morāles kodeksa pamatlikumiem, uz padomju pedagoģijas un psiholoģijas radošajām idejām un padomju skolas sasniegumiem. Ļeņins piešķīra milzīgu nozīmi tikumisko normu apgūšanai, to izveidošanos par paradumu viņš saistīja ar pāreju no pirmās komunistiskās sabiedrības fāzes uz tās augstāko fāzi. "Tikumība," teica Ļeņins, "kalpo tam, lai cilvēku sabiedrība paceltos augstāk, atbrīvotos no darba ekspluatācijas… Komunistiskās tikumības pamatā ir cīņa par komunisma nostiprināšanu un tā galīgu izveidošanu"" (Tikumiskās audzināšanas ābece. Rīga: Zvaigzne. 1978, 320 lpp., tulkojums no krievu valodas).
Varētu jau šo citātiņu lasot pārsmieties, ja vien nebūtu tik skumjas paralēles ar mūsu Saeimas idiņiem.
Vajag nobalsot! lai viduslaiku tumsoņas melnsvārči ar savu izlobēto iespraudumu iet apmierināties uz poda, vo!
PAR DEMOKRĀTISKĀM VĒRTĪBĀM IZGLĪTĪBAS IESTĀDĒS!
Aicinām no Izglītības likuma svītrot 10.1 pantu Izglītība un tikumība, kas Izglītības likumā iekļauj grūti definējamo tikumības jēdzienu, kā arī runā par izglītojamo aizsargāšanu no "nevēlamas" informācijas un metodēm.
Šneider, vēl tikai pasaki, ka tad, kad Tu augi arī zālīte bija zaļāka, toties tagad - ak šausmas un, vispār, kā tā var! Tomēr tas, ko es redzu vērojot savus jauniešus un viņu draugus un draugu draugus ir jūtams uzlabojums salīdzinot ar manu jaunību. Tie jaunieši, ko redzu apkārt daudz vairāk domā, kā pašiem kontrolēt savu dzīvi, tieksmes un attiecības, viņiem iz daudz vairāk skaidrības, ko uzskatīt par labu un ko par nepieņemamu. Plašā informācijas pieejamība ir nospēlējusi savu lomu. Tajās pašās situācijās, kad mēs savulaik izmisīgi štukojām, kā nogāzt kādu podu, proti, izdarīt kaut ko sliktu, tā, lai pašiem par to nekas nebūtu, tagad viņi dara interesantas litas, kas nevienam neko sliktu nenodara. Šneidera teiciens, "Zinot tagadējo tendenci tikumības ispratnē", šķiet visai apšaubāms.
Tas mans teiciens bija nevis par jaunatni, bet gan par tendenci kaukur augstāk. Pat tik šteingri kristīgās zemēs, kā Spānija un Portugāle oficiāli pieņem par normālu parādību viendzimuma laulības, tad es tik domāju, kad man piedāvās bildēt Jāņa un Pētera kāzas. Bet tās man nebūs pieņemamas, varat pārmest man konservatīvismu, atpakaļrāpulību un lepoties ar savu progresīvo domāšanu cik tīk!
Man atkal liekas,ka jaunie tagad it kā nodalījušies.Vieni ir tie,kas patiešām ir daudz pārāki par manu paaudzi visās frontēs.Toties viņi ir ciniski un ar vecāko paaudzi nav raduši rēķināties,tā tikai traucē.Bet otrie ir kā no laivas izmesti un neredzu ne mazāko vēlēšanos tikt atpakaļ tai laivā.Viņi nav gatavi pat pirkstiņu pakustināt lai kaut ko uzlabotu.Nav viņiem vēl sajēgas,ka par katru kļūdu pašam vien būs jāmaksā un pašiem tā būs jalabo....bet laiks iet.Un kad šitā trallinot pienāk kādi 40,tad jau ir par vēlu.Mēs ar večiņu jau sen nospriedām,ka vecumdienās nav ko cerēt,ka kāds jaunais tevi stutēs.Tapēc arī vajag pašiem parūpēties par sevi jau tagad.Ceru,ka jums ir labākas perspektīvas ar bērniem!
Man mājās pašlaik bez nedēļas 93 gadus veca guloša sievasmāte, bet abzināmies, ka tā ir pēdējā paaudze, kuru bērni tur blakus līdz nāvei. Es pat nedomāju gulēt pamperos, aizņemot istabu bērnu un mazbērnu mājā (dzīvoklī), gan jau līc tam laikam mūsu pansionāti būs kļuvuši kādu soli tuvāk vecumdienu cienīgas pavadīšanas iestādei.
GG: Tomēr tas, ko es redzu vērojot savus jauniešus un viņu draugus un draugu draugus ir jūtams uzlabojums salīdzinot ar manu jaunību. Tie jaunieši, ko redzu apkārt daudz vairāk domā, kā pašiem kontrolēt savu dzīvi, tieksmes un attiecības, viņiem iz daudz vairāk skaidrības, ko uzskatīt par labu un ko par nepieņemamu. Plašā informācijas pieejamība ir nospēlējusi savu lomu. Tajās pašās situācijās, kad mēs savulaik izmisīgi štukojām, kā nogāzt kādu podu, proti, izdarīt kaut ko sliktu, tā, lai pašiem par to nekas nebūtu, tagad viņi dara interesantas litas, kas nevienam neko sliktu nenodara.
GunarsII:Ar skološanu un audzināšanu vēl ilgi būs tūtā. Labāko jaunāko laiku izglītības ministru Ķīli visi kopīgi nozāģēja....
Un ar ko tad viņs bija tas labākais? ..man šķiet, ka par audzināšanu un tikumību viņam bija vistikpat maz sapratnes kā Rinkevičam.
Nu par Rinkeviča tikumību īpaši satraukties nevajadzētu: ja šamo patreiz neinteresē meitenes, tad pēc kāda laika, pilnīgi iespējams, vairs neinteresēs arī puiši, jo regulāra apreibinošu vielu lietošana parasti nepaliek bez pēdām: www.patv.me... 10.minūtē
par to tikumības histēriju bija te vienā rakstā minēts. Pētījums paliek pētījums, to varētu saukt par tendenciozu, vai kādu nu vēl, bet informācijai noder:
wiencmuzikanc:par to tikumības histēriju bija te vienā rakstā minēts. Pētījums paliek pētījums, to varētu saukt par tendenciozu, vai kādu nu vēl, bet informācijai noder:
wiencmuzikanc:par to tikumības histēriju bija te vienā rakstā minēts. Pētījums paliek pētījums, to varētu saukt par tendenciozu, vai kādu nu vēl, bet informācijai noder:
GunarsII:Ar skološanu un audzināšanu vēl ilgi būs tūtā. Labāko jaunāko laiku izglītības ministru Ķīli visi kopīgi nozāģēja....
Un ar ko tad viņs bija tas labākais? ..man šķiet, ka par audzināšanu un tikumību viņam bija vistikpat maz sapratnes kā Rinkevičam.
Ar nopietnu un pareizu pieeju augstskolu akreditācijai, kuras rezultātā, kā es cerēju, samazinātos bezjēdzīgais saražoto sociologu, psihologu, politologu, biznesa vadītaju u.t.t. skaits, bet atjaunotos dabas un inženierzinātņu īpatsvars. Skolās svarīgs bija nenormāli garā vasaras brīvlaika samazinājums, kas ļautu līdzsvarot ikdienas slodzi skolēniem un noņemtu stresu vecākiem ko darīt ar savām atvasēm veselus 3 mēnešus. Ne katrs var atļauties vasaras nometnes par n-simtiem eiru. Varat trīsreiz minēt, kas bija tam visam pretī
GunarsII: Ar nopietnu un pareizu pieeju augstskolu akreditācijai, kuras rezultātā, kā es cerēju, samazinātos bezjēdzīgais saražoto sociologu, psihologu, politologu, biznesa vadītaju u.t.t. skaits, bet atjaunotos dabas un inženierzinātņu īpatsvars. Skolās svarīgs bija nenormāli garā vasaras brīvlaika samazinājums, kas ļautu līdzsvarot ikdienas slodzi skolēniem un noņemtu stresu vecākiem ko darīt ar savām atvasēm veselus 3 mēnešus. Ne katrs var atļauties vasaras nometnes par n-simtiem eiru. Varat trīsreiz minēt, kas bija tam visam pretī
Nu sociālantropologs Ķīlis jau nu nebūtu tas, kurš pats iestātos pret antropoloģijām, socioloģijām un citām tukšām studijām. Esmu tehniskās universitātes beidzējs, tāpēc pats arī esmu par tehnisko zinību prioritāti, jo inženieris ar nelielu zināšanu papildināšanos var būt arī ekonomists vai jurists, bet ekonomists ar juristu par inženieri nu nekādi. Bet sabiedrības vairums vēl joprojām, diemžēl, uzskata savādāk un tāpēc RTU netiek izņemtas pat visas budžeta apmaksātās vietas, tā kā ar pārmaiņām akreditācijā šo disbalansu neatrisināt. Lai gan šodien atrast zinošu un strādīgu inženieri priekš 2-3 tūkstošu algas Rīgā nav nemaz vienkārši, toties ekonomisti biezā slānī, kuri debetu no kredīta neatšķir un psihologi arī, kurus pašus jāārstē no bezdarbnieka depresijas. Bet pret brīvdienu saīsināšanu pēc loģikas pieļauju, ka bija skolotāji, kuriem tas nozīmētu papildus darbu par to pašu algu.
Nē nu ir taču laiki pienākuši!Brīvdienas par garu!Bitītmatos!Kad es gāju skolā,ne mani vecāki uztraucās ko lai es daru,ne kādas organizētas nometnes bija,gan iespēju piepelnīties atradām gan futeni padzenāt gan sūdus savārīt .Vasara pagāja kā viens pūtiens.Ja kāds būtu ieminējies,ka par garu,tad viņu par idiotu uzskatītu. Par izglītības ministriem papētiet no kurienes katrs nācis.Kurš no augstskolas,kurš no bērnudārza,kurš no ministrijas ierēdņiem vai poltikas.Tādas arī katram prioritātes.
GunarsII: Ar nopietnu un pareizu pieeju augstskolu akreditācijai, kuras rezultātā, kā es cerēju, samazinātos bezjēdzīgais saražoto sociologu, psihologu, politologu, biznesa vadītaju u.t.t. skaits, bet atjaunotos dabas un inženierzinātņu īpatsvars. Skolās svarīgs bija nenormāli garā vasaras brīvlaika samazinājums, kas ļautu līdzsvarot ikdienas slodzi skolēniem un noņemtu stresu vecākiem ko darīt ar savām atvasēm veselus 3 mēnešus. Ne katrs var atļauties vasaras nometnes par n-simtiem eiru. Varat trīsreiz minēt, kas bija tam visam pretī
Nu sociālantropologs Ķīlis jau nu nebūtu tas, kurš pats iestātos pret antropoloģijām, socioloģijām un citām tukšām studijām. Esmu tehniskās universitātes beidzējs, tāpēc pats arī esmu par tehnisko zinību prioritāti, jo inženieris ar nelielu zināšanu papildināšanos var būt arī ekonomists vai jurists, bet ekonomists ar juristu par inženieri nu nekādi. Bet sabiedrības vairums vēl joprojām, diemžēl, uzskata savādāk un tāpēc RTU netiek izņemtas pat visas budžeta apmaksātās vietas, tā kā ar pārmaiņām akreditācijā šo disbalansu neatrisināt. Lai gan šodien atrast zinošu un strādīgu inženieri priekš 2-3 tūkstošu algas Rīgā nav nemaz vienkārši, toties ekonomisti biezā slānī, kuri debetu no kredīta neatšķir un psihologi arī, kurus pašus jāārstē no bezdarbnieka depresijas. Bet pret brīvdienu saīsināšanu pēc loģikas pieļauju, ka bija skolotāji, kuriem tas nozīmētu papildus darbu par to pašu algu.
Lai arī neesmu inženieris, bet esmu jurists, pilnībā piekrītu, ka prioritāte ir jāliek uz tehniskajām zinātnēm. Tai pat laikā piekrītu Baldareika, ka to vienkārši ar birokrātiskām metodēm nepanāks. Protams, budžeta prioritātes ir jāliek uz tehniskajām zinātnēm, bet ar to absolūti nepietiks.
Ir jāceļ tehnisko zinātņu prestižs. Ir jāpanāk, ka inženieris jauniešu izpratnē ir "cool". Bet te būtu jāpiestrādā ne tikai valstij, bet arī nozarēm, kurās inženieri un citi tehnisko zinātņu speciālisti ir nepieciešami - ir regulāri jāskandē par to, ka labi inženieri saņem ļoti labi, jārāda piemēri, jāskaidro, ka nākotne ir dažādu ražošanu un IT izstrādājumu eksports, un tās būs nozares, kur varēs (un jau var) labi nopelnīt, un ka tiešām primārais ir tehniskās zinātnes, jo tehnisko zinātņu speciālists par vadītāju varēs kļūt vai savu biznesu izveidot(piemācīsies kaut vai MBA, ja vajadzēs), un tādam vadītājam ar tehnisko zinātņu bagāžu būs daudz lielākas iespējas kļūt par vadītāju, nekā pliku biznesu apguvušam studentam. Bet tas ir jāmaļ un jāmaļ, un jārāda regulāri piemēri.
Un tāpat piekrītu viecha, ka tā garo brīvdienu problēma ir pārspīlēta. nez kādēļ sabiedrībā tagad valda uzskata, ka bērnus nevar ne brīdi atstāt brīvā vaļā, un ka viņi nezin ko sadarīs. Un tad tādos siltumnīcas apstākļos izaug daudz visādi mīkstmieši, kas neko nespēj.
Bet inženierim vajadzīgas noteiktas nozares, ko mēs redzam reklamētus tvkastē - tikai kaukādus nesprotamus ierēdnīšus, kuri sēž pie laptopiem. Rūpniecības nav, celtniecība ir jau defoltā padarita par lielu blēžu kantori, bet pie tās reputācijas celtnieki arī paši ir pielikuši roku. Cilvēki zina, ka pie mums provincē ir tik gateri, veikali un ielu slaucīšana, bet Rīgā - biznesa konsultācijas un politoloģija ar sociālantropoloģiju. Arī tepat blogā Marnics abgalvo, ka fotogrāfi, kuri ražo bildes, ir kas slikts, ja netiek pārvaldītas jēgpilnas vizuālās zīmes.
Cik zinu, inženierus tāpat kā daudzas specialitātes aizvilina rietumi. Saprotams, ka sēnes tie nelasa un ar meļņiem vienās kojās nemīt. Tā ir izglītība, kura rietumos pieprasīta, tajā pašā laikā grāmatvedis ar augstāko izglītību vai jurists nē, jo nav adaptēta rietumu sistēmai. Tas pats ar psihologiem un citiem "logiem"... Tā kā liela jēga nebūs, ja tagad sāktu spiest uz tehniskām jomām. Ir par vēlu pārkārtot, jo nekā nav, izkūpējuši inženiertehniskie, bijušie padomju ir aizmirsuši veco un nav gājuši līdzi jaunajam, bet spējīgie daļa jau strādā rietumu koncernos. Palūk, kā čehi, kā slovāki, kā rumāņi turpina ražot automašīnas, bet mēs nē un te jāprasa mūsu galvām, kurām bija iespēja RAFu pārprofilēt ar rietumu investoru palīdzību, kāpēc nē? Bet tas ir viens gadījums un nesaku, ka visus varētu atdzīvināt un pārkārtot, bet šoreiz runa ir par speciālistiem un ne par jumtiem...
talavietis:Cik zinu, inženierus tāpat kā daudzas specialitātes aizvilina rietumi. Saprotams, ka sēnes tie nelasa un ar meļņiem vienās kojās nemīt. Tā ir izglītība, kura rietumos pieprasīta, tajā pašā laikā grāmatvedis ar augstāko izglītību vai jurists nē, jo nav adaptēta rietumu sistēmai. Tas pats ar psihologiem un citiem "logiem"... Tā kā liela jēga nebūs, ja tagad sāktu spiest uz tehniskām jomām. Ir par vēlu pārkārtot, jo nekā nav, izkūpējuši inženiertehniskie, bijušie padomju ir aizmirsuši veco un nav gājuši līdzi jaunajam, bet spējīgie daļa jau strādā rietumu koncernos. Palūk, kā čehi, kā slovāki, kā rumāņi turpina ražot automašīnas, bet mēs nē un te jāprasa mūsu galvām, kurām bija iespēja RAFu pārprofilēt ar rietumu investoru palīdzību, kāpēc nē? Bet tas ir viens gadījums un nesaku, ka visus varētu atdzīvināt un pārkārtot, bet šoreiz runa ir par speciālistiem un ne par jumtiem...
Man bija lemts daudzus gadus darboties ar rūpniecisko ražošanu un enerģētiku saistītās nozarēs un tāpēc kategoriski nepiekritīšu tiem, kuri apgalvo, ka rūpniecība un ražošana ir galvenais, kā trūkst Latvijas ekonomikai. Mīlīši - aizmirstiet tās dogmas, ko jums dzina galvās padomju skolās un augstskolās. Marksa Kapitāls jau daudzus gadu desmitus ir tikai vēsturiska lasāmviela, kam saistība ar mūsdienu globālo ekonomiku ir visai nosacīta un produktu pievienotās vērtības radīšanas teorija ir lietojama tikai šaurā tās specifikācijā. Protams, ka šī tēma nav izklāstāma pāris lappusēs vai dažos teikumos fotobloga forumā, bet nu pamēģināšu. Jāsāk ar to, kas tad cilvēkam ir vajadzīgs? - vai tās būtu rūpnīcas ar kūpošiem skursteņiem un miljonīga strādnieku armija, kuri strādātu strādāšanas pēc, lai saņemtu kaut kādu aldziņu, kura nodrošinātu paša un bērnu eksistenci, vai tomēr šīs darbošanās jēgas galarezultāts un vērtību apmaiņas mērs - NAUDA? Piekritīsiet, ka nauda un homo sapiens tāpēc jau ir saprātīga būtne, ka mēģinās izvēlēties efektīvāko ceļu, kā tikt pie naudas. Rūpnieciskā lielražošana agrākajos manufaktūru rašanās laikos nesa augļus ne tikai konkrētajiem fabriku īpašniekiem, bet visai bāzes valstij kopumā, jo straujos tempos bīdīja uz priekšu arī tehnoloģisko progresu un zinātni. Šodien globālās ražošanas procesa, tehnoloģiju radīšanas un peļņas sadales vietas ģeogrāfiski atrodas ne tikai dažādās valstīs, bet arī kontinentos. Nu, protams, ka ir izņēmumi, kad lielās valstīs gan iegūst izejvielas, gan izstrādā tehnoloģijas, gan fiziski rada galaproduktu, bet tādu nav daudz. Tāds izņēmums savulaik bija PSRS, bet arī Krievijā patreiz ir specializācija uz iegūstošo rūpniecību, savukārt galaproduktus tur faktiski neražo, jo nav izdevīgi. Visi taču zin, ka nospiedošā daļa (ap 90% no globālā tirgus) plaša patēriņa preču pašlaik tiek ražotas dienvidaustrumāzijā. Ja kāds no Latvijas vēlas konkurēt ar turienes algām - tad lūdzu, bankrots garantēts vai arī pie mūsu algām VEF Minox fotoaparāts būs divu Leicu cenā, tikai bez brenda atpazīstamības. Pie mums veikalos par 2 EUR nopērkamās vīriešu apenītes šuj Ceilonas un Bangladešas pusverdzenes par 1 EUR dienā. Parēķiniet cik tās apenes maksātu, ja šuvējas saņemtu mūsu minimālo algu 16 EUR dienā. Plus vēl tas, ka nevienai mūsu vietējai kompānijai nav un arī teorētiski nevar būt tikai 20 gados vien apgūts pašiem savs globālais tirgus. Viena man zināma Latvijas kompānija ar jaunu produktu mēģināja pakonkurēt ar vācu ķīniešiem kādas sarežģitas ierīces ražošanā - rezultātā bankrots, G24 kredītu izšķērdēšana un tiesu darbi. Nupat Orkla nopirka mūsu pārtikas rūpniecības flagmaņus - Spilvu, Guttu, Staburadzi, Laimu, Latfooda Ādažu čipsus, jo nespēja tie vieni paši katrs par sevi būt tirgos ārpus Latvijas, neeskatoties ne uz produkcijas kvalitāti, ne tradīcijām.
Nu pietiks pagaidām, nav vairs laika, turpinājums sekos.
Ak jā - par RAFu. Škoda un Dačia jau kopš to rašanās strādāja pārsvarā uz viņējo vietējo tirgu ( 1986.gadā Rumānijā uz ielām lielākā daļa vieglo autiņu bija Dačijas), kas tomēr ir desmitos miljonos mērāms, tāpēc arī varēja izdzīvot līdz tos nopirka attiecīgi VW un Renault. Rafs bija galīgi beigts un kluss jau pirms faktiskās Latvijas neatkarības, tāpēc tur nebija strādājošas ražotnes ar savu noieta tirgu, ko pirkt, bet tikai sienas un daži ne pārāk augstas klases speciālisti.
Kāpēc? Es taču nepozicionēju sevi kā pieredzējušu profi fotogrāfu. Es galīgs amatieris pa šito līniju. Toties saistībā ar ražošanu man kaut kāda pieredze ir un to arī pieminu kā argumentu, kad runa iet par rūpniecības un ražošanas nepieciešamību un, cik labi bija agrāk un kā visu nolaida līdz ručkai.
""Pie mums veikalos par 2 EUR nopērkamās vīriešu apenītes šuj Ceilonas un Bangladešas pusverdzenes par 1 EUR dienā. Parēķiniet cik tās apenes maksātu, ja šuvējas saņemtu mūsu minimālo algu 16 EUR dienā""
------------------------- Ko tad lai atbild tie šūšanas cehu īpašnieki Latvijā vai Igaunijā, kur mūsu strādnieki ne jau par 1 euro dienā šuj "apenes"? Jebšu tie šuj ne šai planētai?
par rumāņu auto būves precībām diez vai visi zina, ka neskatoties uz trako korumpētību, tomēr tā valsts ir morāli godīgāka kā bijušās postpadomju valstis. Un stāsts ir tāds, ka Renault vispirms sāka Bulgārijā būvēt auto, bet ar norunu, ka auto sākumā tikai vietējam tirgum, tik vilinājums tak liels, kas ir, laidīsim arī ārpus,.. tā tika zaudēts Renault piedāvājums/ to man stāstīja bulgāri paši ar savu muti, ar kuriem gadus atpakaļ strādāju dāņu kompānijā/
talavietis:""Pie mums veikalos par 2 EUR nopērkamās vīriešu apenītes šuj Ceilonas un Bangladešas pusverdzenes par 1 EUR dienā. Parēķiniet cik tās apenes maksātu, ja šuvējas saņemtu mūsu minimālo algu 16 EUR dienā""
------------------------- Ko tad lai atbild tie šūšanas cehu īpašnieki Latvijā vai Igaunijā, kur mūsu strādnieki ne jau par 1 euro dienā šuj "apenes"? Jebšu tie šuj ne šai planētai?
Tie tapat kā Ziemeļitālijas šuvēji strādā priekš marsiešiem.
talavietis:""Pie mums veikalos par 2 EUR nopērkamās vīriešu apenītes šuj Ceilonas un Bangladešas pusverdzenes par 1 EUR dienā. Parēķiniet cik tās apenes maksātu, ja šuvējas saņemtu mūsu minimālo algu 16 EUR dienā""
------------------------- Ko tad lai atbild tie šūšanas cehu īpašnieki Latvijā vai Igaunijā, kur mūsu strādnieki ne jau par 1 euro dienā šuj "apenes"? Jebšu tie šuj ne šai planētai?
Tie tapat kā Ziemeļitālijas šuvēji strādā priekš marsiešiem.
Nu es nezinu par visiem, tas nav mans dārziņš.
Nesen aiz žēlastības pret pārdevēju (saslimušo pārdevēju aizvietoja viena no šuvējām) nopirku Rīgas Somdara veikalā uz Brīvības ielas portfeli. Vispār jau man nevajadzēja (cimdus meklēju, manai rokai itāļu un ķīniešu cimdi par mazu), bet kad uzzināju, ka viņa par viena īstās ādas vīriešu lielā portfeļa sašūšanu no nulles līdz gatavam saņem uz rokas 3 eiro, bet pa maiņu varot sašūt maximums 3,5 portfeļus....... Pats portfelis ap 100 maksāja, itāļu analogas kvalitātes ražojums arī no īstas (nevis presētās) ādas - ap 300-500. Ādas šuvēji Itālijā vēl palikuši, bet ar pārējiem daudzos gadījumos ir tā - Barona kvartālā vīriešu apģērbu veikalā Mans drēbju skapis - tur visi "Gioberti" un "Palmiro Rossi" ir šūti Ķīnā, tāpēc jau tādas cenas : www.perkamkopa.lv....
Nu neredzu es perspektīvu širpotreba ražotājiem Latvijā, ja vien negrib strādniekiem banānu valstiņas algu līmeni.
Tie tapat kā Ziemeļitālijas šuvēji strādā priekš marsiešiem.
Nu es nezinu par visiem, tas nav mans dārziņš.
Nesen aiz žēlastības pret pārdevēju (saslimušo pārdevēju aizvietoja viena no šuvējām) nopirku Rīgas Somdara veikalā uz Brīvības ielas portfeli. Vispār jau man nevajadzēja (cimdus meklēju, manai rokai itāļu un ķīniešu cimdi par mazu), bet kad uzzināju, ka viņa par viena īstās ādas vīriešu lielā portfeļa sašūšanu no nulles līdz gatavam saņem uz rokas 3 eiro, bet pa maiņu varot sašūt maximums 3,5 portfeļus....... Pats portfelis ap 100 maksāja, itāļu analogas kvalitātes ražojums arī no īstas (nevis presētās) ādas - ap 300-500. Ādas šuvēji Itālijā vēl palikuši, bet ar pārējiem daudzos gadījumos ir tā - Barona kvartālā vīriešu apģērbu veikalā Mans drēbju skapis - tur visi "Gioberti" un "Palmiro Rossi" ir šūti Ķīnā, tāpēc jau tādas cenas : www.perkamkopa.lv....
Nu neredzu es perspektīvu širpotreba ražotājiem Latvijā, ja vien negrib strādniekiem banānu valstiņas algu līmeni.
Bet neviens jau arī neaicina širpotrebu ražot Latvijā. Pie mums labi sokas tiem, kuri ražo gana unikālas un kvalitatīvas mantas nelielas sērijās. ..tādas mantas, ko ķīnieši pie sevis nevar uzcept pa lēto. Un šādu mantu izgudrošanai vajaga inženierisko funktieri, ..un iespēju šajā jomā ir bez gala. To parāda arī Vācijas pieredze, kura balstās ne tik daudz uz mersedesiem, kā uz nelielu un vidēju ražotņu unikāliem darba rezultātiem. Piemērs kauč vai ar tiem pašiem stikliem - stiklu Eiropā ieved no "ķīnām", taču bruņu stiklus bankām un vērtslietu veikaliem Ķīnā iepērk no Vācijas.
16. Papildināt 48.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:
"(5) Strādāt par pedagogu ir tiesības personai, kas ir lojāla Latvijas Republikai un tās Satversmei."
Es domāju, ka ikdienā neviens to nekontrolēs, bet šāda punkta dēļ tādi kā, piemēram, KVAA nevarēs strādāt par pedagogu un borēt mūsu bērniem, cik Latvija ir nepareiza valsts. Un tas nav tas pats, kas konstruktīvi vai pat tīri emocionāli un bez redzama iemesla kritizēt jabkuru politiķi vai amatpersonu.
Citagaisma:
Tie tapat kā Ziemeļitālijas šuvēji strādā priekš marsiešiem.
Nu es nezinu par visiem, tas nav mans dārziņš.
Nesen aiz žēlastības pret pārdevēju (saslimušo pārdevēju aizvietoja viena no šuvējām) nopirku Rīgas Somdara veikalā uz Brīvības ielas portfeli. Vispār jau man nevajadzēja (cimdus meklēju, manai rokai itāļu un ķīniešu cimdi par mazu), bet kad uzzināju, ka viņa par viena īstās ādas vīriešu lielā portfeļa sašūšanu no nulles līdz gatavam saņem uz rokas 3 eiro, bet pa maiņu varot sašūt maximums 3,5 portfeļus....... Pats portfelis ap 100 maksāja, itāļu analogas kvalitātes ražojums arī no īstas (nevis presētās) ādas - ap 300-500. Ādas šuvēji Itālijā vēl palikuši, bet ar pārējiem daudzos gadījumos ir tā - Barona kvartālā vīriešu apģērbu veikalā Mans drēbju skapis - tur visi "Gioberti" un "Palmiro Rossi" ir šūti Ķīnā, tāpēc jau tādas cenas : www.perkamkopa.lv....
Nu neredzu es perspektīvu širpotreba ražotājiem Latvijā, ja vien negrib strādniekiem banānu valstiņas algu līmeni.
-----------------------------------
Es kādreiz deviņdesmito gadu sākumā tiku ierauts koku biznesā, paliela Vācijas koku uzņēmuma interesēs biju pārstāvis Vidzemē un pamatā tulkoju, pārbaudīju kvalitāti un faksēju līgumus. Tad nu nekādi nevarēja vācietis saprast, ka to ko viņš piedāvā mūsu koku uzņēmējam, ka tā ir normāla rietumu biznesa procenta daļa. Savukārt, kad viņš brīnījās, kā tas var būt, ka laukos bezdarbs un nenāk normāli strādnieki strādāt, biju spiests paskaidrot, cik šie strādnieki saņem mēnesī. Sen nav ne šo koku uzņēmumu. lūk, atbilde par 3 euro portfeli. Pilni ceļi ar luxus klases automašīnām. Rietumos 3. paaudzē tie var atļauties un tomēr- manam bosam, 3. paaudzē pašam vēl nākās ziemā sēsties pie sniega tīrāmā traktora stūres, braukt ar autobusu un vadāt tūristus. Arī viņa māsa darbojas ar grāmatvedību, švāgers brauc ar autobusu, tēvs ir gan sagādnieks, gan katru dienu kādu apli izlaiž ar lielo busu. Neviens no firmas līdzīpašniekiem nebrauc ar dārgu vieglo auto. Golf universāls 2005. gada, Nissan, un MB Vito, Peugeot. Lūk viņu privātie auto. lūzeri, ne?
16. Papildināt 48.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:
"(5) Strādāt par pedagogu ir tiesības personai, kas ir lojāla Latvijas Republikai un tās Satversmei."
Es domāju, ka ikdienā neviens to nekontrolēs, bet šāda punkta dēļ tādi kā, piemēram, KVAA nevarēs strādāt par pedagogu un borēt mūsu bērniem, cik Latvija ir nepareiza valsts. Un tas nav tas pats, kas konstruktīvi vai pat tīri emocionāli un bez redzama iemesla kritizēt jabkuru politiķi vai amatpersonu.
Nu tie nav nekādi kritēriji. Tikpat labi šis punkts var kalpot par iemeslu raganu medībām pret jebkuru pedagogu, jo saprotama satura un jēgas šai punktā nav. Ko nozīmē būt lojālam Satversmei? Satversmē 5 no 8 nodaļām nosaka, kā jārīkojas prezidentam, saeimai, ministru kabinetam, tiesām, valsts kontrolei - kā to var ievērot vai neievērot pedagogs? Varbūt vajadzēs vēl kā krievu armijā - zvērestu dot un satversmi no galvas mācīties kā ustavu?
Es jau arī pret tādiem tipiņiem kā varde.Un piekrītu pat preža kandim Trampam,ka muzļikiem vispār robežas jāver ciet.Un ne tikai Amerikas.Bet vot problēma-kā tu noteiksi kurš ir lojāls Latvijas valstij un kā noteiksi,ka tas ir musulmanis un tas nav?Kura institūcija šķiros un pēc kādiem kritērijiem?Kā noteiks ,ka Klimovičš pagājšgad pieņēma islamu,bet Latvijas valsts pilsonis Gapoņenko nav īsti lojāls valstij?
wiencmuzikanc:Pedagogs savu lojalitāti apliecina ar darbiem. Stāv rakstīts "strādāt par pedagogu ir tiesības....." nevis " sākt strādāt.
Hēē... es skolotāju vidē uzaugu. Kura učenīte visskaļāk jūsmoja par pskp ideāliem, tā vēlāk visskaļāk uz Baltijas ceļu sauca, bet tagad visaktīvāk uz streikiem citas mudina. Izskatās, ka ja situācija prasīs, tad, iespējams, visātrāk sāks arī islamu slavēt. Bet kura klusēja, tā arī tagad klusē. Kura no abām lojālāka?
Mēs ar večiņu jau sen nospriedām,ka vecumdienās nav ko cerēt,ka kāds jaunais tevi stutēs.Tapēc arī vajag pašiem parūpēties par sevi jau tagad.
