Pirms nedēļām trim jau bija kaukurā tematā (pazaudēju, kurā tieši), ka man, bildējot Mēnesi, ar Tamponu 70-200/2,8+Kenko 1,5X uz bildes parādās zaļš zaķis, bet viens cits adbildēja, ka viņam nekā tāda nēsot. Šodien pārbaudīju vēlreiz, ar trim rumpjiem un atklāju, ka tas tieši no tiem arī ir atkarīgs.
K-5:
K10D:
K100D Super:
Kas tam varētu būt par vainu, 5-niekam sensors ir CMOS, bet tiem diviem vecajiem krāmiem - CCD, varbūt vienam virsma spīzdīgāka par citiem, no tā acpīdumi sāk klejot starp to un extendera lēcām? Bet tur jau vienalga visiem filtrs priekšā.
Mākoņi pazuda, šeit kontrastaināk, it kā zaķiem vajadzēja būt vēl isteiktākiem. Ja ar Fill Light tā ekstrēmi izvelk tumšās vietas, tad parādās arī šiem, bet ne tik traģiski kā 5-niekam.
Nafik man lampa koridorā, domātum, ka reālos kadros tautai vairāk redzamas mēnesnīcas, nekā koridori ar vientuļu lampiņu. Pie tam - kādas kopmītnes vai kazarmas man jāmeklē, lai varētu bildēt uz kropa ar 300 mm. Par nosaukumu atvainojos, izlaboju.
Kopkadra gaišumu šajā gadījumā nosacīja mākoņi. Tikko gribēju pārbildēt, bet pašlaik vispār nomācās.
Gaisma ir elektromagnētiskie viĜĦi ar viĜĦa garumu no 400 nm līdz 760 nm, kas iedarbojas uz aci un rada redzes sajūtu. Gaismas stars ir gaismas viĜĦu enerăijas izplatīšanās virziens (tā ir ērta abstrakcija). Punktveida gaismas avots ir spīdošs punkts, kura izmērus dotajā problēmā var neievērot, tas enerăiju izstaro uz visām pusēm vienmērīgi. Robežvirsma atdala divas optiski homogēnas vides. Gaismas atstarošana notiek, ja gaisma krīt uz robežvirsmu starp divām vidēm un daĜēji atgriežas tajā pašā vidē. Atstarošanas likumi: 1) krītošais stars, atstarotais stars un perpendikuls pret robežvirsmu staru krišanas punktā atrodas vienā plaknē; 2) krišanas leĦėis ir vienāds ar atstarošanas leĦėi. Gaismas laušana ir gaismas stara virziena maiĦa uz robežas starp divām vidēm, staram pārejot otrā vidē. Laušanas likumi: 1) krītošais stars, lauztais stars un perpendikuls, kas novilkts pret robežvirsmu staru krišanas punktā, atrodas vienā plaknē. 2) krišanas leĦėa sinusa attiecība pret laušanas leĦėa sinusu divām dotajām vidēm ir konstants lielums, ko sauc par otrās vides gaismas laušanas koeficientu attiecībā pret pirmo vidi.
