Armands:Un otrs, apskatos labi izsakās par šo Olympus M.Zuiko Digital ED 12-50mm f/3.5-6.3 EZ.
Kā pamatnieku es izvēlētos vai nu 12-40/f2.8, bet ja naudiņas vairāk 12-100/f4. Abi ir, neko sliktu nevaru teikt, ar citiem zūmiem salīdzināt nevaru, jo nekad nav bijis. Ja ainavām, tad pirmais variants ir ideāls, manuprāt, gan vītne mazāka, gan arī vieglāks un mazāks. Ceļojumos otrais variants noklās 95% vajadzības, pat nakts bildes bez statīva pilsētā gana labi sanāks.
Man pašam ir Oly em-10 mark II un Nikon D750. Nevar protams salīdzināt. D750 ir darba zirgs, kas visu izdarīs tieši kā esi izplānojis, bet mark II ir mans hobija fotoaparāts. Labs EVF, displejs, jpeg krāsas, live composite ir viena no manā mīļakajām fīčām. Laba objektīvu izvēle ar labiem objektīviem. Man bija Sony A7 un man nepatika ne EVF, nepatika izmēri un nepatika ka dārgi objektīvi, ar adapteriem negribēju ņemties. Oly autofokuss nav no labākajiem, meklē fokusu, kad paliek tumšāks, continuous autofocus bieži kļūdas. Ar centra fokusu problēmu nav. Ir lietas, kas jāpatur prātā fotogrāfējot ar Oly, bet nevaru teikt, ka daudz atšķiras no A7 veiktspējas, ja neskaita,ka a7 ir FF. Pikseļu trūkumu nejūtu Ja baigi cropo, tad varētu likties, ka par maz. Man 16mp ir tieši kā vajag un ja šauj Raw, tad vispār sanāk Amērika un uz Lightoom vieglak strādāt ar maziem failiem.
EVF ir caurums kurā skatās, kad nebildē izstieptās rokās kā ar klausuli.
Man ļoti patīk M4/3 kameras to kompaktuma pēc, kā arī nupat jau sākuši ražot sensora stabilizāciju kas pat sāk darboties (pana gadījumā vēl summējas ar optisko stabilizāciju objektīvā) - kā arī gan zuiko ir uzražojuši dažus mazus fiksus kam taisni neticami garšīga bildīte priekš tik maza sensora, gan tā pat pārsteidz daži no pana objektīviem (tie kuriem Leika kādu padomu pie projektēšanas iedevuši). Bet kā jau Imperial saka - līdz FF tam visam bezdibenis
Maris:EVF ir caurums kurā skatās, kad nebildē izstieptās rokās kā ar klausuli.
Man ļoti patīk M4/3 kameras to kompaktuma pēc, kā arī nupat jau sākuši ražot sensora stabilizāciju kas pat sāk darboties (pana gadījumā vēl summējas ar optisko stabilizāciju objektīvā) - kā arī gan zuiko ir uzražojuši dažus mazus fiksus kam taisni neticami garšīga bildīte priekš tik maza sensora, gan tā pat pārsteidz daži no pana objektīviem (tie kuriem Leika kādu padomu pie projektēšanas iedevuši). Bet kā jau Imperial saka - līdz FF tam visam bezdibenis
Maris:Man tak ir GX9 ar Summiluxu Bardačokam. Un FF ar ko tik ne - tāpēc pasaciņas nestāstu. Nesalīdzināmas lietas.
3/4 ir tāda pati reliģija kā Nikon, Canon un Sony. Kad cilvēks tic un ir pārliecināts par savu galīgo izvēli, viņš ir laimīgs, un viss, kas traucē būt laimīgam, tiek ignorēts. Tikai tie, kas vienmēr šaubās, ir gatavi nepārtraukti tiekties pretī atklājumiem un jauniem ideāliem.
Man ari viens Olimpu Pen1 laikam M 3/4 nospēra (Canon 5D ar) nu ko lai dara, tā gadās bildes bija smukas, bet diemžēl pats aparāts neveiksmīgs, kaut pirku te no dalībnieka Vilks nokrita zemē, no krēsla, saplīsa foto, video strādāja, beigās nospēra tad nopirku vecāku Olimpu, bet pārdevu, apnika, tā vietā GH2 dabūju , pa izdevīgu cenu, pusi jau esmu atpelnijis izīrējot
Maris:Man tak ir GX9 ar Summiluxu Bardačokam. Un FF ar ko tik ne - tāpēc pasaciņas nestāstu. Nesalīdzināmas lietas.
3/4 ir tāda pati reliģija kā Nikon, Canon un Sony. Kad cilvēks tic un ir pārliecināts par savu galīgo izvēli, viņš ir laimīgs, un viss, kas traucē būt laimīgam, tiek ignorēts. Tikai tie, kas vienmēr šaubās, ir gatavi nepārtraukti tiekties pretī atklājumiem un jauniem ideāliem.
Ja pamācās klāt tā, lai saprastu ko vairāk par ražotāja nosaukumu un cenu, tad tomēr parādās spēja pamanīt fizikālas atšķirības (arī viena un tā paša ražotāja ietvaros). Lai reliģija varētu pastāvēt ir jābūt stipri aprobežotam.
Man nav pilnīgi nekādu siltu jūtu ne pret vienu Āzijā projektētu optiku, bet Eiropas optikai nav ātra un precīza AF - tādēļ šeptei aziātu FF un bardačokā pilnīgi citu aziātu m4/3. Foršā optika uz filmas - neapgrieztas ciparu pakaļas tai pagaidām nav sataisītas.
tintix:Each of these images was taken at ISO 1000, f/2, and 1/200.
Te baigi labs piemērs kropa un FF salīdzināšanai un par cik krops saņem mazāk gaismas tās pašas kompozīcijas bildēšanai.
Onkulis gan ielicis piemēru kā mazais sensors noņem no objektīva mazāku daļu no tā projekcijas. Ekpozīcija (jeb laika/atvēruma proporcijas vai nepieciešamais/izmantotais gaismas daudzums) ir identisks - ko arī pats postētājs ir skaidri norādījis.
Pētot šādus "padomus" (šeit gan posta autors (atšķirībā no Tevis), nerunā par to, ka gaismas spēja zustu samazinoties gaismasjūtīgajam laukumam) der arī pasekot KAS šos ir iepostējis - piemēram viņa izmantotie parametri - ISO 1000, f/2, and 1/200... īīīr..? Pareizi - tie ir stulbi jo fokusa attālumi atļauj samazināt iso un paildzināt laiku - a tik veciem sensoriem kā D700, nemaz nerunājot par pagalam nejūtīgo D80, pie 1000 jau trokšņi aš toni maina.
Maris:Pētot šādus "padomus" (šeit gan posta autors (atšķirībā no Tevis), nerunā par to, ka gaismas spēja zustu samazinoties gaismasjūtīgajam laukumam) der arī pasekot KAS šos ir iepostējis - piemēram viņa izmantotie parametri - ISO 1000, f/2, and 1/200... īīīr..? Pareizi - tie ir stulbi jo fokusa attālumi atļauj samazināt iso un paildzināt laiku - a tik veciem sensoriem kā D700, nemaz nerunājot par pagalam nejūtīgo D80, pie 1000 jau trokšņi aš toni maina.
Ja kādu konkrētu FF sensoru paņemt par etalonu un no tā uztaisīt kropu, saglabājot pikseļu izmēru, tad bildējot baltu sienu caur to pašu stiklu no viena un tā paša attāluma ar identisku ekspozīciju (kaut vai ar viszemāko ISO), tad kopumā nekas nemainīsies. Katrs sensoru kvadrātmilimetrs saņems tikpat gaismas, attēlu spilgtums būs identisks. Ja uzdevums mainīsies, un vajadzēs nofočēt šaha dēli pilnā izmērā, lai tas pārklāj visu kadru, tad kameru ar krop sensoru vajadzēs pabīdīt tālāk, lai dēļa projekcija ir sensora robežās. Palielinot attālumu līdz objektam pēc apgriezto kvadrātu likuma uz sensora kritīs mazāk gaismas. F-stopi tač nenorāda, cik faktiski gaismas saņems sensors, tie norāda par cik pakāpēm mēs ierobežojam gaismas plūsmu ar stiklu un diafragmu līdz katram sensora kvadrātmilimetram. Tas pats ar rezistoru elektriskajā ķēdē - zinot tikai rezistora pretestību un nezinot spriegumu, mēs nezināsim cik voltu pēc rezistora galu galā dabūsim - viss atkarīgs no sprieguma. Un te attāluma analogs ir vada garums - tam arī sava pretestība. Vot. Netici, ņem fix objektīvu un šaha dēli, uztaisi tā pilna laukuma bildi gan FF, gan DX režīmā ar vienādu ekspozīciju pie ISO 100 un salīdzini bildes.
Par sensora izmēriem un megapikseļiem. Ja taisīt krop sensoru un saglabāt pikseļu skaitu kā FF sensoram, tad loģiski nāksies samazināt to izmēru. Mazāki pikseļi pie tiem pašiem F-stopiem ģenerēs mazāku spriegumu, tehniski attēls būs tumšāks. Tā kā digitālajā fotogrāfijā tehniski ISO nav ekspozīcijas komponente (jā, jā, ISO tiek piemērots pēc ekspozīcijas uz sensora mikročipiem, pastiprinot signālu), tad faktiski jāpaļaujas uz to, cik kvalitatīvi katra pikseļa signāls tiks pastiprināts, lai signāla/trokšņu attiecība būtu apmierinoša.
Pēc tavas loģikas 50/1.4 stikls uz canon 5D mark1 12 megapiskeļiem dos, teiksim, 1/200 bet uz 5Ds R 50.6 megapiskeļiem tas pats stikls pie tāda paša ISO iedos vien nepilnu 1/50, un pārējo nāksies kompensēt?
Nē, pie vienāda ISO pie tās pašas ekspozīcijas signāls abos aparātos tiks pastiprināts tik tāl, lai gala rezultātā bildes būtu identiski izgaismotas. Trokšņu daudzums šeit gan var atšķirties.
Ja pareizi sapratu, tad pēc analoģijas ar vada garumu un pretestības pieaugumu, ar kropa objektīvu, atvirzoties no šaha dēļa par 25 cm tālāk, šajos 25 centimetros gaisa slāņa gaismas zudumi būs tādi, ka ietekmēs ekspozīciju?
Schneider:Ja pareizi sapratu, tad pēc analoģijas ar vada garumu un pretestības pieaugumu, ar kropa objektīvu, atvirzoties no šaha dēļa par 25 cm tālāk, šajos 25 centimetros gaisa slāņa gaismas zudumi būs tādi, ka ietekmēs ekspozīciju?
Gaiss te ņe pričom (gandrīz). Apgriezto kvadātu likums gaismas izplatībā darbosies arī vakuumā. Katrs priekšmeta virsmas atoms gaismu izstaro radiāli. Uz katru plaknes grādu tiek izstarots konkrēts fotonu skaits. Attiecīgi, pieaugot attālumam, fotonu blīvums katra grāda sektorā samazinās. Tāpēc arī planētas, kas tālāk par Zemi, saņem mazāk Saules enerģijas.
Schneider:Ja pareizi sapratu, tad pēc analoģijas ar vada garumu un pretestības pieaugumu, ar kropa objektīvu, atvirzoties no šaha dēļa par 25 cm tālāk, šajos 25 centimetros gaisa slāņa gaismas zudumi būs tādi, ka ietekmēs ekspozīciju?
Gaiss te ņe pričom (gandrīz). Apgriezto kvadātu likums gaismas izplatībā darbosies arī vakuumā. Katrs priekšmeta virsmas atoms gaismu izstaro radiāli. Uz katru plaknes grādu tiek izstarots konkrēts fotonu skaits. Attiecīgi, pieaugot attālumam, fotonu blīvums katra grāda sektorā samazinās. Tāpēc arī planētas, kas tālāk par Zemi, saņem mazāk Saules enerģijas.
ok. doma ir skaidra, bet, lūdzu, padalies ar aprēķiniem, ja es gribu nobildēt tipisku šaha dēlīti ar 1x un 2x cropa kamerām (ff canon un m43 oly, 30,4mpix un 20,4mpix) uz abiem uzliekot 50mm objektīvus - skata leņķus un attālumus vari sarēķināt, attiecīgi, būs formulas kā aprēķināt fotonu zudumu. Iedod to izmaiņu ekspozīcijā
Schneider:Ja pareizi sapratu, tad pēc analoģijas ar vada garumu un pretestības pieaugumu, ar kropa objektīvu, atvirzoties no šaha dēļa par 25 cm tālāk, šajos 25 centimetros gaisa slāņa gaismas zudumi būs tādi, ka ietekmēs ekspozīciju?
tintix runā pilnīgi pareizi tikai vienlaicīgi arī pilnīgi nepareizi - viņš ir uzzinājis kā zūd jauda krītošai gaismai attālinot gaismas avotu bet viņam nav sanācis painteresēties ar ko luksometrs atšķiras no eksponometra (piemēram kādēļ labiem eksponometriem ir arī tāds sensoram virsū maucams pienstikla burbulis utt.) - rupji sakot nav sapratis ar ko atšķirās krītošās gaismas mērīšana no atstarotās gaismas mērīšanas.
Tāpēc viņš tīŗi loģiski nospriedis, ka ja nevar lampu pastiept tālāk no bildējamā objekta, tad var paņemt garāku objektīvu, atkāpties (jo gaisma no lampas attālināšanas zūd dramatiski - attālinot 2x tās jauda zūd 4x) no bildējamā objekta un tādējādi drīkstēs raut vaļā diafragmu vai arī kadrs nepārcepsies tur kur ar platāku objektīvu pārcepās.
Bez tam ja cilvēkam interesē ko (un galvenais kā) viņš bildē, tad visi atklājuma prieki tāpat beidzās - neatkarīgi no sensora izmēra mums kartiņa jātaisa tieši ar tādu skata leņķi kādu sī kartiņa prasa - var būt dažādi sensoru izmēri, bet objektīvus mēs piemeklējam tādus, lai kadra perspektīve būtu atbilstoša ("mierinātu", kadru ar šauru skata leņķi, pārspīlētu to ar platu, ja vajag dinamiku utt.) - un tādējādi pat plakanu avīzi vai šaha dēli knipsētājs bildē ar skata leņķi ekvivalentu 90-105mm uz FF - ja cilvēks nevēlas sačakarēt šīs avīzes reprodukcijas ģeometriju, tad viņš nelien avīzei klāt ar platleņķi "jo tā var ietaupīt gaismu"....
Un tā vienādus sižetus visi knipsētāji, neatkarīgi no pieejamā sensora izmēra, bildē atrodoties vienā attāloumā no izgaismotā objekta.
tintix:Ar atšķirīgiem objektīviem nebūs godīgi, jo to stikliem var atšķirties gaismas absorbcijas koeficienti - šo arī jāņem vērā.
a kur problēma? vienu un to pašu EF 50/1.4 uzliek ar prastu pāreju (ne spēdbūsteri) uz oļika - darba attālums nemainās, nekas nemainās. T stops identisks, attiecīgi, svītrojam no vienādojuma ārā.
tintix:Uz katru plaknes grādu tiek izstarots konkrēts fotonu skaits. Attiecīgi, pieaugot attālumam, fotonu blīvums katra grāda sektorā samazinās. Tāpēc arī planētas, kas tālāk par Zemi, saņem mazāk Saules enerģijas.
Bļāviens, te ne tikai putra ar kāpostiem, bet vēl arī kompots ar bulciņām piejaukts klāt. Es taču jau vienreiz teicu, ka abi kadri, ar abiem formātiem, no abiem attālumiem tiek bildēti vienādi - šaha dēļa viss laukums visā kadra laukumā. Tas tavs piemērs ar planētu ir pavisam no citas operas un pat no cita mūzikas žanra!
Pareizi, Schneider! Te vēl var piebilst, ka visa optika beidzas uz sensora plaknes. Tālāk attēlu nolasa fotoaparāta dators, pie kam šinī stadijā tas ir pelēks. Tālāk to visādi pa savam apstrādā un pārveido krāsainā attēlā atkal fotoaparāta dators. Tālāk tas pats dators lietotājam izmet SAVU attēla versiju. Pie tam katrai firmai ir citāds attēla iegūšanas algoritms un krāsu izpratne. Bez tam procesorā ir vēl visvisādas programmas asuma korekcijai lielumam fotoaparātam paredzēto objektīvu, kas iestādās automātiski, kā arī vēl visvisādas korekcijas un labojumi. Par visu to ir sarakstītas veselas grāmatas, ja kuram interesē. Tā ka digitālā fotogrāfija kardināli atšķiras no analogās.
Lielisks pamatojums! Ja vēl autors būtu tajā vairāk "ielicis no sevis", vairāk izpaudies "sajūtu līmenī"... Kardināliem varētu vēl smalkāk par tērpiem, par orientāciju...
tintix:Ar atšķirīgiem objektīviem nebūs godīgi, jo to stikliem var atšķirties gaismas absorbcijas koeficienti - šo arī jāņem vērā.
a kur problēma? vienu un to pašu EF 50/1.4 uzliek ar prastu pāreju (ne spēdbūsteri) uz oļika - darba attālums nemainās, nekas nemainās. T stops identisks, attiecīgi, svītrojam no vienādojuma ārā.
Maris:Bez tam ja cilvēkam interesē ko (un galvenais kā) viņš bildē, tad visi atklājuma prieki tāpat beidzās - neatkarīgi no sensora izmēra mums kartiņa jātaisa tieši ar tādu skata leņķi kādu sī kartiņa prasa - var būt dažādi sensoru izmēri, bet objektīvus mēs piemeklējam tādus, lai kadra perspektīve būtu atbilstoša ("mierinātu", kadru ar šauru skata leņķi, pārspīlētu to ar platu, ja vajag dinamiku utt.) - un tādējādi pat plakanu avīzi vai šaha dēli knipsētājs bildē ar skata leņķi ekvivalentu 90-105mm uz FF - ja cilvēks nevēlas sačakarēt šīs avīzes reprodukcijas ģeometriju, tad viņš nelien avīzei klāt ar platleņķi "jo tā var ietaupīt gaismu"....
Un tā vienādus sižetus visi knipsētāji, neatkarīgi no pieejamā sensora izmēra, bildē atrodoties vienā attāloumā no izgaismotā objekta.
Ok, te piekrītu, ja uz kropa likt stiklu ar tādu fokālo garumu, kurš no tāda paša attāluma sensora robežās projicē tādu pašu attēlu, kā tas ir FF gadījumā. Te gan uz FF, gan uz kropa uz katru sensora kvadrātmilimetru kritīs tik pat daudz gaismas, ja pieņemt, ka abiem stikliem vienāda diafragma un gaismas absorbcijas koeficients. Tas būtu, piemēram, kā 50mm uz FF un ~35mm uz APS-C. Attiecīgi uz sensora projicētā attēla leņķis pēdējam būtu apmēram tāds pats kā pirmajam. Tas par optiku.
Bet paņemsim salīdzināšanai D750 un D7200, abiem ir ~24MP un pikseļu laukums ir 35.4 µm² un 15.13 µm² attiecīgi. Katra pikseļa nomērīšanai kropa sensors dabūn 2 reizes mazāk gaismas. Lai dabūtu FF pikselim identisku sgināla līmenim, piemēram, pie ISO 100, tas jāpastiprina. Un protams, tas negatīvi ietekmēs signāla/trokšņu attiecību un dinamisko diapazonu.
Aha. Ietekmēs. Un līdzīgas tehnoloģijas retāku pixeļuztvērēju sensors būs jūtīgāks/maztrokšņaināks. Tik ne tāpēc, ka saņem gaismas mazāk a tāpēc, ka visādi "sīkspriegumiņi" retāk izvietotiem uztvērējiem gļukus mazāk rada.
D850 18.84 µm² 45.7MP A7R III 20.25 µm² 42.4MP D5 41.09 µm² 20.8MP A7 III un A9 34.93 µm² 24.2MP A7S II 69.22 µm² 12.2MP
Pietam, BSI CMOS tehnoloģija domāta tieši tam, lai samazinātu attālumu starp pikseļiem, lai varētu tos taisīt pēc iespējas ar lielāku laukumu. Dīvaini, ne?
Vispār tintix jāizsaka pateicība - lai arī viņa teorijai gan nav īsti praktiska pielietojuma, jo bez attāluma līdz bildējamam objektam fotogrāfijā ir vēl strīpa mainīgu un, kā izrādās, nepieciešamu lielumu.. tomēr tajā ir arī daļa loģikas. Jaukākais disputs kopš gadus 10 vecas vēstures kad Agris Krusts norāva jumtu gandrīz visiem bloga "tehniķiem" ar (absolūti patiesu) apgalvojumu, ka asuma dziļums, pie vienāda gaismasjūtīgā laukuma, ir atkarīgs tikai no diafragmas atvēruma un fokusēšanās attāluma - tobiš ar 14mm nofokusējoties 2m attālumā pie f4 tas ir vienāds ar 200mm pie f4 kas ir nofokusēts 2m attālumā.
D850 18.84 µm² 45.7MP A7R III 20.25 µm² 42.4MP D5 41.09 µm² 20.8MP A7 III un A9 34.93 µm² 24.2MP A7S II 69.22 µm² 12.2MP
Pietam, BSI CMOS tehnoloģija domāta tieši tam, lai samazinātu attālumu starp pikseļiem, lai varētu tos taisīt pēc iespējas ar lielāku laukumu. Dīvaini, ne?
Kas tur dīvains? Pie līdzīgas tehnoloģijas klasika - tik ne preambula - vēl nesen vai nu datu nolasīšanas lēnums vai kas cits deva daudz trakākus trokšņus/gļukus pie stipri retāka pikseļu izvietojuma.
Maris: tobiš ar 14mm nofokusējoties 2m attālumā pie f4 tas ir vienāds ar 200mm pie f4 kas ir nofokusēts 2m attālumā.
Tas ir kaut-kāds joks, ne? Teiksim, ja runa par FF Pirmajā gadījumā asuma dziļums pirms objekta ir 108cm, aiz tā bezgalība Otrajā gadījumā 4.4 un 4.5 cm attiecīgi.
Un vēl tīri tehniski asuma dziļums nav atkarīgs no sensora izmēra. Ja FF aparātu pārslēgt uz kropa režīmu, nemainot lēcu un attālumu līdz objektam, asuma dziļums paliks tāds pats.
Eu, man arī iepatikās šī jūsu teoretizēšana ar fotonu skaitīšanu. Varu pierādīt, uz ka FF vienāda mēroga bilde būs tumšāka. Ja viena laukuma objekts atstaro noteiktu daudzumu fotonu, tad uz lielāku sensoru tie nonāk iskliedētāki, mazākā koncentrācijā. Kad atrisināšiet šo un pierādīsiet, ka tā nav, man ir vēl viens fakts, ka ar vienāda F attāluma objektīvu no mazāka attāluma, kad lielāks leņķis, kadra malām jāpaliek tumšākām. Tas gan ir no sērijas "Kadēļ trambulis brauc taisni, ja to baro sinusoīdas formas maiņstrāva?", bet nu tomēr... Jā, tur būs jāzīmē bildīti, bet nekas, uzzīmēšu.
versatile:
a kur problēma? vienu un to pašu EF 50/1.4 uzliek ar prastu pāreju (ne spēdbūsteri) uz oļika - darba attālums nemainās, nekas nemainās. T stops identisks, attiecīgi, svītrojam no vienādojuma ārā.
Ja baigi cropo, tad varētu likties, ka par maz. Man 16mp ir tieši kā vajag un ja šauj Raw, tad vispār sanāk Amērika un uz Lightoom vieglak strādāt ar maziem failiem.
Bardačokam. Un FF ar ko tik ne - tāpēc pasaciņas nestāstu. Nesalīdzināmas lietas.
Kad cilvēks tic un ir pārliecināts par savu galīgo izvēli, viņš ir laimīgs, un viss, kas traucē būt laimīgam, tiek ignorēts. Tikai tie, kas vienmēr šaubās, ir gatavi nepārtraukti tiekties pretī atklājumiem un jauniem ideāliem. 
