Vēlētos uzdot jautājumu un ar to aizsākt diskusiju par to, kā katrs no iesaistītajiem sarunā sprot to, kas ir fotogrāfija? Aicinu ikvienu uz domu apmaiņu, kuram ir kaut mazākais viedoklis par šo jautājumu!
Sēdies, knaps trijnieciņš par paviršu un nepilnīgu adbildi. Fotogrāfija (grieķu: φως (phos) - gaisma, γραφή (grafè) - rakstīšana) ir attēlu iegūšanas tehnoloģisks process, apkopojot un fokusējot atstarotos elektromagnētiskos starus uz gaismjutīgu materiālu, piemēram, uz fotofilmu vai uz elektrisko sensoru. Tātad attēli tiek iegūti gan ķīmiskā, gan elektroniskā veidā. Šādā veidā iegūtus attēlus sauc par fotogrāfijām vai arī saīsinātā formā vienkārši sauc par foto.
Fotogrāfēšana ir dziļš un intīms sevis izziņas un pilnveides process, kas iet rokrokā ar ekshibicioniskām pašizpausmes formām kā uzbāzīga utilitāru lietu fiksācija un regulāra fiksācijas rezultātu publicēšana, neatkarīgi no apkārtējo viedokļa par fiksācijas zemo tehnisko, māksliniecisko un tematisko līmeni. Šādu, sevis degradēšanas procesā iegūto vizuālo "izšļākumu", atsevišķi cilvēki mēdz dēvēt par fotogrāfiju, acīmredzot tādēļ, ka šī vārda audiālā informācija konkrēto indivīdu smadzenēs korelē ar grūti saprotamo terminu "mākslas nozare", kuras pārstāvjiem viņi pieskaita arī sevi, tā vienkāršā fakta dēļ, ka dokumentē savu garīgo nepilnvērtību ar digitālām attēla iegūšanas ierīcēm. Kā spēcīgs stimuls īpašu šedevru radīšanā kalpo joga. Šāda debilisma pārstāvi sauc par fotojogistu, jeb, skaidrības labad par fotojobistu, kas precīzāk raksturo žanra saturisko pienesumu.
Un būtiska piebilde - par fotogrāfiju fotojobista izpratnē, saucams arī informatīvs, realitātē vai slapjajās fantāzijās notikušā vārdisks apraksts, ko būtu bijis labi arī dokumentēt ar digitāla attēla iegūšanas ierīci, tak jau par nožēlu, ierīce nav bijusi pa rokai konkrētajā brīdī, vai arī ierīces sarežģītie un brīžiem neizprotamie tehniskie iestatījumi nav ļāvuši dokumentācijas aktu izvest, tādēļ pilnīgi pietiek vēlamo rezultātu aprakstīt, piemēram, frāze "paziņa no maskavas atveda ļoti labu grāmatu" fotojobista izpratnē nozīmē lielisku 20 reiz 30 centimetri, uz kvalitatīva arhīva papīra ar pigmenta tinti izdrukātu PORTRETU!!! Savādāk grūti izskaidrot faktu, kāpēc šādām frāzēm par katru cenu (atkārtoti reģistrējoties pēc izbanošanas) jābūt publicētām fotogrāfijas portālā. Kā lieliskas fotogrāfijas no šīs autorsērijas noteikti jāmin "domāju apsist ar vagonku" (A3 formāts, melnbaltais matētais papīrs), "paziņa saka, ka Maskavā daudz labāk viss esot tagad" (panorāmas foto 120x30 cm), "pirmais izbrauciens ar velo šogad, jāatklāj sezona riteņbraukšanas" (sporta fotogrāfija) un citas
Vuārisma paveids. Kāds viens procents no knipsētāju kopskaita ir Rembranti, da Vinči un van Gogi, pārējie parasti vuāristi, mani ieskaitot. Tas arī viss.
Galvenokārt tā ir laikmeta liecība. Bet vēl arī, īpaši mūsdienās, daudzu profesiju neatņemama sastāvdaļa. Fotokamera daudziem ir viens no svarīgākajiem un ikdienišķākajiem darbarīkiem, nu apmēram kā lāpsta celtniekam. Tas īstenajiem fotomāksliniekiem liekas mazliet aizskaroši, tāpēc laiku pa laikam uzvirmo tādas diskusijas kā šī. Gleznotāji un tēlnieki par savas profesijas sūtību tik ļoti necepas. Man patīk fotogrāfiju salīdzinājums ar medību trofejām. Tas ļauj saprast, kāpēc savējās liekas daudz interesantākas un svarīgākas par svešajām, jo ar katru saistās kāds stāsts.
Visu laiku brīnījos, kādam mārrutkam DSLRā domāts video, bet vakar beidzot sapratu. Bija jābildē militāristu pārgājiena noslēgumu, pēkšņi piezvana no avīzes un pasaka, ka jāievāc arī teksta daļu, bet diktofona nau. Uzliku video uz minimālo režīmu, lai neēd resursus, piebāzu kameru pie mutes pulkveža kungam un leitnantes kundzei, smuki ierakstījās visas adbildes uz maniem "Pastāstiet, lūdzu, īsumā..."
GunarsII:Galvenokārt tā ir laikmeta liecība. Bet vēl arī, īpaši mūsdienās, daudzu profesiju neatņemama sastāvdaļa. Fotokamera daudziem ir viens no svarīgākajiem un ikdienišķākajiem darbarīkiem, nu apmēram kā lāpsta celtniekam. Tas īstenajiem fotomāksliniekiem liekas mazliet aizskaroši, tāpēc laiku pa laikam uzvirmo tādas diskusijas kā šī. Gleznotāji un tēlnieki par savas profesijas sūtību tik ļoti necepas. Man patīk fotogrāfiju salīdzinājums ar medību trofejām. Tas ļauj saprast, kāpēc savējās liekas daudz interesantākas un svarīgākas par svešajām, jo ar katru saistās kāds stāsts.
Vai drīkstu lūgt paskaidrot, ar ko Jūsuprāt atšķiras "daudziem ir viens no svarīgākajiem un ikdienišķākajiem darbarīkiem" no "laikmeta liecība"?
Arkons: Vai drīkstu lūgt paskaidrot, ar ko Jūsuprāt atšķiras "daudziem ir viens no svarīgākajiem un ikdienišķākajiem darbarīkiem" no "laikmeta liecība"?
Centos izteikties īsi, bet pretrunu te nav. Laikmeta liecības mēs taisām visi, gan amatieri gan profesionāļi, cits savā gimenes albūmā, cits plašsaziņas līdzekļos publicēdamies. Es pat nevaru paskaidrot, kāpēc es, tīrs amatierknipsētājs, bildēju, piemēram, šo: www.fotoblog.lv... Bet fotokameru kā darbarīku esmu lietojis ļoti daudz vienā no savām iepriekšējām dzīvēm, kad regulāri bija jābildē, jārāda un jāprezentē sava ikdienas darba rezultāti, kas ir absolūti praktiski, nekādas tur mākslas vai lirikas.
Arkons: Vai drīkstu lūgt paskaidrot, ar ko Jūsuprāt atšķiras "daudziem ir viens no svarīgākajiem un ikdienišķākajiem darbarīkiem" no "laikmeta liecība"?
Centos izteikties īsi, bet pretrunu te nav. Laikmeta liecības mēs taisām visi, gan amatieri gan profesionāļi, cits savā gimenes albūmā, cits plašsaziņas līdzekļos publicēdamies. Es pat nevaru paskaidrot, kāpēc es, tīrs amatierknipsētājs, bildēju, piemēram, šo: www.fotoblog.lv... Bet fotokameru kā darbarīku esmu lietojis ļoti daudz vienā no savām iepriekšējām dzīvēm, kad regulāri bija jābildē, jārāda un jāprezentē sava ikdienas darba rezultāti, kas ir absolūti praktiski, nekādas tur mākslas vai lirikas.
Vienreizēja reportāža! Pēdējā bildē labs verķītis - kinokamera Avrora-Super, automātika ar diafragmu fotoelementa priekšā un piedziņa no vienas plakanās baterijas. Man arī tāda bija, tik uz tās škērsām plakanās ručkas palaišanas pogu kreilim būtu gandrīz neiespējami nospiest.
GunarsII:
Centos izteikties īsi, bet pretrunu te nav. Laikmeta liecības mēs taisām visi, gan amatieri gan profesionāļi, cits savā gimenes albūmā, cits plašsaziņas līdzekļos publicēdamies. Es pat nevaru paskaidrot, kāpēc es, tīrs amatierknipsētājs, bildēju, piemēram, šo: www.fotoblog.lv... Bet fotokameru kā darbarīku esmu lietojis ļoti daudz vienā no savām iepriekšējām dzīvēm, kad regulāri bija jābildē, jārāda un jāprezentē sava ikdienas darba rezultāti, kas ir absolūti praktiski, nekādas tur mākslas vai lirikas.
Bet vai tā nav arī laikmetā liecība ?
Laikmeta liecība ir arī tā, ka fotogrāfiju māca tie, kuri no tās neko nesaprot.
Citagaisma: Laikmeta liecība ir arī tā, ka fotogrāfiju māca tie, kuri no tās neko nesaprot.
Tu pats neko nesaproti no laikmeta - „Ķēniņa jaunās drēbes” Andersens uzrakstīja vienā laikā ar Dagera kartiņu un nebūt ne par nebijušu tēmu.
Un protams dotā tehnoloģija ir neatdalāma no dokumentēšanas fakta attiecīgi jebkurš idiots (vai mērkaķis Maskavā, vai neredzīgs lietuviešu meistars) nospiežot pogu veido laikmeta liecību - tieši tāpat kā to dara apsardzes kameras (arī tās kuras karājas vadā jo lāsteka kronšteinu salauzusi).
Daudz interesantāk būtu padiskutēt par to kuri ir smieklīgāki - tie kas kameras iegādi saista ar cerībām uz bildi vai tie kuri daudzina, ka bildi veido cilvēks ne kamera
Saprast ko paši runā tak viņi nav spējīgi jo uzreiz lietojamu bildi nekad radīt jamiem nav izdevies - tikai laikmeta liecības.
TesMens:Fotografē tie, kuri domā, ka gleznot iemācīties ir vieglāk, kā zīmēt vai fotografēt. Tātad, foto ir zīmējuma vai gleznošanas aizstājējs. Tāpat, kā Broces zīmējumi ir laikmetīgi, arī foto tāds pārsvarā ir, ja vien apzināti neplēšam studijā nost drēbes vai nebildējam kādas citas mūžīgās vērtības un tēmas, ko sarunas karstumā saucam par mīlestību.
Tev absolūta taisnība pie noteikuma, ka nekur nesaskati atšķirību un nevella no tā nejēdz.
Sarunai šāds aspekts taisni piedod daudzšķautnainas krāsu dimensijas.
TesMens:Vismaz nebūs problēmas ar oriģinālu un neatkārtojamību.
Vispār jau tā ir nevis fotogrāfijas problēma, bet gan priekšrocība un eupatnība. Par problēmu fotogrāfijas tiražēšanu pataisa, tie kuri cenšas ar fotogrāfiju aizstād glezniecību.
Man radās vēlme apkopot galvenās idejas, kas iezīmējās šajā brīdī. (1) Fotogrāfija ir spējīga radīt laikmeta liecību, bet šīs liecības robežās īsti vēl nav apjaustas, jo pat ikdienas vizuālas piezīmes - vai tas ir atmiņas skopuma, vai ētākai demonstrācijai citiem iemesla dēļ, nav svarīgi; (2) fotogrāfija var būt ilustrācija; (3) fotogrāfijai piemīt reproducējamības vērtība, kas ir tās priekšrocība; (4) un protams, ka tas ir attēls, kas iegūts ar fotografēšanas metodi. Tās ir galvenās lietas. Tur pat parādās visai pretrunīga tendence sarunā par to, kas ir māksla fotogrāfijā. Izpratne par to ir neviennozīmīga. Vai tā tas varētu būt?
Arkons: Tur pat parādās visai pretrunīga tendence sarunā par to, kas ir māksla fotogrāfijā. Izpratne par to ir neviennozīmīga. Vai tā tas varētu būt?
Māksla, vienalga vai fotogrāfijā vai kur citur nav precīza kā matemātika. Tāpēc izpratne VIENMĒR būs neviennozīmīga, bet definīcija - APRAKSTOŠA. Un pretrunas meklēt nav vērts, pat ja tādas ir, tam nav nekādas nozīmes. Ja man būtu kādam citplanētietim jāpaskaidro, kas ir māksla, man pilnīgi pietiktu ar šo no lv.wikipedia.org... Vizuālo mākslu mēdz definēt kā krāsu, formu un citu elementu izvietošanu "tādā veidā, kas modina skaistuma izjūtu, īpaši attēlojot skaisto ar grafisku vai plastisku līdzekļi palīdzību".[3]
Mākslas jēdziens tiešām nevar būt precīzs, jo tas ir domājams. Tādēļ nepastāv vienotas mākslas definīcijas, bet pastāv autoritatīvi pārspriedumi par to, kas tas varētu būt un ir zināmi principi, kā šis jēdziens transformējas. Runājot par to, ka "Vizuālo mākslu mēdz definēt kā krāsu, formu un citu elementu izvietošanu "tādā veidā, kas modina skaistuma izjūtu, īpaši attēlojot skaisto ar grafisku vai plastisku līdzekļi palīdzību".[3]", jūs tiešām domājat, ka šāda ideja ir atbilstoša šodienai? Tādā gadījumā, pamēģiniet skaidrot kas ir "skaists"? Vēl interesantāk būtu parunāt par tēmu, kas izpausta tajā pašā vikipēdijā sakot, ka "Ričards Volheims (Richard Wollheim) nošķir trīs pieejas: reālistu, kas estētisko kvalitāti uzskata par absolūtu vērtību - neatkarīgu no cilvēka; objektīvistu, kas arī to uzskata par absolūtu vērtību, taču atkarīgu no sabiedrības uzskatiem kopumā; un relatīvistu pozīciju, kurā estētiskā kvalitāte nav absolūta vērtība, bet gan individuāla atkarībā no katra cilvēka.[2]"
Arkons: Runājot par to, ka "Vizuālo mākslu mēdz definēt kā krāsu, formu un citu elementu izvietošanu "tādā veidā, kas modina skaistuma izjūtu, īpaši attēlojot skaisto ar grafisku vai plastisku līdzekļi palīdzību".[3]", jūs tiešām domājat, ka šāda ideja ir atbilstoša šodienai? Tādā gadījumā, pamēģiniet skaidrot kas ir "skaists"?
Kādēļ Tu par to runā?
Nezināšanas apjomu, bez fiziskas iejaukšanās, palielināt nav iespējams, bet runu kvantitāti mierīgi - piemēram ar ideju, ka augšminētais formulējums automātiski ir pretrunā ar mākslu vai paņemot kalendāru un par "šodienu" nodēvējot īsu laika nogriezni.
Vai esi klausījies profesora Austera kursu par domāšanas ilūzijām? Tur ir dievīga tēma par to kā milzums ļaužu tīk nejaušam, nezināšanas dēļ radušamies rezultātam piedēvēt apzināta rezultāta statusu. Šis fakts tiem liedz iegūt jebkādu jēgu no mācībām. Tā teikt viens no izglītību paralizējošiem vaļiem.
Šāda formāta, un šādā vidē risinātas, runas ietver milzums šīs tēmas pazīmju.
Arkons: Runājot par to, ka "Vizuālo mākslu mēdz definēt kā krāsu, formu un citu elementu izvietošanu "tādā veidā, kas modina skaistuma izjūtu, īpaši attēlojot skaisto ar grafisku vai plastisku līdzekļi palīdzību".[3]", jūs tiešām domājat, ka šāda ideja ir atbilstoša šodienai? Tādā gadījumā, pamēģiniet skaidrot kas ir "skaists"?
Kādēļ Tu par to runā?
Nezināšanas apjomu, bez fiziskas iejaukšanās, palielināt nav iespējams, bet runu kvantitāti mierīgi - piemēram ar ideju, ka augšminētais formulējums automātiski ir pretrunā ar mākslu vai paņemot kalendāru un par "šodienu" nodēvējot īsu laika nogriezni.
Vai esi klausījies profesora Austera kursu par domāšanas ilūzijām? Tur ir dievīga tēma par to kā milzums ļaužu tīk nejaušam, nezināšanas dēļ radušamies rezultātam piedēvēt apzināta rezultāta statusu. Šis fakts tiem liedz iegūt jebkādu jēgu no mācībām. Tā teikt viens no izglītību paralizējošiem vaļiem.
Šāda formāta, un šādā vidē risinātas, runas ietver milzums šīs tēmas pazīmju.
Runā tik viena iemesla pēc, - aiz vēlmes pievērst sev uzmanību. Kultūras koledžā viņš laikam visiem ir apriebies, tad nu nākas še izpausties. ..un viņam jau acīmredzami vienalga, va viņš ir slavenais vai bēdīgi slavenais Marnics, gavenais, ka atkal viņš ir uzmanības lokā.
Arkons:.... Tādā gadījumā, pamēģiniet skaidrot kas ir "skaists"? ....
Kāda jēdziena skaidrojums jeb definīcija ir tā izteikšana ar vispārīgākiem jēdzieniem, kas savukārt būtu jāizsaka ar vēl vispārīgākiem, un tā līdz bezgalībai.
Es pievienojos Māra jautājumam - Kādēļ Tu par to runā? Vai ar fotografēšanu kaut kas nav kārtībā?
P.S. Un vispār, tūlīt kļūsim smieklīgi, es beidzu.
Kultūras koledžas fotopulciņa vadītājs Marnics. Bet Eglītis jau nav vienīgais, ko Marnics nezina, viņš jau nezin arī to, kas ir fotogrāfija. ..toties zin, kā par savu nezināšanu saņemt nodokļu makātāju naudiņu. Savulaiku kltūras darbinieku tehnikums, bija gana jēgpilna un sakarīga iestāde, kas gavoja lauku miestiem kultūras namu vadītājus un darboņus. Bet kopš tur ieperinājies Marnics, tas savu statusu un unikalitāti ir zudējis, jo nespēj sagatavot gana vajadzīgus un konkurētspējīgus kadrus Latvijas tautsaimniecībai.
Citagaisma: Marnics ..toties zin, kā par savu nezināšanu saņemt nodokļu makātāju naudiņu.
Nu gan... grūti iedomāties skumjāku purvu par IZM izglītības pārvaldi - tur tik stroķus un telpu remontu var izfīrēt, bet finanses pelnīt nereāli. Tajā vietā maksā par mantu ne smadzenēm attiecīgi kā maksā - tādus dabon. Neapskaužu nevienu kas Arno vietā mēģinātu ko fīrēt vietā ar tādām tradīcijām jo šis Tavs teksts:
Citagaisma: Savulaiku kltūras darbinieku tehnikums, bija gana jēgpilna un sakarīga iestāde
ir pilnīgs bleķis - kultūras D teķis vienmēr bijis bezcera iestādījums kuru mūžīgi gribēja aizklapēt ciet un tūlīt pēc krievu laikiem arī aizklapēja kkādu atavismu vietā atverot - vēlāk safīrēja atkal citu fīču un visi tur tagad menedžeri Domā to dara tāpēc, ka rada neaizstājamus speciālistus? Nē tāpēc, ka šo "speciālistu" slava ir tāda, ka tie jāpārsauc citā vārdā, lai skolas personāls bez darba nepaliktu.
Pārlasot visu Rietumu, Austrumu, Duienvidu, Ziemeļu gudro sarakstīto augstāk, sapratu, ka ja nobildēju govi tad tad tā ir govs fotogrāfija, bet, kas ir pate par sevi vai tīri izrunājot "fotogrāfija" nesapratu. Vot laikam melnais taiznstūris vai melnais kvadrāts var saukties par fotogrāfiju, bet balts papīrs nevar saukties par fotogrāfiju, jo uz balta papīra var projicēt melnas govis un automātiski viss atkal saucas par govs fotogrāfiju.
Nebūtu izglītības pārvaldē tik viegli akreditēt jebkuru štruntu (pats esmu gājis akreditācijas kā špickas un slavēts no panckām ārā par vienā vakarā sastādītām "programmām" - naudas trūkuma dēļ šajā sfērā nav jēdzīgu darītāju un ņem pretī katru kas jēdzīgi pakustās), tad KK būtu ciet kā likts.
GunarsII: Kādēļ Tu par to runā? Vai ar fotografēšanu kaut kas nav kārtībā?
P.S. Un vispār, tūlīt kļūsim smieklīgi, es beidzu.
Man ar fotografēšanu viss ir kārtībā, bet runāju par to, lai katrs bloga lasītājs aizdomātos par to ko zin par fotogrāfiju? Kāda ir nojēga par tās vizuālās ietekmes jaudu un vizuālās valodas plašumu? Diemžēl tas nav iespējams vienkārši skatoties attēlus, bet gan tikai verbālā formā Un manī izsauc apbrīnu esošo viedokļu "plašums"! Man ir gluži vienalga, vai tie daži cilvēki, kuriem ir radies kāds stereotipsisks priekšstats par mani - mani nepazīstot dzīvē, izsaka savus pārspriedumus vai nē, jo esmu pārliecinats, ka visa diskusija ir augsne citiem par to padomāt.
Maris:Nebūtu izglītības pārvaldē tik viegli akreditēt jebkuru štruntu (pats esmu gājis akreditācijas kā špickas un slavēts no panckām ārā par vienā vakarā sastādītām "programmām" - naudas trūkuma dēļ šajā sfērā nav jēdzīgu darītāju un ņem pretī katru kas jēdzīgi pakustās), tad KK būtu ciet kā likts.
Piedod Māri, tas ko šobrīd saki ir absolūti nejēdzīgi. Nejauc mūžizglītības programmu akreditāciju ar formālās izglītības areditāciju un sertifikāciju. Tu nekad neesi ar to saskāries. Tieši tāpat, kā nedz Tev, nedz vairumam diskusijas dalībnieku nav pat mazākā apjausma par to, kas notiek LKK, nedz par saturu un kvalitāti Radošās fotogrāfijas specializācijā. Iesaku ikvienam iepazīties tuvāk, lai veiktu savus pārspriedumus.
Laikam pie vainas mana cīši tehniskā-eksaktā izglītība un arīdzan pasaules uzskats, bet nekādīgi nesaprotu jēgu šādiem tukšiem un izteikti samākslotiem pseidozinātniskiem spriedelējumiem. Tādi vēl būtu saprotami šauri specializētā akadēmiskā vidē kādas dikti specifiski "zinātnes nozares" bīdīšanai vai algas pielikumu sološa zinātniska grāda iegūšanai. Bet fotomīļu lapā tā šķiet vienkārši smieklīga- un to arī uzskatāmi parāda tautas attieksme. Un šeit taču neapgrozās kaučkādi urlas, bet pārsvarā izglītoti ļaudis.
Ja tā īsumā- kāda jēga spriedelēt par mīlestības "zinātniskajiem pamatiem"- vajag mīlēt... Ja pašam īsti labi nesanāk- jāmēģina kaučkā citādi sevi apmierināt, nevis mēģināt mācīt citus...
Ja ir kāda patoloģija- tad gan- jāiet pie daktera...
. Tās ir galvenās lietas. Tur pat parādās visai pretrunīga tendence sarunā par to, kas ir māksla fotogrāfijā. Izpratne par to ir neviennozīmīga. Vai tā tas varētu būt?
