Sveiciens bloga dalībniekiem - vēršos ar jautājumu.
Reizēm ir sajūta, ka kaut ko zināji, bet tas aiziet no smadzenēm un paliek sajūta, ka par varītēm vajag atsaukt atmiņā, bet jo vairāk domā par to, jo vairāk tas aizpeld. Man šobrīd ir līdzīgi.
Nespēju atcerēties precīzi citātu un tā autoru, bet tā doma tur bija apmēram tāda:
"Jo vecāks es kļūstu, jo dzīvi es saprotu mazāk un mazāk, bet mīlu to arvien vairāk un vairāk". 99% esmu pārliecināts, ka to ir teicis kāds ne pārāk plaši populārs darbonis starp 16. un 19. gs. Nespēju sagūglēt nekādīgi. Vienkārši kļūstu traks.
