p.s. korpuss var būt "pavalkāts", vienīgā prasība - lai nav sasēņots. Uz ss . lv nesūtīt, vienīgais pārdevējs, kuram tas tirgojas, klusē kā mēli norijis - izrādās pārdevis.
Frīdi, manā specifikā jau tas "bokeh moster" ir setupa knifi.. Priekš jelkāda bokeh, izmanto t.s. film foil, nepieciešamajā krāsā un pat izsmidzina uz tā udeni, iegūstot tādus specefektus, ka maz neliekas. Tiem, kuri portrejas bliež vai tamlīdzīgas lietas, tie tad arī lai iespringst par bokeh.
Man i krutāks , Meyer-Optik Gorlitz Orestegor 200mm F4 M42 15 blades "Bokeh monster" Lietoju reizi dažos gadoss jo ir līdzīgi krutāki. Pa 100Eur varu škirties
Redz cik tuvu es uzminēju!Sava laikā man Prakticai bija 135,bet ar 3,5 ne 2,8.Vot kā saucās gan vairs nepateikšu(austrumvācu točno bija).Kur palika pa to burzmu arī nepateikšu.Bet nekas izcils nebija ne asuma ne pretgaismā.Neko pārāks par Industaru 37.
Pentacon auto 135mm f/2.8 ir citas klases un zīmējuma stikls. PIRMKĀRT mazāk diafragmas lapiņu otrkārt arī pārklājums siltāks Gorlitz Orestegor tas pirmkārt ir savādāka optika neka letākais Pentacon , Pentacon daudz neatškiras no kāda Porsts un citiem lētučiem.
Lunis: Petri un Cosina tas tads pats licencēts Pentax ražotājs kā Seat = WV
Par Petri nezinu, bet Kozina gan ražoja nevis Pentakšus, bet gan entrī level Ņikanus, Minoltu X-300 un Jaščiku FX-3. Pie tam ar visādu tur Soligoru, Vivitaru un citu Phoenixu brendiem. Un ar Spāniju tai nau nekāda sakara.
Starp citu, pirmā Pentacon f2.8 135mm versija (faktiski laikam vairākas) ir ar 15 diafragmas lapiņām un ir uzskatāma par Orestor f2.8 135mm pēcteci (arī lietotāji forumos izsakās, ka "performance" esot tāda pati), pēc tam tik nāca zemākas kvalitātes versijas ar 6 diafragmas lapiņām.
_VA_:Neliela reklāma. Vēlos uzlielīt lietotāju Progresso. Tirgotā manta ir nevainojamā stāvoklī. 10 no 10 un prasītā cena neadekvāti zema. Paldies!
Cenas šitam vispār var nebūt, praktisks labums no viņa ļoti ierobežotos sižetos, jo savu funkciju "Garfokusa objektīvs" digitālā ērā viņš sen zaudējis dēļ specifiskām aberācijām. Līdz ar to tie kas viņus pērk, pērk "Pamēģināt" pēc tam, vai nu uzreiz pārdod vai gadiem stāv nelietots. Mēs mājās lietojām Orestegor 135mm un 200mm , pirmo pārdevu liekas 1988 jo 135mm bija laulenes viņai sen bija OLY es savukārt izmantoju NIKON dzimto 135mm. 200mm saglabājās tāpēc ka 25 gadus bija aizmirsts senču mājā , nejutu vajadzību pēc tā. Nekas LABS salīdzinājumā ar rietumu stikliem viņš nav. Sen bija Nikon, Olympus, Canon optika utt. Taču, kad nejauši atradu, iedevu pat norestaurēt iztīrīt , ko kolēģis Šautra man perfekti veica. Pēc tam vienreiz divreiz "Patestēju" tas arī bija viss SMUKI ZĪMĒ labs portretiem bet nekas UX UN AX bet tas arī VISS nekāda cita pielietojuma mūsdienās digi ērā Orestoriem nav. Mājās vienlaicīgi ar Gorlitz Orestegor 135mm bija krievu Jupiter-37A 135mm f3.5, dīvains eksemplārs ar savādākām pēc krāsas lēcām. Tas ielika vecajam Gorlitz Orestegor 135mm gan noturības pretgaismā bet galvenais krāsā gan protams pēc asuma. Bet katrs jau gribas pamēģināt, taka pamēģini vien tik neaizmirsti uz plaukta kā es uz 25 gadiem: D: D
Priekš jelkāda bokeh, izmanto t.s. film foil, nepieciešamajā krāsā un pat izsmidzina uz tā udeni, iegūstot tādus specefektus, ka maz neliekas. Tiem, kuri portrejas bliež vai tamlīdzīgas lietas, tie tad arī lai iespringst par bokeh. 
Lietoju reizi dažos gadoss jo ir līdzīgi krutāki. Pa 100Eur varu škirties
