Sveiki, interesē tāda lieta. Varbūt kādiem no jums ir nomētājušies kādi veci, nelietojami objektīvi? Veci tāpēc, ka nepieciešams, lai lēcas būtu no stikla nevis plastmasas. Interesē kāds padomijas modelis un kāds, teiksim, japāņu modelis. Konkrēti interesē optika, kurai jābūt ar antireflektīvu-filtrējošu pārklājumu, respektīvi, grozītam gaismiņā, jāzaigo izteikti purpurīgam, violetīgam vai zaļganam. Kvalitāte – pat būtu vēlams, lai būtu cietusi. Manta ir paredzēta neatgriezeniskai iznīcināšanai. Uzdrošinos jautāt, jo varbūt, ka kādam līdzīgi kā man, ir tāda “vērtīgo” trash atvilktne, kurā uz vēl neapzinātiem mūžiem ir noglabātas lietas – dažādu eksperimentu un savu spēju “es-varu-labāk-kā-citi” pierādīšanas neveiksmes, kuras noteikti ever-never praktiski izmantotas netiks, bet ārā mest... arī kaut kā žēl Tieši konkrētās specifikācijas krāmi diemžēl gan man nav iekrājušies. Galīga vakuuma gadījumā varētu jau atļauties tepat netālā tēmā nopirkt to veco Canon stiklu pa 20€, bet problēma (dziļi personiska) ir tā, ka neceltos roka nīcināt ārā visādi citādi strādājošu mantu, pat ja tā ir publiski izsmiets relikts. Mana ilūzija būtu par kādu 0-5-10€ ziedojumu atkarībā no eksotikas pakāpes tikt pie pārīša šādu grabuļu. Interese ir aktīva līdz nākošās nedēļas sākumam. Vēlamā lokācija – Rīga, vēl iznāk kursēt pa Daugavpils šoseju – Ogre, Lielvārde.
Ne visi objektīvi ir vienlīdz noderīgi kā lēcu avots, nodefinē ko gribi uzmeistarot, kāda diametra, formas un stipruma lēcas interesē, tad varbūt varēšu ko ieteikt.
Lieta ir tāda, ka nekādu DIY optisko ietaisi es nebūvēju. Līdz ar to optiskie stiprumi un izmēri nav būtiski. Būtiski ir tas, ka objektīva lēcai būtu jābūt ar pārklājumu. Mērķis ir drusku, teiksim tā, zinātniski pētniecisks - iebāzt to stiklu mikroskopā un paskatīties, kāds tas pārklājums reiz ir bijis krievam, kāds japānim. Pēc procedūras lēca kā lēca vairs nebūs lietojama, tāpēc tā var nebūt lietojama (fotogrāfēšanas mērķiem) arī jau pirms procedūras
Gan krievam, gan japānim šādi pārklājumi ir ļoti dažāds jēdziens - atšķirība tik tā, ka japānim atšķiras pēc ražotājiem un modeļu sērijām - savukārt krievam, kad plānu vajadzēja pildīt, tad vienā un tajā pašā modelī varēja nonākt ne tikai dažādi pārklājumi, bet arī atšķirīgi optiskie stikli - gan uz slikto pusi no paredzētā gan uz labo.
Kapitālisti jau tieši ar pārklājumiem traki lepojas - pentax degradējās līdz stadijai, kad deva citiem savu optiku ražot, bet ar savu mūžveco SMC. Rolleja ceisiem i unikāls tas lillīgi oranžais HFT utt.
TesMens:Diez vai mikroskopā tik plānus pārklājumus varēs novērtēt.
Varēs.
Maris:Gan krievam, gan japānim šādi pārklājumi ir ļoti dažāds jēdziens
Jo dažādāks, jo labāk.
Maris:Tur jūra variantu
Tas ir skaidrs. Jautājums, vai kādam no šīs jūras nav nomētājies kāds pārītis šrota stadijā.
Es vēlos bilst, ka tiešām zinu, kas man ir nepieciešams, kā tas tiks apstrādāts un kāds tur principā būs rezultāts. Daži šādi, bet ejoši objektīvi man pat ir pašam - gan helios, gan jupiters, gan pentax. Tiešām žēl tos postīt, neskatoties uz to, ka tirgus vērtība tiem necila un arī raritātes tie nav. Nez, krāmu večiem varbūt kaut kas ir nomētājies...
Man piemēram reiz bija 135mm stikls kura lecas atšķirās ne tik pec krasas bet arī pēc svara , stikls bija pa 1/3 smagāks par citiem. Reiz kolēģis kurš darba daršānās braukaja uz Krasnagorsku uzzinaja kas tas par podu. Variants A kads no darbiniekiem salicis optiķi sev no daudz dargākām militāriem mērķiem paredzētām lecām variants B meneša beigas kadz jadzen plāns un aptrukušās lēcas tad nu bazts iekšā tas kas bijis pieejams noliktava attiecīgiem diametriem tik no tā paša militāriem vai zinatniskiem mēŗķiem peredzētā vaiirakas reizes dargaka stikla markas.
Tiem Indusiem ir parastais, ko tajos laikos sauca par dzidrinājumu (просветление), tagad inglišmentā - mono coating.
Par 1/3 smagāku objektīvu - urbānā leģenda. Vielas blīvums ir fizisks parametrs, kuru vienas vielas robežās izmainīt uz veselu treždaļu, neizmainot citas īpašības, diezin vai ir iespējams. Tik caurspīdīgu materiālu, kurš ietekmētu īpatsvaru, bet neietekmētu gaismas caurlaidību, diezin vai atradīs. Optiskais stikls nav kanalizācija akas vāks vai bruņsitēja šāviņš, kuru var uztaisīt no vājā urāna.
Lunis:Man piemēram reiz bija 135mm stikls kura lecas atšķirās ne tik pec krasas bet arī pēc svara , stikls bija pa 1/3 smagāks par citiem. Reiz kolēģis kurš darba daršānās braukaja uz Krasnagorsku uzzinaja kas tas par podu. Variants A kads no darbiniekiem salicis optiķi sev no daudz dargākām militāriem mērķiem paredzētām lecām variants B meneša beigas kadz jadzen plāns un aptrukušās lēcas tad nu bazts iekšā tas kas bijis pieejams noliktava attiecīgiem diametriem tik no tā paša militāriem vai zinatniskiem mēŗķiem peredzētā vaiirakas reizes dargaka stikla markas.
Atceries tai gaišajai epidiaskopa rorei svars atšķīrās ne pa daļām, bet reizēm.
Šnaider Te tev nav taisnība. Stikla svars var svārstīties diezgan plašās robežās, atkarībā no tā, kādi materiāli tā iegūšanai tiek pielietoti. Stkla optisko īpašību uzlabošanai izmanto dažus smagos metālus. Ja gribi sīkāk- vecmāmiņa Gūgle.
Optiskie stikli ar/bez PbO (flinti, kroni), kas nozīmē dažādu blīvumu, ir ar diametrāli pretējām īpašībām, tātad - savstarpēji neaizvietojami gadījumā, kad mēneša beigās pietrūkst kaukāda stikla veida.
Lunis:Man piemēram reiz bija 135mm stikls kura lecas atšķirās ne tik pec krasas bet arī pēc svara , stikls bija pa 1/3 smagāks par citiem. Reiz kolēģis kurš darba daršānās braukaja uz Krasnagorsku uzzinaja kas tas par podu. Variants A kads no darbiniekiem salicis optiķi sev no daudz dargākām militāriem mērķiem paredzētām lecām variants B meneša beigas kadz jadzen plāns un aptrukušās lēcas tad nu bazts iekšā tas kas bijis pieejams noliktava attiecīgiem diametriem tik no tā paša militāriem vai zinatniskiem mēŗķiem peredzētā vaiirakas reizes dargaka stikla markas.
Atceries tai gaišajai epidiaskopa rorei svars atšķīrās ne pa daļām, bet reizēm.
Jāa tieši tā , man 135 atširas tiesi par 1/3 , uzliku uz svariem. Tas tavs epideaskopa atširas aš 2x pret standarta modelī uzradīti svaru 1500g , tavejais svera pie 3kg pie tadiem pašiem 1:1 gabarītiem un daizaina
Schneider:Tiem Indusiem ir parastais, ko tajos laikos sauca par dzidrinājumu (просветление), tagad inglišmentā - mono coating.
Par 1/3 smagāku objektīvu - urbānā leģenda. Vielas blīvums ir fizisks parametrs, kuru vienas vielas robežās izmainīt uz veselu treždaļu, neizmainot citas īpašības, diezin vai ir iespējams. Tik caurspīdīgu materiālu, kurš ietekmētu īpatsvaru, bet neietekmētu gaismas caurlaidību, diezin vai atradīs. Optiskais stikls nav kanalizācija akas vāks vai bruņsitēja šāviņš, kuru var uztaisīt no vājā urāna.
Nebūtu pats sakaries un sveris nebutu ticejis. Tas 135mm vēl tāa tik 30% , ir ari krutaki varianti mums tepat. Piemeram no skata standarta gabaritu un dizaina TRIPLET 365mm f/3,65 , pēc pases standarta eksemplars sver 1500g teču šads konkretes paskaties Dizains gabarīti ir 1:1 ar standarta eksemplaru tik svars 2x lielaks UN lecas savadaka krāsā.
Nu hē viņu zina, ko tur krievu Vasja lietoja, kad nebija materiālu! Bet es drīzāk ticēšu, ka korpusā alumīnija detaļas tika izgatavotas no čuguna, jo tās attēlu neveido, bet optiskā shēmā katrai stikla šķirnei ir sava funkcija, pat primitīvajam ahromātam galvenā fiška ir divu dažādu stiklu īpašību mijiedarbība:
Bet kaut gan - umom Rossiju ne poņatj, varbūt viņi vienu stiklu var aizvietot ar citu ar noteikumu, ja tas būs 3x biezāks.
Svēršana vispār laba metode , es praktiski vienmēr nosaku ķinizera foto kameru aķu realo ietilpibu SVEROT , reku Un tā arī ir China ir par 10% zemāka ietilpiba kas galīgi nav kritiski pie 8x mazakas cenas ir tomēr starpība 7Eur aķis vai 50Eur
Schneider:Nu hē viņu zina, ko tur krievu Vasja lietoja, kad nebija materiālu! Bet es drīzāk ticēšu, ka korpusā alumīnija detaļas tika izgatavotas no čuguna, jo tās attēlu neveido, bet optiskā shēmā katrai stikla šķirnei ir sava funkcija, pat primitīvajam ahromātam galvenā fiška ir divu dažādu stiklu īpašību mijiedarbība:
Bet kaut gan - umom Rossiju ne poņatj, varbūt viņi vienu stiklu var aizvietot ar citu ar noteikumu, ja tas būs 3x biezāks.
Tur jau tā fīča ka OPTIĶI tie kas smagāki ir ieverojami savadakiem optiskiem parametriem visiem izņemot fokusa garumu tas 1:1 , bet asums un bildes parasti RADIKALI atširas uz asuma un izšķiršanas spejas rēķina