Pornogrāfijas ierocis ir meli. Pretēji tam Dievs mūs vada uz patiesību. Jēzus saka: "Ja jūs turat manas mācības, jūs patiesi esat mani mācekļi. Jūs atzīsiet patiesību un patiesība darīs jūs brīvus." (Bībele, Jāņa evaņģēlijs 8:31-32) Tie, kuri to dzirdēja, apvainojās un teica, ka nekad nav bijuši kāda cilvēka vergi, kā tad Viņš saka, ka viņi būs brīvi? (Jāņa evaņģēlijs 8:33) Jēzus paskaidroja, ka cilvēki ir grēka vergi, bet Viņš ir tas, kurš var viņus atbrīvot. (Jāņa evaņģēlijs 8:34)
Grēks ne tikai mūs paverdzina, bet attālina mūs no Dieva. Neviens nav pilnīgs. Neviens nav taisns Dieva acīs. Bībele saka, ka mēs visi "maldījāmies kā avis, ikviens raudzījās pats uz savu ceļu." (Pravieša Jesajas grāmata 53:6) Mēs visi esam pelnījuši Dieva notiesājošo spriedumu un sodu. Taču svētais un mīlošais Dievs atrada risinājumu mūsu grēka problēmai, lai mēs netiktu notiesāti. Viņš pats uzņēmās sodu par mūsu grēkiem. Jēzus Kristus, Dieva Dēls, tika nomocīts un nomira pie krusta mūsu grēku dēļ, lai mēs saņemtu piedošanu. Pēc trim dienām Jēzus augšāmcēlās no mirušajiem, kā Viņš to bija teicis iepriekš. Tagad Viņš piedāvā tev izveidot attiecības ar Viņu. Viens no vispārsteidzošākajiem apgalvojumiem Bībelē ir šis: "Ja mēs atzīstamies savos grēkos, tad Viņš ir žēlsirdīgs un taisns, ka Viņš piedod mums mūsu grēkus un šķīsta mūs no visas netaisnības." (Jāņa 1. vēstule 1:9)
Vissvarīgākās attiecības...
Ja tu meklē tuvību un mīlestību, pornogrāfija to neaizvietos. Dievs mūs ir radījis, lai mēs savu vajadzību pēc tuvības vispilnīgāk piepildītu tieši attiecībās ar Viņu. "Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka devis savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību." (Jāņa evaņģēlijs 3:16) Pretēji tumsai un iznīcībai, ko cilvēku dzīvē ienes pornogrāfija, Jēzus ir teicis: "Es esmu nācis, lai tiem būtu dzīvība un pārpilnība." (Jāņa evaņģēlijs 10:10) Dievs tev piedāvā piedošanu attiecībās ar Viņu. Vai tu gribi lūgt, lai Viņš tev piedod un ienāk tavā dzīvē? Tas var notikt jau tagad. Ja tev vajadzīga palīdzība, lai to ietērptu vārdos, tev noderēs šī lūgšana:
Ulmaņlaiku grāmatā purnogrāfija tika definēta vienkārši - tā sniedz sabojātu priekšstatu par cilvēka dzimumdzīvi. Akts - tēlotāja mākslas žanrs, kurš parāda cilvēka ķermeņa skaistumu. Erotikas jēdziens tad vēl laikam nepastāvēja.
Kas var būt jaukāks par mīlas brīdi, kas uzved pašā baudas virsotnē. Daudz dzirdēts un lasīts par sievietes orgasma krāšņajām izpausmēm, kamēr vīriešiem tās gluži tik spilgtas neesot. Turklāt viņi dzimumakta laikā varot sasniegt tikai vienu kulmināciju, bet sievietes – vairākas pēc kārtas. Vai daba patiešām nodarījusi pāri stiprā dzimuma pārstāvjiem?
Sievietes orgasms raksturots pārdesmit dažādās definīcijās, taču joprojām ir daudz kā neskaidra. “Seksuālās labsajūtas izpausmes katrai mēdz būt atšķirīgas un ik reizi – citādas. Vīrietim tās šķiet vienkāršākas,” uzskata ginekoloģe un psihoterapeite Gunta Frīdenberga.
Izvērtējot fizioloģiskos rādītājus, tomēr neatklājas būtiskas atšķirības starp abu dzimumu pārstāvju izjūtām mīlas kulminācijas brīdī. “Diezin vai sievietei orgasms ir krāšņāks. To taču nevar izmērīt,” iebilst seksologs Artūrs Vāvere.
Orgasma anatomija
Mīlas brīža kulminācija izpaužas ar dzimumorgānu ritmisku saraušanos, patīkamu siltuma vilni visā ķermenī un īslaicīgu apziņas zudumu, ko mēdz salīdzināt ar lidojumu vai kritienu bezdibenī. Paātrinās sirdsdarbība (120–180 sitieni minūtē vai pat vairāk) un elpošana (līdz 40 reizēm minūtē), kā arī paaugstinās asinsspiediens.
Jo lielāks uzbudinājums, jo spēcīgākas dzimumorgānu kontrakcijas un izteiktāka labsajūta. Sievietei maksts apakšējā trešdaļa sašaurinās, bet tālāk paplašinās, izveidojot tā saukto orgastisko aploci, kas cieši apņem dzimumlocekli. Austrumos harēma sievietes speciāli apmāca trenēt vagīnas un starpenes muskuļus, lai radītu lielāku baudu vīrietim. Treniņam var izmantot arī vaginālās lodītes. “Ja maksts muskulatūra vairāk saspringst, labsajūta varētu pastiprināties arī sievietei,” atzīst Gunta Frīdenberga.
"Austrumos harēma sievietes speciāli apmāca trenēt vagīnas un starpenes muskuļus, lai radītu lielāku baudu vīrietim. Treniņam var izmantot arī vaginālās lodītes. “Ja maksts muskulatūra vairāk saspringst, labsajūta varētu pastiprināties arī sievietei."
Taču spēja sasniegt mīlas kulmināciju ir saistīta ne tikai ar ķermeniskām norisēm, bet arī emocijām, ko ietekmē partneru attiecības, pašsajūta, noskaņojums un citi apstākļi. Pats galvenais – nepieciešama vēlme mīlēties ar konkrēto cilvēku.
Baudas virsotni vieglāk sasniegt partneriem, kas viens otru labi pazīst. Ja tikai laika gaitā attiecībās nav iestājusies rutīna.
Labi izjūtot vienam otru, mīlnieki kulmināciju bieži sasniedz vienlaikus. Tomēr daļa no tā apzināti izvairās, labprāt vērojot, kā mirkli izbauda otrs. “Vienlaicīgu orgasmu nevajadzētu izvirzīt par obligātu mērķi, jo tā var sabojāt mīlas brīdi. Labāk vienkārši atbrīvoties un ļauties sajūtām,” uzskata dakteris Vāvere.
Kulminācija abiem mēdz būt izteiktāka, ja sekss nav bijis ilgāku laiku, jo tad vīrietim sakrājies vairāk spermas. Kaut gan dažkārt notiek otrādi – ja sēklas vadi ir pārpildīti un muskuļi iestiepti, to kontrakcijas nav tik spēcīgas, organisms cenšas pēc iespējas ātrāk atbrīvoties no uzkrātā sekrēta, un lidojuma sajūta izpaliek.
Daudziem augstākās baudas mirklis norit tik mierīgi, ka partneris pat nesaprot, vai tas bijis. Savukārt citi pēc kaislīgiem mīlas brīžiem uz ķermeņa pamana zilumus. Lai gan nekontrolētā uzvedība reizēm var nobiedēt, nopietni miesas bojājumi, nodarbojoties ar seksu, tiek gūti ārkārtīgi reti.
Valda uzskats, ka vīrietim vēlmi pēc seksa un iespēju sasniegt orgasmu par 85 procentiem nosaka dzimumhormoni, emocijas – mīlestību – atstājot otrajā plānā. Turpretim sievietei šī attiecība esot pretēja.
"Labi izjūtot vienam otru, mīlnieki kulmināciju bieži sasniedz vienlaikus. Tomēr daļa no tā apzināti izvairās, labprāt vērojot, kā mirkli izbauda otrs. “Vienlaicīgu orgasmu nevajadzētu izvirzīt par obligātu mērķi, jo tā var sabojāt mīlas brīdi."
Artūrs Vāvere tam nepiekrīt. Viņš novērojis, ka daudzi stiprā dzimuma pārstāvji nesasniedz baudu bez dziļām jūtām. Savukārt ir sievietes, kuras piedzīvojušas negribētu kulmināciju pat izvarošanas laikā, un tam līdzīgas sajūtas sākumā var sagādāt dzemdību sāpes.
“Teorija vēsta, ka vīrietim orgasmu var sagādāt četros veidos: orāli, ar rokām, anāli un vagināli. Taču šie paņēmieni raksturo tikai seksa tehniku. Tā rodas atšķirīgas sajūtas, tomēr mīlēšanās ir vienots, ar emocijām saistīts process,” atzīst ārsts.
Nav tiesa, ka vīriešiem dzimumakta laikā var būt tikai viena augstākās baudas virsotne. Spermas noplūde ne vienmēr nozīmē orgasmu. Apmierinājums var iestāties arī pirms vai pēc ejakulācijas. Kad tā notikusi, pāris parasti beidz mīlēties, kaut gan tas varētu būt tikai rotaļas sākums.
Austrumu mīlas māksla māca paildzināt dzimumaktu un sasniegt atkārtotus orgasmus bez spermas izšļākšanās, lai sniegtu baudu sievietei, nezaudējot enerģiju. Eiropiešiem šajā ziņā ir daudz neizmantotu rezervju. “Domāju, ka vairākumam mūsu vīriešu tas nav pieņemams – it kā sapucēties un tomēr palikt mājās...” uzskata Gunta Frīdenberga.
Vīrieši spilgtāku orgasmu parasti izbauda jaunībā, kad ir augstāks hormonu līmenis, spēcīgākas muskuļu kontrakcijas un lielāks sēklas apjoms. Taču tas nenozīmē, ka vecumdienās baudas vairs nav. Ja gribas spilgtākas izjūtas, var ņemt talkā stimulējošus līdzekļus.
“Kāds 80 gadus vecs kungs vēlējās, lai izrakstu erekciju veicinošas tabletes,” atceras seksologs. “Brīdināju, ka viņa vecumā to lietošana ir riskanta, taču vīrs atbildēja, ka nāve mīlējoties būtu pats labākais mūža noslēgums.”
Daudzi vīrieši atzīstot, ka orgasmam līdzīgas un pat vēl spēcīgākas sajūtas rodas sporta zālē paaugstinātas fiziskas slodzes apstākļos. Pārlieka aizraušanās ar šādu baudas gūšanas veidu gan var traucēt attiecībām ar sievieti.
“Teorija vēsta, ka vīrietim orgasmu var sagādāt četros veidos: orāli, ar rokām, anāli un vagināli. Taču šie paņēmieni raksturo tikai seksa tehniku. Tā rodas atšķirīgas sajūtas, tomēr mīlēšanās ir vienots, ar emocijām saistīts process.”
Citi visspēcīgāko kulmināciju izjūt orālā seksa laikā. Iespējams, ne tikai patīkamā kairinājuma dēļ, bet arī tāpēc, ka partneres poza, šādi mīlējoties, vīrietī rada pārākuma apziņu. “Šim tuvības veidam netrūkst noliedzēju, kuri apgalvo, ka sievietei no tā nav nekāda labuma. Taču zinu vairākas, kuras šādi sasniedz orgasmu arī pašas,” saka Artūrs Vāvere.
Lai sasniegtu augstāko baudu, sievietei ne vienmēr nepieciešams dzimumakts. Dažkārt pietiek tikai ar mīļotā prasmīgiem pieskārieniem.
Lielāko daļu sieviešu līdz orgasmam visātrāk var novest, kairinot klitoru jeb kutekli, kur atrodas daudz jutīgu receptoru. Dažām tas starp kaunuma lūpām novietots tā, ka dzimumakta laikā nemaz netiek skarts. Tad partnerim vajadzētu apmierināt sievieti orāli vai kā citādi. Pētījumi liecina, ka bez kutekļa stimulēšanas orgasms nav pietiekami dziļš.
Psihoanalīzes pamatlicējs Zigmunds Freids domāja, ka jaunietes, kuras vēl nav īsti pieņēmušas peņa ielaušanos savā organismā, sasniedz klitorālo orgasmu, bet nobriedušām sievietēm bauda rodas galvenokārt makstī, jo viņas jau ir pielāgojušās saņēmējas lomai. Pastāvēja arī uzskats, ka enerģiskākas sievietes izjūt klitorālo orgasmu, bet maigākas būtnes – vaginālo.
Tagad seksologi atzīst, ka parasti abi labsajūtas veidi kombinējas. Daudzām klitora audi izvietoti arī maksts iekšpusē, tādēļ labsajūtu rada dzimumlocekļa kustības. Izteiktāku baudu no vagīnas kairināšanas sasniedz sievietes, kurām ir ļoti jutīgs G punkts, kas novietots vidēji 2,5–3 centimetru attālumā no ieejas makstī tās priekšējā sienā.
Vai nepiemirsāt priekšspēli?
Sievietēm biežāk nekā vīriešiem rodas grūtības seksā sasniegt pilnīgu apmierinājumu. Tikai nedaudzas izbauda orgasmu jau agrā jaunībā, daļa to piedzīvo pēc pirmajām dzemdībām, bet pieci līdz desmit procenti pilnībā baudu nesasniedz nekad.
Grūtības nonākt līdz orgasmam ir krietni lielākai daļai sieviešu. Tam par iemeslu var būt gan puritāniska audzināšana, gan izkropļoti priekšstati un stereotipi par dzimumattiecībām, kas neļauj tuvības laikā atbrīvoties, gan arī partnera neprasme.
Reizēm uzbudinājums var būt tik liels, ka kulminācija iestājas, jau pieskaroties kādai erogēnajai zonai vai skūpstoties, taču parasti sievietei nepieciešama pietiekami ilga priekšspēle. Ja vīrietis uzsāk dzimumaktu, pirms partnere ir pietiekami uzbudināta, viņam vajadzētu sagādāt sievietei baudu pēc tam.
"Ja regulāri jūt uzbudinājumu, taču negūst apmierinājumu, ar laiku mēdz rasties velkošas sāpes vēdera lejasdaļā un mugurā."
Sievietes baudas augstāko punktu visvieglāk sasniedz ovulācijas laikā, kad olšūna ir gatava apaugļoties un veidojas izteiktāka orgastiskā aploce, neļaujot spermai izplūst no maksts. Lielākajai daļai līdz kulminācijai vieglāk nonākt, ja nav jāraizējas par nevēlamu grūtniecību. Taču sievietes mēdz būt arī neizprotamas. “Kāda paciente stāstīja, ka viņai orgasmu palīdz sasniegt nedrošība – paliks stāvoklī vai ne,” atceras daktere Gunta Frīdenberga.
Tēlots vai īsts?
“Spēja sagādāt sievietei orgasmu ceļ vīrieša pašapziņu. Taču, ja tas neizdodas, nevajadzētu viņam uzvelt visu vainu. Vīrietis parasti jūt, ko pats gribētu, un dzimumakta laikā cenšas to īstenot. Sieviete bieži vien nezina, ko vēlas, tāpēc rodas problēmas,” uzskata Artūrs Vāvere. “Ja partnere nav apmierināta, viņš, kaut arī bieži neizrāda, to sāpīgi pārdzīvo. Ar laiku var vājināties erekcija, notikt priekšlaicīga sēklas noplūde un rasties grūtības sasniegt orgasmu arī pašam.
Savukārt sieviete lieliski saprot situāciju un bailēs, ka partneris varētu novērsties, liek lietā aktrises spējas. “Biju pārsteigta par amerikāņu pētījumā noskaidroto, ka gandrīz puse sieviešu tēlo orgasmu un lasot ieteikumus, kā to veiksmīgāk darīt,” atzīst daktere Frīdenberga. “Ja pastāvīgi jāizliekas, kāpēc tādas attiecības vispār vajadzīgas? Nevajag baidīties būt atklātai, citādi problēmu neizdosies atrisināt. Manuprāt, ja vīrietis nejūt, ka partnere izliekas, vai nu viņš nekad nav mīlējies ar sievieti, kura izbaudījusi orgasmu, vai arī viņam nerūp otras pusītes labsajūta.”
Atšķirīgais sievietes un vīrieša orgasmā
Lielākā daļa vīriešu kulmināciju dzimumaktā sasniedz ātrāk – apmēram divās minūtēs. Sievietēm nepieciešamas caurmērā 15 minūtes. Vīrietim orgasms ilgst vidēji no dažām sekundēm līdz minūtei, bet sievietei – no vairākām sekundēm līdz piecām minūtēm. Sievietēm pēc dzimumakta ir lielāka vēlme izbaudīt maiguma izpausmes. Viņas daudz biežāk nekā viņi sasniedz vairākus orgasmus pēc kārtas, jo pēc kulminācijas rodas jauni uzbudinājuma viļņi. Artūrs Vāvere gan domā, ka vīriešus ar šo pieklājības žestu apmānīt nav nemaz tik grūti. Uzbudinājuma pazīmes, piemēram, piesarkušu ādu un saspringušus krūšu galus, notēlot nevar, taču orgasma izpausmju patiesumu nav iespējams novērtēt. Monotona kliegšana pornofilmu stilā īstas baudas brīdī parasti gan nav dzirdama.
Dažām sievietēm no maksts izdalās bālgans šķidrums, ko vīrieši mēdz uzskatīt par kulminācijas pazīmi. Taču tā ir tikai individuāla īpatnība bez fizioloģiskas nozīmes. Daudzi speciālisti domā, ka tas ir dzemdes dobumā sakrājies šķidrums, citi – ka to izdala dziedzerīši, kas darbojas līdzīgi prostatai.
Pliekanais saldums
Spēja sasniegt orgasmu ir jāattīsta. “Pirms dzimumdzīves uzsākšanas iepazīt savu ķermeni un noskaidrot, kādas sajūtas gaidīt no seksa, palīdz masturbēšana,” atzīst Gunta Frīdenberga.
Seksologa Alfrēda Kinsija pētījumi liecina, ka vairākums sieviešu masturbējot sasniedz orgasmu četrās minūtēs. Dzimumakta laikā tas tik ātri neiestājas vai izpaliek vispār. Kautrīgas sievietes masturbējot var gūt asākas izjūtas, jo partnera klātbūtne traucē atbrīvoties. Arī daudzi vīrieši, samīļojot sevi, gūst spēcīgāku orgasmu. Tomēr šādu baudu var salīdzināt ar cukura aizvietotāju – saldums ir, bet īstas garšas nav, jo pietrūkst tuvības ar partneri.
Masturbēšanai ir gan mīnusi, gan plusi, atzīst Artūrs Vāvere. Šādi gūtā pieredze iesakņojas, tāpēc gadās, ka orgasmu izjūt, tikai saņemot kairinājumu, pie kāda pierasts kopš pusaudža gadiem. Toties pētījumi liecina, ka vīrieši, kuri masturbē arī mūža otrajā pusē, kad dzimumdzīve kļuvusi retāka, orgasmu sasniedz biežāk. Nereti sieviete, kura mēdz apmierināt sevi ar vibratoru, dzimumaktā vairs nespēj nonākt līdz kulminācijai. Īpaši, ja izmantots ļoti liels mākslīgais penis.
“Manuprāt, ja neizdodas sasniegt orgasmu, ne vienmēr labākais problēmas risināšanas veids ir pārrunas,” uzskata seksologs. “Iesaku mēģināt atbrīvoties un masturbēt partnera klātbūtnē. Tad labāk sapratīsiet, kā palīdzēt otrai pusītei nonākt līdz baudas kulminācijai.”
Sievietes Latvijā ir pārliecinātas - pie ginekologa jāiet tad, kad parādās sūdzības, tāpēc joprojām aktuāli ir pārliecināt sievietes regulāri profilaktiski apmeklēt ginekologu. [1]
Ginekologs ar onkocitoloģisko uztriepes analīzi var agrīni diagnosticēt dzemdes kakla priekšvēža saslimšanas (cervikālu intraepiteliālu neoplāziju) un laikus sākt ārstēšanu. Katru gadu pasaulē tiek reģistrēti 500 000 jaunu dzemdes kakla vēža gadījumu, tas ir otrs izplatītākais vēzis pēc krūts vēža sievietēm vecumā no 15 līdz 44 gadiem, trešais izplatītākais vēža radītais nāves iemesls sievietēm pēc krūts un plaušu vēža. Katru gadu no šīs slimības mirst 27 000 sieviešu. [2]
Pēdējos 20 gados Latvijā saslimstība ar dzemdes kakla vēzi ir pieaugusi. [3]
Latvijā jau kopš 1995. gada ik gadu vairāk nekā 40% dzemdes kakla vēža saslimšanas gadījumu izdodas atklāt novēloti - pēdējās stadijās. 95% no tām sievietēm, kam atklāts dzemdes kakla vēzis, pie ginekologa nav bijušas piecus līdz divpadsmit gadus. 2007. gadā 3. un 4. stadijā diagnosticēts daudz mazāk saslimšanas gadījumu - 38%. [3]
Ir svarīgi ieviest efektīvu visaptverošu profilaksi - meiteņu vakcināciju un sieviešu onkocitoloģisko skrīningu, kas palīdzētu atrisināt problēmu kopumā. Tajās valstīs, kur ir ieviests organizētais dzemdes kakla skrīnings, sieviešu atsaucība ir 80-85%. [3]
Sabiedrības izglītošanas aktivitātēm Latvijā ir rezultāti - pēc publikācijām medijos pieaug to sieviešu skaits, kuras apmeklē ginekologu. [5]
Pirmspubertātes pārejas zona dzemdes kaklā atrodas uz ektocervika ārējās virsmas, un meitenes ir vairāk pakļautas tā mehāniskam bojājumam dzimumkontaktos. HPV ieejas vārti ir mikrotrauma epitēlija bazālajās šūnās, līdz ar to iespējamība inficēties ar HPV ir lielāka.
Tieši tāpēc meitenēm pirms dzimumdzīves sākšanas nepieciešama HPV profilakse. Šodien ir pieejama primāra HPV profilakse - vakcinācija.
Ņemot vērā problēmas aktualitāti, izvirzīti šādi pētījuma uzdevumi: izpētīt sie vie šu seksuālo attiecību sākšanas vecumu; izpētīt sieviešu zināšanas un attieksmi pret ginekoloģiskām profilaktiskajām apskatēm; izpētīt iemeslus, kas ierobežo ginekologa apmeklējumus; izpētīt sieviešu zināšanas par dzemdes kakla vēzi, tā profilaksi un attieksmi pret plānoto organizēto skrīningu Latvijā; izpētīt sieviešu zināšanas par krūšu pašizmeklēšanas lomu vēža agrīnā diagnostikā.
Tika izveidota aptaujas anketa ar desmit vienkāršiem jautājumiem par sievietes reproduktīvās veselības ieradumiem un zināšanām par dzemdes kakla vēzi.
Pētījumā anketētas sievietes, kas tika nejauši atlasītas no populācijas - Rīgas Stradiņa universitātes studentes un kopmītņu iemītnieces (Medicīnas fakultāte, Māszinību fakultāte), Limbažu vakara vidusskolas skolotājas, Pāles pamatskolas skolotājas, skaistuma salona Stars klientes, RTU/RSU florbola komandas dalībnieces, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas rehabilitologu kolektīvs, SIA Roche darbinieces. Iegūtie dati tika statistiski apstrādāti ar SPSS un MS Excel programmām.
Kopā pētījumā piedalījās 221 sieviete vecumā no16 līdz 71 gadam.
Dzimumdzīves uzsākšanas vecums
Starp aptaujātajām sievietēm lielākā daļa (46%) dzimumdzīvi ir sākušas agrīni, tas ir, 17-19 gadu vecumā.
Salīdzinot seksuālo attiecību sākšanas vidējo vecumu dažādās vecuma grupās, manāma tendence dzimumdzīves uzsākšanai agrākā vecumā ar katru jaunāko paaudzi. Sievietēm pēc 40 gadu vecuma bijusi tendence sākt dzimumattiecības vēlāk, pēc 18 gadu sasniegšanas (skat. 1. attēlu).
206 aptaujātās jeb 93% sieviešu norādījušas, ka apmeklējušas ginekologu vispār, bet 15 sievietes jeb 7% nebija atzīmējušas šo atbildi.
Pēdējā gada laikā ginekologu apmeklējušas 61% sieviešu, pirms gada - 51 jeb 23%, pirms diviem gadiem - 6 jeb 3% sieviešu; pirms vairāk nekā trīs gadiem ginekologu apmeklējušas 14 sievietes.
Lai gan pieaug to sieviešu skaits, kas regulāri apmeklē ginekologu, ir daļa sieviešu, kas neapzinās profilakses nozīmību. Šo sabiedrības daļu nepieciešams arī turpmāk informēt par ikgadējo apskašu nozīmību slimību profilaksē, īpaši dzemdes kakla vēža attīstībā. Ieviešot organizēto dzemdes kakla skrīningu (tas tika sākts 2009. gada 1. janvārī), arī šīs sievietes, kas neapmeklē ginekologu regulāri, tiktu uzaicinātas to darīt vismaz reizi trijos gados.
Iemesli neregulāriem ginekologa apmeklējumiem: dodas pie ārsta tikai sūdzību gadījumā (49%), naudas trūkums (7%), nepatīkams izmeklējums (21%), laika trūkums (14%), cits iemesls (9%). Pamudinājumus veikt ginekoloģiskās profilaktiskās apskates var redzēt 2. attēlā. Septiņos procentos gadījumu aptaujātās sievietes nosauca citu variantu, kas mudina apmeklēt ginekologu: sanitārā grāmatiņa; ja nepieciešams padoms; apdrošināšanas polise; endokrinologs; grūtniecība; ja radušās raizes pēc dzimumakta.
78 jeb 36% anketēto sieviešu bija informētas par ginekoloģisko profilaktisko apskašu programmu un to izmanto, toties 24% bija informētas, bet to neizmanto. 87 jeb 40% sieviešu nebija informētas par apskašu programmu.
Zināšanas par HPV
Pēc aptaujas datiem, zināšanas par HPV - cilvēka papilomas vīrusu (jāņem vērā, ka šajā jautājumā visas atbildes bija pareizas un sievietes varēja atzīmēt visas pareizās atbildes): 111 sievietes jeb 35% zināja, ka HPV izraisa dzemdes kakla vēzi.
To, ka HPV var iegūt dzimumkontaktu ceļā, zināja 69 sievietes jeb 22%.2. attēls Pamudinājums veikt ginekoloģiskās profilaktiskās apskates (%) Pamudinājums veikt ginekoloģiskās profilaktiskās apskates (%)
59 jeb 18% sieviešu zināja, ka ir vakcīna pret dzemdes kakla vēzi.
80 jeb 25% sieviešu nebija neko dzirdējušas par HPV.
Tikai 17% sieviešu atzīmēja visas trīs pareizās atbildes.
Secinājumi
Vidējais sieviešu vecums, kad uzsāktas seksuālās attiecības, ir 18 gadi, ar katru nākamo paaudzi vērojama tendence dzimumdzīvi uzsākt agrāk. Tas jāņem vērā, plānojot vakcinācijas programmu pret HPV. Zināšanas par ginekoloģiski profilaktiskajām apskatēm, to iespējām un lomu ir nepietiekamas, ir nepieciešama izglītošana, jo nezināšana ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc sievietes neapmeklē ginekologu profilaktiski. Galvenais iemesls, kāpēc neapmeklē ginekologu: sievietes nav informētas, ka ginekoloģiskās profilaktiskās apskates jāveic vienu reizi gadā, kaut arī nekādu sūdzību nav. Zināšanas par dzemdes kakla vēzi, tā profilaksi ir nepilnīgas, bet sievietes pozitīvi vērtē organizēto skrīningu, un tas vieš cerības par tā veiksmīgu īstenošanu.
Vēl pirms gadiem 10 kaukurā TV programmā bija raidījums par Romas pāvesta fotogrāfu, tad viņš bildēja ar Nikonu FM2 un kaukādu āmura Metzu, šodien ziņās skatos Francisku Ugandā, fotogrāfam kamera jau melna, bet blice palikusi tāda pate ar āmura kātu.
nožēlojami kungi, galīgi nožēlojami ka jums tik garlaicīgi ka vienīgais apspriežamais temats te palicis viens ķertais kas masturbē uz mirušas sievietes bildi
Fotografēšana, filmēšana, aptaujas veikšana lidostā un tās teritorijā
Saistībā ar to, ka VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” ir paaugstinātas drošības objekts un tās galvenais uzdevums ir nodrošināt drošu un kvalitatīvu pasažieru apkalpošanu, jebkura komerciāla vai nekomerciāla darbība (filmēšana, fotografēšana, aptaujas veikšana) lidostā un tās teritorijā ir jāsaskaņo ar atbildīgo lidostas personālu.
Filmēšana un fotografēšana
Nekomerciālām vajadzībām vismaz 5 darba dienas iepriekš jāsaskaņo ar Komunikācijas vienību. Veidojot ziņu materiālus, arī ir iepriekš jāsaskaņo ar Komunikācijas vienību. Preses pārstāvji saskaņošanu var veikt tajā pašā dienā.
Komerciālām vajadzībām (Kuras rezultātā izveidotais materiāls paredzēts peļņas gūšanai) ir jāsaskaņo ar Komunikācijas vienību, vismaz 10 darba dienas iepriekš, elektroniski aizpildot pieteikuma formu. Par komerciālo filmēšanu un fotografēšanu lidostas teritorijā tiek slēgts līgums. Ja filmēšanu vai fotografēšanu veic grupa, kuras dalībnieku skaits pārsniedz trīs cilvēkus, nepieciešams rakstveida iesniegums.
Ja kādā no minētajām darbībām notiek lidostas teritorijā bez iepriekšējās saskaņošanas, tad Lidostas drošības dienestam ir tiesības aizliegt veikt šīs nesaskaņotās darbības.
Lai pieteiktu filmēšanu vai fotografēšanu jums jāaizpilda pieteikuma forma.
Aptaujas veikšana
Lai veiktu jebkura veida aptauju lidostas teritorijā vismaz 5 darba dienas iepriekš jāsaskaņo ar Komunikācijas vienību, aizpildot elektronisko pieteikuma formu. Aizpildot pieteikuma formu, jūs piekrītat nosacījumam, ka apņematies iesniegt Komunikācijas vienībai iegūtos aptaujas rezultātus 15 darba dienu laikā pēc aptaujas pabeigšanas. Nepieciešamības gadījumā ir iespēja personīgi vienoties par citu aptaujas rezultātu iesniegšanas datumu.
Ja kādā no minētajām darbībām notiek lidostas teritorijā bez iepriekšējās saskaņošanas, tad Lidostas drošības dienestam ir tiesības aizliegt veikt šīs nesaskaņotās darbības.
Attīrīšana nepieciešama arī Jūsu mājoklim. Tā ir ne tikai telpa, kur Jūs guļat un ēdat, kad atnākat no darba. Mājas – tas ir mūsu turpinājums. Tā absorbē gan Jūsu domas, jūtas, emocijas un noskaņas, gan arī to cilvēku, kuri pie Jums ierodas, kā arī ģeopatogēno zonu (tā saucamo āderu) izstarojumus.
Bet mājas enerģētiskais stāvoklis ir atkarīgs ne tikai no Jums un Jūsu rīcības, arī Jūsu pašu veselība, emocionālais stāvoklis un finanšu situācija ir atkarīga no mājas. Ja mājā ir uzkrājusies negatīvā informācija un enerģija, viņa no tās nekur neizzūd, bet enerģētisku sabiezējumu formā planē telpās, atraujot gabaliņus no Jūsu laimes un labklājības.
Lūk, šo iemeslu dēļ ir tik ļoti nepieciešams rūpēties par mājas enerģētisko higiēnu. Attīrot telpas, notiek ne tikai tīrīšana, bet arī ģeopatogēno zonu bloķēšana ar nelielām antenām, kas tiek stiprinātas pie mājokļa grīdas vietās, kur to ir iespējams izdarīt, lai nenotiktu atkārtota telpu enerģētiskā piesārņošana. To noteikti to nepieciešams darīt vismaz zem guļvietas un vietās, kur pavadāt ilgu laiku (dīvāns pie televizora utt.). Ļoti ieteicams ko tādu darīt jau remonta vai celtniecības laikā, lai tās var netraucēti paslēpt zem grīdas seguma. Tieši tas pats attiecas arī uz Jūsu darba vietu, vai tas būtu birojs, veikals vai cita telpa. Jo darbā mēs pavadām ne mazāk laika kā mājās, un veselīga darba atmosfēra ir pamats mūsu materiālajai labklājībai.
Bieži lietas, kas nonāk līdz mums, agrāk kādam jau piederējušas, un bijušā saimnieka vai vietas, kur šī lieta atradusies, enerģētika viņā saglabājas gadiem ilgi, ietekmējot, reizēm arī ļoti negatīvi, Jūsu vai Jūsu mājas enerģētiku.
Enerģētiskā attīrīšana noteikti nepieciešama antikvariātam, dažāda rakstura ģimenes vērtslietām, iegādātam lietotam transportlīdzeklim, lietām, kas piederējušas aizgājējam, relikvijām, kas saņemtas mantojumā, kā arī citām lietotām precēm, kas tādu vai citādu iemeslu dēļ ir nonākušas pie Jums mājās.
Nodarbojaties ar tirdzniecību – nav svarīgi, vai tā ir vairumtirdzniecība, vai mazumtirdzniecība – un vēlaties uzlabot savu preču pievilcību klientu acīs? Enerģētiskā tīrīšana ir kā radīta tam, notīrot visu negatīvo un piepildot ar patīkamu, tīru enerģiju.
Kosmoenerģētiku var droši saukt par lielāko mūsdienu atklājumu, kura priekšgājējs ir V. A. Petrovs. Kosmoenerģētika ir saistīta ar sabiedrības un zinātnes attīstību, un tai nav nekāda sakara ar reliģiju un ticību. Kosmoenerģētika – tā ir attīstoša un atveseļojoša metode, veids, kā iegūt veselību un harmoniju. Kosmoenerģētika – tā ir prasme vadīt un kontrolēt enerģijas plūsmas ārpus cilvēka uztveres robežām, un ar viņu palīdzību izveidot kā realitāti to, kas vairumam var likties neiespējami. Kosmoenerģētikas metodes pamatā ir to kosmisko energolauku izmantošana, kas ir apveltīti ar dziedinošām īpašībām. Slimību ārstēšanai tiek izmantotas spēcīgas kosmiskās plūsmas, kas veic kompleksu iedarbību uz cilvēka smalkajiem (enerģētiskajiem) ķermeņiem un visām organisma sistēmām. Kosmosa enerģijas kompleksi iedarbojas uz cilvēku, stimulējot viņu jaunai garīgai izaugsmei, pasaules uztverei, pozitīvām izmaiņām sabiedrības un pasaules attiecībās. Kosmoenerģētika dod papildu spēka rezervi, paaugstina izturību un stabilitāti stresa situācijās, aizsardzību pret ārējo ietekmi, kā arī uzlabo veselību. Pašreizējā kosmoenerģētika ir integrēta sistēma, kas ietver sevī dziedināšanas zināšanas, zināšanas par sevi un pašattīstību, kā arī tiešu saikni ar citu realitāšu uztveri. Kosmoenerģētika ir unikāla metode zemapziņas un cilvēka energolauka izzināšanai, tiešas saiknes izveidei starp nolūku un apzinātu dzīves ceļu.
Kosmoenerģētikas centrā notiek apmācība šādās kosmoenerģētikas pakāpēs: sākuma apmācība, kosmoenerģētikas meistars, kosmoenerģētikas maģistrs, enerģētiskā masāža, egregora zoroastrisms, ugunīgais ziediņš.
Iesācējiem sākuma apmācība iekļauj sevī trīs dienu teoriju, praktiskās nodarbības, sagatavošanas seansus un iniciāciju Farun–Buda, Firast, Šaon, Zevs, Midi un Gektas frekvencēs. Nodarbības notiek piektdien, sestdien un svētdien – nodarbību laiki tiek koriģēti. Vēlams diktofons, pierakstu klade un pildspalva.
Jums ir sapņi, vēlmes, mērķi? Ceļā uz tiem esat gājuši caur uguni un ūdeni? Brīžiem esat darījuši, šķiet, neiespējamo, izlauzušies cauri grāmatu kalnam par pozitīvo domāšanu, NLP, nolūka spēku, pat praktizējuši aprakstītās tehnikas, taču joprojām sasniegtais rezultāts ir neapmierinošs vai bieži tā nav bijis vispār? Tajā pašā laikā, neskatoties uz Jūsu smagajām pūlēm un centieniem, citiem viss nāk viegli. Tie dzīvo kā spēlēdamies, izbaudot un iegūstot visu, ko vēlas. Karjera, sasniegumi darbā un privātajā dzīvē, ģimene, auto, māja, ceļojumi, izklaides – tās ir tikai pāris lietas, kuras citi uzskata par pašsaprotamām, taču Jums par tām ir jācīnās un bieži bez rezultātiem. Nav iemesls būt izmisušam – Pasaule mīl Jūs tikpat ļoti kā citus! Jūs tai esat tikpat svarīgi un nepieciešami kā pārējie, kā šie “veiksmīgie”. Vienīgais, kas Jūs atšķir no šiem veiksmīgajiem, ir prasme un veids, kā Jūs “komunicējat” ar Pasauli, Visumu.
Strādājot ar dažādiem pacientiem un redzot, cik daudziem cilvēkiem šis jautājums ir svarīgs, praktizējot ezoteriku, nonākot citos apziņas stāvokļos, esmu rūpīgi pētījis un analizējis šo problēmu. Analizējis tā saucamo “veiksmīgo” un ”neveiksmīgo” cilvēku atšķirības gan fiziskajā, gan enerģētiskajā līmenī. Izdarot secinājumus varu droši teikt – šie cilvēku tipi nav ne labāki, ne arī kādā veidā sliktāki viens par otru. Galvenā to atšķirība ir prasmē pareizi “komunicēt” ar Pasauli, Visumu.
Kādam šī prasme komunicēt ir iedzimta kā viens no talantiem, kāds cits to atklāj nejauši, neapzinādamies. Taču, kā jau jebkuru citu prasmi, to var sevī pilnveidot JEBKURŠ! Tā ir tikai un vienīgi prasme, kura ir apgūstama JEBKURAM!
Aicinu Jūs uz lekciju, kuras laikā vēlos Jums pastāstīt par šo prasmi komunicēt, par prasmi, ko ezoterikā sauc par NOLŪKU. Vēlos Jums izskaidrot, kā ir uzbūvēts šis “mehānisms” un kāds ir tā darbības princips, lai varat saprast, kā rīkoties un ko darīt, lai tuvotos saviem mērķiem, un kā izvairīties un nepieļaut kļūdas, kas ir par iemeslu neveiksmēm. Vēlos, lai pēc lekcijas Jūs apzinātos, kā pāriet no abstraktām vēlmēm uz konkrētām, rezultatīvām darbībām. Lai Jums ir zināšanas, kādā veidā novirzīt savu enerģiju vajadzīgajā gultnē – novirzīt to savu mērķu realizēšanai!
Šodienas medicīna izdzīvo svarīgu posmu cilvēka ārstēšanas metožu progresa ziņā. Taču tradicionālā medicīna, par nožēlu, vēl aizvien balstās uz veco Ņūtona zinātnisko paradigmu, lai gan, nešaubīgi, jaunais laikmets uzstājīgi pieprasa, kā minimums tās paplašināšanu. Šodien ir nepieciešams attīstīt cilvēku ārstēšanas metodes, kuras balstītos uz tādiem nākamās zinātniskās paradigmas jauniem principiem, kas dzimst mūsdienās. Kādreiz Einšteins tika uzskatīts par ārprātīgu – tik ļoti radikāla bija viņa teorija. Šodien līdzīgi tiek uztverta arī kosmoenergētika. Līdzīgi tas notiek, kad kāda zinātniskā teorija apsteidz laiku, jo arī fiziķiem bija nepieciešami gandrīz sešdesmit gadi, lai mierīgi, bez liekām emocijām izprastu Einšteina atklājumu. Tāpēc Einšteinu tagad visi „saprot” un uzskata par ģēniju. Kosmoenerģētika arī kaut kādā veidā apsteidz laiku, tāpēc tās attīstības ceļš nav rozēm kaisīts. Par nožēlu, cilvēka pilnveidošanās process ne vienmēr norisinās vienkārši un bez sāpēm. Tas attiecas ne tikai pret atsevišķiem indivīdiem, bet arī pret veselām kultūrām. Par laimi, atbilstoši tam, kā palielinās jaunās zinātniskās paradigmas atbalstītāju skaits, atbilstoši kurai matērija, enerģija un informācija ( programmētā izglītība) atrodas nesaraujamā vienotībā, bet cilvēka fizioloģija iekļauj sevī sarežģītu energoinformacionālo lauku struktūru, kuru sastāvā iekļauti gēni (programmētie veidojumi), aizvien lielāks cilvēku skaits, tai skaitā arī ārstu, atsakās no zālēm, kas atstāj blakus efektus un ķirurģiskas iejaukšanās, izvēlas citus ārstēšanas veidus – smalkākus un tuvākus cilvēka būtībai. Kosmoenerģētika ir spējīga atvieglot cilvēku ne tikai no fiziskām ciešanām, bet tā var noteikt un novērst slimību cēloņus, kuri noslēpti emocionālajā, mentālajā vai citos augstākajos plānos. Kosmoenerģētikas speciālisti ne tikai ārstē, viņi ir dziednieki, spējīgi tikt galā arī ar emocionālie un mentāliem pārdzīvojumiem un triecieniem, kas agri vai vēlu parādās fiziskā līmenī, bet jau patoloģijas veidā. Kosmoenerģēts ir spējīgs atklāt cēloņus, kas veicinājuši saslimšanu un paskaidrot saviem pacientiem, kā harmonijas atjaunošanai vajadzētu mainīt savu dzīves veidu, kā lietot pārtiku, kādi fiziskie vingrinājumi ir īpaši nepieciešami, kā tikt galā ar savām emocijām, kā atbrīvoties no stresiem, meditēt, lai pats novērstu savu slimību patiesos cēloņus.
Kosmoenerģēti meklē cēloņus organisma disharmonijai ar čakru (cilvēku pārvaldošo centru) stāvokļu analīzes palīdzību. Taču, neskatoties uz nenoliedzamiem kosmoenerģētikas panākumiem dziedniecības jomā, nevajadzētu aizmirst pašu galveno – veiksmīgas izārstēšanās nosacījumu – obligāta pacienta gatavība uzņemties atbildību par savu rīcību un dzīves veidu, kas bieži vien ir slimību pirmsākums. Lai atjaunotu ķermenim un dvēselei zaudēto harmonijas stāvokli, pacientiem jāstrādā kopā ar kosmoenerģētiem, kas viņus ārstē. Bet arī tas vēl nav viss. Ir nepieciešams balstīties uz mācību par reinkarnāciju, atbilstoši kurai dvēsele, pirms uzkrāj nepieciešamo pieredzi, iziet garu, daudzskaitlīgu dzimšanas un miršanas ceļu. Daudzas slimības no iepriekšējām dzīvēm nāk reinkarnācijas rezultātā. Tikai izprotot to un apzinoties patieso situāciju par grūto dvēseles virzības ceļu caur daudziem ķermeņiem, mēs varam atrast sevī spēkus izmainīt savu uzvedību un atjaunot harmoniju. Mūsdienu nemierīgajā laikā bēdas un trauksmainas situācijas lielā mērā ir saistītas ar cilvēku emocionāliem un garīgiem pārdzīvojumiem. Bet, par laimi, cilvēkiem ar noteiktu zināšanu iegūšanu ir iespēja no daudzām slimībām izdziedināties. Tādēļ ir nepieciešams izprast un likvidēt slimību cēloņus, kas slēpjas ne tikai virspusējā, fiziskā līmenī, bet arī daudz augstākajos līmeņos. Pirms kļūt par īstu kosmoenerģētu – praktizējošu dziednieku, cilvēkam pašam nepieciešams iekšēji garīgi pārveidoties. Daudziem kosmoenerģētiem šāda pārveidošanās jau ir sākusies, viņi ir kļuvuši par jaunas domāšanas atbalstītājiem un palīdz konkrētiem cilvēkiem un visai Cilvēcei realizēt pāreju uz miera un harmonijas stāvokli. Tāda kosmoenerģētu pašpilnveide, neapšaubāmi kalpo cēlai lietai – cienīgas dzīves uz mūsu mazās planētas uzturēšanai. Kosmoenerģētika – zinātne, kas ir spējīga palīdzēt cilvēkiem atrast atbildes uz mūžīgiem jautājumiem par dzīvi un nāvi. Ja pareizi izmanto tās metodes, daudziem cilvēkiem var atjaunoties veselība un dvēseles miers, kas ir būtisks ieguldījums visas Zemes cilvēku labklājības vairošanā daudzu gadsimtu garumā. Zināšanas par kosmoenerģētiskajiem kanāliem ir zināmas kopš seniem laikiem, taču ilgu laiku neliels „priviliģēto cilvēku” skaits šīs zināšanas glabāja dziļā noslēpumā. Tagad ir pienācis laiks šīm zināšanām nākt atklātībā. Bet to izmantošanai ir nepieciešams, lai Cilvēce saprastu, kādu atbildību tā tagad uzņemas – jaunas ēras priekšvakarā, atdzimstot senajām ārstniecības metodēm, kuras mums dāvinājuši dižie Visuma Skolotāji. Visbiežāk cilvēki vēršas pie dziednieka tādēļ, lai atbrīvotos no ciešanām. Taču viņi aizmirst, ka jāsāk vispirms mainīt savu domāšanu un dzīves veidu. Ārstēšanas iznākums lielā mērā ir atkarīgs no dziednieka un pacienta sadarbības rakstura, no viņu savstarpējas mijiedarbības. Cilvēkiem ir jāuzklausa dziednieka ieteikumi, bet atbildība par viņu dzīves veida kvalitāti gulstas uz viņiem pašiem. Mūsu slimības bieži vien ir virspusējas izpausmes dziļiem garīgiem pārdzīvojumiem, stresiem un depresīviem stāvokļiem. Slimības izpausme fiziskajā līmenī, kā likums, ir noteikta ar kaut kāda ārēja faktora iedarbību, taču, tā ietekme kļūs par nopietnu tikai tādā gadījumā, ja pašā cilvēkā būs sagatavota atbilstoša „negatīva augsne”.
Emocionālās problēmas un garīgie pārdzīvojumi iekļūst caur čakru sistēmu fiziskajā līmenī un tur notiek homeostatiska līdzsvara zaudēšana, ko sauc par slimību. Vairākumā gadījumos slimības – tās ir sekas čakru nepilnvērtīgai darbībai, jo čakras pārvalda daudzlīmeņu kompleksu: fiziskais ķermenis – energoinformatīvais ķermenis – dvēsele. Slimība – tā zināmā mērā ir brīdinājums cilvēkam, ka viņa daudzlīmeņu kompleksā ( fiziskais ķermenis, energoinformatīvais ķermenis un dvēsele) ne viss ir kārtībā un ir nepieciešams izjaukto harmoniju atjaunot – pretējā gadījumā nebūs iespējams panākt pilnvērtīgu izārstēšanos. Daudzas emocionālas un garīgas problēmas, kas rodas cilvēkiem, ir saistītas ar vienas vai otras čakras disfunkciju. Visbiežāk šīs problēmas ir attiecināmas uz cilvēka apziņas piezemētību, viņa seksualitāti, mīlestību, gribu, radošumu, intuīciju un garīgiem meklējumiem. Kad brīvā pašizpausme kādā no nosauktajām jomām nav iespējama, cilvēks kļūst neiecietīgs un viņam biežāk nekā parasti ir tipiskas negatīvas emocijas un negatīvas domas, bet tas, savukārt, viņa aurā veido negatīvus veidojumus, kas vēlāk ir spējīgi negatīvi ietekmēt fizisko ķermeni, piemēram, izraisīt tajā slimības. Bieži vien nopietnas slimības ir saistītas arī ar nopietniem garīgiem pārbaudījumiem, kurus dvēselei ir jāpārvar reinkarnācijas rezultātā. Cilvēka pašā svarīgākajā čakrā – tieši sirds čakrā akumulējas iepriekšējo dzīvju pieredze. Jogas sirds čakru sauc par zināšanu čakru, no tās ir atkarīgs cilvēka garīgās attīstības līmenis, bet no garīgā attīstības līmeņa ir atkarīga spēja mīlēt un izrādīt savu mīlestību kā pret saviem tuviem cilvēkiem, tā arī attiecībā pret svešiem cilvēkiem. No šīs čakras stāvokļa ir atkarīgas arī cilvēka garīgā izaugsme un būt apgaismotam. Sirds čakras zemais attīstības līmenis nereti cilvēkā izraisa bailes. Bailes un nevēlēšanās izprast citu cilvēku – tie ir galvenie cēloņi daudzām slimībām, stresiem un cilvēciskām ciešanām. Cilvēki, kuri atrodas uz garīgās attīstības zemākiem līmeņiem, bieži ir tendēti projicēt savas bailes uz ārējo pasauli, nevēloties saskatīt to, ka ciešanu cēloņi slēpjas viņos pašos. Sirds čakras attīstība – tā ir svarīgākā iespēja šāda veida baiļu pārvarēšanai. To iespējams panākt, ja cilvēks pievēršas mīlestībai un empātijai. Attīstot savu sirds čakru, mēs iegūstam spējas izdziedināt ne tikai sevi, bet arī citus cilvēkus. Nekrietnas rīcības un slikta uzvedība attiecībā pret citiem cilvēkiem var izpausties turpmākajās dzīvēs iedzimtu slimību un fizisku trūkumu veidā – tāda ir sava veida karmiska mācība. Savukārt, par cēlu rīcību iepriekšējā dzīvē cilvēkam bieži vien tiek dota iespēja sasniegt panākumus un bagātību. Mācība par reinkarnāciju ļauj cilvēkiem saprast, ka viņu pašreizējās situācijās pastāvošās ciešanas ir zināmi garīgi pārbaudījumi, kuras ir nepieciešams pārvarēt kā jebkuram cilvēkam. Tādā veidā cilvēkam ir dota iespēja, kā viņam izturēties tajā vai citā situācijā, izmantot to savas garīgās pieredzes bagātināšanai, vai arī cilvēks šo savu iespēju neizmanto. Senās pagātnes vairākām civilizācijām bija zināmas mācības par reinkarnāciju un cilvēka daudzveidīgo anatomiju, tas bija zināms atlantiem, lemuriešiem, senās Ēģiptes un Grieķijas slepeno sektu dalībniekiem. Neskatoties uz cilvēces grēkiem, uz daudzskaitlīgiem kariem un vardarbību, cilvēku vidū vienmēr darbojās tā saucamie „iesvētītie”, kuri pārzināja cilvēka Dievišķo dabu un viņa garīgā potenciāla neizsmeļamību. To, ka kosmoenerģētika ar savām saknēm aizsniedzas līdz Tibetai un Indijai, neizraisa nekādas šaubas. Tibeta un Indija tradicionāli tika uzskatīta par zināmiem „vārtiem” uz citām pasaulēm un civilizācijām. Aptuveni četri simti gadus atpakaļ tā saucamos enerģētiskos kanālus pirmo reizi bija atklājuši jogas no citas civilizācijas, kurus viņi, kā arī vietējie Tibetas un Indijas iedzīvotāji, sauca par Šambalu.
Nostāsti par to, ka Tibetā un Indijā ir cilvēki, kuri pārvalda neparastas tehnikas, ar kuru palīdzību viņi veic, ja tā varētu teikt, īstus brīnumus, un kuri nepakļaujas nekādiem zinātniskiem skaidrojumiem, izplatījās tālu aiz Tibetas un Indijas robežām. Tāpēc ne bez pamata Indijai un Tibetai daudzus gadsimtus lielu interesi izrādīja vairākas valstis, sākotnēji Anglija, bet tad, deviņpadsmitā un divdesmitā gadsimtā par Tibetu un Indiju pastiprināti sāka interesēties arī Vācija un Krievija. Pēc Oktobra revolūcijas Padomju valsts jaunā republikā bija izveidota laboratorija, kura tika nosaukta par „Seno zināšanu izpētes laboratoriju”. Šīs laboratorijas vadītājs bija profesors Aleksandrs Barčenko. Pamatuzdevumi, kurus izvirzīja šī laboratorija, bija sekojoši: efektīvo garīgo prakšu, kādas tikai ir sastopamas Zemes virsū meklēšana, izpēte, apgūšana un izmantošana valsts labā. Īpaša uzmanība tika pievērsta Tibetai un Indijai. Izprotot šo zināšanu svarīgumu, kuras tika atklātas Barčenko laboratorijā, PSRS Iekšlietu Tautas Komisariāts organizēja tādu pašu, bet savu īpaši slepenu laboratoriju. Diemžēl Barčenko laboratorija pastāvēja tikai līdz 1937. gadam. Vēl līdz 1905. gada revolūcijai, klausoties profesora A.Krivcova lekcijas par romiešu tiesībām, Barčenko aizrāvās ar francūža Sent-Iva D’Alveidera idejām par „Seno zinātni”, kas sakņojusies Šambalā. Sent-Ivs D’Alveiders senajās zināšanās bija iesvētīts no indiešu brahmaņiem. Krievijā līdz revolūcijai daudzi izglītoti cilvēki izrādīja lielu interesi Sent-Ivam D’Alveideram un uzturēja ar viņu sakarus, izmantojot viņa sievu – krievieti – grāfieni M. Kelleri un viņu dēlu – grāfu A. Kelleru. Pēc Oktobra revolūcijas par Sent-Ivu un par Šambala augsti attīstīto kosmisko civilizāciju un tās zināšanām uzzināja arī Aleksandrs Barčenko. Barčenko kā zinātnieku visvairāk saistīja iespēja ar šo civilizāciju nodibināt kontaktu, lai izzinātu universālas zinātnes metodes, kuras spētu cilvēcei sniegt palīdzību. Šīs universālās zinātnes metodes Barčenko bija nosaucis tibetiešu vārdā „Djunhor”. Pēc Barčenko pieņēmumiem, šī zinātne varēja dot cilvēcei, tai skaitā arī Krievijai, atslēgu daudzu sociālo un ekonomisko problēmu risinājumam, izmantojot iespēju apgūt vareno kosmisko spēku enerģiju. Un, neskatoties uz to, ka kosmoenerģētika ir metode, kura izmanto garīgās pasaules spēkus, tā daudzējādā ziņā ir saskanīga ar mūsdienu fizikas jēdzieniem un likumiem. Cilvēciskās izziņas vispārējie likumi, kas atklāti, piemēram, kvantu fizikā, nav pilnīgi jauni, tie mūsu kultūrā pastāvējuši vienmēr un tas, kas notiek pašreiz, ir tikai apstiprinājums Skolotāju senai gudrībai. Līdz ar to ir pamats uzskatam, ka tieši slepenajās laboratorijās, kurās balstoties uz Tibetas, Indijas un visas pasaules gūtām zināšanām un metodikām, tika izstrādāta metode, kuru šodien mēs nosaucam par Kosmoenerģētiku. Pietiekoši lielu ieguldījumu šīs metodes attīstībā ir devusi Rērihu ģimene. Revolūcijas laikā Nikolajs Rērihs kopā ar savu ģimeni emigrēja uz ASV. Atgriežoties Maskavā no ASV , Nikolajs Rērihs 1926.gadā organizēja aktīvas pārrunas ar G. Čičerinu, A. Lunačarski un citiem boļševiku vadoņiem, lai no viņiem gūtu atbalstu sava grandiozā plāna realizācijā par tādas valsts izveidi, kurai nākotnē būtu visaugstākais attīstības līmenis. To Nikolajs Rērihs gribēja panākt ar universālās zinātnes palīdzību, ko ieguva no Šambalas.
Kad Nikolaja Rēriha ģimene nokļuva Tibetā, Nikolaju Rērihu tik tiešām bija uzaicinājuši uz Šambalu, kur ar viņu bija noslēgts līgums par to, ka viņam būs sniegtas noteiktas zināšanas. Un vēlāk, pietiekoši ilgu laiku uz mājām pie Nikolaja Rēriha ieradās Šambalas pārstāvis Zemes cilvēka veidā, budistu apģērbā un sniedza viņam zināšanas un metodikas, kuras vēlāk tika nosauktas par Kosmoenerģētiku. Tajā laikā Nikolaja Rēriha bērni bija ļoti mazi, un viņus ļoti interesēja, kā tad ciemiņš aiziet no viņu mājas, jo durvīs viņš nekad neiegāja, bet nez kādā veidā uzreiz parādijās tēva kabinetā. Katru reizi nodarbības vilkās līdz vēlai naktij un tāpēc bērni nekad neredzēja, kā pēc nodarbībām šis mūks aiziet. Vēlāk visas iegūtās metodikas un zināšanas Nikolajs Rērihs nodeva savai sievai un bērniem. Pēc daudziem gadiem viens no Nikolaja Rēriha dēliem – Jurijs atbrauca uz Padomju Savienību un nodeva visas metodikas un zināšanas, ko bija saņēmis no tēva, slepenajiem orgāniem. Kosmoenerģētika – tas nav kaut kādu, lai arī ģeniālu cilvēku izdomājums. Kosmoenerģētika – tā ir metode, kura tieši ir nodota cilvēkiem no augstākas civilizācijas. Kosmoenerģētika ar noteiktu darbību palīdzību ļauj izmantot Visuma nemateriālās sastāvdaļas saprātīgos spēkus, kuri nosacīti tiek nosaukti par „kosmiskiem kanāliem”. Zinātnes tālākā attīstības gaitā notiek cilvēka „informatīvās sastāvdaļas” eksistences zinātnisku pierādījumu uzkrāšana. Aizvien biežāk praktizējošie ārsti izvēlas tādas slimnieku ārstēšanas metodes, kurās ir ņemta vērā cilvēka informatīvā sastāvdaļa, un tieši, aizvien aktīvāk dziedniecībā tiek pielietotas kosmoenerģētikas konkrētas, praktiski izmantojamās metodes. Ļoti gribas ticēt, ka šis process gūs aizvien lielāku atsaucību arī turpmāk. Šodien īpašu uzmanību izpelnās šīs metodes konkrētas izmantošanas apraksti mūsdienu tradicionālās medicīnas praktiskajā darbībā.
Veselības, laimes, labklājības iegūšana K O S MO E N E R Ģ Ē T I K A * enerģētiskā diagnostika; * visa veidu ietekmju noņemšana; * slimību ārstēšana (seansi); * enerģētikas atjaunošana; * spēcīga aizsardzība; * telpu, transportlīdzekļu, dokumentu attīrīšana u.c . APMĀCĪBA KOSMOENERĢĒTIkĀ (ar tiesībām praktizēt)
Mūsdienu tradicionālā medicīna ir veikusi nozīmīgu ieguldījumu ārstniecības metožu attīstībā. Tieši tāpat Ņūtona fizika savulaik bija nozīmīgs etaps fizikas evolūcijas procesā un priekšnoteikums turpmākajiem Einšteina atklājumiem, kā arī bioenerģētisko lauku teorijas izveidei. Tradicionālā medicīna kā reiz balstījusies uz Ņūtona zinātniskās paradigmas. Taču tagad pienācis laiks tās paplašināšanai. Einšteinu kādreiz uzskatīju par neprātīgu, jo tik radikāla šķita viņa radītā teorija. Mūsdienās tieši tāda pati attieksme ir pret kosmoenerģētiku. Tā tas bijis vienmēr, kad zinātniskā teorija apsteidz laiku, jo arī fiziķiem vajadzēja vairāk nekā 60 gadu, lai pilnībā izprastu Einšteina atklājumu. Toties tagad viņu uzskata par ģēniju. Arī kosmoenerģētika ir apsteigusi savu laiku, tāpēc tās ceļš nav bijis rozēm kaisīts. Diemžēl pilnveidošanās process ne vienmēr norit nesāpīgi. Tas attiecināms ne tikai uz dažiem indivīdiem, bet arī veselām kultūrām. Ņemot vērā to, kā pieaug jaunās zinātniskās paradigmas piekritēji (saskaņā ar kuru matērija un enerģija atrodas nesaraujamā vienotībā, bet cilvēka fizioloģija uzskatāma par sarežģītu biolauku struktūru), arvien vairāk cilvēku, tai skaitā arī ārsti, atsakās no blakusefektus izraisošajām zālēm un ķirurģiskas iejaukšanās par labu daudz smalkākai un ne tik bīstamai ārstēšanai. Kosmoenerģētika ļauj ne tikai atvieglot fiziskās ciešanas, bet arī uzrādīt un likvidēt slimības cēloņus, kas slēpjas emocionālajā, mentālajā un citos augstākos līmeņos. Nākamie kosmoenerģētikas jomas speciālisti kļūs ne tikai par ārstiem, viņi kļūs par dziedniekiem, kas spēj tikt galā arī ar emocionāliem un mentāliem traucējumiem, kuri pataloģiju veidā agrāk vai vēlāk izpaudīsies arī fiziskajā līmenī. Viņi tādus traucējumus varēs atklāt jau iepriekš un izskaidrot saviem pacientiem, kā nepieciešams izmainīt dzīves veidu, lai atjaunotu harmoniju, kā labāk uzņemt pārtiku, kādi fiziskie vingrinājumi ir visnoderīgākie, kā pārvaldīt savas emocijas, atbrīvoties no stresa, meditēt (lai saprastu savas slimības īstos cēloņus). Kosmoenerģēti organisma harmonijas cēloņus meklēs, analizējot čakru stāvokli. Taču, neskatoties uz kosmoenerģētikas sasniegumiem, nedrīkstam aizmirst par mūsu sekmīgas izdziedināšanas galveno nosacījumu – par pacienta gribu, viņa gatavību uzņemties atbildību par savu uzvedību un dzīvesveidu. Pacientiem kopā ar kosmoenerģētiem ir centīgi jāstrādā, lai dvēselē un miesā atgrieztu pazaudēto harmonijas stāvokli. Taču arī tas vēl nav viss! Nepieciešams balstīties uz mācību par reinkarnāciju, saskaņā ar kuru dvēsele iziet ilgu ceļu, līdz tā uzkrāj nepieciešamo pieredzi. Jo daudzas saslimšanas rodas reinkarnācijas procesā tieši kā līdzeklis garīgās pieredzes iegūšanai. Tikai to saprotot un apzinoties grūtās dvēseles pārvietošanās caur virkni ķermeņu īsto nozīmi, mēs varēsim atrast sevī spēkus, kā izmainīt savu uzvedību un atjaunot harmoniju. Mūsu nemierīgā laikmeta nelaimes un uztraukumi daudz kur pamatojas uz iedzīvotāju garīgo un emocionālo nemieru. Taču cilvēkiem ir jāizdziedinās, un ne tikai virspusējā, fiziskā līmenī. Svarīgi saprast un likvidēt tos slimību iemeslus, kas slēpjas augstāko slāņos. Pirms izmantot kosmoenerģētikas metodes, cilvēkam vispirms ir garīgi jāpārveidojas. Un šāda pārveidošanās jau ir sākusies: daudzi kosmoenergēti ir kļuvuši par jaunās domāšanas pārstāvjiem un palīdz visai cilvēcei veikt pāreju uz vispārēja miera un harmonijas stāvokli, kas savukārt palīdzēs izdzīvot mūsu mazajai planētai.
Kosmoenerģētika var sniegt mums atbildes uz mūžīgajiem jautājumiem par dzīvību un nāvi. Pareizi izmantojot tās metodes, daudziem ļaudīm atgriezīsies veselība un dvēseles miers, un tad uz Zemes iestāties miers uz nākošajām tūkstošgadēm. Nedrīkst aizmirst par to, ka daudzi kosmoenerģētikas līdzekļi bija pazīstami jau tālā pagātnē un ilgu laiku tika glabāti kā noslēpums. Gribas ticēt, ka cilvēce saprot, kādu atbildību tā ir uzņēmusies patlaban, uz Jaunās Ēras sliekšņa, atdzīvinot tās ārstēšanas metodes, kuras mums dāvājuši pagātnes izcilākie Skolotāji. Visbiežāk pie dziednieka cilvēki vēršas tāpēc, lai viņš tos atbrīvotu no ciešanām, nedomājot par to, ka vispirms cilvēkiem ir jāizmaina sava domāšana un dzīvesveids. Panākumi ārstēšanā lielā mērā ir atkarīgi no dziednieka un pacienta sadarbības rakstura, no to mijiedarbības. Cilvēkiem ir jāvadās no dziednieka padomiem, taču atbildība par viņu dzīvesveidu gulstas uz cilvēkiem pašiem. Mūsu slimības bieži izpaužas kā virspusējs dziļi dvēselē iemājojies nemiers, stress un uztraukumi. Saprotams, slimību parādīšanās fiziskā līmenī var izraisīt kāds ārējs faktors, taču līdzsvaru tas izjauks vienīgi tajā gadījumā, ja tam ir attiecīgi sagatavota augsne. Emocionālas problēmas un garīgie traucējumi iekļūst caur čakru un meridiānu sistēmu līdz fiziskajam līmenim, un tur tiek traucēta homeostatiskais līdzsvars, ko dēvējam par slimību. Saslimšana – tā ir traucējuma pazīme smalkajā enerģētikas sistēmā, daudzdimensiālajā kompleksā: ķermenis – dvēsele – Gars. Tas ir sava veida simbolisks brīdinājums par to, ka organismā ne viss ir kārtībā un ka nepieciešams atjaunot izjaukto harmoniju, – citādi nav iespējams panākt patiesu izdziedināšanos. Daudzas emocionālas un garīgas problēmas, kuru priekšā nonāk cilvēki, ir saistītas ar vienas vai citu čakru funkcijām. Pamatā šīs problēmas attiecas uz cilvēka piezemēto apziņu, personīgo spēku, seksualitāti, mīlestību, gribu, radošumu, intuīciju un garīgiem meklējumiem. Kad brīva pašizpausme kādā no iepriekšminētajām jomām kļūst neiespējama, enerģijas plūsma caur čakru tiks bloķēta. Tā rezultātā ar šo čakru saistītie ķermeņa orgāni saņems nepietiekamu enerģijas daudzumu. Ja problēma paliks neatrisināta, tad šāda bloķēšana var novest pie hroniskām saslimšanām. Līdz ar to itin bieži smagas kaites izpaužas kā garīgas pārbaudes forma, kuru dvēselei ir jāpārvar reinkarnācijas procesā. Pati svarīgākā no visām čakrām ir sirds čakra. No tās atkarīga cilvēka spēja mīlēt un izrādīt savu mīlestību gan attiecībās ar tuviniekiem, gan arī svešiem ļaudīm. No šīs čakras atkarīga arī cilvēka izaugsmes un apgaismības spēja. Bailes un nevēlēšanās saprast otru cilvēku ir galvenie daudz slimību, stresu un cilvēcisku ciešanu avoti. Cilvēki, kuri atrodas uz zemākas garīgās attīstības pakāpes, ir ar noslieci projicēt savas bailes uz ārpasauli, pieverot acis uz to, ka ciešanu iemesli slēpjas viņos pašos. Sirds čakras attīstīšana ir galvenais šādu baiļu pārvarēšanas līdzeklis, kā arī mīlestības un līdzcietības veicinātāja. Pietiek mums attīstīt savu sirds čakru, un mēs iegūsim spējas ne tikai izdziedināt paši sevi, bet arī apkārtējos.
Dumja rīcība un slikta uzvedība attiecībā pret citiem var izpausties nākamajās dzīvēs iedzimtu slimību un fizisku nepilnvērtību veidā – tā ir savā veidā karmiskā mācība. Bet kā balva par pienācīgu uzvedību aizgājušajās dzīvēs cilvēkiem bieži tiek piešķirta iespēja gūt panākumus un bagātību. Mācība par reinkarnāciju cilvēkiem ļauj saprast, ka viņu pašreizējās ciešanas ir daļa no garīgās pārbaudes, kuru ir jāveic katrai dvēselei. Tai pat laikā cilvēks var izvēlēties, kā viņam rīkoties vienā vai otrā situācijā, izmantot to savas garīgās pieredzes bagātināšanai, vai nē. Daudzām senās pagātnes civilizācijām – atlantīdiešiem, lemuriešiem, Ēģiptes un Grieķijas slepeno sektu locekļiem – bija zināms par reinkarnāciju un cilvēka daudzpusīgo anatomiju. Neraugoties uz visiem cilvēces grēkiem, uz daudzskaitlīgajiem kariem un vardarbību, cilvēku vidū vienmēr atradās tie, kuri zināja par cilvēka dievišķo dabu un tās neizsmeļamo garīgo potenciālu. Uz Zemes daudzu gadsimtu laikā ir parādījušies izcili Skolotāji, kas cilvēkiem skaidroja senās patiesības. Pateicoties viņu mācībām, ir radušās jaunas pasaules reliģijas, kas dažādās valodās sludinājušas vienas un tās pašas atziņas un patiesības. Vienlaikus, tās nododot pēcnācējiem, daudzas zināšanas laika gaitā ir pazaudētas. Kosmoenerģētika ir tās senās zināšanas, kas saglabājušās un nokļuvušas arī līdz mums. Turpinot attīstīties zinātnei un tehnikai, notiek zinātnisku pierādījumu uzkrāšanās par kosmoenerģētikas efektivitāti. Arvien vairāk praktizējoši ārsti var ņemt talkā kosmoenerģētikas metodes. Gribas cerēt, ka cilvēce beidzot atgriezīs praksē tās ārstēšanas metodes, kuras mums dāvājuši pagātnes izcilie Skolotāji
Kartīšu komplekts amuletu un talismanu izveidei. Materiāls - biezs papīrs. Kartīšu izmērs 9 x 13 cm. Komplektā 24 kartītes ar rūnu spēku izpausmju aprakstiem un izmantošanas mērķiem. Papildus komplektā ir individuālā koda izveides tabulu kartītes, kā arī lietošanas pamācība. Individuālo kodu var zīmēt uz svecēm, dažādiem priekšmetiem, tādējādi pastiprinot tā ietekmi uz sevi un saviem mērķiem. Izmantojiet šo informāciju labiem un cēliem mērķiem!
Taro – tā ir sena zināšanu sistēma, kura gadsimtu gaitā tika mācīta slepenajās mistiskajās skolās. Tās gudrība parādās caur attēliem, kuros simboli bieži slēpti ezoteriskos tēlos.
Taro piemīt intensīvs transformējošs spēks, kas var dot vērtīgas atklāsmes, izrāvienus, paaugstinātu skaidrību un daudz dziļāku uztveri attiecībā pret tām dzīves jomām, kas mums ir īpaši svarīgas.
Var lasīt daudz un dažādu literatūru, bet vai zināt un mākat atrast to, kas nepieciešams Jums? Kā neapmaldīties tik dažādā ezotēriskajā literatūrā? Kā iztulkot Taro kāršu savienojumus, lai saņemtu sakarīgu informāciju?
Savukārt Rūnas ir sensena piktogrammu sistēma, kurā ietverti priekšstati par Dabā, un Visumā valdošiem spēkiem. Izzinot Rūnas, mēs varam daudz pilnīgāk izprast sevi, kā arī apzināt savas dzīves visdziļākos mērķus. Rūnas var mācīt mums iekšējo meklējumu spēku un nozīmību un spēju pastāvīgi apzināties saikni starp garīgo un fizisko, izpausto un slēpto.
Piedzīvojumu pilna ekspedīcija! Taro un rūnu simboli - tas ir mūsu dvēseļu spogulis. Jo dziļāk mēs ieskatamies sevī, jo vairāk atveramies savai dzīvei.
