Vakar mēģināju iemūžināt dēla Eglītes pasākumu skolā nelielā zālē. Izmantoju savu DSLR kameru ar zibspuldzi. Sapratu ka fotogrāfēšana telpās ar samērā sliktu apgaismojumu nav tas vienkāršākais. Zibspuldzi visu laiku vērsu taisni vai ieslīpi pret griestiem lai gaisma vienmērīgāk izklīstu un lai izskaustu nedabīgi izgaismotās sejas. Bildes izdevās samērā labi, bet tāpātdažbīd fons ir gaišāks un aizmugure tumšāka. Eksperimentēju ar augstākiem iso, liku ne vairāk par 2000, tad rezultāts ir labāks.
Kāda ir jūsu pieredze? Kādi ir Jūsu ieteiikumi fotrogrāfējot ar zibspuldzi?
haralds:
a ja nu tur 100 ziepjtrauknieki arī bildē?
Kāds sakars studijas blicēm un 100 ziepju traukiem?
Sakars tāds, ka 1) 100 ziepjutrauku īpašnieki nosedz zibspuldzes gaismu 2) kāds no tiem ziepjutraukiem zibināsies - resp., nav vairs kontrolējamas gaismas
Domāju, ka lunis ierosināja telpas katos izvietot zibspuldzes telpas piegaismošanai un zieptrauknieki (tā jau ir vēsture jo tagad ir mobilogrāfi) tam nekādi nepatraucēs.
Manuprāt, te problēma nebūs tikai zipenē, bet arī objektīvā. Vai izmanto kitenieku? Principā, ja būtu lādzīgs nifty-fifty, tad varētu bildēt f/2, 1/60 un ISO~1000. Ja bildē ar kaut cik jaunu nikoniņu, tad tumšos rawus varēs kaut cik saglābt. Protams, ja vēl paņem zipekli, pret griestiem, tad vispār kruta!
ps. EU! Vecie, īgnie āži! Jauns lietotājs forumā. Uzvedīsimies labi un neaizbiedēsim.
man rādās, ka ieteikt jaunajam censonin čakarēt bildes rawā ir nesamērīgi. Man rādās, ka sākotnēji jāpanāk vēlamās bildes kvalitāte bildējot un tad tikai var pielabot dažus blikus vai tumšos kaktus rawā. Censonis rakstīja, ka viss itkā labi, bet pa brīžam esot biji fons pa tumšu. Tur problēma ir jau dziļākās programas zināšanās, kā nomaina fonu utt. čakarēties rawā lai nakti pa dienu uzfrišinātu ir laikietilpīgi un ja par to nemaksā nevajadzīgi. Bez tam tumšais fonojums ir kāreiz citreiz lietderīgs ja fonojumā ir nevajadzīgas detaļas un bērnu pasākumā bērnudārzā bilde svajag vecākiem, berni tās neskatās a vecāki ir tupi, parādi kur stāv viņa bērns un citus pat neredzēs. Un vispār te ir fotoblogs un nekāds bērnudārzs. nav no svara vai censonis ir tagad reģistrējies vai pirm s10 gadiem, līmenis vienāds.
3rdHalf:Manuprāt, te problēma nebūs tikai zipenē, bet arī objektīvā. Vai izmanto kitenieku? Principā, ja būtu lādzīgs nifty-fifty, tad varētu bildēt f/2, 1/60 un ISO~1000. Ja bildē ar kaut cik jaunu nikoniņu, tad tumšos rawus varēs kaut cik saglābt. Protams, ja vēl paņem zipekli, pret griestiem, tad vispār kruta!
ps. EU! Vecie, īgnie āži! Jauns lietotājs forumā. Uzvedīsimies labi un neaizbiedēsim.
3rdHalf:Manuprāt, te problēma nebūs tikai zipenē, bet arī objektīvā. Vai izmanto kitenieku? Principā, ja būtu lādzīgs nifty-fifty, tad varētu bildēt f/2, 1/60 un ISO~1000. Ja bildē ar kaut cik jaunu nikoniņu, tad tumšos rawus varēs kaut cik saglābt. Protams, ja vēl paņem zipekli, pret griestiem, tad vispār kruta!
ps. EU! Vecie, īgnie āži! Jauns lietotājs forumā. Uzvedīsimies labi un neaizbiedēsim.
Šodien palsaijos dažus rakstus ārzemju foto forumos un secināju ka nav jābaidās no augstajiem ISO. Vakar pārsvarā fotogrfēju ar 1000 iso, bet droši varēju šadiem gadījumiem lietot kaut 6400 un augstāk un ar pusjaudu piešaut zibspuldzi vai pat nelietot vispār. Patiesībā vakar uzliekot ISO uz uz tiem pašiem 2000 jutu ka gaisma bildē visos kaktos ir vienmērīgāka, būtu uzlicis vēl augstāku ISO būtu pavisam feini.
Te var spriest dažādi, nez jau cik telpa bij liela, cik augsti griesti, kāda gaisma telpā utt. Bet var piekrist lunim. Un ja telpa nav baznīcas lielumā, tad pilnībā pietiek piegaismot ar vienu standarta zibspuldzi no kāda stūra. Paceļot ISO un bildējot ar gaismspējīgu objektīvu vispār problēmām nevajadzētu būt.
Griez iso, mazs slēdža ātrums. Gādā normālu stiklu ar 1,4-2,0 f + - Piepērc otru blici pa lēto (yongo ir galīgi ok ) lētus trigerus un būs labais. Nu mazliet būs jāpamācās. Var iztikt ar pirmajiem diviem punktiem. Kāds stikls ir?
Es arī piekrītu teiktajam par ISO...griez mierīgi augšā, stiklam ar protams būs liela loma šādā pasākumā, es vēl zipenei lieku tādu figņu kā atstarotāju, arī ir savs efektiņš
Ieteiktu pastudēt mazliet vairāk par zibeņu lietošanu. Nevajadzētu baidīties no zemākiem slēdža ātrumiem. Pati zibene "sasaldē" kustību takā domājams bieži var panākt "tīrākas" bildes ar zemākiem ISO par 6400.
mrproxy:
Kāds sakars studijas blicēm un 100 ziepju traukiem?
Sakars tāds, ka 1) 100 ziepjutrauku īpašnieki nosedz zibspuldzes gaismu 2) kāds no tiem ziepjutraukiem zibināsies - resp., nav vairs kontrolējamas gaismas
Isstās nekā nejēdz par studijas blicēm A Studijas blices parasti vadās pa rādio kanāliem to nekādi neietekmē 100 zieptrauku zipšņi , ARĪ zieptrauka zipšņa jauda pat teorētiski nav ne 1/10 no studijas blices zipšņa jaudas Zieptraucniekiem gan sķaņi jo studijas blices impulss stipri garāks zepētājiem kadri būs pārdeģuši
Kādreiz piehaltūrēju studijā, tur blices norāva pat 540EZ A-TTL infrasarkanā tālmēra priegžzipsnis. Bet tas bija pirms hz cik gadiem, kad vēl ar EOS 1N bildēju.
priore:Slēdzim ātrums vienmēr viens un tas pats, neraksti blēņas.
mana pieredze ir ar augstiem ISO un gariem laikiem. Daļa bilžu sanāk labi, tās atstāj, pārējās izmet. ISO pat ar crop var droši likt 6400, ja pareizi eksponē kadrus. Ar pilnkadru mierīgi izmantoju arī 256000 ISO.
Žēl, ka arī izšaujot desmitiem tk kadru ar dažnedažādākajām blicēm visvisādākajos darbos to uzzinu tikai tagad. Izstāstiet, Virtuālais Meistar, kāds ir šis vienīgais un pareizais ātrums ? Kuri slēdža ātrumi pie blices ir viltus mācība un kas sagaida ķecerus. Būtu lieliski visu ilustrēt ar ticību stiprinošām ikonām, tfū bildītēm
DanRein:Šodien palsaijos dažus rakstus ārzemju foto forumos un secināju ka nav jābaidās no augstajiem ISO. Vakar pārsvarā fotogrfēju ar 1000 iso, bet droši varēju šadiem gadījumiem lietot kaut 6400 un augstāk un ar pusjaudu piešaut zibspuldzi vai pat nelietot vispār. Patiesībā vakar uzliekot ISO uz uz tiem pašiem 2000 jutu ka gaisma bildē visos kaktos ir vienmērīgāka, būtu uzlicis vēl augstāku ISO būtu pavisam feini.
Nākamreiz eksperimentēšu ar ISO!
nākamreiz iesaku pamācīties fotografēt nevis eksperimentēt. dziļi apšaubu, ka bērnudārza pasākumā ar zibeni ISO jāliek lielāks par 400.
pāris gadus masveidā esmu bildējis bērnudārzos ziemassvētku eglītes. šogad nevienu nepaņēmu - nervi aptrūkušies šādiem pasākumiem (it sevišķi slāviskajos bērnudārzos). ja dienā ir 3 un vairāk grupām pēc kārtas, uzlieku 2-3 studijas lampas (divas no priekšas un, ja vieta atļauj, iemetu kādu pretgaismu stūrī vai nu ar knaģi pie radiatora trubas mazo zipenīti vai studijnieci uz statīva..) galvenais salikt pa uztvērējam uz katras lampas, citādi pašdarbnieki ātri nokaus lampas šādā raskladā lieku 24-105 f4.0 un bliežu ar iso ~640-800 uz ~f5,6 lai ir iespēja pagriezt uz f4, ja jābildē notiekošais tālākā stūrī... fiksus var atstāt mājās, ja jābildē standarta psrs projekta dārziņā - vietas, kur staigāt vispār nav. labāk kāds tumšāks, bet universālāks zūms + jāvārtās priekšējai vecāku rindai gar kājām. ja grupa tikai viena jābildē, tad visbiežāk ar parasto zipeni griestos + photo-tips-online.com...
skolās atkal zāles ir visdažādākās, universālu recepšu nav. skolās tik šaizes mēdz būt ar vietējiem gaismošanas "meistariem", salikuši visu, kas skolas noliktavā bijis - no priekšas uz skatuvi halogēnās lampas, no sāniem kvēlspuldzes + krāsainās disko gaismas. pēc tam spēj tik cīnīties ar WB un klausīties pārmetumus, kapēc "dīvainas krāsas" - anniņai kreisais vaigs normāls, bet otra puse lillā, pēteris blakus vispār zils sanācis, utt...
Kristap, Tava shēma izklausās jēdzīga. Bet ne apgalvojums par fiksiem. Ar tiem ir bildēti pii pasākumi un vecāki čurāja karstu no laimes par smukajām bildēm. F bija starp 1.2 un 2.8max platajam. Tiesa lietoju 2 aparātus. Mazliet derdz fočenes, kur bērnu sejas vienā asumā ar radiatoru un no ausīm aug rozetes. Nu krievu bd gan ir kkas īpašs Turklāt ziemīšos ir patīkami bildēs just dabīgās gaismas fīlingu, nevis iegāzt 500w x2. Taču tas jau ir gaumes jautājums. PS joprojām esi bergā?
priore:Par ''slēdža ātrumu''- slēdzis kustas vienmēr ar to pašu ātrumu, ko mēra metros sekundē. Mums svarīks ir egsponēšanas laiks, nevis kaut kāds ātrums. Protams, slēdža ātrumu aptuveni var izrēķināt, zinot kadra izmēru pa cvertikāli un mazāko zibspuldzes sinhronizācijas laiku. Vēl mazākiem laikiem tajā pat ātrumā pāri matricai slīd platāka vai šaurāka sledža sprauga. lai to pierādītu, man nav jāliek jebkurā no še aprakstītajām metodēm, kuras visas esmu izmantojis, paraugbildes. Par objektīviem varu teikt, ka kopš ISO 25600 ar ir izmatojams bērnudārzu bildītēs, uzskatu, ka 24-105 F/4 ir ļoti labs, pie F/4 fona neasums ļoti skaists, pat pie F/5,6.
Tiešām nav skaidrs kuri tie mēs, kuriem ir svarīKs eGsponēšanas laiks. Pēc apavu izmēra neesi provējis piemest uzstādījumus ? Par high speed sinhro jums tur neraksta blices manuāļos un ka dažādi trigeri/blices atbalsta dažādu max sinhro nav dzirdēts ? Kāds tad ir tas vienīgais slēdža laiks ? Šī ir interesantākā diskusija pēc DOFu kariem un Lunis vs Dreef, ja pasažieris nenomīzīs un neizsēdīsies, ir potenciāls! PS ja uzradīsies lietojams iso 100 000, tad kā tas korelēs ar lētās optikas lietojamību ? Cik iso vienības vajag +, lai piemestu vienu kārtu standartsūda stiklam ? Par 24-105 neasuma skaistumu citreiz, pirtī, tur būs dzirdīgas un saprotošas sejas
Nečakarē smadzenes topika autoram un tiem dažiem ļaudīm, kuri provēs no šī kaut ko iegūt bildēšanai telpās ar blici. Tad kad to uzspraud uz kameras vai trigera un vēlies lietot, grozīti tiek pavisam konkrēti slēdzīši un ripiņas, ar pavisam konkrētām vērtībām, kas summā arī veido pareizu vai nepareizu ekspozīciju bildītei. Slēdža ātrums ir viena no visnotaļ būtiskām sastāvdaļām, ko ierosini turēt vienā mirušā stāvoklī. Piekto reizi vaicāju - uz cik un kāpēc. Jeb varbūt uz tavas kameras ir poga ekspozīcija, kuru pagrozi un gatavs. Par korelēšanos nepakautrējies, reiz tev sanāca caur iso sūda stikla optiku padarīt par tā neko
priore:Es Nil, tev un Ozoliņam, aizrādīju, ka ir eksponēšanas laiks, un slēdža ātrums ir nepareizs termins.
99% krievu elektroenerģiju sauc par gaismu (svet) Smieklīgi jau izklausās, kad šie viens otram jautā - Tu par gaismu jau samaksāji? Teorētiski jau it kā viņu tehniski izglītotākā daļa saprot, ka elektroenerģija un gaisma ir dažādi fizikālie lielumi, bet šiem tā esot pierastāk. Tāpat ari fotogrāfiem ir pierastāk matricas vai filmas eksponēšanas laiku saukt par slēdža ātrumu.
Eksponēšanas laika mērvienība ir sekundes - 1/2, 1/40, 1/200 no sekundes u.t.l. Bet ātruma mērvienības ir metri sekundē, kilometri stundā u.t.l. Tātad - ātrums pašam mehāniskajam slēdzim ir tikai tanī brīdī, kad tas atver un pēc tam aizver matricu (filmu), bet pa vidu starp šīm abām darbībām ir ekspozīcijas ilgums.
Bet ja par tēmu, tad es neizprotu tos bildētājus, kas bērnu pasākumus fokusa attālumā līdz 50mm var bildēt ar diafragmu zem 2,8. Nu vienīgi tad, ja grib apzināti izcelt viena bērna seju, lai pārējie neatpazīstami būtu nefokusā. Ja jau tāds mērķis, tad priekš kam jābildē pasākuma laikā, bildē to bērnu vienu pašu labākās vietās. Un vairumam vecāku tomēr gribas redzēt arī pārējos bērnus, ne tikai savējo - kaut vai lai salīdzinātu, ka savējais tomēr smukākais
palaidniex:Nu labi, pierunāji! Pareizi būs aizvara ātrums! (Shutter speed)
Te laikam bezcerīgi strīdēties- jaunā paaudze tagad akli tulko terminus no angļu valodas (shutter speed) , vecie- vairāk no krievu (выдержка). Es arī no tiem vecajiem stagnātiem, un uzskatu, ka tas "shutter speed" loģiski ir ne visai korekts jēdziens, jo svarīgāka ir būtība- cik garš ir ekspozīcijas laiks, nevis cik ātri nostrādā slēdzis. Principā jau te tas pats, kā strīdi par lēcām (lens) un objektīviem...
Balderaika:
...es neizprotu tos bildētājus, kas bērnu pasākumus fokusa attālumā līdz 50mm var bildēt ar diafragmu zem 2,8. Nu vienīgi tad, ja grib apzināti izcelt viena bērna seju, lai pārējie neatpazīstami būtu nefokusā. Ja jau tāds mērķis, tad priekš kam jābildē pasākuma laikā, bildē to bērnu vienu pašu labākās vietās. :
Vecais "fiziķu/ liriķu" strīds, fotogrāfijā- reportieri/ mākslinieki. Katram savs funktiers un arī sava taisnība.
Nu un protams- kas nav mazsvarīgi- "krāniņa garums"- kā gan citādi uzskatāmi nodemonstrēt "lohiem vulgaris", ka esi augstas raudzes mākslinieks ar krutu tehniku.
1) Ja aiz manis ir balta siena, tad bliežu zipeni tur (ja starp sienu un mani nav vecāki, kurus aklus tādā veidā var padarīt) 2) Ja sienas nav dikti sarkanas, tad zipeni ar izkliedētāju (vai kā to mazo plastmasas štrumentu sauca?); 3) Ja sienas būtu tizlās krāsās, tad liktu zipeni TTL vadā, un zipeni kreisajā rokā ar mazu softbox'u.
ISO uz kādiem 1250, lai tik ātri ziene nepārkarst. F uz 4-5.6 lai bariņš +- asumā būtu. Tuvplāniem kāds 100mm fiksiņš ar atvērtu diafragmu.
Jā skolās ir tizli, ka viena seja sarkana, otra zaļa, bet trešā zila...
palaidniex:Nu labi, pierunāji! Pareizi būs aizvara ātrums! (Shutter speed)
Te laikam bezcerīgi strīdēties- jaunā paaudze tagad akli tulko terminus no angļu valodas (shutter speed) , vecie- vairāk no krievu (выдержка). Es arī no tiem vecajiem stagnātiem, un uzskatu, ka tas "shutter speed" loģiski ir ne visai korekts jēdziens, jo svarīgāka ir būtība- cik garš ir ekspozīcijas laiks, nevis cik ātri nostrādā slēdzis. Principā jau te tas pats, kā strīdi par lēcām (lens) un objektīviem...
Talāk padomāt grūti? Visiem zināms kadra augstums pa vertikāli, līdz ar to, ja zināms attālums, kāpēc par ātrumu nesaukt? Kardu aizvars šķērso 1/5 sekundes, vai kadrs 1/200 sekundes? Nu gribi izsaki kilometros stundā! Un kas vainas izteikt milimetros sekundes daļās?
Krievs saka- "ņe umņičai" (nevajag lieki sarežģīt). Katrs domā, kā pašam ērtāk. Es palieku pie ierastā jēdziena- "ekspozīcijas laiks" un arī fiziski tas ir pareizāk- cipari, ko joprojām redzam uz moderno aparātu skalām, tomēr attiecināmi uz laika, nevis ātruma vienībām (protams, vienkāršoti- daļskaitļa saucējs no 1/200 sek - "200"(utml)
