Tas jau saprotams katram daudzmaz zinošam fotomīlim. Bet nupat jau izdiskutējām pie monitora sludnājuma, ka cita preces "nolikšana" nav tas labākais vecgada darbiņš.. Varbūt kāds interesents ar interesējošu piedāvājumu tomēr atrodas un visi būtu apmierināti. Man nav ko piedāvāt, izņemot tādus pašus antikvariātus, kā arī nedārgu pus-japāņu M42 Revuenon 135/2,8, bet tas tomēr ir bik citā cenu kategorijā ..
Hēliju un zenitčiku esmu tik daudz savā mūžā lamājis,ka tagad uz Ziemsvētkiem gribas laboties un izlūgties vecajiem zēniem piedošanu!Aber paši zināt kā ir ar tām Jaungada rezolūcijām un solījumiem.Gan jau atkal paspruks kāds nesmuks izteiciens.
rakeckis:Helios 44-2 . Varbūt Jums tas ir nekam nederīgs objektīvs. Citi atrod veidu kā to lieliski izmantot. Ar Jums strīdēties ir bezjēdzīgi.
https://www.youtube.com/watch?v=jc8rcwq8D2w
Lai atrastu TĀDU eksemplāru būs jāitestē desmitiem vai pat simtiem PILNĪGU mēslu Man ir viens Helios 44-2 izcils , zīmē vienkarši teicami. TAČU pirms tam 25 gadus esmu izmēģinājis droši vairākus desmitu un NEVIENS nebij lietojams un vairāk par 5Eur vērts www.ogresbalss.lv... Pēdējā cena ko tirgoja Industar 50-2 bija 2Ls gabalā , varēja dabūt desmitiem par šo cenu tas vispār nav objektīvs tas tāds "Universāls" kameras aizbāznis ar kuru varēja gan fočet gan skrūvēt palielinatājā kopējot bildes tatad jau sākotnēji kautkas ĻOTI viduvējs . Fiška tā ka PSRS optika ļoti atkarīga no EKSEMPLĀRA un labi eksemplāri ir ĻOTI ĻOTI liels retums.
viecha:Hēliju un zenitčiku esmu tik daudz savā mūžā lamājis,ka tagad uz Ziemsvētkiem gribas laboties un izlūgties vecajiem zēniem piedošanu...
Es varbūt lamājis esmu mazāk, bet vienu Zenītu, vienu Industaru un vienu Jupiteru esmu konkrēti izmetis misenē, jo tolaik sociālajos tīklos netusēju, un to vērtību nenojautu. Toties droši varu apgalvot, ka sava mūža vērtīgākās bildes esmu ieguvis tieši ar tiem. Tāpēc retorisks jautājums - kas ir labāk - būt jaunam un skaistam un bildēt ar Heliosiem un Industariem, vai būt vecam un gudram un bildēt ar Zeisiem, "L" un Leikām? Iesaku abus apvienot, jo tehnika tomēr ir lietišķa padarīšana un tā iet tikai uz priekšu. Atšķirībā no tā, ka, piemēram, pirms 300 gadiem kāds mierīgi varēja uzrakstīt labāku dzeju nekā šodien. Nu tādas gadumijas pārdomas...
Vispār,ja godīgi,es izvēlētos variantu nr.1!Ja jau apvienot vairs nevaru.Izradās ka viens Induss 50 man vēl pieder,bet tavu bēdu!tirgus darījumiem nederīgs.Negriežas fokusēšanas riņķis,iesprūdis maita vai arī ieaudzis netīrumos.
Bet es vēl acceros saulaino bērnību laukos ar petrolejas lampas gaismu un no isklaidēm - bateriju rādiķi "Rodina", pa kuru klausījos vakara pasaciņu. Visa dzīve vēl bija priekšā un uššķaudīt uz iespējām, kādas šodien ir maniem mazbērniem, tas ir labi vai slikti - nezinu.
Bet Bēthovens pirms 300 gadiem rakstīja labākas simfonijas nekā Ešenvalds šodien, tas nu 120 punktu!
Jā, Induss-50 kaukur bēniņos mētājas, arī oriģinālais M42/K pārejas riņķis ir, bet nekādīgi neizjūtu vajadzību to tūdu meklēt un censties iestiķēt mūzdienu DSLRā.
Fandango lietu runā!Fotogrāfijas augstākā jēga ,manuprāt,ir dokumentēt laikmetu.Ar autora subjektīvajām acīm.Nekāds tur skaistums vai izstāžu "māksla" mākslas dēļ!Tam,protams,var nepiekrist,bet atceroties kādas tik epohālas bildes neesmu pazaudējis savas nevērības un paviršības dēļ,sirds sāpēs sažņaudzas!Desmit gadu vecumā uz kalna ar slēpēm(kalns tāds,ka šodien nevar saprast vai tas purvs vai līdzenums),veči sovhoza darbnīcā pie vienīgās virpas,gājiens ar lāpām uz Brāļu kapiem(kritušos boļševikus apraudāt,lai gan neviens no gājiena dalībniekiem karojis nebija),visādi tingeltangeļi skolā,sporta sacensības vēl no 60.gadu beigām...visi negatīvi pazaudēti un neatgriezeniski.Vot kam bija vērtība,nevis saulrietu un dabasskatu tuftai,kuru jau tad pamazām sāku čakarēt!
Bet es nevaru atrast barikāžu negatīvus, arī pozitīvi par 25 gadiem jau izklīduši. Labi vēl, ka lielāko daļu addevu muzejā, tagad tas apskatāms kaukādā ļoti garā (aizmirsu) vēstures muzeja adresē.
Pareizāk būs tvaika lokomotīve Teiču rezervātā, purva ezera malā, blakus skaista sieviete (bērnu labāk nevajag, vēl sāks kārt pedofiliju), neapšaubāmi plika un tikai plika, tas viss uzņemts uz metāla plāksnes, pārklātas ar ašpalta laku, pēc Njepsa metodes.
Cik vajadzēs, tik atvēlēšu. Kad būsi visu sagatavojis, es būšu gatavs ieguldīt savu titānisko darba daļu - ekspozīciju. Rītā noņemšu no objektīva vāciņu un vakarā uzlikšu apakaļ.
Lasu, lasu un kāda līdzība nāk prātā - vai veco automobiļu klubos arī ļaudīm ir viedoklis, ka agrāk mašīnas bija labākas (tāpat, kā zāle zaļāka). Vai tur tāpat cilvēki uzskata, ka vecajām mašīnām ir VĒRĀ ŅEMAMA LIETOŠANAS VĒRTĪBA, vai arī tā ir tikai eksotika ar bieži vien ļoti augstu vēsturisku un estētisku vērtību. Estētisku vērtību vecajos "stroķos" kā priekšmetos es nesaskatu, bet atpalicība parametros un raksturlielumos diez vai ir īpaši jāpierāda. Es pieņemu, ka objektīva uzdevums ir precīzi attēlot OBJEKTU un atzīšos uzreiz, ka jēdzienu "skaists zīmējums" es nepazīstu.
Nu nezinu, no filmu laiku autofokusa Pentakšu objektīviem uz šodienas cipariem labāk izskatās tieši pirmā - F sērija. Bet tas tieši pēc izmērāmiem parametriem, MTF tur un pārējiem, bet raksturojumus "sauss" vai "burvīgi plastisks" es arī ne līdz galam saprotu.
GunarsII:Es pieņemu, ka objektīva uzdevums ir precīzi attēlot OBJEKTU un atzīšos uzreiz, ka jēdzienu "skaists zīmējums" es nepazīstu.
Forši. Vari klapēt visu ar plastmasas zoomiem i neredzi, ka bilda kā digitāla dzeņa vēders. Lēti un labi.
Mmmjāa, mani mazliet nomierina tikai tas, ka testētāji arī mēra izšķirtspēju, hromatiskās aberācijas, ģeometriskos kropļojumus, stūru apēnojumu, daži pat MTF, kas visu rāda mazliet cita griezumā. Un neviena vārda par zīmējuma skaistumu. Cirvji! Tādi paši, kā es!
Maris: Forši. Vari klapēt visu ar plastmasas zoomiem i neredzi, ka bilda kā digitāla dzeņa vēders. Lēti un labi.
Mmmjāa, mani mazliet nomierina tikai tas, ka testētāji arī mēra izšķirtspēju, hromatiskās aberācijas, ģeometriskos kropļojumus, stūru apēnojumu, daži pat MTF, kas visu rāda mazliet cita griezumā. Un neviena vārda par zīmējuma skaistumu. Cirvji! Tādi paši, kā es!
Nu ne visas madāmītes ar 1,70 m, 55 kg un 90-60-90 būs vienādi smukas. Ancuki un špakteles atškirsies, da i kustēsies/smaidīs katra pa savam... To būs pagrūti nomērīt...
GunarsII:Mmmjāa, mani mazliet nomierina tikai tas, ka testētāji arī mēra izšķirtspēju, hromatiskās aberācijas, ģeometriskos kropļojumus, stūru apēnojumu, daži pat MTF, kas visu rāda mazliet cita griezumā. Un neviena vārda par zīmējuma skaistumu. Cirvji! Tādi paši, kā es!
Arī šajos rādītājos plastmasas zoomi dramatiski atpaliek - bet amatierim tā kā būtu pilnīgi vienalga, ka izšķirtspēja zema, Gandrīz A4 izdrukai derēs tāpat. Par šiem parametriem šodien var nelikties zinis. Un ja vēl neredz, ka bilda raiba da plakana tad super, kā jau minēju.
Savādi gan, ka tie, kas zin, kas ir "zīmējuma skaistums", tiem, kas nezin, to neparko nesaka! Vispār par lietām ir vairāki izpratnes līmeņi. Viens - kad tu pats domā, ka visu saproti. Nākamais, augstāks, kad tu saproti tik labi, ka vari to paskaidrot citiem. Novēlu visiem guru izaugsmi nākamajā gadā!
GunarsII:Savādi gan, ka tie, kas zin, kas ir "zīmējuma skaistums", tiem, kas nezin, to neparko nesaka!
Pazīstu cilvēku, kas neatšķir sarkano no zaļās krāsas - abas esot vienādi pelēkas. Nu vot, pamēģini izstāstīt tādam cilvēkam, ar ko atšķiras tas sarkanais no zaļā... Stāstīt vari, cik uziet, bet neredzēs.
Es jau labu laiku esmu samierinājies, ka ir diapazoni, kurus neredzu, nedzirdu, nejūtu - neviens tak nebrīnās par terminu "absolūtā dzirde", ne? Bet cilvēka lielākā kļūda ir iedomāties, ka visiem ir pieejami vienādi izejas dati - par motīviem un domāšanu pat nerunājot. Valodas mācoties, daudz grūtāk iet ar tām, kurās ir skaņas, kādas nav dzimtajā - un tieši tāpēc, ka mūsu auss tās ignorē. Atzīšos, ka es arī, saliekot kopā 2 līdzīgas bildētes, ne vienmēr redzu atšķirību. Bet nojaust, ka ir "telpa tur, ārā" man palīdzēja pāris 6x6 formāta filmas izbildētas ar vecu japāņu aparātu, kura stikls pēc mūsdienu parametriem liek šķaudīt.
Piedāvātie heliosi un industari ir labu labie stikli, kas var šad tad interesanti nospēlēt tā, kā to gribas. Bet prasīt par tādiem vairāk kā €5 man roka neceltos. Un jā, pašam ir čupiņa.
Jā, bet interesanti, ka Māris gan par raibumu, gan par telpiskumu, gan par visu pārējo stāsta tikai forumā Tad, kad šis vadīja kursus par kadra uzbūvi, nekā tāda nebija.. Laukumi, novietojumi kadrā, dinamikas un līnijas - tas jā. Bet ne vārda par telpiskumu vai ne-plastmasas objektīviem
Bzh:Jā, bet interesanti, ka Māris gan par raibumu, gan par telpiskumu, gan par visu pārējo stāsta tikai forumā Tad, kad šis vadīja kursus par kadra uzbūvi, nekā tāda nebija.. Laukumi, novietojumi kadrā, dinamikas un līnijas - tas jā. Bet ne vārda par telpiskumu vai ne-plastmasas objektīviem
Tas jau bija īss kursiņš par citu tēmu + fakts, ka katrs objektīvs somā maksā virs 1000e jau nenodrošina, ka bildes pašas būvēsies. Nav ko popularizēt veltas cerības.
Man gan liekas, ka kkādās atkāpēs rādīju gan, ka liels gaismasjūtīgais laukums piedod materialitāti un telpiskumu bildēs redzamajam (austrāļu seno arestantu bildes), gan arī ko teicu, ka ar katru objektīvu neizdosies "atraibināt" traucējošu fonu utt.
Maris:...pieliksi blakus un, lai cik akls būtu, pieleks, ka atkal nekā.
Un kas te būtu jāsaredz? Pirmajai ir ellīgi raibs un asām kontūrām boķē, otrajai un tālāk, man domāt, pat mierīgāks, kaut arī krūmiņš tikpat sīkām lapām un kontrastains ar sniegu.
Ar ko pelēks ķīselis ir sliktāks par krāsainu ķīseli? Bet nu lai paliek, ar terminiem "ķīselis", "plakans", "nav apjoma" var pierādīt dajepko, bet pret argumentu "Tev nav cerību" esmu pilnīgi bezspēcīgs.