Karstumā aukstu jau viskautko var iedzert, bet man kkā negribas purgāt ceļojumu ar plastmasas Heinekeniem (kā šis bildē). Pārsvarā Eiropā +/- labu alu nopirkt ir ļoti grūti - tas ir tikai pašos lielākajos supermāketos + ir jāzin to mazītiņo brūvētavu nosaukumi un jāzin arī kuri no tiem tev garšo. Visas čehu un slovāku "slavenās markas", tāpat kā Aldaris ir beidzamais sintētiskais širpotrebs jau gadus ja ne 20, tad 10 stabili.
Bez Latvijas laikam tikai Zviedrijā ir viegli nopirkt labu (stipri labāku kā Tērvetnieks vai Užavas) alu - tiesa krogā jo alko veikali virs 3 vai cik tur grādiem ir specializēti un reti sastopami + aliņš maksā 7 eiro (vienalga bodē vai krogā). Varbūt Īrijā ar - neesmu tur bijis (Velsā bija grūti).
Kamēr korektu vinčiku nopirkt ir elementāri pat pie polārā loka, bet ja pabrauc 1200+Km no Rīgas uz dienvidiem, tad vienkārši tā ir zaimošana strebuļot raudzētus graudus..
Nu tik liels feinšmekers es neesmu, lai vasarā, tūrisma objektā palaistu garām norasojušu glāzi tik dēļ tam, ka tas ir lielā brūža ražojums. Bet par vīniem piekrītu - vienmēr no Slovākijas vedu vietējos vīnus, kuri ir ļoti labi turienes cenām (pie mums par tādām pat Agdamu nenopirksi), bet kalnu krogā, kur esmu uzrāpies ar iskārtu mēli, tomēr strebuļošu tos pašus raudzētos graudus.
Nē nu bez kāda snobisma - es pagaršoju vietējo alu katrā nostūrī - reku Maltas brīnums:
un ja kkādā karstā kaktā, pie funikuliera, ir tikai auksts "zelta" alus vai silts liķieris, tad ar, bet ar vienu man nepietiek un divus tādus nevēlos - jā man līdzīgi kā talavietim ceļojuma specifika ir +/- pilsētas vai arī man paša mašīna ir vienmēr pa rokai - kāpēc man triept "cēsinieku" kuram Latvijā virsū neskatos ja ir vinčiks?
Atjauc karstumā baltvīnu ar normālu minerālīti un opā - spēj tik meklēt zivteli un citronu.
Vinčikiem turklāt ir "lokālais medžiks" - slovāku, rumāņu utt. ierindas viņķeļi nav nekāda dāvana - uz LV atvesti daudz prieka nedos (mezinu mok tie kas dzer saldos, stiprinātos utt. tā neuzskata, bet ar sausajiem viennozīmīgi) kamēr viņu radīšanas vietā var gadīties patīkams pārsteigums
Par gaumi jau nestrīdas, bet man arīdzan karstumā labākais padzēriens ir vēss alus. Nupat Dieviditālijā mēģināju to slāpi veldzēt ar vietējo "skābuli"- tomēr nav tas- beigās drope vien sanāca (kad negaidīti sāka gāzt lietus, kempingā neko citu nebija ko sadarīt, kā skābuļa vietā grapu no vietējās bodītes sākt degustēt)...
Nu labi - ja reiz topiks tāpat aizkrāmēts galīgi, tad varu izstāstīt stooryju kas Šnaideru atturēs dzert vīnus uz visiem laikiem:
Trāpījos te gadus 4 atpakaļ Transilvānijā - Klužā. Lieliska pilsēta, lielisks klimats, super cenas... nu viss fantastiski ja neskaita, ka tevi cilvēku mirklī izskaitļo kā ārzemnieku (Klužā nav tūristu kā šķiras - ir viesstudenti (vairākas universitātes pilsētā) un vieslektori un nopūšas, ka atkal būs jālauzās svešā mēlē - tur nav suvenīru veikalu - NE viena (ja neskata kiosku maziņajā lidostā).
Nu lūk - klimstu nedēļu pa šo lielisko, pret Latviju pilnīgi atšķirīgo, vietu un katru dienu degustēju dažādas vietējās pudeles... - demokrātisku cenu sarkanvīni liek vilties, bet ir rumāņiem arī sālītāki un su'dzēties būtu grēks - ar baltajiem price performance ir daudz labāka - ja dzer vēsu, tad laimīgs budžetu netraumējot.
Tad lūk - otrā vai trešā nopirkās baltvīna pudele nejēgā garšīga, bet vells kkas ne tā.. paošņāju izrādās konkrēti voncē pēc kūts... lielisks, ideāli dzidrs, atsvaidzinošs, ļoti ļoti labas garšas dzeramais, bet smarža... tās nav - ir kūts voncis. Izpētīju etiķeti, atradu googlē - viss bumbās. Izdzēru. N opirku vēl - garšīgs.
Tālāk piedāvāja ekskursiju ārpus pilsētas ar autentskām rumāņu lauku pusdienām riktīgā ciemā utt. - ok laižam - Rumānijas ciemu specifika ir atsevišķs stāsts, bet konkrētais bija vnk idillisks - viena gara "iela" gar kalna malu - lejasgalā māja, piekalnes sākumā dārzeņi un kur slīpums iet augšā tur vīnogas - un tā mājele aiz mājeles. Vienā no tām pusdienas tiešām kā totālos laukos un cita starpā arī vīns no blablabla izslavētās vīnogas "Izabella""... roozā vīns... (jo oga tāda jocīga - miza sarkana, iekša zaļa attiecīgi sula vidēja toņa) - paostu glāzi... jooopcik... nu zvērīgākie kūtsmēsli... bet nu neizrādīs saimniekiem necieņu - izpūšu gaisu un riju nost ... tīra, kapitāla sausā vīna garša, nekādas fūzeļa pēcgaršas nekā - perfekts sausais (tikai deguns jātin ciet).
Turpinājumā sanāca tepat LV uztaisīt interjeru ekopārtikas veikalam - saimnieks vēlāk mudināja pamēģināt eko vīnus utt. kkā nesanāca un atlikās tā štelle - Brīvāķā brīdī devos apskatīt Milānu un nokļuvu situācijā, ka cienītā ienirst veikalos, bet man karsts, dzert gribās, bet esmu pašā pilsētas centrā - pārtikas veikalu nav a kroga vīna glāze par maz - ieraugu nejēgā glaunu pārtikas bodi - ekoloģiskā izrādās - bt vinčiks iekšā ir - paņemu pudeli un laimīgs. Atstutējos pret dievnamu un rauju korķi vaļā - vīns super, bet smarža pēc kūts...
Tā, ka nedzer mūžam Šnaider vīnu - iespējams tas nāk no nelāgas vietas.
Friidis:Par gaumi jau nestrīdas, bet man arīdzan karstumā labākais padzēriens ir vēss alus. Nupat Dieviditālijā mēģināju to slāpi veldzēt ar vietējo "skābuli"- tomēr nav tas- beigās drope vien sanāca (kad negaidīti sāka gāzt lietus, kempingā neko citu nebija ko sadarīt, kā skābuļa vietā grapu no vietējās bodītes sākt degustēt)...
Tad Tev Frīdi īstā vieta būs Lombardija vai Vācijas dienvidi - ja normālam baltvīnam ir 11-13 grādi un slāpēm labāk to atjaukt ar minerālīti, tad Itāļu ziemeļos, Austrijā un vācu dienvidos ir populāri viegli gāzēti viņķeļi ap 6 grādi - dzer tos aukstus, norasojušus, gāze nav daudz, lai var ņemt zalpam, lēti - apkosties grūti.
Ja labi grib, apkosties var dajebkur un dajebko... Bet man tik un tā slāpju veldzēšanai aliņš labāk iet pie sirds- un labprātāk dzēru to gan Vācijā, gan Tevis minētajā Transilvānijā u.c. zemēs. Vīns man laikam mazāk ierasts padzēriens.
Rumānijas ceļojuma beigās mums bija vīnu degustācija un vakariņas lielā "Vine Princess" vīna darītavā (apvienota ar konferenču telpām un viesnīcu), Rumānijas dienvidos kaučkur Timišoaras tuvumā. Dabūjām noprovēt pāri 10 dažādām vīna zortēm. Principā jau bija diezgan garšīgi, bet man tie viņu vīni īsti negāja pie sirds un arī šķita bik pa daudz (dažādības ziņā). Un trakākais, ka finālā saimnieks, laikam provokatīvos nolūkos, atstiepa paplāti ar lērumu vietējās paļinkas (kandžas) glāzītēm, kuras viesmīlības principu dēļ noteikti esot jāizdzer- un viss sākumā jaukais pasākums sagāja grīstē...
Toties tā paša brauciena sākumā apmeklētā vīnu degustācija ungāru Tokaji pilsētiņā bija daudz interesantāka "atmosfēras", vīnu izvēles, kvalitātes un mana subjektīvā garduma ziņā!
Nu re- cik "talantīgi" mēs spējam pārtaisīt it-kā nevainīgu tēmu par "bodija" iegādi... Toties topiks turās augšpusē, kauč bodijs vairs nav vajadzīgs...
Nu jā - ja nokopj 10 dažādas glāzes līdz dibenam un piebetonē ar džindženieku, tad tās jēgas tikai tik cik atcerās no pirmām divām
Vinčiks jau prasa arī paiku. - parciņā ar bageti un sieriņu jau ir 10x labāk kā alus ar čipšiem, bet ja 3 minūtes velti uzmetot zivi uz pannas un piepluso citronu da baltvīnu...
Man vairāk interesē kā Gunārs metīs krustus, lai šķīstītos no kūts vināra stāsta.
Maris:Nu jā - ja nokopj 10 dažādas glāzes līdz dibenam un piebetonē ar džindženieku, tad tās jēgas tikai tik cik atcerās no pirmām divām .
Tik traki jau nebija- tās vīna glāzes tika lietas knapi pārdesmit gramu tilpumā, pa vidu mute ar ūdeni skalota un arī uzkosts normāli. Bet "džindžinieks" finālā gan to pasākumu sabojāja un tieši man- mūsu grupā bija tikai zolīda vecuma kundzes un grupas vadītājs- šoferis vienā personā. Tādā vīzē man kā vienīgajam kompānijas vecim starptautiskās pieklājības dēļ bija jānes un jāiztur tas džindžas "upuris" ...
Ai tas būtībā visur vienādi - man sanāca nokļūt Bordo mērijā kā starpvalstu projekta dalībniekam un tur bija rupji piemetot 3 kastes ar Bordo lepnumiem - pāris stundās nokopām visu, lai arī tur bez sarkanā un baltā bija arī kkas šampim līdzīgs un tāds saldāks kam 16-18grādi... nenormāli garšīgi un franču puses ļaudis peciņas cilāja, ka tik ne vēl dūšīgāk.
Tikuši laukā purinājām vietējo Bordo letiņu (bija piestiprināts par integrētāju pilsētā), lai viņš aizved uz bodi kur šitos var nopirkt - šis teica, ka pāris tādas bodes Bordo ir, bet katra pudele nāk virs 100 ja ne 200e... tā nu gan saujiņai letiņu, gan saujiņai franču bij paģiras katram veca forda vērtībā.
Tas gan nenozīmē, ka turpmāk nolēmu aiz robežas dzert tik Heineken.
Par to kūts smaku nesapratu, tā raksturīga tieši ekoloģiskajiem vīniem, kurus taisa Transilvānijas zemnieki aitu kūtī? Es savējos pērku parastā Popradas supermarketā Billa, skatos tik cenu, lai būtu ap 5-7 €, tādi adbildīs divreiz dārgākiem pie mums, bet, kad esam ar savu mašīnu, tad no viesu mājas saimnieces Ždiarā, kura ir šā te vinopegas.sk izplatītāja.
Skābulis ar amorālūdeni ir laba manta, bet pie mums kafūzeros nesaprot, kas tas tāds. Rīgā tādu man iedeva tik vienā vietā - Savannā, kura Baronielā blakus Ilgvara remontam, visur citur gatavi tik ieliet 100 g vīna un iedot mazo pudeli ūdens, tālāk pie galdiņa alķīmiķi tēlot vari patstāvīgi. Polijā/Slovākijā pat neeksperimentēju, labāk lēnā garā issūcu jedno veļke pivo un esmu atsvaidzināts un laimīks.
Ehh, šete jums vēl viena bilde no skaistās vasaras:
Eu, šodien patiešām Mārim svētki - tad nu Lai dzīvo sve-e-eiks, lai dzī-īvo svēiks!
Schneider:Par to kūts smaku nesapratu, tā raksturīga tieši ekoloģiskajiem vīniem, kurus taisa Transilvānijas zemnieki aitu kūtī? .
Ne tur kkāda plašāka, man nezināma, padarīšana jo beidzamais no stāsta jau bij itāļu + to ko rumāņi bodē tirgoja diezi vai bij centušies ražot ekoloģiski. Atticīgi nav ne jausmas kas par ģēlu, bet tādi viņķeļi gadās.
Ekopaika ir diezgan birokrātiski juridisks bizness un slovāku tanta visbiežāk nevar atļauties izmantot nesmidzinātas ogas, nelietot garantēti darbīgu ķīmiju ražošanas procesā, plastmasas bidonus utt. nemaz nerunājot par iespēju izsist cauri sertificēšanas papīru kaudzi kura atmaksājas tikai pie diezgan liela apjoma.
Slovāku tanta neko neražo, viņai ir vīna pagrabs, no kura tirgo tā Pegas ražotāja produkciju. Par smidzināšanu - domāju, ka tā ir pup mīz pēc tā, kad pāri ir pārgājis lietusmākonis no Rūras un Katovices abgabaliem.
Maris:Nu labi - ja reiz topiks tāpat aizkrāmēts galīgi, tad varu izstāstīt stooryju kas Šnaideru atturēs dzert vīnus uz visiem laikiem:
Trāpījos te gadus 4 atpakaļ Transilvānijā - Klužā. Lieliska pilsēta, lielisks klimats, super cenas... nu viss fantastiski ja neskaita, ka tevi cilvēku mirklī izskaitļo kā ārzemnieku (Klužā nav tūristu kā šķiras - ir viesstudenti (vairākas universitātes pilsētā) un vieslektori un nopūšas, ka atkal būs jālauzās svešā mēlē - tur nav suvenīru veikalu - NE viena (ja neskata kiosku maziņajā lidostā).
Nu lūk - klimstu nedēļu pa šo lielisko, pret Latviju pilnīgi atšķirīgo, vietu un katru dienu degustēju dažādas vietējās pudeles... - demokrātisku cenu sarkanvīni liek vilties, bet ir rumāņiem arī sālītāki un su'dzēties būtu grēks - ar baltajiem price performance ir daudz labāka - ja dzer vēsu, tad laimīgs budžetu netraumējot.
Tad lūk - otrā vai trešā nopirkās baltvīna pudele nejēgā garšīga, bet vells kkas ne tā.. paošņāju izrādās konkrēti voncē pēc kūts... lielisks, ideāli dzidrs, atsvaidzinošs, ļoti ļoti labas garšas dzeramais, bet smarža... tās nav - ir kūts voncis. Izpētīju etiķeti, atradu googlē - viss bumbās. Izdzēru. N opirku vēl - garšīgs.
Tālāk piedāvāja ekskursiju ārpus pilsētas ar autentskām rumāņu lauku pusdienām riktīgā ciemā utt. - ok laižam - Rumānijas ciemu specifika ir atsevišķs stāsts, bet konkrētais bija vnk idillisks - viena gara "iela" gar kalna malu - lejasgalā māja, piekalnes sākumā dārzeņi un kur slīpums iet augšā tur vīnogas - un tā mājele aiz mājeles. Vienā no tām pusdienas tiešām kā totālos laukos un cita starpā arī vīns no blablabla izslavētās vīnogas "Izabella""... roozā vīns... (jo oga tāda jocīga - miza sarkana, iekša zaļa attiecīgi sula vidēja toņa) - paostu glāzi... jooopcik... nu zvērīgākie kūtsmēsli... bet nu neizrādīs saimniekiem necieņu - izpūšu gaisu un riju nost ... tīra, kapitāla sausā vīna garša, nekādas fūzeļa pēcgaršas nekā - perfekts sausais (tikai deguns jātin ciet).
Turpinājumā sanāca tepat LV uztaisīt interjeru ekopārtikas veikalam - saimnieks vēlāk mudināja pamēģināt eko vīnus utt. kkā nesanāca un atlikās tā štelle - Brīvāķā brīdī devos apskatīt Milānu un nokļuvu situācijā, ka cienītā ienirst veikalos, bet man karsts, dzert gribās, bet esmu pašā pilsētas centrā - pārtikas veikalu nav a kroga vīna glāze par maz - ieraugu nejēgā glaunu pārtikas bodi - ekoloģiskā izrādās - bt vinčiks iekšā ir - paņemu pudeli un laimīgs. Atstutējos pret dievnamu un rauju korķi vaļā - vīns super, bet smarža pēc kūts...
Tā, ka nedzer mūžam Šnaider vīnu - iespējams tas nāk no nelāgas vietas.
Nu jau kaut ko ne to stāsti Baltajiem vīniem, sevišķi labi atdzesētiem, tās smaržas nav nemaz tik izteiktas, lai būtu deguns ciet jātaisa
Tur ir kas cits, stāsts iz dzīves: 1978.gads, es esmu varonīgās Padlarmijas karavīrs, braucam no Kaļiņingradas pāri pussojuzam uz Kazahstānu, Embas poligonu laist raķetes. Vilciens uz turieni rāpo veselu nedēļu, kaukurā stacijā tiek uzosta neapsargāta vīna cisterna. Viss ešelons, ofiņus ieskaitot, savāc visus iespējamos traukus, pietecina, tālāk braucam dziedādami. Bet - mūsējais vīns garšo hē zina pēc kā, nu tīrākā ķīmija. Domājam, kas tas ir, bet pa dullo sit, nost neviens nemirst, gan jau kāds pusfabrikāts, kuru galā paredzēts attīrīt un nosaukt par Portvejn 777, dzeram, bet tad viens attaisa savu ZILa šofjorskij bačok, atklājam, ka tajā ir laba šamurla, bez kādām piegaršām. Tad izrādījās, ka šis bija ietecināts neisskalotā benzīna 20 l kaņistrā, un mēs to metām kopā ar visiem benzīna tvaikiem un etilēnglikolu. Bet nu nekas, pat pohas bija normas līmenī, cilvēka organisms tomēr ir viena isturīga konstrukcija.
man kāds paziņa stāstīja, kā studentu gados no Latvijas 70os gados ar vīna vagonu braucis uz Sibīriju, kā pavadītājs. Bijuši divatā un vīna pilns vagons.... un visu pirkuši tajā garajā ceļā par vīnu
Atkal par šmigu aizgāja, eu cik var a ? Kurš vainīgs šneiders pirmais ielika bilžu ar apinīti ? Nu 10D man asociēsies ar to kā maris degustēja vircas vinķeļus vai frīdis babuļu kompānijā pielakās rumāņu kandžu vai šneidera gremdēšanās atmiņās par lielisko vīņķeļa-bendžas kokteilīti
Un kādēļ bikses jāvelk pāri galvai, pērkot elektriskās rīves, tik tamdēļ, lai pārfermentētu kartupeļu ciete->cukurs->spirts, ja var nopirkt parastu biešu cukuru un izmest lieko cietes posmu? Tik dēļ nostalžī pēc vectēva stāstiem, kā tecinājuši no kartupeļiem un runkuļiem cara laikos, jo cukurs lauciniekam bija nepieejami dārgs?
Trešdien zabegalovkā "Lāsīte'", kas Anglikāņu ielā. lietoju iekšķīgi kandžas izstrādājumu par 10 eur simts gr. Dzēriens pretīgs, labi , ka pašam nebija jāmaksā. Zabegalovka vispār samērā nelēta - kaukāc jauneklis viduslaiku bendes tērpā sauc uz ielas apmeklēt šamo dzertuvi. Pilsoņi, nepadodieties šiem vilinājumiem!
Blakus Raimonda pilij nav pārāk zemas īres cenas - ja kandžu tirgotu pa 50c, tad rindai būtu jāstāv ka pie valoģas mauzoleja, lai atmaksātos. To pusi ķitelī man vienmēr žēl - regulāri eju garām uz kaimiņmājas Havjera takeriju El Santo - Havjera man arī žēl - bail, ka viņš ar nevarēs īri samaksāt jo cenas Vecrīgai bik pa demokrātisku.
