Dīvaini, parasti cilvēki tiecās nopirkt kameru ar lielāku matricu kā iepriekšejai kamerai. Šeit pretēja vēlme, vai nu ir ļoti nopietni iemesli tā darīt, vai arī nezināšana un mārketingapjukums.
60uz5komats6:Dīvaini, parasti cilvēki tiecās nopirkt kameru ar lielāku matricu kā iepriekšejai kamerai.
Ar aci redzi atšķirību 3/4 un aps-c?
Ideālos apstākļos kad būs daudz izkliedētas gaismas un pievērts ~videjā diapazona zūms, atšķirību būs pagrūti ieraudzīt. Nelaime tā ka tādi apstākļi reālajā dzīvē negadās nemaz tik bieži un tad lielāka matrica kļūst par priekšrocību. Ja nu vienīgi fano par makro un putnuvērošanu, tad gan mazāka matrica būs izdevīgāka.
Armands:Sveiki. Ko tauta var teikt par šo hibrīdkameru? Tākā gribas ko pilnīgi jaunu, tad skatos šajā virzienā.
Man ir otrā versija. Priekš studijas portretiem ar PRO objektīviem ideāls variants. Tiesa gan. man tā ir domāta nevis pikseļu drāšanai bet bilžu drukāšanai. Klientiem pretenziju nav. Izmantoju 10x15; 15x20 un 20x30 izmēru portretu bildēšanai uz green screen un drukāšanai turpat uz vietas. Ceļojumos 12-100/f4 ir ļoti pietiekošs objektīvs lai bildētu, visu ko acis redz.
F4 uz APS-C pilna kadra ekvivalentā būs F6 F4 uz 3/4 pilna kadra ekvivalentā būs F8, tātad tu zaudē gandrīz vienu stopu gaismas (ja nekļūdos). Hz, man uz APS-C ar F/1.8 stiklu reizēm maz gaismas, pamazām krāju pilnam kadram bez spoguļa. Es nesaku, ka 3/4 ir slikts variants, skatos, ka inženieri iemācījās tasīt sensorus, kur pat uz maza izmēra pikseļiem ir labi trokšņu rādītāji un ļauj lietot tādus ISO, ar kuriem dažus gadus atpakaļ bildes būtu daudz sliktākas. Tomēr lielākiem sensoriem tīri fiziski ir daudz labāk ar dinamisko diapazonu, it īpaši kad pikseļi ir lieli. Es teiktu tā, ja bildē JPEG formātā un esi apmierināts ar to kā kameras optimizēti algoritmi tev taisa bildes ar 8 bitiem uz kanālu, tad ņem 3/4. Ja nu tomēr nākas strādāt ar RAW, tad jāņem ar sensoru, kurš RAW'am dod jēgu ar labākiem pustoņu rādītājiem.
Par izgriešanu varētu būt, ja objektīvu, kurš der FF uzliek uz Crop, bet pie tiem mazajiem tak ir pavisam cits caurums un attālums līdz matricai, tādā veidā vienkārši tas f 8 būs ekvivalents 35 mm , ne tā?
tintix:F4 uz APS-C pilna kadra ekvivalentā būs F6 F4 uz 3/4 pilna kadra ekvivalentā būs F8, tātad tu zaudē gandrīz vienu stopu gaismas (ja nekļūdos).
Kļūdies. Tas tā nestrādā. Respektīvi, paņem bildi no FF kadra ar 24/2.4 objektīva. Tad no centra izgriez mazāku. Bilde tumšāka taču nepalika?
Ja skatās individuālu pikseļu kontekstā, tad jā, tie, kuri tajā izgrieztajā gabalā - viņiem nekas nepamainījās. Jo to pikseļu laukums taču neizmanījās, vienkārši samazinājās izmantojamo pikseļu skaits un sensora izšķirtspēja. Attiecīgi, ja apgrazītam sensoram palielina pikseļu skaitu, katra pikseļa laukums samazinās, attiecīgi fotonu skaits, kuri kritīs uz katra pikseļa, būs mazāks. Līdz ar to katrs pikselis ģenerēs mazāk strāvas, rezultējošā bilde - tumšāka. Ja salīdzināt, piemēram, Nikon D750 un D810 sensorus, tad pirmajam noklusējuma ISO būs 100 un otrajam būs 64. Sanāk ka pie tā paša caur lēcu saņemta gaismas daudzuma D810, kam lielāka izšķirtspēja, ģenerēs tumšāku bildi, kaut arī fiziski abiem sensoriem līdzīgi izmēri.
versatile:Milimetri, cik man zināms, arī āfrikā ir milimetri. Izņēmums ir ķīniešu lineāli, kur 30cm šad tad patiesībā ir 29.5 cm, bet tas uz tēmu neattiecas.
versatile:Milimetri, cik man zināms, arī āfrikā ir milimetri. Izņēmums ir ķīniešu lineāli, kur 30cm šad tad patiesībā ir 29.5 cm, bet tas uz tēmu neattiecas.
------
f nav nekāds gaismas ekviavelents, bet gan cauruma un attāluma attiecības. Tajā pašā laikā apm. vienāda resnuma un garuma objektīvi atšķirās. Viens ir 1,8 un otrs tikai 3,5
Vai kungi kādreiz dzīvē ir lietojuši eksponometru? Vai kungiem ir kāda nojausma, kāpēc eksponometrā nav jāvada ne objektīva milimetri, ne sensora izmērs?
eksponeometrs, tas ir tas koka kastē ar vienu galu šaurāku? Bet tagad atpakaļ pie tēmas un es gribu tikai teikt to, ka vienāds f nebūt vēl negarantē vienādu gaismas caurplūšanu. Piem
versatile:Vai kungi kādreiz dzīvē ir lietojuši eksponometru? Vai kungiem ir kāda nojausma, kāpēc eksponometrā nav jāvada ne objektīva milimetri, ne sensora izmērs?
------ Tāpēc lai dažādiem objektīviem nebūtu jāmēra un jārēķina. Pie vienādas blendes f vērtības gaismas caurplūde nebūt nav vienāda, kuru saņem gaismas jūtīgais elements. Tāpat ne es ne tu nezinam, kā to saņemto gaismu pārveido softs.
nav jāvada ne objektīva milimetri, ne sensora izmērs?
Pareizi, sensors neietekmē gaismas daudzumu, kas nāk pa objektīvu. Ja runāt par sensora vai filmas virsmas vienību, tad gan FF gan apgraizīts sensors uz katra savas virsmas kvadrātmilimetra saņem to pašu gaismas daudzumu. Bet 3/4 sensors no tā paša FF stikla savāks apmēram 2 reizes mazāk gaismas kvantu viena un tā paša attēla veidošanai, ja salīdzināt ar FF sensoru (ja pieņemt, ka abiem sensoriem vienāds pikseļu skaits) - re kur starpība.
tintix: Bet 3/4 sensors no tā paša FF stikla savāks apmēram 2 reizes mazāk gaismas kvantu viena un tā paša attēla veidošanai, ja salīdzināt ar FF sensoru (ja pieņemt, ka abiem sensoriem vienāds pikseļu skaits) - re kur starpība.
Tagad iedomājamies, ka bildējam ar abiem formātiem vienu šaha dēli pa visu kadra laukumu, t.i. 50% laukuma ir pilnīgi balts, bet 50% pilnīgi melns. Dēlis atstaro noteiktu, konstantu gaismas kvantu daudzumu, turpināsi apgalvot, ka uz 4/3 to nonāks mazāk?
Lai dabūtu apmēram to pašu dēļa kompozīciju izmantojot to pašu objektīvu uz 3/4, vajadzēs paiet tālāk. Pieaugot attālumam no dēļa samazināsies no tā atstarotās gaismas intensitāte (neatceros lappusi fizikas rokasgrāmatā, var paguglēt Inverse-square law/Закон обратных квадратов).
Neesmu liels elektronisko principu sapratējs kamerās, tad ka apgalvo, ka 3/4 matricai ir vismazākā gaismjūtība, tad APS-C un vislielākā FF? Vai tiešām?
Schneider:Paga, jautājums bija - kā ar gaismas kvantu daudzumu?
Gaismas intensitāte ir proporcionāla gaismas kvantu (fotonu) skaitam, kuri krīt uz virsmas laukuma vienību vienā laika vienībā. Tātad, ja vienu un to pašu dēli fočēt caur vienu un to pašu stiklu no vienāda attāluma gan ar FF sensoru, gan ar 3/4, tad abiem uz katru laukuma vienību kritīs ekvivalents fotonu skaits. Vot tikai bildes, t.i. kompozīcija atšķirsies - uz 3/4 būs apgraizīts fotoattēls. Lai to labotu un panāktu identisku dēļa bildi kā FF variantā, tad vajadzēs palielināt attālumu. Palielinot attālumu līdz dēlim, kritīs tā atstarotas gaismas intensitāte - uz 3/4 sensora kritīs mazāk fotonu.
To var pārbaudīt praktiski, piemēram, ar FF fotoaparātu, kuram ir crop režīms, un ar to pašu šaha vai dambretes dēli. Novietojam pie konstanta un statiska gaismas avota un pirmo bildi taisām FF režīmā, Pēc tam pārslēdzam aparātu uz crop režīmu, saglabājot to pašu diafragmu, ISO un slēdža ātrumu un paejam tālāk, lai sanāktu identiska FF variantam bilde. Pēc tam salīdzinām abas bildes. Pēdējā būs tumšāka.
Armands:Neesmu liels elektronisko principu sapratējs kamerās, tad ka apgalvo, ka 3/4 matricai ir vismazākā gaismjūtība, tad APS-C un vislielākā FF? Vai tiešām?
Pa lielam jā, viss atkarīgs no pikseļu laukuma izmēra. Protams, mazākus pikseļus var taisīt jūtīgākus un precīzākus, bet tas ir daudz dārgāk.
Armands:Bet kādēļ, tad cits pat no FF pāriet uz 3/4 vai APS-C? Kādas kuram priekšrocības?
Izmēri, ērtums, ātrums, stiklu izvēle. Un vēl viss atkarīgs no tā, ko bildēt. Piemēram, ainavas, arhitektūru, savvaļas dzīvniekus var tīri labi bildēt ar kropu, it īpaši kad vajag tuvinājumu un 3/4 gadījumā tev uz FF fona bez 2X telekonvertora tā pati bilde un nevajag pirkt dārgu FF optiku.
versatile:Vai kungi kādreiz dzīvē ir lietojuši eksponometru? Vai kungiem ir kāda nojausma, kāpēc eksponometrā nav jāvada ne objektīva milimetri, ne sensora izmērs?
Armands:Bet kādēļ, tad cits pat no FF pāriet uz 3/4 vai APS-C? Kādas kuram priekšrocības?
Es Oly izvēlējos dēļ cenas un dēļ gabarītiem. Ar m3/4 par lētāku naudu un mazāku svaru varu dabūt tādu pašu bildi studijā kā ar 135 formāta, vai vidējā formāta matricu. Es negrasos pārmaksāt tikai tādēļ, lai bildētu ar lielāku un smagāku kameru.
p.s. Jāņem vērā ka OLY kalpo komrciāliem mērķiem. Personīgām vajadzībām gaidu jaunu L baijonetes Sigmu.
Es nesaku, ka 3/4 ir slikts variants, skatos, ka inženieri iemācījās tasīt sensorus, kur pat uz maza izmēra pikseļiem ir labi trokšņu rādītāji un ļauj lietot tādus ISO, ar kuriem dažus gadus atpakaļ bildes būtu daudz sliktākas. Tomēr lielākiem sensoriem tīri fiziski ir daudz labāk ar dinamisko diapazonu, it īpaši kad pikseļi ir lieli.
