Viktor, jocīga Tev garšas sajūta, it īpaši, ja tā atkarīga no brenda... Tātad, kamēr nezini, kas ir šefpavārs tikām nespēj noteikt omlete ir garšīga vai negaršīga? Nešķiet pašam mazliet jocīgi? manuprāt omletes garšu un baudījumu to ēst nosaka atmosfēra restorānā, servēšanas veids, smarža (jā bez tās, lai vai cik jocīgi tas nebūtu, būtiski zūd garšas sajūta) un pats galvenais garša. Kas taisījis šo omleti, visai nosacīti maina garšu, bet vairāk citus faktorus - servēšanu un iespējams receptūru, bet ja tas izskatās labi un ir garšīgi, kam tev uzvārds?
Drīzāk omletes garšu varētu iespaidot iepriekšējā vakara bārā izdzertās tekilas apjomi...
Omlete par 15 Ls viennozīmīgi garšo labāk kā omlete par 1.5 Ls, kaut arī taisītas pilnīgi vienādi...tas tā...daļēji sasaistās ar bilžu asināšanu un foto pakalpojumiem kā tādiem...
imgfoto:Omlete par 15 Ls viennozīmīgi garšo labāk kā omlete par 1.5 Ls...
Zin ko? Vienreiz restorānā pasūtīju sēņu zupu. Atnes man porciju, a šķīvī kaut kāds brūns ūdens ar dažiem sēņu gabaliņiem. Vot ritīga škrobe man bija maksāt nepilnus 10 Ls par kaut kādu sēņūdeni, kuru es pats mājās vārot sēnes nedomājot būtu izlējis podā
Šefpavaars ir restoraana seja , viziitkarte , un garantijas ziime !
Ja man nezinaamaa vietaa ( kas vareetu notikt braucot uz Liepaaju vai D pili un vienk veeloties remdeet izsalkumu ), man pagatavos izcilu omleti, protams ka man interesees paspiest pavaaram roku , pajautaat kaa vinju sauc un kur un oie kaa vinjsh ir maaciijies un satzjeejies.
Kaapeec? Vienk interesee.
Un civilzeetaa Eiropaa taa ir sameeraa izpaltiita prakse...
Vietu kur omlete maxaa 15 Ls vai zupa 10 Ls, nezinot pavaara uzvaardu un bez rekomendaacijaam vienk neapmekleeshu !!!
Un neiesaku citiem ! Tas iisumaa.
Ja ir jautaajumi un interese, labpraat varu atbildeet .
Ja par shaa gada labaako omleti, tad to gatavoja Rūdolfs Šteinbergs, cena +/- 2,50.
Ja Tevi interesee kas vinjsh un no kurienes, pajautaa krutsmaatei Guuglei .
Zināms šefpavārs tikai palielina varbūtību, reizē saglabājot varbūtību pievienot negaršojošu garšvielu, nezināms ir ar tik pat lielu varbūtību spējīgs sniegt labu produktu. Tākā klintī nekas nav iecirsts... un pats taču teici, ja garšo gribēsi uzzināt autoru, kaut pagaršosi kaķi maisā...
palaidniex:Zināms šefpavārs tikai palielina varbūtību, reizē saglabājot varbūtību pievienot negaršojošu garšvielu, nezināms ir ar tik pat lielu varbūtību spējīgs sniegt labu produktu. Tākā klintī nekas nav iecirsts... un pats taču teici, ja garšo gribēsi uzzināt autoru, kaut pagaršosi kaķi maisā...
nē !
peec pieredzes
nezzinaamam varbuutiiba ir tuvu 1 % ( Latvijaa )
to vareetu nosaukt par nejaushiibu ( patiikamu )
Ja restoraanam ir šefpavārs kura vaardu saimnieki nesleepj un kursh parakstaas eedienkartee, tad taa pusliidz ir garantija, ka vinju interesee ko vinjsh pasniedz , kam un ar kaadu rezultaatu.
Starpiiba starp laba pavaara algu un pavaara algu ir apmeeram viena X6 liiziitis meenesii.
nu nepārspīlēsim ar pavāru algām... Manai ģimenei kā reiz obšepita uzņēmums pieder jau gadus 15... Lai cik viņiem(pavāriem) nemaksātu vienalga labāk par mani vēl neviens nav taisījis
imgfoto:nu nepārspīlēsim ar pavāru algām... Manai ģimenei kā reiz obšepita uzņēmums pieder jau gadus 15... Lai cik viņiem(pavāriem) nemaksātu vienalga labāk par mani vēl neviens nav taisījis
Rīgas iela 45, Grobiņa( šosejas malā Rīga-Liepāja) kafejnīca "Lielā Pietura"
pajautaaju krutmaatei googlei atsauksmes, vinja atrada shaadu :
15.06.2007 / 00:00 TUR NU GAN NAV VēRTS SKRIET.VISMAZ PēDēJOS GADUS.CENAS NEATBILST KVALITāTEI,ēDIENKARTE NEMAINīGA JAU CIK ILGI.PAVāRI,LAIKAM,PIRMS TAM STRāDāJUšI KOLHOZA ēDNīCā.SISTEMāTISKI KāDAM TIEK IEDOTS(NE JAU PASNIEGTS):NEīSTAIS"ēDIENS.PāRDEVēJA AR PAVāRU VIENA OTRAI SVēTDIENāS RAUJ SKROPSTAS ēDAMZāLē.ZIEMā"UZTRāPīJU"UZ ZUPU,KAS VāRīTA NO MEžA GAļAS.VAIRS TUR NEBRAUCU.PRETīGI.LABāK EJU DOKā.
ir veel kaads arguments ?
buutu kaadus 100 km tuvaak, aizbrauktu briivdienaas
bet taa pagaiaam argumentu nav
visamz lai speciaali brauktu.
ps ja esmu Liepaajaa droshi vien izveeleeshos Piano , Promenaadee
vai sushus : Olivee
vai sliktaakajaa gadiijumaa Pastnieka Maaju
Tu droshi vien kavieteejais un profesionaalis zini kas shiis 3 vietas vieno?
veel ir labas atminjas par Nīcu, neatceros gan kroga nosaukumu bet bija gshiigi , tiesa kaadu 3 - 4 gadus atpakalj
imgfoto:Soļankā karote stāv vertikāli un apkārt negāžas...
"Soļanka ir tradicionāls krievu virtuves ēdiens. Tiek apgalvots, ka soļankas un citu sāļu virumu popularitāte izriet no tautas dzeršanas tradīcijām, un otrs nosaukums, kas lietots attiecībā uz soļanku, rasoļņiku un vēl dažām zupām, ir bijis pohmelka, tātad ēdiens paģiru lāpīšanai."
Kamielī zirnīši ar kefīru plus šokolādes krēms ar dzērveņu ķīseli smieklīgā bleķa ķobītī uz garas kājas; Tornī kijevas kotlete; Kaukāzā šašliks, protams; Zilajā putnā 50gr. melnais balzāms plus kafija plus kūciņa (starp citu, akkurāt 1 rubli šis komplekts maksāja); Skapī švarcītis; (Astoriju, Ļeņingradu un Rostoku neminēšu, zabegālovki huže ermitāža) Utt, utml. Ehh... kur tie laiki... (a te kaut kāda failu preparēšana...)
Un aizmirsu Ģertrūdes ielas agrāko nosaukumu (laikam Kārļa Marksa) - tur Māris dzīvoja un šuva stilīgas bikses pa 20 rubļiem. Mājās nākot pa Ģertrūdes ielu dzērām vīnus katrā otrajā ieskrietuvē. Labi, ka jaunās bikses bija kājās - kuļķeni ar vecajām pazaudēju kaut kur. Kuļķenes ar wranglers pakaļu attēlu pārdeva par 3 rubļiem, bet dolārs maksāja 6 rubļus. Džinsu kostīmu varēja nopirkt par diviem sidraba pieclatniekiem. Nostalgie. Kur vēl uz pusēm pārgrieztā vārītā ola, pus glāze krējuma un zirnīši uz šķīvja bufetēs. Ķieģelītis - kapeika par divām pusšķēlēm, sinepes par brīvu un kefīrs par astoņām kapeikām. Astoņdesmitajos, sēdējām ar zāles pārzini Rīdzenē, dzērām Čehu alu ar zušiem un spriedām, ka jaunībā, stacijā ēdot rupmaizi ar sinepēm un piedzerot kefīru bijām laimīgāki.
Marksa... uz marksa ielas dzērām vīnu gāzētajos vīnos. Pa kreisi paņemam pa 2 puslitra alus pus kausiem parasto vīnu un ejam pa labi, kur gāzētie, ar tiem piepildām kausus pilnus un turpat pie letēm veikala vidū to visu pierunājam. A tualešu ta nav... Ejam ar draugu tuvākajā vārtrūmē... Darām to. Nāk resna krievene bļaudama: što vi ģēlaiķe, što vi ģēlaiķe! Mans draugs pagriežās pret bļāvēju un NEPĀRTRAUKDAMS atbļauj pretī: a što, ņevīģiš, štōļi??? Un vēl pakrata...
imgfoto:nu nepārspīlēsim ar pavāru algām... Manai ģimenei kā reiz obšepita uzņēmums pieder jau gadus 15... Lai cik viņiem(pavāriem) nemaksātu vienalga labāk par mani vēl neviens nav taisījis
parasta ēstuve.... Šad,tad aizeju pusdienās. Nekā īpaša.Garām braucot var iestiprināties.
nez vai Tava gjimene kaadu LABU pavaaru vismaz TV kastiitee ir redzeejusi ... ???
Drīzāk būtu jāuzdod jautājums vai nu Viktors mums pilnīgi visās jomās ir tāds feinšmekeris (neticu - visam laika toč nepietiks), vai nu iedomājies, ka ikkatrs latvietis iet omleti ēst tikai pie slaveniem šefpavāriem vai arī ja kaut kas garšojis tūliņ skrien tubrālības sadzert ar līdz šim nezināmo pavāru...
izrādās ar šo salīzinājumu par garšīgu omleti trāpīju uz hobija vienam no šejieniešiem Bet jautājums jau palika tāpat neizprasts dēļ šīs aizraušanās - vai tiešām omletes garšīgumu nosaka tikai zināms šefpavārs? tika apgalvots, ka noteikti (kaut gan tā tomēr ir tikai varbūtība), jo varbūtība trāpīt uz kādu negaršīgu garšvielu ir tik pat liela...
Par jautajumu padomāt pēc būības mums daudzi nespēj..
Tā teikt atgreiežoties pie tēmas - 10x15 bildi pa lielam jebkurš printeris nodrukās +/- līdzīgi, ja vien oriģināla izšķirtspēja nebūš zemāka par 300 dpi. Kā arī baikas par bildes palielināšanu nekad nekādu detalizāciju nepiešķirs, kaut reizēm tiek apgalvots, ka bezmaz no 300 x 450 pix bildes izmantojot kādu tur ūbepalielinātāju varēšot panākt pilnvērtīgu tādu pašu 10x15 bildi...
Tā teikt no 3 paipalu olām neviens šefpavārs neizgatavos tik pat lielu omleti kā no 3 vistas olām un savukārt gabaliņš no 30 vistas olu lielas omletes garšos ~tāpat ka omlete, kura gatavota kā viena porcija no tikai trijām...
Manā sapratnē labs pavārs tiek pirkts un pārpirkts, jo tas ir tas, kura dēļ tiek iets uz kādu ēstūzi, kaut gan parasts apmeklētājs to nemaz necenšas izpētīt un domā, ka dotais ēstūzis to gatavo un ar to beidzas, ka tik garšīgi...
senāk, kad nācās bildēt vairāk un drukāt, tad nesu samazinātu izmēru tieši pix, jo nezin kāpēc manas 5D pilna izmēra bildes izgatavotas bez iepriekšējas samazināšanas un sagatvavošanas kļuva tā kā par tumšu, ka arī zaudēja detalizāciju, arī asuma ziņā nevisai labi skatījās. Var jau būt, ka tā bija mana līkrocība... bet arī skatāmos kadrus kāziniekiem sagatavoju itkā monitora izmēram..
tur jau tie sū, ka netika tā arī neieraudzīju tās noskanētās izdrukas, kurās viens cilvēks, kurām kašķis ar vecumu sāk vairāk kāpt galvā, neko vairāk par pieņēmumiem un tukšiem vārdiem neparādija, ka ir kaut kas būtiski uzlabojams parastā 10x15 izdrukā uz mājas printera. Tik piesauca, ka vaot, ka darot, ka sveika pasaule un A3+ printeris pašam savs...
manuprāt omletes garšu un baudījumu to ēst nosaka atmosfēra restorānā, servēšanas veids, smarža (jā bez tās, lai vai cik jocīgi tas nebūtu, būtiski zūd garšas sajūta) un pats galvenais garša. Kas taisījis šo omleti, visai nosacīti maina garšu, bet vairāk citus faktorus - servēšanu un iespējams receptūru, bet ja tas izskatās labi un ir garšīgi, kam tev uzvārds?
