Arkons:Tiem, kam ir interese, esmu tapinājis šo: [url=http://www.fotoblog.lv/blog/5538
]http://www.fotoblog.lv/blog/5538[/url]
Tu zīmēji uz sienas to kaķi, bezdelīgu un kas tur vēl pa vidu? Tas nav sarkasms, saprotu, ka teksts noteikti ir Tavs, bet ja zīmējums arī būtu Tavs, tad iespēja sarunāties būtu ticamāka.
Schneider:Sēdies, knaps trijnieciņš par paviršu un nepilnīgu adbildi. Fotogrāfija (grieķu: φως (phos) - gaisma, γραφή (grafè) - rakstīšana) ir attēlu iegūšanas tehnoloģisks process, apkopojot un fokusējot atstarotos elektromagnētiskos starus uz gaismjutīgu materiālu, piemēram, uz fotofilmu vai uz elektrisko sensoru. Tātad attēli tiek iegūti gan ķīmiskā, gan elektroniskā veidā. Šādā veidā iegūtus attēlus sauc par fotogrāfijām vai arī saīsinātā formā vienkārši sauc par foto.
Mana definīcija - Fotogrāfija ir gaismas zīmējums.
Schneider:Sēdies, knaps trijnieciņš par paviršu un nepilnīgu adbildi. Fotogrāfija (grieķu: φως (phos) - gaisma, γραφή (grafè) - rakstīšana) ir attēlu iegūšanas tehnoloģisks process, apkopojot un fokusējot atstarotos elektromagnētiskos starus uz gaismjutīgu materiālu, piemēram, uz fotofilmu vai uz elektrisko sensoru. Tātad attēli tiek iegūti gan ķīmiskā, gan elektroniskā veidā. Šādā veidā iegūtus attēlus sauc par fotogrāfijām vai arī saīsinātā formā vienkārši sauc par foto.
Mana definīcija - Fotogrāfija ir gaismas zīmējums.
Nu kāpēc jāpavājina Schneidera pilnvērtīgā definīcija? Ēnu uz sienas par fotogrāfiju parasti tomēr nesaucam. Šito Arkons nepieņems, tik un tā vajadzēs savu alegoriju skaidrot papildus.
AnyWay:...Fotografija - pasaules un sevis izpetes process. Tada isa un pavirsa definicija deres?...
Ja lektors sāks lekciju ar vārdiem: "Un tagad parunāsim par pasaules un sevis izpētes procesu.", un Tu sapratīsi, ka tūlīt būs runa par fotogrāfiju, tad derēs.
AnyWay:...Fotografija - pasaules un sevis izpetes process. Tada isa un pavirsa definicija deres?...
Ja lektors sāks lekciju ar vārdiem: "Un tagad parunāsim par pasaules un sevis izpētes procesu.", un Tu sapratīsi, ka tūlīt būs runa par fotogrāfiju, tad derēs.
Domaju, ka es piekristu, ka pirmas lekcijas sakumam pietiktu ari ar "Un tagad parunasim par fotografiju" un fotografijas definiciju no Wikipedijas. Bet seit laikam sagaida kaut ko citu.
Lai kādu tehniku neizmantotu attēla iegūšanai,vienalga gala rezultātā cilvēka acis reģistrē atstaroto gaismu.Vienalga,vai tā nāk no linogriezuma novilkuma,vai no paša linogriezuma,vai no papīra lapas ar grafita,ogles,tintes vai vēl kādu tehniku zīmējuma.Izņēmums nav arī tradicionālā fotogrāfija. Te gan būtu jāpiezīmē,ka fotogrāfijas iegūšana ir tieša cilvēka redzes kopija,protams, fotoaparāts krietni atpaliek no prototipa,bet princips tad nu vienalga paliek.Līdz šim mums bija pieejama tik tā fotoprocesa daļa: OBJEKTS> OBJEKTĪVS>REGISTRĒJOŠAIS ELEMENTS>ATTĒLS. Bet nu jau krietnu laika sprīdi esam digitālajā pasaulē un te nu viss ir mazliet citādāk un tradicionālā fotogrāfijas definīcija diezin vai derēs.
Izklausīsies ķecerīgi,bet atļaušos Tev nepiekrist. Pirmkārt:Cilvekam ir 2 acis tāpēc,ka jāveido stereoattēls.Arī stereofotogrāfiju uzņem ar divobjektīvu fočikiem. Cilveka acs lēca ir ļoti sarežģīts optisks instruments ar maināmu ģeometriju un lielu gaismasspēju un viena pati aizvieto veselu arsenālu sarežģītu un smagu fotoobjektīvu. Cilvēka acs lēca projecē attēlu uz gaismasjūtīgiem elementiem-nūjiņām.Fotoaparatā šim nolūkam ir gaismasjutīga matrica, taisnība gan, atpaliek no prototipa par vairākiem gadsimtiem. Un beidzot, no acs pa nerviem tiek padots uz smadzenēm iegūtais signals. Smadzenes to signālu apstrādā un IZVEDO SAVU attēlu,kas tad projicējas mūsu apziņā. tā tad mēs redzam to,ko GRIBAM redzēt. Fotoaparatā no matricas tiek nolasīts tikai atsevišķu attēla punktu gaismas intensitātes lielums,pārveidots digitālā formā un izveidots fails ar šo informāciju. Tālāk pie darba ķeras fotoaparāta dators,kas ar programetāju sastādītām palīgprogramām izveido SAVU digitālo attēlu un pasniedz mums.
Nu beidzot pie teikšanas tiek arī pats fotogrāfs. Ar daudz un dažādu digitalās fotogrāfijas apstrādes programmu palīdzību var pēc patikas mainīt visu,kas digitālajā failā ir.
Tevis teiktais,ka ķīmiskais process ir samainīts pret digitālo,nebūs īsti pareizs,jo ķīmiski tikai attīsta,atklāj jau gatavu attēlu,nu labi,ar varbūt ar dažādām korekcijām. Digitalajā attēls tiek radīts no jauna un tas ir pavisam citādi.
Uldi! Es laikam nemāku Tevi pārliecināt. Tu kļūdaini uzskati,ka stereofoto ir tikai divi VIENĀDI attēli. Tā nav. Stero iekārtā ir divi attēli,kas uzņemti no DAŽĀDIEM skatu punktiem. Cilvēka smadzenes tos apvieno vienā attēlā un izveido stereo jeb telpisko attēlu,kas palīdz labāk orintēties telpā,noteikt attālumu u.t.t. Fotoaparātam tas nav vajadzīgs,tāpēc viens objektīvs. Bet ir fotoaparāti arī ar diviem objektīviem.
No kurienes tādas domas,ka acis ir slikts optiskais instruments? Ar ko tad tu novērtē apkārtējās dabas skaistumu,krāsu bagātību un daiļavu pievilcīgos apaļumus? Tu pats savas fotogrāfijas uzņem, gatavo un novērtē, skatoties ar SAVĀM ACĪM! Un nu pēkšņi atzinums,ka acis nekur neder. Kaut kas tavā filozofijā te neklapē kopā.
Ne par velti es uzsvēru,ka tas,ko rāda acs var stipri atšķirties no tā,ko producē mūsu smadzenes.Tas nav mans atklājums.Par to ir sarakstītas grāmatas un kaudze zinātnisku darbu ar ļoti nopietnu pamatojumu.
Neņem pierē! Tāpat aiz gara laika rakstu visko. Es jau tā domāju, ka arī tev tāpat tā "jaunība" nāk ar lielu joni virsū. Pamazām visas sistēmas atslēdzas. Bet labi,ka turies dūšīgi.
Bet nu par fotogrāfiju. Es tomēr gribētu atzīmēt,ka digitālajā laikmetā vecais apzīmējums <fotogrāfija> diezko neizsaka tagadējā, digitālā attēla būtību, tā iegūšanas veidu. Cerēsim,ka kaut kas varētu mainīties arī šinī jomā. Tavs pieņēmums,ka ķīmiskā apstrāde aizvietota ar digitālo man neliekas īsti pareiza. Tomērt tie ir dažādi procesi ar atšķirīgiem mērķiem.
TesMens:pagaidām uzskatu, ka tas ir attēls (parasti) divdimensionāls, iegūts ar objektīva un gaismas palīdzību. Iespējams, ka ar laiku radīsies vēl kāds veids, teiksim, ar daudziem objektīviem iegūts attēls, bet gaismai būtu jāpaliek. Rentgenuzņēmums un fotogrammas nav gluži fotogrāfijas tādā izpratnē. kā ar pinhole, nezinu. laikam caurumiņš ar jāpieskaita objektīviem.
Vai tiešām attēla saturam nav nekāda nozīme, bet gan tikai tā tapsās paņēmienam un fiziskajam sastāvam?
TesMens:Tāpēc gaismai jābūt definīcijā, kā arī objektīvam, bet ne laikam. Laiks vajadzīgs ne tikai fotoefektam. Varbūt esi dzirdējis kaut ko par laika mākslām, teiksim, mūziku un literatūru. Arī kino.
Saturs svarīgs visās mākslas izpausmēs. Tāpēc to nav vērts pieminēt kā foto pazīmi
Foto ir plaknes māksla
Šeit ir svarīgi, ka fotogrāfija darbojas vienlaicīgi ar gaismu un laiku, bet kino ir fotogrāfijas atvasinājums, jo ir secīgi savirknēti fotogrāfiski kadri.
Bet runājot par saturu - tas ir pats svarīgākais!!!
TesMens:jebkurā darbā svarīgs ir saturs vai vēstījums. par to nav vērts runāt. Un vienlaikus ar gaismu un laiku darbojas jebkura māksla, kas domāta skatīšanai ar acīm. Darbs bez satura vispār nav iespējams, tā nav foto īpašā atšķirība.
Pēc visa šitā varētu teikt- FOTO IR MĒSLS, jo tas ir atvasinājums no visa kā, bez savas īpašās vērtības.
Iesaku vēlreiz izlasīt komentārus. Tā vien šķiet, ka ir ieviesies kāds pārpratums Es minēju, ka: (1) kino ir atvasināts no fotogrāfijas; (2) atvasinājums nenozīmē, ka tas ir kautkas slikts. (3) fotogrāfijai piemīt tai vienīgai piemītošie izteiksmes līdzekļi, kas padara to unikālu
Runājot par laika ietekmi fotogrāfijā: (1) laika intervāls būtisi maina fotogrāfiska attēla saturu; (2) attēls top momentāli, neatrauti no notikuma norises. Neviena glezna netop līdz ar attēlotā laika notikumu, neviena grafika to nespēj... arī skaņdarbs un literārs darba izveidei nepieciešams laiks, kas veido distanci starp notikuma brīdi un apraksta pabeigšanas brīdi.
Mēķtiecīga satura veidošana ir daudz sarežģītāka par fotografēt prasmi. Tas arī ir tas, kas tiek apgūts koledžā
TesMens:Uzmetu aci pēdējām bildēm, arī savām. Saturs ir visām, jo amatieri ir stāstnieki. Bet skatāmas tās bildes ir tikai retā. Tātad, saturs šobrīd nav svarīgākais, svarīgākā ir spēja kadra kompozīcija, spēja izmantot gaismu un tīri tehniski pareizi uzņemt.
Saturs vienmēr tiek mērķtiecīgi veidots. Prasme fotografēt gan klibo, tādi ir mani novērojumi.
.. bet ir vērtīgs un mazvērtīgs saturs - ar to arī atšķiras labs attēl no neveiksmīga.
TesMens:Saturs ir tas, kas bildes padara interesantas skatītājam. man interesantas ir arī Rotko gleznas, kur saturs ir krāsu un toņu attiecības.
Skatoties Arkona bildes un reportāžu- reportāžā interesants, bet nospiedoši depresīvs saturs, bildēs saturs nav interesants, viss tas bieži redzēts jebkura autora bildēs. un divas pēdējās pavisam plakanas. Es ar gŗekoju, izlikdams draņķīgas bildes, bet tādas esmu iemanījies pat nebildēt.
Rezultāts- paskatos autora bildes un domāju, kā gan var runāt par saturu autors, kura bildēs pārsvarā nekā interesanta nesaskatu?
Tās, kas ir liktas kā atsevišķas fotogrāfijas ir liktas ar noteiktu mērķi. Ainavas tiešām ir tādas, kas daudz redžetas - jo ir svava veida fotoštampi un cilvēki uzreiz par tām balso. savukārt pēdējās nebūt nav tik vienkāršaskā var škists. un starpcitu - telpiskuma ideja fotogrāfijā arī ir sava veida domāšanas klišeja
TesMens: Rezultāts- paskatos autora bildes un domāju, kā gan var runāt par saturu autors, kura bildēs pārsvarā nekā interesanta nesaskatu?
Ta ir tā nelaime, ka šeit ir problēmas atrast cilvēkus, kuri spēj runāt un līdz ar to arī uztvert attēlu, kurš nav klišejisks. Tas arī ir tas uz ko mudinu ar savām sarunām šeit - aizdomātes par saturu!
