3rdHalf:Neliels updeits: Uztaisīju diezgan prostu lēcas dēli, kā arī 4x5 kaseti, ko izmantošu pirmajiem testiem... img.fotoblog.lv...
Tas gadijums, kad giljotīnu fabrika sāka ražot filmu kasetes Ja jau 4x5, tad silti iesaku nopirkt normālu kaseti un taisīt kameru ar standarta kasetes stiprinājumu, tas tev aiztaupīs mocības nākotnē.Paštaisītas kasetes varētu saprast ultralielformāta gadijumā(kautkas lielāks par 8x10 collām).
Tā 4x5 kasete man tik lai patestēru objektīvu un papīru uz manas vecās kameras. Prasīja 2 stundas lai uztaisītu un tik ilgi arī taisos izmantot
PS. Vispār par poraino gumiju nebiju pat aizdomājies... Paldies par ieteikumu
Jautājums zālei. Nopirku 25 lapas parasto foto-papīru un tam paredzēto ķīmiju. Iesākumā nopirku tik tā lai sanāk tām pašām 25cām lapām: www.fotoimpex.de... Gribēju uzjaukt visu vienā normālā tvertnē, ko varu izmantot kad ērtāk. Bet palasīju pamācību un izskatās ka jājauc uzreiz cik vajag, jo nav norādīts ka šķīdumu var uzglabāt ilglaicīgi: www.fotoimpex.de... Vai sapratu pareizi?
Nelietots koncentrēts vienmēr ir ilgāk glabājies kā gatavais un vēl atšķaidītais attīstītājs. Divas dienas izskatās drusku par maz priekš papīra attīstītāja, bet nav jau zinams sastāvs, klasiskākas receptes vanniņā ielietas noteikti var kādu nedēļu lietot.Man kādreiz bija tādas palielas attīstītāja vanniņas kur gatavo zupu spannī maisiju, neatceros , bet šķiet reizi kādās 2 nedēļās jaunu brūvēju. Ja taisies uz tā papīra bildēt tad noteikti šķaidi uz to 1+9, es vēl vairāk provētu atšķaidīt, jo pārāk kontrastains negatīvs ir slikti, negatīvam ir jābūt mīkstam, savukārt papīra process(papīrs&attīstītājs) pats par sevi ir diezgan kontrastains, šķaidīšana un fotomateriāla pārgaismošana pamīkstina gatavo attēlu.
60uz5komats6:Nelietots koncentrēts vienmēr ir ilgāk glabājies kā gatavais un vēl atšķaidītais attīstītājs. Divas dienas izskatās drusku par maz priekš papīra attīstītāja, bet nav jau zinams sastāvs, klasiskākas receptes vanniņā ielietas noteikti var kādu nedēļu lietot.Man kādreiz bija tādas palielas attīstītāja vanniņas kur gatavo zupu spannī maisiju, neatceros , bet šķiet reizi kādās 2 nedēļās jaunu brūvēju. Ja taisies uz tā papīra bildēt tad noteikti šķaidi uz to 1+9, es vēl vairāk provētu atšķaidīt, jo pārāk kontrastains negatīvs ir slikti, negatīvam ir jābūt mīkstam, savukārt papīra process(papīrs&attīstītājs) pats par sevi ir diezgan kontrastains, šķaidīšana un fotomateriāla pārgaismošana pamīkstina gatavo attēlu.
Paldies pa padomu. Vēl viens jautājums: Vai ķīmiju jēga glabāt aukstumā?
Jā, tā viš i. Bet gatavo atšķaidīto darba šķīdumu gan nevajadzētu, šis būs katru reizi jāsasilda līdz darba temperatūrai, klapata lieka un ieguvums niecīgs. Ķīmiju vispār labāk uztvert kā izejmateriālu un ar viņu pārāk neauklēties, vajag - iebrūvēji, samaitājās - izgāzi laukā. Protams šitas piegājiens labāk padodas kad pats no pulverveida vielām maisa.
P.S. es vispār atšķaidītu attīstītāju uzskatu par vienreizējas lietošanas padarīšanu, atšķaidu D23 1+4 ieleju tankā, kad tīstīšanas laiks beidzies, izleju kanalizācijā, kaut teorētiski varētu vēl vienu filmu attīstīt, bet bēda tāda ka tad tīstīšanas laiks būs cits un drusku staigājošs lielums, tādēļ procesa stabilitātes un prognozējamības dēļ gāžu laukā. Ar papīra attīstītājiem tā nedaru, tos leju burkā un vēlāk atkal lietoju kamēr šie strādā. Tavā gadijumā kaut arī tas ir papīra atīstītājs tomēr lietošana tuvāk negatīvi attīstītājam šajā gadijumā, tapēc labāk arī negatīva tīstekļu metodes iesaku pielietot.
Ja bildēsi uz papīra, tad iespējams vari neaizrauties ar elektroniku, pietiks ar B ekspozīcijai un T stellēšanai, tobiš divpozīciju slēdzītis un poga paralēli. Slēdža ātrumi būs vajadzīgi kad jutīgākus fotomateriālus sāksi lietot. Un tagad sliktās ziņas: slēdžā štorkas izskatās masīvas, tātad ar inerci, tātad pēc slēdža atvēršanas šīs apstājoties savu enerģiju nodos kamerai, kamera drusku nokustēsies, parasti tāda figņa visvairāk iespaido diapazonu ~1s~1/30s, tobiš kad kameras vibrācijas nodzišanas laiks ir salidzināms ar ekspozīcijas laiku.
Fandango:ja slēdzim divas puses, kas simetriski kust katra uz savu pusi, tad vibrāciju tikpat kā nav. Īpaši, ja pārējā konstrukcija ievērojami smaga. Šķērveida slēdzim būtu vēlams. lai sāktu caurums atvērties no vidus.
Vibrācija īsti nebūs, jo slēdža lapiņas ir no 0.6mm alumīnija un pats slēdzis, kas taisīts no melnā bleķa, kopā ar baterejām svers ap 500g. Par to ka labāk lai atvērums veras no vidus zinu, bet man pirksti par resnu lai mehāniski uztaisītu slēdzi ar četrām lapiņām.
Fandango:Var taisīt šķērveida lapiņas ar pusapaļiem robiem pret optisko asi. Vērsies vaļā kā kaķa acs zīlīte, no vidus. Iedomājies šķēres, kurām pavērtā stāvoklī izurbj abos asmeņos caurumu. Aizverot caurums aizveras.
Tādu dizainu sākumā arī apsvēru - pat atradu vecus patentus līdzīgiem dizainiem, ietiemetot CADā sapratu ka tam bija savas nepilnības(vairs gan neatceros kādas, jo tas bija viens no vairākiem slēdžu veidiem ko apsvēru, bet atmetu).
Neliels apdeits: Kamerai lielākā daļa daļu piebeigtas. Palikušas tikai plēšas, slēdzis un kasetes. Lai gan šajās brīvajās dienās būtu jau piebeidzis - nedaudz aizķēros ar citu projektu...
Vai man tikai izskatās ka nav visas kustības paredzētas? Kardānveidīga konstrukcija parasti paredz priekšejā un pakaļejā standarta ļodzīšanu visos virzienos un veidos, šeit neredzu mehānismus kas to nodrošina. Ja kamerai nav paredzētas visas kustības, tad varēja kādu vienkāršāku un vieglāku konstrukciju izmantot.
