Fandango:man kādreiz (un vēl joprojām kaut kur nobāzti glabājas) mērtrauki bija piena pudeles ar iegravētām strīpām ar 350 ccm, 500ccm un litra atzīmēm.
Piena trauki ir domāti pienem, te cilvēks piedāvā mērtraukus ķimikālijām
Fandango:....taimeris bija pulksteņa tikšķu skaitīšana.....
Man mācīja, ka visprecīzākais taimeris esot skaitīšana: "Viens mērkaķis, divi mērkaķi, trīs mērkaķi, ....." Tas ļoti labi piestāvēja grupu portretbilžu eksponēšanai.
Oliss:Kur saraksts ar ķimikālijā??? Kādi mērtrauki tie ir??? Kādas vannītes???
ķimikālijas netirgoju, BFS visu var dabūt
Mērtrauki 2x1000ml 1x 100ml
vannītes - liekas, ka max 12.7 x 17.8cm bildes taisīju
Fandango:... ietaupīju uz procesu , cik vien var, iztiku ar modinātāju hronometra vietā, taimeris bija pulksteņa tikšķu skaitīšana. Termometru gan vajag, nez tā nebūs labu rezultātu.
es arī kādreiz skaitīju pulksteni, bet ja strādā ar multigrade papīriem kur vienai bildei jāveic vairākas ekspozīcijas ar dažādiem kontrastu filtriem ir ļoti svarīgi lai var precīzi atkārtot soļus. un bez taimera to izdarīt būs ļoti grūti
Termometrs arī nāk līdzi komplektā, to nebiju pierakstījis
Kā nez maksā tās ķimikālijas veikalā mūslaikos?Vienkārši intereses pēc.Atceros ja vannītes bija 30x40 razmēram,tad tīstekli ņēmu uzreiz 5l t.i. krievu laikā bija tādas bundžas priekš 5l pozitīvā attīstītāja.Droši vien kaut kur no armijas fenderēja.Ja mašīnā,tad laikam taupīgāk sanāks,bet atkal- attīstīšanas mašīnu priekš m/b fotkām amatierim-diez kas nav.
Fenderēja visi, es vēl 70-to pirmajā pusē lielu fiksāžas bunduli biju dabūjis no ģeofiziskās partijas ģeologiem, kuri caur zemē saspraustiem elektrodiem kauko tur mērīja un uz garām fotopapīra lentēm attīstīja "kardiogrammas".
Es nepilnu gadu nostrādāju tipogrāfijā.Tur vispār fiksāžu(nātrija tiosulfātu)piegādāja 50 kg maisos.Un pie durvīm praktiski nekādas kontroles.Ja attīstītāju stiepu plastmasas balonos pa 10 l laikam,tad fiksāžu vispār iebēru kuļķenē bez svara un mēra-neies jau ūdeni staipīt no darba!Bet ilgi jau man tāda paradīze nesanāca.
Man bija vieglāk- visa ķīmija un papīri bija darbā un pa gadiem sakrājies tik daudz, ka reāli nemaz nevarēja notērēt. Lieliem lērumiem (kāzām) gan pirku veikalā, bet sīkām personīgām vajadzībām bez lieliem sirdsapziņas pārmetumiem varēju izmantot iespēju.. Ja vajadzēja nopirkt ķīmiju paša vajadzībām, Tērbatas ielā (toreiz Stučkas) bija neliels ķīm. reaktīvu veikaliņš- tur varēja nopirkt gan atsevišķus reaktīvus, gan komplektus rentgena vajadzībām- papīra tīstīšanai/fiksēšanai derēja labi.
80-to beigās GOST-100 filmām bija partija, kurai pat par derīguma termiņiem nevarēja runāt, bija patrāpījušas pāris filmas, uz tām vispār neveidojās bilde, pilnīgi nekāda. Labi, ka nebiju us tām bildējis kāzas vai ko svarīgu, Tur laikam emulsija ar vārāmo sāli bija taisīta.
Par emulsijām Bendiks stāstīja,ka sovjeti esot nemitīgi samazinājuši sudraba saturu emulsijā pēc gosta,jo tas redziet ir stratēgiskais materiāls un vajadzīgs raķešu palaišanai.Beigās esot bijis tik maz tā sudraba,ka knapi attēls veidojies.Tavējo partiju varbūt īpaši trieciennieki taisījuši un vispār izmetuši sudrabu no receptes.Citreiz atkal gadoties,ka šie pa pjankai divreiz izlaiduši caur lejamo mašīnu un rezultātā sanākot baigi labā filma ar bagātīgu toņu gradāciju.Nav gadījies ne viens ne otrs,bet tā speci runāja.
Nu nez- 80-90. tos gados darba dēļ nācās bildēt, tīstīt un kopēt gana daudz, bet fatālas problēmas dēļ filmu kvalitātes atmiņā nav palikušas. Trakākais kreņķis, ko atceros, bija gadījumi, kad uztītu spirāli ar filmu tumsā neuzmanības (izklaidības) dēļ attīstītāja vietā iegrūdu fiksāžā...
Lai varētu strādāt ar garantiju, pirku uzreiz kasti vai divas ar veinādām filmām, tad būros ar attīstītāju, kamēr ieguvu labu rezultātu. Kad rezultāti garantēti stabili, tad prieks strādāt.
viecha:Par emulsijām Bendiks stāstīja,ka sovjeti esot nemitīgi samazinājuši sudraba saturu emulsijā pēc gosta,jo tas redziet ir stratēgiskais materiāls un vajadzīgs raķešu palaišanai.Beigās esot bijis tik maz tā sudraba,ka knapi attēls veidojies.Tavējo partiju varbūt īpaši trieciennieki taisījuši un vispār izmetuši sudrabu no receptes.Citreiz atkal gadoties,ka šie pa pjankai divreiz izlaiduši caur lejamo mašīnu un rezultātā sanākot baigi labā filma ar bagātīgu toņu gradāciju.Nav gadījies ne viens ne otrs,bet tā speci runāja.
Man ir gadijies paīra rullis kuram uz emusijas ar pirkstu uzrakstīts "Konec pervoi smeni"
Visi jau smisies, kā patasti, tā sanāca, ka 80-tajos es biju stiprā Sibīrjiā. Braucu ar vīna vagoiem. No kolhoza. Tur priekšā pulsētele - Nojabrska. Tur es tā vienkarši nopirku kasti ar 32 Tasma. Kad lidoju atpakaļ, negāju nevienu RTG, Vīreļi teica, mums OK, staru nav, es ne par ko, nedevu starot . Kad mājās sāku strādat, taisīju ar EX-1 uz 100 vai pat nedaudz vairāk, Smuki! Protams, ja bija stipri spigta gaisma, uz pelēko tas nestrādāj.
Sižetu veido četru, vēlāk piecu nejauši kopā sagadījušos ļaužu ceļojums lopu vagonos no Rīgas uz Kazahiju; pirmajā daļā liela vieta atvēlēta neganti groteskām naksnīgās Rīgas bildēm.
Tai gramatai bija arī "Nepublicētā daļa" kur apraksti bija krietni exstrēmāki , tai skaitā bija labs piedzīvojums vienam no dalībniekiem ar paķertam no Rīgas studentām reiz slavenu Sexsa specialisti un ēzelīti Bija jautri laiki mums 1980 gados izdevniecībā ar blakus esošajiem Skapistiem un ko viņu verbalajiem "Romāniem" , pa kādam ar izdevām , zin ka divas isdevniecības vienā vietā Avots , Liesma beigās arī Sprīditis turpat Mūs tur naski uzpasēja vecais čekists Bluka un kvēlā partijniece Aina G , visu draugs bij vecais rīmkalis Osmanis J Jautri bija laiki.
