Jautājums tiem, kurus vairāk aizrauj ainava vai dabas bildēšana. Padiskutējam kā meklējam labas bildes? Kad labs laiks klejojam zināmās vietas, kad slikts meklējam jaunas, un iztēlojamies kā izskatītos kad būtu labs? Kā strādā profesionāli ainavisti utt.? Ir taču vēl pieejami dažādi softi/appi (piem., Ephemeris), kuri parāda kur konkrētā vietā būs saules/mēness atrašanās vieta. Kādus citi izmanto?
Bet vai tad nav starpība, kam tā bilde ir domāta? Dabas bilde no dabas bildes atšķiras pat ļoti Saprotu, ka dažiem govju pielūdzējiem ir nepieciešama sīka bildīte teksta ilustrācijai un tad var braukt, kad sanāk laiks. Bet ir jau arī atvērumu bildes, bildes kalendāriem utmldz un tad, manuprāt, nav iespējams aizbraukt tad, kad nav īsti ko darīt - davai aizbraucam Tāpat ainava atšķiras no dabas Ainavu nav tik viegli piegaismot kā sēni. Un arī alni nepalūgsi nopozēt uz tā ceļa brīdī, kad sāk celties migla - bet visas šīs ir dabas bildes, kas katra prasa savu pieeju Govju barības bildes - laksti un zāle, šajā ziņā ir visvienkāršākie, lai gan arī - brauc govjmīlis bildēt pienenes, bet diena apmākusies un visas ir aizvērušās
Armand! Var redzēt, ka esi jauniņais blogā. Varu tevi iepriecināt, te NEVIENS savus amata noslēpumus neatklās. Un nav jau arī tādas burvju formulas, kas tev garantētu mākslas darba vai vismaz ciešami skatāma dabas skata izdošanos. Fotografē, mēģini, salīdzini! Var gadīties, ka atradīsi SAVU ceļu. Lai Tev veicas!
Man kaut ka liekas, ka dabas bildēšanā vispār viena daļa labu bilžu sanāk tieši tad, kad laiks "slikts". Šodien pat, gan ne bildēšanas nolūkā, lietū un slapjā sniegā kādas 6-7h pa mežu Līgatnes pusē novandījos.
Bildes nav sēnes, dabā tās nemētājas un atrast nevar. Jāiemācās veidot kompozīcijas, tas ir svarīgākais ainavu foto. Nebūs kompozīcija, tad arī visskaistākā vieta visideālākajā gaismā sanāks garlaicīgi. Bet laba kompozīcija var sanākt arī bezgaismā, piemēram migla, nakts bilži. Nākamais vietas, nu te atkarībā no gaumes. Es visvairāk lienu iekšā mežonīgās mazo upju ielejās, nav plaša skata, viss aizaudzis, vairumam tie ir neizskatīgi džungļi. Cits dzīvojas tikai gar jūras malu gadiem. Bet ir viens noteikums- vietas perfekta pārzināšana. Zini cikos un kur būs labākā gaisma, kādā mēnesī tur ir ko redzēt un bildēt. Ja brauc uz svešu vietu tad gan labāk rezervēt vairākas liekas stundas apskatei un labāko rakursu izvēlei. Ja uz vakara bildēšanu, tad jau dienas vidū ierasties. Ja uz rīta bildēsanu, tad vakarā visu apskatīt, pārnakšņot turpat un jau pirms gaismas aušanas būt gatavam pie statīva jo visai bieži vēl pirms saules lēkta ir ļoti smuka maiga izkliedēta gaisma un feini tonīši. Daudz retāk kas sakarīgs sanāk dienas vidū (īpaši vasarā), kāds saules stars starp lietus mākoņiem, kāds iespaidīgs negaisa mākonis, skaistas gaismēnas uz zemes no gubu mākoņiem.
Bildes nav sēnes, dabā tās nemētājas un atrast nevar. Jāiemācās veidot kompozīcijas, tas ir svarīgākais ainavu foto. Nebūs kompozīcija, tad arī visskaistākā vieta visideālākajā gaismā sanāks garlaicīgi. Bet laba kompozīcija var sanākt arī bezgaismā, piemēram migla, nakts bilži. Nākamais vietas, nu te atkarībā no gaumes. Es visvairāk lienu iekšā mežonīgās mazo upju ielejās, nav plaša skata, viss aizaudzis, vairumam tie ir neizskatīgi džungļi. Cits dzīvojas tikai gar jūras malu gadiem. Bet ir viens noteikums- vietas perfekta pārzināšana. Zini cikos un kur būs labākā gaisma, kādā mēnesī tur ir ko redzēt un bildēt. Ja brauc uz svešu vietu tad gan labāk rezervēt vairākas liekas stundas apskatei un labāko rakursu izvēlei. Ja uz vakara bildēšanu, tad jau dienas vidū ierasties. Ja uz rīta bildēsanu, tad vakarā visu apskatīt, pārnakšņot turpat un jau pirms gaismas aušanas būt gatavam pie statīva jo visai bieži vēl pirms saules lēkta ir ļoti smuka maiga izkliedēta gaisma un feini tonīši. Daudz retāk kas sakarīgs sanāk dienas vidū (īpaši vasarā), kāds saules stars starp lietus mākoņiem, kāds iespaidīgs negaisa mākonis, skaistas gaismēnas uz zemes no gubu mākoņiem.
ir Ansela Adamsa filma kaukur netaa atrodama. . Kaa vish taas labakaas bildes dabuu. Vecais meeneshiem seezh ar kaudzi konservu un maizi, kalna klintii, gaidot "iisto" laiku. Nu un vel tur viskautkas par ainavaam. Protams kamera tam ar pogiu - "shedevrs" jebkuraa gadijumaa ir jaazin, jajuut, kur ir veerts seedeet.
Lielākā kļuda ir iedomāties, ka labas bildes tiek nobildētas nejauši. Tā arī gadās, bet reti - ai cik reti. Šādiem negaidītiem brīžiem, kas parasti notiek braucot ar mašīnu pa lauku apvidiem, vajag turēt ekipu pa rokai un piespiest sevi nobremzēt un izvilkt pakaļu laukā - ja ir čuiņiks, ka vajag, tad vajag, pat ja beigās nesanāks. Citādi ir jāsaprot atšķirība starp klasisku ainavu un, piemēram, makro, vai tuvplāna kadriem. Tālāk jau atkarībā no izvēlētā žanra scenāriji atšķirās. Softi, kā photopils, TPE, photoplanner, exagate golden hour utml. ļauj ērti saprast, kad būs a) "pareizā" gaisma un b) izplānot kadra ģeometriju ainavu gadījumā, jo precīzi galvā izdomātu kadru (noteiktā vietā), iespējams, var iegūt tikai vienu reizi gadā.
Pirmkārt iesaku izlasīt 
