Alibaba:Aha un kurš tad no jums vēl analogi kopē ar palielinātāju ? Jūsu negatīvi tiek ieciparoti un tad izkopēti bet jūs kaifojat par kaut kādu filmas burvību kura jau sen pikseļos zudusi
nū, vispār jau tad, kad es bildēju uz filmas, es arī kopēju mājās ar palielinātāju. un arī tagad uz filmu skatos tikai šādā kontekstā, ka pašam tīstīt filmu un pašam kopēt un visā visumā izjūtu vēlmi paeksperimentēt ar alternatīvajām metodēm.
Alibaba:Aha un kurš tad no jums vēl analogi kopē ar palielinātāju ? Jūsu negatīvi tiek ieciparoti un tad izkopēti bet jūs kaifojat par kaut kādu filmas burvību kura jau sen pikseļos zudusi
Vēl nē, bet drīzumā, kad nedaudz vairāk brīva laika būs, tad mēģināšu. Ja cilvēks arī uz skana nepamana būtisku atšķirību, tad tas liecina par problēmām ar redzi, piekam diezgan nopietnām
Galīgi nevaru /sadalīt viedokli/ - pa retam lietoju palielinātāju un jā līdz A4 izmēram no 6x9 kopija ir foršāka kā druka no labi ieskenēta faila - lielāki izmēri, jebkura krāsaina bilde, jeb A4 kopija no šaurā kadra ir stabili nekvalitatīvākas. Arī aļa filmas gļukus bildai uzkrāpt ir iespējams vajag tik jēgu un jušanu. + tas viss par neautomātiski skenētu materiālu - pa gošu no fotozalona skenētas bildas ir pilnīgi šausmīgas. Melnbaltas kopijas uz papīra bāzes papīra ir foršākas par polietilēna kopijāb, bet arī to var manīt tik uz ne pārāk lielām kopijām un pie noteikuma, ka ir extra kvalitatīva kopējamā optika un pamatīgas iemaņas - savādāk tie ir vnk saķēzīti materiāli.
klusums: Ja cilvēks arī uz skana nepamana būtisku atšķirību, tad tas liecina par problēmām ar redzi, piekam diezgan nopietnām
viss atkarīgs ko salīdzina ja labam m/b filmas skanam (ieskenēts tifā ar kādu nikno kūlskanu) blakus noliek tupa desaturētu digifailu tad atšķirība būs ievērojama. Bet var arī nekvalitatīvi uz planšetnieka ieskenēt blāvu svemas kartočku un tai blakus nolikt meistarīgi m/b konvertētu digibildi, un tad spļaudīsies par skanu tā ka viss ir relatīvi draugs. Bet uzreiz atzīšos ka man arī patīk kvalitatīvi m/b filmas skani, tiesa tādi fotosaitos ir ļoti liels retums. Žēl ka šejienes analogā foto māsters www.fotoblog.lv... jau labu laiku kur pazudis.
Man klientes dullas no klasiska B/W uz 8 x 10 un kontaktā nospiesta uz B/W papīra Pagaidām bliežu tik kopplānus figūras jo nav garāka par 300mm stikla ja tikšu pie garāka un sliedes bliezīšu arī tuvplānus uz tiem jau fanes sen pieteicās
priore: Ja filmu ciparo, rezultātā iegūstam filmas un digi trūkumus, nevis abu tehnoloģiju labumus.
Tas ir tad ja atdod šo procesu veikt minilaba automātam - savādāk iegūst tieši labāko kas abiem procesiem ir - diapazonu un iespēju izmantot lielu gaismasjūtīgo laukumu no filmas un izšķirtspēju (jo izmūk no otreizējas optiskas projicēšanas + īpaši no kropļiem (tajā skaitā kontrasta) optiski dūšīgi palielinot) + nesalīdzināmi iespaidīgākas pēcapstrādes iespējas no digi.
Lunis:Man klientes dullas no klasiska B/W uz 8 x 10 un kontaktā nospiesta uz B/W papīra Pagaidām bliežu tik kopplānus figūras jo nav garāka par 300mm stikla ja tikšu pie garāka un sliedes bliezīšu arī tuvplānus uz tiem jau fanes sen pieteicās
Es tikko patszinikur Ernst Leitz 400mm/4 projektornieku paņēmu, izskatās ka 24x30 tā paknapi bet sedz, nezinu, būs laikam aiz skopuma par kādu tāda izmēra kameru jāpadomā
Minilabi, kūlskani - pup mīz... Kad es iedevu Bindem, lai viņš savā laboratorijā nokopē bildes no 41.gada filmas ar piedūmoto Pēterbaznīcu, vot tad bija ķīmijas lekcija par sudraba saturu dažādu laiku emulsijās un katras 70 gadu starpības negatīvu/pozitīvu kopēšanas īpatnībām.
Gaisma:Starp citu, tēmas nosaukumā komats ir lieks.
starp citu, vārds "iespējams" ir iespraudums (tāds pats, kā "starp citu") un teikumā ir atdalāms ar komatiem no abām pusēm. internetā raksta, ka to māca 8.klasē.
nop, bet nekas - nekur nesteidzos. ieliku iekš Pentax Z-1P Ilford HP5 un iekš Pentax K1000 Ilford Pan 100 un tad nu pagaidām ar tiem bildēšu, līdz ieraudzīšu kādu zeksīgu 120 filmas kameru vai izdomāšu, ka gribu tavējo Pentax'u.