Darba kārtībā, bet ir pāris problēmas - slēdzis un diafragma strādā normāli (vismaz pēdējoreiz bildējot tā bija), skatumeklētājā cipariņi rādās nepareizi. FD 1.4/50 (ar gredzenu) ir it kā salipušām diafragmas plāksnītēm (neveras līdz 22 ciet).
DIM, Cafe_Racer, jūs to man? Godīgi sakot - vakar ierakstīju, un tad palika žēl. Kādreiz, sen senos laikos mani neredzētie radiņi ASV šo kameru uzdāvināja manam tētim, kuram pirmo reizi mūžā izdevās tikt tai pusē un satikt savus brāļus, nesatiktus kopš zīdaiņa vecuma. Tolaik (1985.) tas maksāja 5000 ASV dolāru. Pa šiem gadiem viš ir mazlietots - tētis atveda mammai, mamma ar tādu monstru neņēmās, ap 2000. gadu vecāki to atdāvināja man. Līdz digitālajai ērai kādas 4-6 filmiņas gadā izfotografēju, pēdējos gadus - nemaz. Bet - šķirties tomēr žēl. Ģimenes relikvija, tā teikt. Plus - tāds sapnis - ja nu kādreiz vēl atgrieztos iespēja pilnam analogajam procesam - ieskaitot bildes peldināšanu kivetē...
Vai tiešam AE1 vilka 5000 bakšus Amerikā?Nezinu,bet kaut kā neticami izklausās.Taisni vai žēl,jo man tāds ir,bet neejošs un ar 50/1,4.Varētu uzdzīt gaisā par tādu piķi un bezmaz vai Dx2 rindā iestāties.
Nevar būt tik milzīgs cipars. Gleizds to AE-1 nopirka par godalgu kaukādā Spānijas izstādē, kad pēseresā to prēmiju draudēja pārvērst par apmēram vienu gājienu uz veikalu, viņš visu naudu atstāja paziņām ārzemēs, kuri kameru atveda nākamā viesošanās reizē Latvijā. Atradu - 275$, tik hz ar kuru stiklu. www.retrothing.com...
constrig07:Lēnām sāk izkristalizēties cena ~5000 USD
Ziņkāres pēc mēgināju pagoglēt (attiecībā par to 5000 $ cenu 1985 gadā). Varbūt slikti meklēju, bet galīgi neštimmē- reāli tāds varētu būt īpaši skopa vietējā spekulanta "uzcenojums"....
kolo:DIM, Cafe_Racer, jūs to man? Godīgi sakot - vakar ierakstīju, un tad palika žēl. Kādreiz, sen senos laikos mani neredzētie radiņi ASV šo kameru uzdāvināja manam tētim, kuram pirmo reizi mūžā izdevās tikt tai pusē un satikt savus brāļus, nesatiktus kopš zīdaiņa vecuma. Tolaik (1985.) tas maksāja 5000 ASV dolāru. Pa šiem gadiem viš ir mazlietots - tētis atveda mammai, mamma ar tādu monstru neņēmās, ap 2000. gadu vecāki to atdāvināja man. Līdz digitālajai ērai kādas 4-6 filmiņas gadā izfotografēju, pēdējos gadus - nemaz. Bet - šķirties tomēr žēl. Ģimenes relikvija, tā teikt. Plus - tāds sapnis - ja nu kādreiz vēl atgrieztos iespēja pilnam analogajam procesam - ieskaitot bildes peldināšanu kivetē...
www.fototelpa.lv un tev ir pilns analogais process. Pagaidām gan tikai melnbaltajai fočenei, bet drīzumā būs arī krāsainie procesi.
Es redzu vienīgo "jēgu" tam šaurfilmas sadomazohismam - "es jau neesmu tāds, kā visi citi"... Bet reāli (tehniski-optiski)- manuprāt, nekādu priekšrocību pret mūsdienu FF kamerām. Pa lēto tik pat labi nostaļģiju/ romantiku var apmierināt, izbildējot un apstrādājot filmiņu uz kāda Zenīt-veidīgā. Lielu ciparu investīcija nopietnām kamerām būtu saprotama tikai kolekcionāriem un kādām īpašām atmiņām par konkrētu kameru...
P.S. Filmas fanātus lūdzu neabižoties- man, vecam stagātam, tāda skepse ir piedodama pēc 30-40 gadu "sexa" pret paša gribu, ar filmu padomijas tehnikas līmenī.
Frīdi,tu vienmēr tāds baigi racionālais.Tīri tehniski,protams,nafig tur čakarēties ar to visu,bet tas tak ir hobijs un sirdslieta.Te process svarīgs nevis iespējamais vienkāršākais risinājums kā nonākt pie krāsainas pastkartītes.Cik naudas nav bezjēdzīgi nodzerts un izčurāts?Iešu nu es te uzskaitīt cik esmu iztērējis savam prieciņam!Nu nav tā fīlinga digim,nu nav,lai gan pats ar analogo sen jau vairs nekrāmējos.Digi vēl tā...ir kaut kādas iespējas pašam ietekmēt rezultātu ,sevišķi ja pats printē uz papīra(kas protams atkal ir neracionāli un dārgi).Ko nu es galīgi nevarēju ciest,tad tas bija c-41 ar saviem trulajiem minilabiem,kur operatori parasti galīgi neinteresējās un neko nasajēdza no foto..Pusstundas serviss,minimāla samaksa un saņemiet cienītais paciņu ar fotkām...da priekš kam es tur vajadzīgs?To podziņu var nospiest arī kamielis.Tak čto zin kā dziesmā dzied-sirdij jau nevajag skaita!
Vieča, šo situāciju varētu salīdzināt, piemēram, ar vīrieša- ginekologa attieksmi pret sievišķu smukumiem- kad diendienā šams tos jaukumus visdažādākā stāvoklī ir spiests desmitiem un simtiem redzēt, pašiem intīmās situācijās vairs neesot nekāda prieka un iekāriena to "baudīt".
Man bija līdzīgi- darbā ilgus gadus diendienā bija jātīsta desmitiem filmiņu un jākopē simtiem mazinteresantu dienesta bilžu. Kāds gan tagad prieks var būt no tā visa pocesa, ja ar moderno digi viss tik vienkārši un kvalitatīvi...
Bet ar vecajām labajām analogajām mūzikas kastēm (firmas vinilatskaņotājiem, lentiniekiem un kasetniekiem) man pavisam savādāk- kad padomijas deficīta nabadzībā uz tām kastītēm varēju "siekaloties" tikai dārgo komisijas veikalu vitrīnās, tagad labprāt Ebajā iepērku, paspēlējos un, kad apnīk- dodu tālāk, lai nopirktu nākošās.
Modernie mp3 formāti protams arīdzan ir- bet galvenokārt telefonā/ planšetē laika kavēšanai ceļā utml.
nu ja parunājam par Sigmas Art sērijas stikliem un to izšķirtspēju un sasumu, tad digitālie daudzpikseļi neparāda visu to stiklu burvību. Taču papīrs gan!
The resolution of film images depends upon the area of film used to record the image (35 mm, medium format or large format) and the film speed. Estimates of a photograph's resolution taken with a 35 mm film camera vary. More information may be recorded if a fine-grain film, combined with a specially formulated developer, are used. Conversely, use of poor-quality optics or coarse-grained film yield lower image resolution. A 36 mm x 24 mm frame of ISO 100-speed film was initially estimated to contain the equivalent of 20 million pixels,[6] although this estimate was later revised to between 4 and 16 million pixels depending on the type of film used.[7]
"filmas izšķirtspēja ir zemāka per 3mpiks kameras izšķirtspēju" - šito, lūdzu, varētu detalizētāk izklāstīt? Gribētos uzzināt, pēc kāda izpētes procesa/mērījumiem pie šādas atziņas nonākts.
Kā arī, atgriežoties pie sākotnējās tēmas - arī mani interesētu iespēja iegādāties Canon filmu aparātu (FD bajonetes stikliem), (A-1, AE-1, AV-1 utt.)
Cafe_Racer:nu ja parunājam par Sigmas Art sērijas stikliem un to izšķirtspēju un sasumu, tad digitālie daudzpikseļi neparāda visu to stiklu burvību. Taču papīrs gan!
Kā to saprast? Šobrīd FF formātā objektīva un sensora izšķirtspējas ir ļoti tuvas. Tas nozīmē, ka reālā testā mērījuma rezultātus ietekmē gan objektīvs, gan sensors. Jā gribam testēt objektīvu, vēlams lietot sensoru kurš krietni pārspēj objektīvu un otrādi - lai testētu filmu vai sensoru, objektīvam tie jāpārspēj izšķirtspējas ziņā. Nesen kauč kur lasīju, ka Sigmas rūpnīca savus objektīvus testē ar īpaši šim nolūkam radītiem 50 Mpix sensoriem. Ar to gribu teikt, ka pikseļu nekad nevarētu būt par daudz, ja vien to izmērs nevilktu uz leju jūtību un dinamisko diapazonu.
Links strādā un D30 tiešām labāks par to filmu. Augstāko izšķirtspēju dod melnbaltās smalkgraudainās filmas, no turienes droši vien nāk tie novērtējumi ka 24 x30 mm kadra izšķirtspēja var būt līdz 16 Mpix, pat lielāki skaitļi ir manīti. Ja rēķina teorētiski, izejot no filmu ražotāju uzrādītajām 100-200 svitrām/mm tā tiešām sanāk. Bet kā jau Gēte norādīja, visa teorija ir pelēka, tik prakses koks ir mūžam zaļš (mans citāta pārfrāzējums)
Atklāti sakot, neredzu, ar ko tieši šis 2000. gadā tapušais salīdzinājums izceltos uz visu pārējo tamlīdzīgo rakstu fona, it īpaši pēc 16 gadiem - pieļauju, ka toreizējā Provia 100 izšķirtspējas ziņā ir krietni tuvāka pašreizējai Fujifilm C200, nevis tagadējām "augstākā" gala filmām, kā arī jebkurai šādai weblapai ir svarīga apmeklētāju piesaiste, kam ļoti noder "sensacionālāki" raksti ar sabiezinātākām krāsām, kā arī nepavisam nebrīnītos, ka Canon būtu labi iepiķojis autoram attiecīgās kameras popularizēšanas kampaņas ietvaros. Tad jau tikpat labi varētu apgalvot pretējo, par pierādījumu ņemot šo rakstu www.twinlenslife.com.... Man šķiet, ka vienkāršākais ir paņemt aparātu, ielādēt filmu, izbildēt, iedot attīstīt un ieskenēt cilvēkam, kas to dara ar atbilstošu tehniku un prasmēm, un tad skatīties, vai rezultāts/process/izmaksas pašam der vai nē.
Šaurfilmu agrēgāti mūsdienās HIPSTERU dumības , nav viņiem nekāda reāla jēgas. Ja būtu hipsteris būtu paturējis nesen seifā atrasto Olympus MJU II vot tas bija smuka perfektu attēlu iegustosān mantiņa VĒRTĪBA attēla līmenis kā manan mobiļajam telefonam patreiz. FILMAS fīlings reāls sāk justies sākot no kāda 6x6 120 filmas. Es pate teiktu minimāli no 6x9 . Es uz filmas beidzamā laikā bildēju regulāri arī bildes drukāju TIKAI tur ir cita fīča šāda www.ogresbalss.lv... un tur uzraiz ir IZJŪTA saproti kapēc filma nekam šauram un lielā mērā arī 120 nekā parāk "Acīm redzama" nav , cik nu eiropas optika piemēram kādiem 6 x6 roļikiem. A mēs tai laikā novelk uz 8 X 10 www.ogresbalss.lv...
nu jā, tie 5 tūkstoši, iespējams, piederas ģimenes stāstos - nu tā man tētis teica, tik - a varbūt tas jau bija rubļos pārrēķinot? Un, iespējams, kopā ar telezoom objektīvu, kuru lietoja pēc atvešanas radagabals profiņš, bet tagad tas ir pie mana dēla, tāpēc ciparus nepateikšu - bet nu bez stabilizatora protams, un šobrīd, kā dēls saka, kaut kas nestrādājot, kā nākas.
Protams, tūkstoši vai simti bija pagājušā gadsimtā, nav jau tik svarīgi - šodien, protams, aparātam vērtība nav liela. Un varbūt tieši tāpēc viņš tā arī paliks man bērniem un mazbērniem mantojumā - jo sentimentālā vērtība ir lielāka par faktisko. He, tāpat kā man stāv Zenīts, par ko bērniem brīnīties - tiešām, bez nevienas baterijas strādā??? Un pat Fed mētājas, bet tas nav mans, māsa pirms gadiem 15 iedeva paglabāt, un tā arī nav atcerējusies. Tā ādas somu gan mēs bez atļaujas nolietojām...
kolo:nu jā, tie 5 tūkstoši, iespējams, piederas ģimenes stāstos - nu tā man tētis teica, tik - a varbūt tas jau bija rubļos pārrēķinot? Un, iespējams, kopā ar telezoom objektīvu, kuru lietoja pēc atvešanas radagabals profiņš, bet tagad tas ir pie mana dēla, tāpēc ciparus nepateikšu - bet nu bez stabilizatora protams, un šobrīd, kā dēls saka, kaut kas nestrādājot, kā nākas.
Protams, tūkstoši vai simti bija pagājušā gadsimtā, nav jau tik svarīgi - šodien, protams, aparātam vērtība nav liela. Un varbūt tieši tāpēc viņš tā arī paliks man bērniem un mazbērniem mantojumā - jo sentimentālā vērtība ir lielāka par faktisko. He, tāpat kā man stāv Zenīts, par ko bērniem brīnīties - tiešām, bez nevienas baterijas strādā??? Un pat Fed mētājas, bet tas nav mans, māsa pirms gadiem 15 iedeva paglabāt, un tā arī nav atcerējusies. Tā ādas somu gan mēs bez atļaujas nolietojām...
Tētis tev taisnību teica TIKAI piemirsa kādā naudā . TIEŠĀM labs CANON AE-1 komplekts soma ar kameru ar motoru un zibspuldzi un 3-4 stikliem 20mm 50mm , 70-200mm 35-70mm PSRS izskanā 1980 nogalē maksāja 3-5 t koka rubļu. Atceros ~300Usd vērtu NIKON FE-2 pirku pa kādien 1200 rubļiem liekas.
1985.gadā kurss vēl bija 60 kapeikas par vienu dolāru, attiecīgi $5000=3000 rubļu, kas tajā laikā vidusmēra iedzīvotājam nebija nekāda nieka nauda. Iztērēt šādu summu USA arī tajā laikā nebija nekādu problēmu, šodien to var izdarīt vēl ātrāk un ar niecīgāku ekonomisko guvumu.
Cik atceros stāstus no 80-o otrās puses, Canon F-1 USA maksāja ap $1000 (komplektācija nezināma, visticamāk ar AE prizmu un 1.4/50). Bet tā bija ūberprofesionāla kamera, blakus AE-1 nevarēja likt.
Ap to pašu laiku (laikam 1987.) Maskavā nopirku AE-1 ar blici A199 un FD 2.8/28 stiklu par 1400 rubļiem (inflācija vēl nebija sākusies) un tas bija diezgan izdevīgs darījums.
Filmu tehnikai nav ne vainas. Man, kā nefotogrāfam, bet šad tad darba vajadzībām fotografējošam indivīdam nomainīt esošo tehnikas parku uz līdzīgu ciparojošo pagaidām būs neadekvāti dārgi, līdz 10k varbūt nepavilks, bet 5k viegli. Psiholoģiski joprojām par 2.8 tumšāks objektīvs liekas nepilnvērtīgs, mērķis ir vismaz 2 (cik maksā tik gaiši AF stikli laikam te nav jāstāsta). Tas pats ar gaišu ekrānu aiz okulāra.
60 kopas par dolāru bija "oficiālais" valsts kurss,kurš ,dabiski,normālos melnā tirgus apstākļos nedarbojās(citas krāsas tirgu toreiz nebija).Apmēram 3 kocinieki par vienu zaļo.Un tas vēl bija labi.Reālas tehnikas cenas tāpat kā tagad zem tūkstoša nesanāca nekādīgi.
Schneider:Rubuļi bij domāti krievu, gadu neatceros, bet varēja būt ap kādu 89, jo veikali tukši un inflācija gāja pilnā sparā.
Man "paveicās" tajā juku laikā (90-to sākums) pārdot zagļu apskādētu un daļēji saremontētu "zapiņu"- savu pirmo auto. Tas pārdošanas cipars dažas nedēļas pirms Repšes "reformas" bija vēl tīri tīri normāls- 4000 PSRS rubuļu (bet pirku šamo laikam 1989.g. no paziņas par toreiz labu cenu- 3000 "pilnvērtīgajiem" un gana sūri sakrātajiem rubuļiem - arī vecāki palīdzēja ar saviem iekrājumiem). Precīzi detaļas un datumus vairs neatceros, bet pēc "repšiku" un bik vēlāk- latu ienākšanas tā kādreiz lielā nauda pārvērtās nieka 20 latiņos un tajā ažiotāžas periodā par to pašu tukšajos veikalos nebija ko nopirkt.. Vari iedomāties, kāds bija mans toreizējais viedoklis (un mutiskie izteicieni) par LV valdību....
Kādi tur izteicieni.tā bija pāreja no valsts regulētām cenām uz tirgu,no sociālisma uz kapitālismu.Protams,cilvēkiem(t.sk.arī maniem vecākiem)no tā vieglāk nekļuva-dažs labs vēl tagad bļaustās par tautas apzagšanu un rūpniecības-lauksaimniecības sagraušanu(banku krahi un Auseklīši tā ir cita lieta).Neviens jau lāgā nezināja to kapitālisma zvēru,visi domāja,ka tas tāds labsirdīgs kustonis un gan jau būs labi,rietumi palīdzēs.
Bet lai man kāds pasaka, kādēļ Igaunija, ar kuru sākām no vienas starta līnijas, pašlaik ir krietni vien tuvāk Eiropai, bet mēs mīcāmies pa Pleskavas sādžas robežu un neiedrošināmies to pārkāpt, lai vienreiz aizietu prom?
viecha:Kādi tur izteicieni.tā bija pāreja no valsts regulētām cenām uz tirgu,no sociālisma uz kapitālismu..
To mēs tagad gudri un objektīvi no daudzu gadu distances varam spriest. Laikam jau Tev paveicās palikt tās tirgus ekonomikas likumu neaptīrītam.. Bet, ja tavu (vai vecāku) grūti sakrāto naudiņu bez īpaša brīdinājuma un paskaidrojuma pēkšņi pārvērš 200 reizes mazākā ciparā, uz pieklājīgu un civilizētu reakciju tajā brīdī nav ko cerēt.
priore:Gunārs pareizi sapratis, ka ir atšķirība starp MB filmu un krāsaino filmu. Ne velti Leica uztaisīja savu MB sensoru, ar domu par 4x lielāku izšķirtspēju, bet uz krāsu zuduma rēķina.
Tik naivi tai Leikā gan nav, uz četrkāršu pieaugumu viņi necer. Formāli skatoties Bayer sensoram precīza krāsa un gaismas intensitāte tik tiešām tiek noteikta 4 pikseļu lielam apgabalam, tomēr reālā, jeb efektīvā, eksperimentāli nomērāmā izšķirtspēja tiek lēsta nevis ceturtā daļa, bet apmēram 0,7 no skaitliskās izšķirtspējas, no tās ko raksta uz kameras bundžas. Tas tāpēc, ka bildes veidošanas algoritms acīmredzot ir pietiekami viltīgs. Pilnīgi precīzi nomērot gaismas intensitāti vienai krāsai, bet pārējās divas interpolējot no blakus pikseļiem apmēram tāds sanāk rezultāts. Tos rēķinus viegli saprast piemērā, kad ar Bayer sensoru būtu jābildē melnbalts attēls. Katrs pikselis mēra gaismas intensitāti noteiktai spektra daļai. Programmētājs zin, cik lielu baltās gaismas daļu katras krāsas pikselis saņem (to viņam ir pateicis inženieris, kurš taisīja krāsu filtru) un šajā gadījumā sarēķina bildi praktiski ar kameras nominālo izšķirtspēju.
A mēs tai laikā novelk uz 8 X 10 
