Tā aizdomājos par augstākminēto. Vai šīs vides aplūkošana, piedalīšanās tajā neatstāj negatīvas sekas uz fotogrāfu un fotogrāfiju, kā tādu? Ir jūra ar smukbildēm, kuras ir ļoti atšķirīgas izpildījumā no bildēm kādas bija, piemēram, gadus 7-10 atpakaļ. Milzīga krāsu dinamika, sintētika, ''izvilkta'' pat smalkākā detaļa attēlā. Protams, fotogrāfija mainās, tā laikmetizējas, bet vai šobrīd tajā visā nekļūst arvien mazāk cilvēciskā, emocionālā un radošā faktora...?
aplūkošana - atkarīgs no tā, ko tu aplūko. es, piemēram, sekoju līdzi magnum photos. piedalīšanās - es piedalos tikai ar to vislabāko, ko cilvēks ir spējīgs radīt. tā ka drīzāk ļaunumu nodara tas, kā rīks tiek lietots, nevis rīks pats par sevi.
Laikam iedzēris, ja jau sagribējās pakūlt gaisu. Tagad, gluži tāpat kā agrāk ir gan ''māksla'', gan arī tehniskie šedevri, kurus iespējams uzņemt tikai ar dārgāko tehniku. Bilžu ir jūra pareizināta uz 10, vnk ne visi to atrāda, kādas kādā klubā atrāda, kāds sev tur. Daudzveidības tikai palika vairāk.
Visa tā ņemšanās ap fotogrāfijas jēgu un sūtību zemes virsū ir smieklīga. Ja sāktu skaitīt, tad fotografēšana būtu vairuma profesiju sastāvdaļa un palīglīdzeklis, gluži kā lāpsta celtniekam. Īsteniem māksliniekiem acīmredzot šķiet netaisnīgi, ka katrs otrais bildē savām darba un ģimenes vajadzībām, bet 3/4 vēl papildus straumē selfijus uz visām pusēm. Un ja es mazliet padomāju, tad tas, ko mēdz saukt par "mākslas foto", no visiem žanriem un pielietojumiem mani interesē vismazāk.
Vylcans:aplūkošana - atkarīgs no tā, ko tu aplūko. es, piemēram, sekoju līdzi magnum photos. piedalīšanās - es piedalos tikai ar to vislabāko, ko cilvēks ir spējīgs radīt. tā ka drīzāk ļaunumu nodara tas, kā rīks tiek lietots, nevis rīks pats par sevi.
Magnum photos nezināju, ir labs.
Par rīku piekrītu, - guns don’t kill people, people do.
GunarsII:Un ja es mazliet padomāju, tad tas, ko mēdz saukt par "mākslas foto", no visiem žanriem un pielietojumiem mani interesē vismazāk.
Tāda mākslas foto nemaz nav, to "mākslu" saviem foto var piekarināt klāt jebkurš autors pēc savas vēlmes, pat visprastākajiem štruntukiem (kā daudzi fotosaitos arī dar), vistotālākai drazai kā Balčus & Co.
riflylv:Laikam iedzēris, ja jau sagribējās pakūlt gaisu. Tagad, gluži tāpat kā agrāk ir gan ''māksla'', gan arī tehniskie šedevri, kurus iespējams uzņemt tikai ar dārgāko tehniku. Bilžu ir jūra pareizināta uz 10, vnk ne visi to atrāda, kādas kādā klubā atrāda, kāds sev tur. Daudzveidības tikai palika vairāk.
Nelietoju...
Dažādības, - es gan teiktu, ka subjektīvi vairāk... Man, piemēram, šķiet, ka daudz kas standartizējas, katrā žanrā savi standarti - kāzu bildes, ainavas, cilvēki, ēdieni utt. - pēc viena etalona.
Kaut vai piemērs. Man patīk Andra Eglīša darbi. No šejieniešiem KārlisK (tikai nepaliec iedomīgs ) smuki bildē. Tie tiešām ir darbi, dzīvas bildes, kas rada noskaņu! Neta mainstrīmu šie darbi noteikti neizturētu, jo ja nav, piemēram, kas šāds, tad mūsdienās tie ir pārāk ''klasiski, vecmodīgi''. www.instagram.com... www.instagram.com... www.instagram.com...
Vai Uldi tas man glaimo neizsakāmi, tad jau tomēr esi mana talanta pielūdzējs!
p.s. tā zem 4 acīm teikšu ka vilka aste gan tev galīgi neizdevies projekts, tāds bezzobains, kā kropls akls bērniņš bez rokām kājām. Pārējie puslīdz ok.
OBSCURA: ja minēšu ko konkrētu, mani atkal izsvilps.
Gluži pretēji. Tauta jau šūmējas ne no konkrētības, bet abstraktu bezjēdzību ļurināšanas. Piemēram radošās metodes ir traki konkrētas, tabulāras sistēmas - tām nav nekāda sakara ar sajūtu līmeni, pamēģināšanu sanākt kopā, kopīgā saskatīšanu un profānu diskusijām par pašizteiksmi - ja alkoholiķi aplītī apmainoties ar saviem šausmu stāstiem tiek vaļā no vientulības neirozēm - tad amatierbildētāji aplītī apmainoties ar neko arī tiek vaļā no tā paša no kā alkoholiķi - bet, ne vienā ne otrā gadījumā, tam nav nekāda sakara ar mācību procesu.
OBSCURA: ja minēšu ko konkrētu, mani atkal izsvilps.
Gluži pretēji. Tauta jau šūmējas ne no konkrētības, bet abstraktu bezjēdzību ļurināšanas. Piemēram radošās metodes ir traki konkrētas, tabulāras sistēmas - tām nav nekāda sakara ar sajūtu līmeni, pamēģināšanu sanākt kopā, kopīgā saskatīšanu un profānu diskusijām par pašizteiksmi - ja alkoholiķi aplītī apmainoties ar saviem šausmu stāstiem tiek vaļā no vientulības neirozēm - tad amatierbildētāji aplītī apmainoties ar neko arī tiek vaļā no tā paša no kā alkoholiķi - bet, ne vienā ne otrā gadījumā, tam nav nekāda sakara ar mācību procesu.
Varbūt jūtos īgns jo nedaudz galva sāp(alkoholiķu problēmas), bet jēbal kā pēdējā laikā besī šitās diskusijas par foto mākslu un filozofiju! Tas ir tā pat kā ir cilvēki kuri fitnesa forumos pavada 6 stundas dienā un tikai reizi nedēļā aiziet uz zāli. Vienkārši varbūt beidzam dirst un sākam bildēt?
Tāda mākslas foto nemaz nav, to "mākslu" saviem foto var piekarināt klāt jebkurš autors pēc savas vēlmes, pat visprastākajiem štruntukiem (kā daudzi fotosaitos arī dar), vistotālākai drazai kā Balčus & Co.
Ja mēs izstādam soc. tīklos, tad tā var gan būt, var gan nebūt māksla, bet ja te vai citās virtuālās galerijās, tad tā ir māksla? Pēc tava teiktā ir aptuveni tā.
Armands:Tad kā izšķirt kas ir māksla, ja mākslas nemaz nav? Vai nu māksla ir viss, vai nekas?
dažādos laikos ir dažādi skaidrojumi mākslai. patreiz viens no vadošajiem klārē, ka viss var būt māksla. personīgi es izvēlos nepiekrist šim skaidrojumam. nav pārliecības arī, ka šāds skaidrojums būs aktuāls pēc gadiem 50.
Bet kungi! Nu tad pamēģiniet stingri definēt: KAS TAD IR M Ā K S L A ??? Pie tam katrs atsevišķi, saviem vārdiem, nevis no neta vai vēl kādas tik pat "gudras" grāmatas.
Armands:Tad kā izšķirt kas ir māksla, ja mākslas nemaz nav? Vai nu māksla ir viss, vai nekas?
dažādos laikos ir dažādi skaidrojumi mākslai. patreiz viens no vadošajiem klārē, ka viss var būt māksla. personīgi es izvēlos nepiekrist šim skaidrojumam. nav pārliecības arī, ka šāds skaidrojums būs aktuāls pēc gadiem 50.
Vylcans:
dažādos laikos ir dažādi skaidrojumi mākslai. patreiz viens no vadošajiem klārē, ka viss var būt māksla. personīgi es izvēlos nepiekrist šim skaidrojumam. nav pārliecības arī, ka šāds skaidrojums būs aktuāls pēc gadiem 50.
Kā mākslu skaidro Tu?
tam jau nav īsti nozīmes, kā es to skaidroju. pieņemsim, ka mākslai būtu jābūt tam, kas pārliecinātu marsiešus, ka cilvēci nevajag iznīcināt. nedomāju, pa apgāzts pisuārs vai dimantiem noklāts galvaskauss to spēs.
Katrs piekopj savu nodarbi kā sanāk un kā prot. Daži ar lielām cerībām to aizvirza profesionālā gultnē. No tiem vairumam bez labiem sakariem radošajā dzīvē izdodas plus mīnus viens hīts. Cilvēkam ir dota valoda, tā ir jāizmanto. Mēs tāpat ikdienā runājam par daudzām mums pamatizglītībā un zināšanās visai abstraktām tēmām, piemēram, par medicīnu, anatomiju, bioķīmiju, bez izpratnes par detaļām un pat kopainu. Pilnīgi visiem ir viedoklis par politiskiem un ekonomiskiem jautājumiem. Un tad?
Par tēmas sākumā lasāmo, ja par Magnum aģentūru pēc gadiem ilgas ņemšanās ar foto nekas nav dzirdēts, vai nu ir lasīts tikai vertikāli un ne par foto vēsturi, vai arī interese par foto ir visai nekonkrēta. Līdz ar to saprotams, kāpēc nevar ieslēgt interešu filtru. Es piesekoju kaut kam uz kādu pugadu, lai saprastu, vai man to vajag redzēt informācijas plūsmā. Vēlme izstāties no vairuma FB grupu parādās ļoti ātri vai pēc mēneša.
Par Instagram. Ja tu esi no Indijas vai Turcijas un fotografē melnbaltu bitovuhu (lidzīgi būtu ar Intas Rukas darbiem no atšķirīga latviešu un ārzemnieku skatpunkta), vēlams, ar ekscentrisku kadrējumu, tu jau esi uz viļņa. Vēlams, lai "redaktors" uzaicina tevi uz attiecīgo Instagram "biedrību", tad tūkstoši tīksmiņu garantēti jebkurā gadījumā Instagram par kaut kādu kritiku vai diskusiju pie darbiem nekad nav pat runas. Tas ir tas Maris ideālais variants, kad skatītājs tur ciet muti. Ir tikai tīksmiņsiržu masa, un tādu tīksmiņu ielikt ir priviegli, jo tā ir pirmā poga izvēlnē.